Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1156-8131

Rīgā 2006.gada 19.septembrī

Par starptautisko dokumentu spēkā stāšanos

Ārlietu ministrija informē, ka:

1) 2005.gada 1.novembrī Latvijas Republikā stājās spēkā 2004.gada 18.maijā parakstītais Protokols, kurš pievienots part­nerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Protokola un nolīguma teksti latviešu valodā publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2005.gada 27.aprīlī, Nr.66.

2) 2005.gada 1.novembrī Latvijas Republikā stājās spēkā 2004.gada 30.aprīlī parakstītais Protokols, kurš pievienots part­nerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Protokola un nolīguma teksti latviešu valodā publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2005.gada 8.aprīlī, Nr.56.

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai:

1) Protokolu Eiropas un Vidusjūras Reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 20.12.2004.) Statuss: spēkā esošs kopš 2005.gada 1.oktobra.

Eiropas un Vidusjūras Reģiona valstu asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, teksts publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī L 304 30.09.04.

2) Protokolu Eiropas un Vidusjūras Reģiona valstu reģiona asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 23.02.2006.) Statuss: spēkā esošs kopš 2006.gada 1.maija.

Eiropas un Vidusjūras Reģiona valstu asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, teksts publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī L 147 21.06.00.

3) Protokolu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 26.10.2004.) Statuss: spēkā esošs kopš 2006.gada 1.aprīļa.

Nolīguma starp ES un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos teksts publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī L 114 30.04.02.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule

 

PROTOKOLS

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, LAI ŅEMTU VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk “EK dalībvalstis”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, še turpmāk “Kopiena”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses, un

ĒĢIPTES ARĀBU REPUBLIKA, še turpmāk “Ēģipte”,

no otras puses,

TĀ KĀ Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, še turpmāk “Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums”, tika parakstīts Luksemburgā 2001.gada 25.jūnijā un stājās spēkā 2004.gada 1.jūnijā;

TĀ KĀ Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika parakstīts Atēnās 2003.gada 16.aprīlī un stājās spēkā 2004.gada 1.maijā;

TĀ KĀ Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma tirdzniecības un ar tirdzniecību saistīto noteikumu pagaidu piemērošanu, stājās spēkā 2004.gada 1.janvārī;

TĀ KĀ atbilstīgi 2003.gada Pievienošanās akta 6.panta 2.punktam par jauno Līgumslēdzēju Pušu pievienošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam jāvienojas, noslēdzot protokolu minētajam nolīgumam;

TĀ KĀ ir notikušas apspriedes atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma 21.pantam, lai tiktu ievērotas Kopienas un Ēģiptes abpusējās intereses,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠO. 

1. pants

Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika kļūst par Līgumslēdzējām Pusēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, un tāpat kā pārējās Kopienas dalībvalstis attiecīgi pieņem un ņem vērā nolīguma dokumentus, kā arī kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņu.

2. pants

Lai ņemtu vērā jaunākās institucionālās izmaiņas Eiropas Savienībā, Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka sakarā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanos pašreizējie nolīguma noteikumi, kas atsaucas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, jāuzskata par tādiem, kas atsaucas uz Eiropas Kopienu, kura ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un saistības.

I nodaļa

GROZĪJUMI EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMĀ, KĀ ARĪ TĀ PIELIKUMOS UN PROTOKOLOS

3. pants
Lauksaimniecības produkti

Nolīguma 1. protokolu aizstāj ar šā protokola pielikuma tekstu.

4. pants
Izcelsmes noteikumi

Nolīguma 4. protokolu groza šādi.

1. Minētā protokola 18. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

Preču pārvadājumu apliecības EUR1, kas izdotas retrospektīvi, jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

ES “EXPEDIDO A POSTERIORI”

CS “VYSTAVENO DODATEČNĔ”

DA “UDSTEDT EFTERFØLGENDE”

DE “NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT”

ET “VÄLJA ANTUD TAGASIULATUVALT”

EL “ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ”

EN “ISSUED RETROSPECTIVELY”

FR “DÉLIVRÉ A POSTERIORI”

IT “RILASCIATO A POSTERIORI”

LV “IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI”

LT “RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS”

HU “KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL”

MT “MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT”

NL “AFGEGEVEN A POSTERIORI”

PL “WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE”

PT “EMITIDO A POSTERIORI”

SL “IZDANO NAKNADNO”

SK “VYDANÉ DODATOČNE”

FI “ANNETTU JÄLKIKÄTEEN”

SV “UTFÄRDAT I EFTERHAND”

AR

2. Minētā protokola 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

(…)

Šādi izsniegts dublikāts jāvizē ar vienu no šādiem vārdiem:

ES “DUPLICADO”

CS “DUPLIKÁT”

DA “DUPLIKAT”

DE “DUPLIKAT”

ET “DUPLIKAAT”

EL “ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ”

EN “DUPLICATE”

FR “DUPLICATA”

IT “DUPLICATO”

LV “DUBLIKĀTS”

LT “DUBLIKATAS”

HU “MÁSODLAT”

MT “DUPLIKAT”

NL “DUPLICAAT”

PL “DUPLIKAT”

PT “SEGUNDA VIA”

SL “DVOJNIK”

SK “DUPLIKÁT”

FI “KAKSOISKAPPALE”

SV “DUPLIKAT”

AR

3. Minētā protokola V pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

 

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n° ...⁽¹⁾.) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial.…⁽²⁾.

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení …⁽¹⁾) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v …⁽²⁾. 

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. ...⁽¹⁾), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i ...⁽²⁾. 

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. ...⁽¹⁾) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte ...⁽²⁾ Ursprungswaren sind. 

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus nr. ...⁽¹⁾) deklareerib, et need tooted on ...⁽²⁾ sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti. 

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ΄αριθ. ...⁽¹⁾) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής ...⁽²⁾.

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No ...⁽¹⁾) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of ...⁽²⁾ preferential origin. 

Teksts franču valodā

L’exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière n° ...⁽¹⁾) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l’origine préférentielle ... ⁽²⁾).

Teksts itāļu valodā

L’esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. ...⁽¹⁾) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale ...⁽²⁾. 

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. …⁽¹⁾), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme …⁽²⁾. 

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr …⁽¹⁾) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra ⁽²⁾ preferencinės kilmės prekės. 

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: …⁽¹⁾) kijelentem, hogy eltérő jelzés hianyában az áruk kedvezményes …⁽²⁾ származásúak. 

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b’dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. …⁽¹⁾) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b’mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali …⁽²⁾.

Teksts holandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. ...⁽¹⁾), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële ... oorsprong zijn ⁽²⁾. 

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr …⁽¹⁾) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają …⁽²⁾ preferencyjne pochodzenie. 

Teksts portugāļu valodā

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira n°. ...⁽¹⁾), declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial ...⁽²⁾. 

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št …⁽¹⁾) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno …⁽²⁾ poreklo. 

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia …⁽¹⁾) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v …⁽²⁾. 

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o ...⁽¹⁾) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja ... alkuperätuotteita ⁽²⁾. 

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. ...⁽¹⁾) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande ... ursprung ⁽²⁾. 

Teksts arābu valodā

5. pants
Asociācijas komitejas priekšsēdētājs

Nolīguma 78. panta 3. daļu groza šādi:

“Asociācijas komiteju pēc kārtas vada Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis un Ēģiptes Arābu Republikas valdības pārstāvis.”

II nodaļa
Pārejas noteikumi

6. pants
Izcelsmes apliecinājumi un administratīvā sadarbība

1. Saskaņā ar šo protokolu attiecīgās valstis pieņem izcelsmes apliecinājumus, ko pienācīgi izsniegusi Ēģipte vai kāda jaunā ES dalībvalsts saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus savstarpēji piemēroja, ja:

a) šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciāla tarifa piemērošanu, pamatojoties uz preferenciāla tarifa pasākumiem ES un Ēģiptes nolīgumā vai Kopienas vispārējo preferenču sistēmā;

b) izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izsniegti ne vēlāk kā dienu pirms pievienošanās dienas;

c) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

Ja preces deklarētas importam Ēģiptē vai kādā jaunajā ES dalībvalstī pirms pievienošanās dienas saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus šajā laikā piemēroja Ēģipte un attiecīgā jaunā ES dalībvalsts, var arī pieņemt izcelsmes apliecinājumu, kas retrospektīvi izsniegts saskaņā ar minētajiem nolīgumiem vai režīmiem, ja tas iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

2. Ēģipte un jaunās dalībvalstis ir tiesīgas saglabāt atļaujas, ar ko piešķirts “apstiprināto eksportētāju” statuss saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomajiem režīmiem, kurus tās savstarpēji piemēroja, ja:

a) šādu noteikumu paredz arī nolīgums, kuru Ēģipte un Kopiena noslēgusi pirms pievienošanās dienas, un

b) apstiprinātais eksportētājs saskaņā ar minēto nolīgumu piemēro spēkā esošos izcelsmes noteikumus.

Ne vēlāk kā gadu pēc pievienošanās dienas šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar nolīguma noteikumiem.

3. Pieprasījumus tādu izcelsmes apliecinājumu turpmākai pārbaudei, kas izsniegti saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kuri minēti 1. un 2. punktā, Ēģiptes vai jaunās dalībvalsts kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un tos šīs iestādes var iesniegt trīs gadu laikā pēc izcelsmes apliecinājuma pieņemšanas, kas kopā ar importa deklarāciju iesniegts šīm iestādēm.

7. pants
Preces tranzītā

1. Nolīguma noteikumus var piemērot no Ēģiptes uz kādu no jaunajām dalībvalstīm vai no jaunās dalībvalsts uz Ēģipti eksportētām precēm, kuras atbilst 4. protokola noteikumiem un kuras pievienošanās dienā ir ceļā vai atrodas pagaidu glabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā Ēģiptē vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī.

2. Šādos gadījumos preferenciālu režīmu var piemērot, ja četru mēnešu laikā kopš pievienošanās dienas importētāja valsts muitas iestādēm iesniedz izcelsmes apliecinājumu, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājas valsts muitas iestādes.

 

Vispārīgie un nobeiguma noteikumi

8. pants

Ēģiptes Arābu Republika apņemas neiesniegt pieprasījumus, neizvirzīt prasības vai nenodot lietu izskatīšanai, kā arī negrozīt vai neatsaukt nevienu koncesiju atbilstīgi 1994. gada VVTT XXIV. panta 6.punktam un XXVIII pantam saistībā ar šo Kopienas paplašināšanos.

9. pants

2004. gadā jauno tarifa kvotu daudzumus un pašreizējo tarifa kvotu daudzumu pieaugumu aprēķina proporcionāli pamata daudzumiem, ņemot vērā laika posma daļu, kas pagājusi pirms šī protokola piemērošanas dienas.

10. pants

Šis protokols ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma sastāvdaļa. Protokola pielikumi un deklarācija ir tā sastāvdaļa.

11. pants

1. Šo protokolu apstiprina Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Ēģiptes Arābu Republika saskaņā ar savām procedūrām.

2. Līgumslēdzējas Puses viena otrai paziņo par attiecīgo 1. punktā minēto procedūru izpildi. Nolīguma apstiprinājuma dokumentus nodod glabāšanā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

12. pants

1. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad glabāšanā nodots pēdējais apstiprinājuma dokuments.

2. Šo protokolu piemēro pagaidu kārtā no 2004. gada 1. maija.

13. pants

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros Līgumslēdzēju Pušu valsts oficiālajās valodās; visi teksti ir vienlīdz autentiski. 

14. pants

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma teksts, ieskaitot pielikumus un protokolus, kas ir tā sastāvdaļa, un Nobeiguma aktu kopā ar tam pievienotajām deklarācijām sastāda čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski kā oriģinālie teksti. Asociācijas padome šos dokumentus apstiprina.

Pielikums

1.protokols
PAR PASĀKUMIEM, KAS PIEMĒROJAMI
ĒĢIPTES IZCELSMES LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTAM KOPIENĀ

1. Pielikumā minētos Ēģiptes izcelsmes produktus var importēt Kopienā, ievērojot turpmāk un pielikumā izklāstītos nosacījumus.

2. a) Muitas nodokļus vai nu atceļ, vai samazina, kā minēts “A” ailē.

b) Dažiem produktiem, kuriem kopējais muitas tarifs paredz procentuālā nodokļa un specifiskā nodokļa piemērošanu, samazinājuma likmes, kas norādītas “A” un “C” ailē, piemēro tikai procentuālajam nodoklim.

Tomēr produktiem, kas atbilst kodiem 0703 20 00, 0709 90 39, 0709 90 60, 0711 20 90, 0712 90 19, 0714 20 90, 1006, 1212 91, 1212 99 20, 1703 un 2302, piešķirtajai koncesijai jāattiecas arī uz specifiskajiem nodokļiem.

3. Dažiem produktiem muitas nodokļus atceļ “B” ailē minēto tarifu kvotu robežās.

Šīs tarifu kvotas piemēro katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim, ja vien nav norādīts citādi.

Daudzumiem, kas importēti pārsniedzot kvotas, kopējos muitas nodokļus atkarībā no attiecīgā produkta piemēro pilnā vai samazinātā apjomā, kā norādīts “C” ailē.

Jauno tarifu kvotu daudzumus un palielinājumu attiecībā uz pastāvošo tarifu kvotu daudzumiem aprēķina 2004. gadā proporcionāli protokolā norādītajam pamata daudzumam, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis līdz 2004. gada 1. maijam.

4. Produktiem, kam “D” ailē izklāstītie īpašie noteikumi atsaucas uz šo punktu, “B” ailē uzskaitītos tarifa kvotu daudzumus ik gadu palielina par 3% no pagājušā gada daudzuma; pirmais palielinājums notiek dienā, kad katra tarifu kvota tiek atvērta otro reizi.

5. Starp Eiropas Kopienu un Ēģipti pieņemtā iekļuves cena, sākot no kuras Kopienas PTO koncesiju sarakstā paredzētā specifiska nodokļa likme ir samazināta līdz nullei, svaigiem saldiem apelsīniem, uz kuriem attiecas KN kodi 0805 10 10, 0805 10 30 un 0805 10 50, 34 000 tonnu tarifa kvotas robežās, kas piemērojama procentuālo muitas nodokļu samazinājumam, ir

• EUR 264 / tonnā par katru nākamo periodu no 1. decembra līdz 31. maijam.

Ja sūtījuma iekļuves cena ir par 2, 4, 6 vai 8% zemāka par pieņemto iekļuves cenu, specifiskajam muitas kvotas nodoklim attiecīgi jābūt 2, 4, 6 un 8% no šīs pieņemtās iekļuves cenas. Ja sūtījuma iekļuves cena ir mazāka par 92% no pieņemtās iekļuves cenas, piemēro PTO saistošo specifisko muitas nodokli.

 

1. protokola pielikums

KN kods (*)	Apraksts (**)	a	b	c	d
		MFN muitas nodokļa samazinājums (1) %	Tarifa kvota (tīrais svars tonnās)	Muitas nodokļa samazinājums, ja tarifa kvota ir pārsniegta (1)%	Īpašie noteikumi
0601	Sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi veģetatīvā miera stāvoklī, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes, izņemot pozīcijā Nr. 1212 minētās saknes	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0602	Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; sēņotne	100	2 000	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0603 10	Svaigi griezti ziedi un ziedpumpuri, kas piemēroti pušķiem vai dekoratīviem mērķiem, no 1. oktobra līdz 15. aprīlim	100	3 000 no tiem	-	Saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem vienošanās panākta vēstuļu apmaiņas ceļā
0603 10 80	Citi svaigi griezti ziedi un ziedpumpuri, kas piemēroti pušķiem vai dekoratīviem mērķiem, no 1. oktobra līdz 15. aprīlim	100	1 000
0604 99	Kaltētas, krāsotas, balinātas, piesūcinātas vai citādi apstrādātas lapas, lapoti zari un citas augu daļas bez ziediem un ziedpumpuriem, stiebrzāles	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
ex 0701 90 50	Jaunie kartupeļi, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 31. martam	100	1. gadā: 130 000 2. gadā: 190 000 3. un turpmākajos gados: 250 000	60
ex 0701 90 50	Jaunie kartupeļi, svaigi vai dzesināti, no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam	100	1 750	60
0702 00 00	Tomāti svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 31. martam	100	-	-
0703 10	Sīpoli un šalotes, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 15. jūnijam	100	16 150	60	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0703 20 00	Ķiploki, svaigi vai dzesināti, no 1. februāra līdz 15. jūnijam	100	3 000	50	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0704	Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 15. aprīlim	100	1 500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0705 11 00	Galviņsalāti, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 31. martam	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0706 10 00	Burkāni un rāceņi, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0707 00	Gurķi un pipargurķīši, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz februāra beigām	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0708	Pākšaugu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai dzesināti, no 1. novembra līdz 30. aprīlim	100	1. gadā: 15 000 2. gadā: 17 500 pēc 2. gada: 20 000	-
0709	Citi dārzeņi, svaigi vai dzesināti: - sparģeļi, no 1. oktobra līdz februāra beigām, - saldie pipari, no 1. novembra līdz 30. aprīlim, - citi dārzeņi, no 1. novembra līdz februāra beigām.	100	-	-
ex 0710 ex 0711	Saldēti un īslaicīgai glabāšanai konservēti dārzeņi, izņemot apakšpozīcijās 0710 40 00 un 0711 90 30 minēto cukurkukurūzu un apakšpozīcijās 0710 80 61 un 0711 51 00 minētās Agaricus ģints sēnes	100	1. gadā: 1 000 2. gadā: 2 000 3. un turpmākajos gados: 3 000	-
0712	Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai saberzti, bet tālāk neapstrādāti	100	16 550	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
ex 0713	Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti, izņemot apakšpozīcijās 0713 10 10, 0713 33 10 un ex 0713 90 00 minētos sēšanai paredzētos produktus	100	-	-
0714 20	Saldie kartupeļi, svaigi, dzesināti, saldēti vai žāvēti	100	3 000	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0804 10 00	Dateles, svaigas vai žāvētas	100	-	-
0804 50 00	Gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti	100	-	-
0805 10	Apelsīni, svaigi vai žāvēti	100	1. gadā: 58 020 (2) 2. gadā 63 020 (2) 3. un turpmākajos gados: 68 020 (2)	60	Ievērojot 1. protokola 5. punkta īpašos noteikumus
0805 20	Svaigi mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, svaigi vai žāvēti	100	-	-
0805 50	Citroni (Citrus limon, Citrus limonum) un laimi (Citrus aurantifolia, Citrus latifolia), svaigi vai žāvēti	100	-	-
0805 40 00	Greipfrūti, svaigi vai žāvēti	100	-	-
0806 10	Vīnogas, svaigas, no 1. februāra līdz 14. jūlijam	100	-	-
0807 11 00	Arbūzi, svaigi, no 1. februāra līdz 15. jūnijam	100	-	-
0807 19 00	Citas melones, svaigas, no 15. oktobra līdz 31. maijam	100	1 175	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0808 20	Bumbieri un cidonijas, svaigā veidā	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0809 30	Persiki, ieskaitot nektarīnus, svaigi, no 15. marta līdz 31. maijam	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0809 40	Plūmes un ērkšķu plūmes, svaigas, no 15. aprīļa līdz 31. maijam	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
0810 10 00	Zemenes, svaigas, no 1. oktobra līdz 31. martam	100	1. gadā: 500 2. gadā: 1 205 3. un turpmākajos gados: 1 705	-
0810 90 95	Citi augļi, svaigi	100	-	-
0811 0812	Augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai īslaicīgai glabāšanai konservēti, bet šādā stāvoklī nederīgi tūlītējam patēriņam	100	1. gadā: 1 000 2. gadā: 2 000 3. un turpmākajos gados: 3 000	-
0904	Piper ģints pipari; žāvēti vai grūsti vai malti Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi	100	-	-
0909	Anīsa, anīsa koka, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķu ogas	100	-	-
0910	Ingvers, safrāns, kurkuma, timiāns, lauru lapas, karijs un citas garšvielas	100	-	-
1006	Rīsi	25	32 000	-
1006	Rīsi	100	5 605	-
1202	Zemesrieksti	100	-	-
ex 1209	Sēklas, augļi un sporas, kas ir sēklas materiāls, izņemot biešu sēklas, uz kurām attiecas apakšpozīcijas 1209 10 00 un 1209 29 60	100	-	-
1211	Augi un augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā, kā insekticīdus, fungicīdus vai tamlīdzīgi	100	-	-
1212	Ceratoniju augļi, jūras zāles un citas aļģes, cukurbietes un cukurniedres; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt lietošanai pārtikā paredzēti augu valsts produkti, kas citur nav norādīti vai iekļauti	100	-	-
1515 50 11	Neapstrādāta sezama eļļa tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot cilvēkam domātu pārtikas produktu ražošanai (3)	100	1 000	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
1515 90	Citi negaistoši augu tauki un eļļas un to frakcijas, attīrītas vai neattīrītas, bet ne ķīmiski pārveidotas, izņemot linsēklas, kukurūzas eļļu, rīcineļļu, tungas koku un sezama eļļas un to frakcijas	100	500	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
1703	Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru	100	350 000	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
2001 90 10	Mango čatnijs	100	-	-
2007	Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās	100	1 000	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
2008 11	Zemesrieksti	100	3 000	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
2009	Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu	100	1 050	-	Ievērojot 1. protokola 4. punkta īpašos noteikumus
2302	Klijas, atsijas un citi atlikumi, kas iegūti sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus	60	-	-
5301	Šķiedras lini	100	-	-

 

^(*) KN kodi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 30.10.2003.).

 

^(**) Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem, preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu, un preferenču sistēmu šajā pielikumā nosaka pēc attiecīgajiem KN kodiem. Ja ir norādīti “ex” KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, piemērojot KN kodus un attiecīgo aprakstu.

 

⁽¹⁾ Nodokļu samazināšana attiecas tikai uz procentuālajiem nodokļiem. Tomēr produktiem, kas atbilst kodiem 0703 20 00, 0709 90 39, 0709 90 60, 0711 20 90, 0712 90 19, 0714 20 90, 1006, 1212 91, 1212 99 20, 1703 un 2302, piešķirtajai koncesijai arī jāattiecas uz specifiskajiem nodokļiem.

 

⁽²⁾ Tarifa kvota jāpiemēro no 1. jūlija līdz 30. jūnijam. No šī daudzuma 34 000 tonnas saldajiem apelsīniem, uz kuriem attiecas KN kodi 0805 10 10, 0805 10 30 un 0805 10 50, laikā no 1. decembra līdz 31. maijam.

 

⁽³⁾ Uz ievešanu saskaņā ar šo apakšpozīciju attiecas nosacījumi, kas paredzēti attiecīgajos Kopienas noteikumos (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) 291. līdz 300. pantu un turpmākos grozījumus).

 

PROTOKOLS

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN IZRAĒLAS VALSTI, NO OTRAS PUSES, LAI ŅEMTU VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika

Somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

(turpmāk “dalībvalstis”),

ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

Eiropas Kopiena un Eiropas Atom­enerģijas kopiena

(turpmāk “Kopienas”),

ko pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

un Izraēlas Valsts,

no otras puses,

TĀ KĀ Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, turpmāk “Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums” tika parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā;

TĀ KĀ Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un Pievienošanās akts tika parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā;

TĀ KĀ saskaņā ar Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu par jauno Līgumslēdzēju pušu pievienošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam ir jāvienojas, noslēdzot protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam;

TĀ KĀ ir notikušas apspriedes saskaņā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 21. pantu, lai nodrošinātu to, ka ir ņemtas vērā Kopienas un Izraēlas savstarpējās interesēs,

IR vienojušās par turpmāk izklāstīto.

 

1. pants

Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, turpmāk “jaunās dalībvalstis”, ar šo kļūst par Līgumslēdzējām pusēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, un tās tāpat kā pārējās Kopienas dalībvalstis, attiecīgi, pieņem un ņem vērā nolīgumu, kā arī kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņas.

2. pants

Lai ņemtu vērā jaunāko institucionālo attīstību Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma darbības beigām, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma pašreizējos noteikumus, kuros ir atsauces uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, uzskata par noteikumiem, kuros ir atsauce uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas tiesības un pienākumus, kādus līgumiski ieguvusi Eiropas Ogļu un tērauda kopiena.

PIRMĀ NODAĻA

EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMA, TOSTARP TĀ PIELIKUMU UN PROTOKOLU, GROZĪJUMI

3. pants
Lauksaimniecības produkti

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma Protokolus Nr. 1 un Nr. 2 aizstāj ar šā protokola Protokoliem Nr. 1 un Nr. 2 un to pielikumiem.

4. pants
Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma VI pielikuma 2. tabulu, ar ko nosaka tarifu koncesijas Kopienas izcelsmes preču importam Izraēlā, papildina ar vienu papildu tarifu koncesiju, kas noteikta šādi:

KN kods	Nosaukums	Gada kvota (tonnas)	Koncesija kvotas robežās
2005 20 10	- Kartupeļi, kas sagatavoti vai konservēti citādi nekā ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā	30	Izraēlas vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likmes samazinājums par 20%.

5. pants
Izcelsmes noteikumi

Nolīguma 4.protokolu groza šādi:

1. Protokola 19.panta 4.punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Retrospektīvi izsniegtās pārvadājumu apliecības EUR.1 jāvizē ar vienu no šādām frāzēm:

ES “EXPEDIDO A POSTERIORI”

CS “VYSTAVENO DODATEČNĔ”

DA “UDSTEDT EFTERFØLGENDE”

DE “NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT”

ET “TAGANTJÄRELE VÄLJA ANTUD”

EL “ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ”

EN “ISSUED RETROSPECTIVELY”

FR “DÉLIVRÉ A POSTERIORI”

IT “RILASCIATO A POSTERIORI”

LV “IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI”

LT “RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS”

HU “KIADVA VISSZAMENŐLEGES HA­TÁLLYAL”

MT “MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT”

NL “AFGEGEVEN A POSTERIORI”

PL “WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE”

PT “EMITIDO A POSTERIORI”

SL “IZDANO NAKNADNO”

SK “VYDANÉ DODATOČNE”

FI “ANNETTU JÄLKIKÄTEEN”

SV “UTFÄRDAT I EFTERHAND”

HE

2. Protokola 20.panta 2.punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Šādi izsniegts dublikāts jāvīzē ar vienu no šādiem vārdiem:

ES “DUPLICADO”

CS “DUPLIKÁT”

DA “DUPLIKAT”

DE “DUPLIKAT”

ET “DUPLIKAAT”

EL “ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ”

EN “DUPLICATE”

FR “DUPLICATA”

IT “DUPLICATO”

LV “DUBLIKĀTS”

LT “DUBLIKATAS”

HU “MÁSODLAT”

MT “DUPLIKAT”

NL “DUPLICAAT”

PL “DUPLIKAT”

PT “SEGUNDA VIA”

SL “DVOJNIK”

SK “DUPLIKÁT”

FI “KAKSOISKAPPALE”

SV “DUPLIKAT”

HE

6. pants
Asociācijas komitejas vadība

Nolīguma 71. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Asociācijas komitejas priekšsēdētāji pēc kārtas ir Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis un Izraēlas Valsts valdības pārstāvis.”.

OTRĀ NODAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI

7. pants
Izcelsmes apliecinājums un administratīvā sadarbība

1. Izcelsmes apliecinājumi, ko atbilstīgi izsniegusi Izraēla vai kāda jaunā dalībvalsts saskaņā ar priekšrocību nolīgumiem vai atsevišķu vienošanos, ko tās savstarpēji piemēro, saskaņā ar šo protokolu pieņem attiecīgajās valstīs ar nosacījumu, ka:

a) šādas izcelsmes iegūšana piešķir priekšrocību tarifu režīmu, pamatojoties uz priekšrocību tarifu pasākumiem, kas noteikti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā;

b) izcelsmes apliecinājums un trans­porta dokumenti ir izdoti ne vēlāk kā dienā pirms pievienošanās dienas;

c) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

Ja preces ir deklarētas importēšanai Izraēlā vai jaunajā dalībvalstī pirms pievienošanās dienas, ievērojot priekšrocību nolīgumus vai atsevišķas vienošanās, ko attiecīgajā laikā piemēro starp Izraēlu un jauno dalībvalsti, var pieņemt arī retro­spektīvi izsniegtu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegt saskaņā ar šiem nolīgumiem vai vienošanos, ar nosacījumu, ka tas ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.

2. Izraēlai un jaunajām dalībvalstīm ir atļauts saglabāt atļaujas, ar kurām piešķirts “atzītā eksportētāja” statuss saskaņā ar priekšrocību nolīgumiem vai atsevišķu vienošanos, ko tās savstarpēji piemēro, ar nosacījumu, ka:

a) šāds noteikums ir paredzēts arī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, kas pirms pievienošanās dienas noslēgts starp Izraēlu un Kopienu; un

b) atzītie eksportētāji piemēro saskaņā ar minēto nolīgumu spēkā esošos izcelsmes noteikumus.

Šīs atļaujas ne vēlāk kā gadu pēc pievienošanās dienas aizstāj ar jaunām atļaujām, ko izsniedz saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

3. Lūgumus veikt turpmākas pārbaudes attiecībā uz izcelsmes apliecinājumiem, kas izsniegti saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem priekšrocību nolīgumiem vai atsevišķu vienošanos, Izraēlas vai jauno dalībvalstu kompetentās muitas iestādes pieņemt trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un attiecīgās iestādes var šādus lūgumus iesniegt trīs gadus pēc tam, kad tās pieņēmušas izcelsmes apliecinājumu, kurš tām iesniegts, papildinot importa deklarāciju.

8. pants
Tranzītpreces

1. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu var piemērot precēm, kuras eksportē vai nu no Izraēlas uz kādu jauno dalībvalsti, vai arī no kādas jaunās dalībvalsts uz Izraēlu, un kuras atbilst 4. protokola nosacījumiem, un kuras pievienošanās dienā ir ceļā vai atrodas pagaidu glabāšanā muitas noliktavā vai brīvajā zonā Izraēlā vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī.

2. Šādos gadījumos var piešķirt priekšrocību tarifu režīmu ar nosacījumu, ka importētājas valsts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas iesniedz izcelsmes apliecinājumu, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājas valsts muitas iestādes.

 

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Ar šo protokolu vienojas, ka sakarā ar šo Kopienas paplašināšanos nevar iesniegt nekādas sūdzības, prasības vai norādes, ne arī grozīt vai atsaukt koncesijas saskaņā ar VVTT 1994. XXIV. panta 6. punktu un XXVIII pantu.

 

10. pants

Attiecībā uz 2004. gadu jauno tarifu kvotu apjomus un esošo tarifu kvotu palielinājumus aprēķina proporcionāli pamatapjomiem, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis pirms šā protokola stāšanās spēkā.

11. pants

Šis protokols ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma sastāvdaļa. Šā protokola pielikumi un deklarācijas veido tā sastāvdaļa.

12. pants

1. Šo protokolu apstiprina Kopiena, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Izraēlas Valsts saskaņā ar savām procedūrām.

2. Puses paziņo viena otrai par to, ka ir pabeigtas iepriekšējā punktā minētās attiecīgās procedūras. Apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

13. pants

1. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

2. Šo protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

14. pants

Šis protokols ir sagatavots divos ek­semplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un ebreju valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

15. pants

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma tekstu, tostarp tā pielikumus un protokolus, kas ir tā sastāvdaļa, un Nobeiguma aktu kopā ar tam pievienotajām deklarācijām sagatavo čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā, un šie teksti ir autentiski tāpat kā teksti oriģinālvalodās. Šos tekstus apstiprina Asociācijas padome.

 

I pielikums

Protokols Nr.1

par noteikumiem, ko piemēro Izraēlas izcelsmes

lauksaimniecības produktu importam Kopienā

1. Pielikumā uzskaitītos Izraēlas izcelsmes produktus ļauj importēt Kopienā saskaņā ar turpmāk un pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. a) Muitas nodokļi tiek atcelti vai samazināti, kā norādīts ailē “a”.

b) Dažiem produktiem, kam vienotie muitas tarifi paredz procentuālā nodokļa un specifiskā nodokļa piemērošanu, samazinājuma apmērus, kas norādīti ailēs “a” un “c”, piemēro tikai procentuālajam nodoklim. Tomēr produktiem ar kodiem 0105 12 00, 0207, 0404 10, 0407 00, 0709 90 60, 2204 21 un 2209 nodokļu samazinājumu piemēro arī specifiskajam nodoklim.

c) Dažiem produktiem muitas nodokļi ir atcelti tarifu kvotu robežās, kas katram no tiem uzskaitītas ailē “b”. Ja nav norādīts citādi, šīs tarifu kvotas piemēro uz ikgadēja pamata no 1. janvāra līdz 30. decembrim.

d) Par daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotas, atkarībā no attiecīgā produkta vienotos muitas nodokļus piemēro pilnā apmērā vai samazinātus, kā norādīts ailē “c”.

3. Dažiem produktiem muitas nodokļu atcelšanu nodrošina references daudzumu ietvaros, kā norādīts ailē “d”.

Ja kāds no šo produktu importa apjomiem pārsniedz references daudzumu, Kopiena, ņemot vērā gada pārskatu par tirdzniecības plūsmām, kas tai jāizpilda, attiecīgajam produktam var noteikt Kopienas tarifu kvotu, kuras apjomam jābūt vienādam ar references daudzumu. Šādā gadījumā daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotu, atkarībā no attiecīgā produkta piemēro vienoto muitas nodokli pilnā apmērā vai samazinātu, kā norādīts ailē “c”.

4. Kā norādīts ailē “e”, dažiem produktiem, kam nav ne noteiktas kvotas, ne references daudzuma, Kopiena var noteikt references daudzumu, kā tas paredzēts 3. punktā, ja saskaņā ar gada pārskatu par tirdzniecības plūsmām, kas tai jāizpilda, tā nosaka, ka produkta vai produktu importa apjomi varētu radīt grūtības Kopienas tirgū. Ja līdz ar to uz produktu attiecas tarifu kvota saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotu, atkarībā no attiecīgā produkta muitas nodokli piemēro pilnā apmērā vai samazinātu, kā norādīts ailē “c”.

5. Pirmajā nodokļa piemērošanas gadā tarifu kvotu un references daudzumu apjomus aprēķina proporcionāli pamatapjomiem, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis pirms šā protokola stāšanās spēkā.

6. Visiem pielikumā uzskaitītajiem produktiem tarifu kvotu un references daudzumu apjomi palielinās no 2004. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. janvārim četrās vienādās daļās, no kurām katra atbilst 3 % šo apjomu.

 

Protokola Nr.1 pielikums

KN kods1		Nosaukums2	a	b	c	d	e
			Vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa samazinājums3 %	Tarifu kvotas (tonnās, ja nav norādīts citādi)	Vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa samazinājums, ja pārsniegtas pašreizējās vai iespējamās tarifu kvotas 3 %	References daudzums (tonnās, ja nav norādīts citādi)	Īpaši noteikumi
	0105 12 00	Dzīvi mājas tītari, kas sver ne vairāk kā 185 g	100	116 000 gabali	0
	0207 25	Tītari, nesagriezti gabalos, saldēti	100	1 400	0
	0207 27 10	Tītara izcirtņi, atkauloti, saldēti
	0207 27 30/40/50/60/ 70	Tītara izcirtņi ar kauliem, saldēti
ex	0207 32	Pīļu un zosu gaļa, nesagriezta gabalos, svaiga vai atdzesēta	100	500	0
ex	0207 33	Pīļu un zosu gaļa, nesagriezta gabalos, saldēta
ex	0207 35	Cita gaļa un pīļu un zosu subprodukti, svaigi vai dzesināti
ex	0207 36	Cita pīļu un zosu gaļa un subprodukti, saldēti
	0207 34 10	Treknās zosu aknas, svaigas vai dzesinātas	100	-	0
	0404 10	Sūkalas vai pārveidotās sūkalas, koncentrētas vai nekoncentrētas, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju	100	800	0
	0407 00	Putnu olas, nelobītas, svaigas, konservētas vai gatavotas	100	520 000 gabali	0
	0601 0602	Sīpoli un līdzīgi augi, kā arī citi dzīvie augi	100	-	0		Saskaņā ar Protokola Nr.1 4. Punkta noteikumiem.
	0603 10	Grieztie ziedi un ziedu pumpuri, svaigi	100	19 800	0
	0603 10 80	Citi svaigi grieztie ziedi un pumpuri no 1. novembra līdz 15. aprīlim	100	7 000	0
	0603 90 00	Grieztie ziedi un ziedu pumpuri, kaltēti, krāsoti, balināti, impregnēti vai citādi sagatavoti	100	100	0
ex	0604 10 90	Sūnas un ķērpji, izņemot briežu sūnas, svaigi	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	0604 91	Lapas, zari un citas augu daļas bez ziediem vai ziedpumpuriem, un zāles, svaigas
	0604 99 90	Kaltēti, krāsoti, balināti, impregnēti vai citādi apstrādātas lapas, zari un citas augu daļas bez ziediem vai ziedu pumpuriem, zāles, buķetēm vai dekoratīvos nolūkos (izņemot kaltētus)	100	10	0
ex	0701 90 50	Jaunie kartupeļi no 1. janvāra līdz 31. martam, svaigi vai dzesināti	100	30 000	0
	0701 90 50	Jaunie kartupeļi no 1. janvāra līdz 31. jūnijam, svaigi vai dzesināti	100	300	0
	0702 00 00	Tomāti, svaigi vai dzesināti	100	9 000 ķiršu to­mā­tiem4 + 1 000 citiem	0
	0703 90 00	Puravi un citi ķiploku veida dārzeņi, svaigi vai dzesināti	100	1 500	0
	0703 10 11	Sēklas sīpoli, svaigi vai dzesināti	100	1 500	0
	0703 10 19	Citi sīpoli, svaigi vai dzesināti, no 15. februāra līdz 15. maijam
ex	0709 90 90	Savvaļas sīpoli (Muscari comosum), svaigi vai dzesināti, no 15. februāra līdz 15. maijam
ex	0704 90 90	Ķīnas kāposti, svaigi vai dzesināti, no 1. novembrim līdz 31. martam	100	1 250	0
	0705 11 00	Galviņkāposts (galviņsalāti), svaigi vai dzesināti, no 1. novembrim līdz 31. martam	100	336	0
ex	0706 10 00	Burkāni, svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 1. aprīlim	100	6 832	40
	0706 90 90	Galda bietes, svaigas vai dzesinātas, puravlapu plostbārži, redīsi un līdzīgi sakņaugi	100	2 000	0
	0709 30 00	Baklažāni, svaigi vai dzesināti, no 1. decembra līdz 30. aprīlim	100	-	60	1 440
ex	0709 40 00	Seleriju kāti (Apium graveolens‚ var. dulce), svaigi vai dzesināti, no 1. janvāra līdz 30. aprīlim	100	13 000	50
	0709 60 10	Saldie pipari, svaigi vai dzesināti	100	15 400	40
	0709 90 60	Saldā kukurūza, svaiga vai atdzesēta	100	1 500	0
	0709 90 70	Cukini, svaigi vai dzesināti, no 1. decembra līdz februāra beigām	100	-	60		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex	0709 90 90	Citi svaigi vai dzesināti dārzeņi, izņemot savvaļas sīpolus (Muscari comosum)	100	2 000	0
ex	0710 80 59	Capsicum ģints augļi, no 15. novembra līdz 30. aprīlim	100	-	30		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	0711 90 50	Sīpoli, konservēti īslaicīgai glabāšanai, bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā	100	300	0
	0712 90 30	Kaltēti tomāti, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet tālāk nesagatavoti	100	700	0
	2002 90 91 2002 90 99	Tomātu pulveris ar sausnas saturu ne vairāk kā 30% no svara, sagata­voti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi
	0712 90 50	Kaltēti burkāni, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet ar pirmreizējo apstrādi	100	180	0
	0712 90 90	Citi kaltēti dārzeņi un dārzeņu maisījumi, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet ar pirmreizējo apstrādi
	0910 40 19	Timiāns, sasmalcināts vai malts
	0910 40 90	Lauru lapas
	0910 91 90	Sasmalcinātu vai maltu dažāda veida garšvielu maisījumi
	0910 99 99	Citas sasmalcinātas vai maltas garšvielas
	0804 10 00	Dateles, svaigas vai žāvētas	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	0804 40 00	Avokado, svaigi vai kaltēti	100	-	80	37 200
	0804 50 00	Gvajaves, mango un garcīnijas, svaigas vai žāvētas	100	-	40		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex	0805 10	Apelsīni, svaigi	100	200 000 5	60
ex	0805 20	Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un satsumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, svaigi	100	21 000	60
ex	0805 20	Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un satsumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, svaigi no 15. marta līdz 30. septembrim	100	14 000	60
ex	0805 40 00	Greipfrūti, svaigi	100	-	80		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex	0805 50 10	Citroni, svaigi	100	7 700	40
ex	0805 50 90	Laimi, svaigi	100	1 000	0
ex	0805 90 00	Kumkvati	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	0806 10 10	Galda vīnogas, svaigas no 15. maija līdz 20. jūlijam	100	-	0
	0807 11 00	Arbūzi, svaigi no 1. aprīļa līdz 15. jūnijam	100	9 400	50
	0807 19 00	Citas svaigas melones (izņemot arbūzus) no 15. septembra līdz 31. maijam	100	11 500	50
	0810 10 00	Zemenes, svaigas, no 1. novembra līdz 31. martam	100	2 600	60
	0810 50 00	Kivi augļi, svaigi, no 1.janvāra līdz 30.aprīlim	100	-	0	240
	0810 90 95	Citi svaigi augļi	100	500	0
ex	0810 90 95	Granātāboli, svaigi Hurmas, svaigas, no 1.novembra līdz 31.jūlijam	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex ex	0811 90 19 0811 90 39	Greipfrūtu daiviņas, saldētas	80	-	0
ex	0811 90 95	Dateles, saldētas	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex	0811 90 95	Greipfrūtu daiviņas, saldētas	100	-	80		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex	0812 90 20	Apelsīni, sasmalcināti, pagaidu konservos, bet tādā kondīcijā nepiemēroti tūlītējam patēriņam	100	10 000	80
ex	0812 90 99	Citi citrusaugļi, sasmalcināti, īslaicīgai glabāšanai konservēti, bet nepiemēroti tūlītējai lietošanai pārtikā	100	-	80	1 320
	0904 12 00	Pipari, saberzti vai malti	100	-	80		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	0904 20 10	Saldie pipari, nesaberzti un nemalti	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	0904 20 30	Citi Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, nesasmalcināti un nemalti, no 15. novembra līdz 30. aprīlim	100	-	30		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	0904 20 90	Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, sasmalcināti vai malti
	0910 40 13	Timiāns, nesasmalcināts un nemalts (izņemot savvaļas timiānu)	100	200	0
	1302 20	Pektīns, pektināti un pektāti	100		25		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	1602 31	Tītara gaļa, apstrādāta vai konservēta vai tītara gaļas subprodukti	100	2 250	0
	2001 10 00	Gurķi vai īsaugļu kārpainie gurķi, kas sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi	100	200	0
	2001 90 20	Capsicum ģints augļi, izņemot saldos piparus vai Jamaikas piparus, no 15. novembra līdz 30. aprīlim	100	-	30		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex ex	2001 90 93 2001 90 99	Pērļu sīpoli, kuru apkārtmērs ir mazāks nekā 30 mm, un okras, sagatavotas vai konservētas ar etiķi vai etiķskābi	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	2002 10 10	Mizoti tomāti, sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi	100	3 500	30
ex	2004 90 98	Saknes selerijas, izņemot maisījumā, sagatavotas vai konservētas, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, saldētas, kas nav norādītas 2006. pozīcijā	100	-	30		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex	2004 90 98	Burkāni, sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, saldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā	100	2 000	0
ex	0710 80 95	Burkāni, negatavoti vai gatavoti ar tvaicēšanu vai vārīšanu ūdenī, saldēti
ex	2004 90 98	Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, saldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā un kas nav saknes selerijas un burkāni	100	150	0
ex ex	2005 10 00 2005 90 80	Saknes selerijas, kāposti (izņemot ziedkāpostus), okras, bāmijas, (izņemot maisījumā), kas sagata­voti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā	100	-	30		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	2005 90 10	Capsicum ģints augļi, izņemot saldos piparus vai smaržīgos piparus, no 15. novembra līdz 30. aprīlim, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā	100	-	30		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	2005 90 80	Citi dārzeņi, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, kas nav norādīti 2006. pozīcijā	100	1 300	0
	2008 11 92 2008 11 94	Zemesrieksti, tiešajos iesaiņojumos ar neto svaru lielāku nekā 1 kg	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	2008 30 51 2008 30 71	Greipfrūtu daiviņas	100	-	80	16 440
ex	2008 30 55	Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un satsumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, sasmalcināti	100	-	80		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex	2008 30 59	Sasmalcināti apelsīni un citroni Greipfrūti, izņemot daiviņās
ex	2008 30 59	Apelsīni, daiviņās	100	1 000	0
ex	2008 30 59	Apelsīni, kas nav daiviņās un sasmalcināti	100	1 000	0
ex	2008 30 75	Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un satsumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusu hibrīdi, sasmalcināti	100	-	80		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex	2008 30 79	Greipfrūti, izņemot daiviņās	100		80	2 400
ex	2008 30 79	Apelsīni un citroni, sasmalcināti	100	-	80
ex	2008 30 90	Greipfrūti	100	-	80	8 480
		Citrusaugļu mīkstums Citrusaugļi sasmalcināti
ex	2008 40 71	Bumbieru šķēles, apceptas eļļā	100	100	0
ex	2008 50 71	Aprikožu šķēles, apceptas eļļā
ex	2008 70 71	Persiku šķēles, apceptas eļļā
ex	2008 92 74	Šķēlēs grieztu augļu maisījumi, apcepti eļļā
ex	2008 92 78	Šķēlēs sagrieztu augļu maisījumi, apcepti eļļā
ex	2008 99 67	Ābolu šķēles, apceptas eļļā
	2008 50 61 2008 50 69	Sagatavotas vai konservētas aprikozes, kas nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru	100	-	20		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex ex	2008 50 92 2008 50 94	Aprikožu pusītes, sagatavotas vai konservētas, kas nesatur pievienotu alkoholu, kas nesatur pievienotu cukuru, 4,5 kg vai lielākā tiešajā iesaiņojumā	100	-	20		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex ex	2008 50 92 2008 50 94	Aprikožu mīkstums, kas nesatur pievienotu alkoholu, kas nesatur pievienotu cukuru, 4,5 kg vai lielākā tiešajā iesaiņojumā	100	180	0
	2008 92 51 2008 92 59 2008 92 72 2008 92 74 2008 92 76 2008 92 78	Augļu maisījumi, kas nesatur pievie­notu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru	100	250	0
	2009 11 11 2009 11 19 2009 11 91 2009 11 99 2009 12 00 2009 19 11 2009 19 19 2009 19 91 2009 19 98	Apelsīnu sula	100	46 000 no kurām pakās pa 2, 1 vai mazāk ne vairāk kā 19 000	70
	2009 21 00 2009 29 11 2009 29 19 2009 29 99	Greipfrūtu sula	100	-	70	34 440
	2009 29 91	Greipfrūtu sula	70	-
	2009 39 11	Jebkura cita atsevišķa citrusaugļa sula, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67, kuras vērtība par 100 kg neto svara nepārsniedz € 30	100	-	60		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
ex ex ex ex	2009 31 11 2009 31 19 2009 39 31 2009 39 39	Jebkura cita atsevišķa citrusaugļa sula, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67, kuras vērtība par 100 kg neto svara nepārsniedz € 30, izņemot citronu sulu	100	-	60		Saskaņā ar protokola Nr.1 4. punkta noteikumiem.
	2009 39 19	Jebkura cita atsevišķa citrusaugļa cita sula, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67, kuras vērtība par 100 kg neto svara nepārsniedz € 30	60	-
	2009 50	Tomātu sula	100	10 200	60
	2009 61 2009 69	Vīnogu sula, ieskaitot nenorūgušu vīnogu vīnu	100	2 000	0
	2009 80 89	Jebkura cita atsevišķa citrusaugļa vai dārzeņa cita sula, neuzrūgusi, kas nesatur pievienotu alkoholu, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, kuras vērtība par 100 kg neto svara nepārsniedz € 30, ar pievienotā cukura saturu, kas nepārsniedz 30% svara	100	350	0
ex	2009 90	Citrusaugļu sulu maisījumi ar tropiskajām sulām, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67, kuru vērtība par 100 kg neto svara pārsniedz € 30, kas nesatur pievie­notu cukuru	100	2 800	0
		Citrusaugļu sulu maisījumi, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67, kuru vērtība par 100 kg neto svara pārsniedz € 30, kas nesatur pievie­notu cukuru
ex	2009 80 97	Gvajaves sula, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, kas nesatur pievie­notu cukuru	100	100	0
ex	2009 80 99	Bumbieru (Prickle pear) sula, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, kas nesatur pievienotu cukuru	100	100	0
ex	2204 21	Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot spirtotos vīnus 2 litru vai mazākā tarā	100	3 760 hl	0		Par 3 760 hl, 100% spe­ciālā nodokļa sama­zin­ā­jums
	2209 00 11 2209 00 19	Vīna etiķis	100	-

 

¹ KN kodi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 2003. gada 30. oktobris).

 

² Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu, priekšrocību režīmu saistībā ar šo pielikumu nosaka pēc KN kodiem. Ja ir norādīts ex KN kods, priekšrocību režīma piemērojamību nosaka gan pēc KN koda, gan attiecīgā apraksta.

 

³ Nodokļa samazinājums attiecas tikai procentuālajiem muitas nodokļiem, izņemot produktiem, kas atbilst šiem kodiem: 0105 12 00, 0207, 0404 10, 0407 00, 0709 90 60, 2204 21 un 2209.

 

⁴ Ieraksti šajā apakšpozīcijā ir saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Kopienas noteikumos (2000. gada 14. aprīļa Regula (EK) Nr. 790/2000 (OV No L 95, 15.4.2000), un turpmākie grozījumi).

 

⁵ Šīs tarifu kvotas ietvaros specifiskais nodoklis, kas paredzēts Kopienas koncesiju sarakstā PTO, ir samazināts līdz nullei laikposmam no 1. decembra līdz 31. maijam, ja importa vērtība nav mazāka par € 264/t, kas ir iekļuves cena, par ko ir vienojušās Eiropas Kopiena un Izraēla. Ja iekļuves cena ir par 2, 4, 6 vai 8 % zemāka par noteikto iekļuves cenu, specifiskais muitas kvotas nodoklis ir vienāds ar attiecīgi 2, 4, 6 vai 8% no šīs noteiktās iekļuves cenas. Ja sūtījuma iekļuves cena ir mazāka par 92% no noteiktās iekļuves cenas, tad piemēro specifisko muitas nodokli, kas paredzēts PTO ietvaros.

 

II pielikums

Protokols Nr.2

par noteikumiem, ko piemēro Kopienas izcelsmes

lauksaimniecības produktu importam Izraēlā

1. Pielikumā uzskaitītos Kopienas izcelsmes produktus ļauj importēt Izraēlā saskaņā ar turpmāk un pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Ievedmuitas nodokļi importam tiek tcelti vai samazināti līdz ailē “a” norādītajam līmenim ikgada tarifu kvotas robežās, kas norādītas ailē “b”, un uz to attiecas ailē “e” norādītie īpašie noteikumi.

3. Par daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotas, atkarībā no attiecīgā produkta muitas nodokļus piemēro pilnā apmērā vai samazinātus, kā norādīts ailē “c”.

4. Dažiem produktiem, kam ir noteikta tarifu kvota, atsauces daudzumus nosaka, kā norādīts ailē “d”.

Ja kāds no šo produktu importa apjomiem pārsniedz references daudzumu, Izraēla, ņemot vērā gada pārskatu par tirdzniecības plūsmām, kas tai jāizpilda, attiecīgajam produktam var noteikt tarifu kvotu, kuras apjomam jābūt vienādam ar references daudzumu. Šādā gadījumā daudzumiem, ko importē, pārsniedzot kvotu, piemēro nodokli, kā norādīts 3. punktā.

5. Produktiem, kam nav noteiktas ne tarifu kvotas, ne references daudzumi, Izraēla var noteikt references daudzumu, kā tas paredzēts 4. punktā, ja saskaņā ar gada pārskatu par tirdzniecības plūsmām, kas tai jāizpilda, tā nosaka, ka produkta vai produktu importa apjomi varētu radīt grūtības Izraēlas tirgū. Ja līdz ar to uz produktu attiecas tarifu kvota saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, piemēro 3. punkta noteikumus.

6. Pirmajā piemērošanas gadā tarifu kvotu un references daudzumu apjomus aprēķina proporcionāli pamatapjomiem, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis pirms šā protokola stāšanās spēkā.

7. Visiem pielikumā uzskaitītajiem produktiem tarifu kvotu un references daudzumu apjomi palielinās no 2004. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. janvārim četrās vienādās daļās, no kurām katra atbilst 3 % šo apjomu.

 

Protokola Nr. 2. pielikums

HS vai Izraēlas kods		Nosaukums1	a	b	c	d	e
			Vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa samazinājums %	Tarifu kvota (tonnās, ja nav norādīts citādi)	Vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa samazinājums, ja pārsniegtas pašreizējās vai iespējamās tarifu kvotas (%)	Atsau­ces daudzums (tonnās)	Īpaši noteikumi
ex	0105	Dzīvi mājputni, t. i. vistas, pīles, zosis, tītarus un pērļu vistiņas, kuru svars nepārsniedz 185 g	100	500 000 gabali	0
	0102	Dzīvi liellopi	100	3 000 galvas	0
ex	0102	Dzīvi liellopi nobarošanai	100	8 500 galvas	0
ex	0102	Dzīvi liellopi kaušanai	100	1 000	0
	0201	Liellopu gaļa, svaiga vai dzesināta	100	1.000	0
	0202 30	Liellopu gaļa, atkaulota, saldēta	100	6.000	0
	0206 29	Citi liellopu subprodukti, saldēti	100	500	0
	0402 10	Piena vai krējuma pulveris, granulas vai cita cietā forma ar tauku saturu, kas nepārsniedz 1,5% svara	100	1 500	55 % no 1 500 t papildu tarifu kvotas robežās
	0402 21	Piena vai krējuma pulveris, granulas vai cita cietā forma ar tauku sa­tu­ru, kas nepārsniedz nepārsniedzot 1,5% svara, kas nesatur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju	100	3 500	0
	0404	Sūkalas, koncentrētas vai ne, vai kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju; produkti, kuros ir dabīgā piena sastāvdaļas, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kas nav citur norādīti vai ietverti	100	800	0
	0405 00	Sviests un citi tauki un eļļas, kas iegūti no piena; ziežamie piena pārstrādes produkti	100	350	0
	0406	Siers un rūgušpiena biezmasa	100	500	0
	0407 00	Putnu olas, nelobītas, svaigas, konservētas vai gatavotas	100	40 000 gabali	0
	0409 00 10	Dabīgais medus	100	150	0
	0603 90 00	Kaltēti, krāsoti, balināti, impregnēti vai citādi apstrādāti grieztie ziedi un ziedu pumpuri	100	50	0
	ex 0604 10	Sūnas un ķērpji, svaigi	100	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.2 5. punkta noteikumiem.
	0604 91	Lapas, zari un citas augu un stiebrzāļu daļas, svaigas
ex	0604 99	Lapas, bez turpmākās apstrādes, izņemot kaltēšanu
	0701 10 00	Kartupeļi, sēklas, svaigi vai dzesināti	100	17 000	0
	0603 10	Grieztie ziedi un ziedu pumpuri, svaigi	100	-	0	1 000
	0701 90	Citi kartupeļi, svaigi vai dzesināti	100	2 500	0
	0703 10	Sīpoli un šalotes sīpoli, svaigi vai dzesināti	100	2 000	0
	0703 20 00	Ķiploki, svaigi vai dzesināti	100	200	25
	0710 21 00	Lobīti vai nelobīti zirņi (Pisum sativum), negatavoti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti	100	700	0
	0710 22 00	Lobītas vai nelobītas pupas (Vigna spp., Phaseolus spp.), negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas	100	400	0
	0710 29 00	Citi pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, negatavoti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti	100	350	0
	0710 30 00	Spināti, Jaunzēlandes spināti un balodenes (dārza balodenes), negata­voti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti	100	300	0
	0710 80	Citi dārzeņi (negatavoti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī), saldēti	100	500	0
	0710 90 00	Dārzeņu maisījumi, negatavoti vai gata­voti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti
ex	0712 90	Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, kaltēti, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, ar pirmreizējo apstrādi, izņemot ķiplokus	100	300	0
	0712 90 81	Ķiploki, kaltēti, veseli, sagriezti, šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet ar pirmreizējo apstrādi	100	50	0
	0713 10 10	Zirņi, Pisum sativum, kaltēti un lobīti, sēšanai	100	100	0
	0713 10 90	Zirņi, Pisum sativum, kaltēti un lobīti, mizoti un šķelti vai ne (izņemot sēklas zirņus)	100	150	0
	0713 33	Zemās krūmu pupiņas, ieskaitot baltās sīksēklu pupiņas, kaltētas	100	100	0
	0713 39 00	Citas pupas, kaltētas	100	150	0
	0713 50 00	Cūkpupas (Vicia faba rupjsēklu sugas) un lopbarības pupas (Vicia faba equina sugas, Vicia faba sīksēklu sugas), kaltētas	100	2 500	0
	0713 90	Citi kaltēti pākšu dārzeņi	100	100	15
	0802 50 00	Svaigas vai kaltētas pistācijas, lobītas vai mizotas vai ne	100	250	0
	0802 90	Citi rieksti, svaigi vai kaltēti, lobīti vai mizoti vai ne	100	500	15
ex	0804 20	Vīģes, kaltētas	100	500	20
	0806 20	Vīnogas, žāvētas	100	100	25
	0808 10	Āboli, svaigi	100	2 300	0
	ex 0808 20	Bumbieri, svaigi	100	1.100	0
	ex 0808 20	Cidonijas, svaigas	100	200	0
	0811 20 31	Avenes, negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, nesaldinātas	100	100	0
	0811 20 39	Upenes, negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, nesaldinātas
	0811 20 51	Jāņogas, negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, nesaldinātas
	0811 20 59	Kazenes un zīdkoka ogas, negatavotas vai gatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, nesaldinātas
	0811 90	Citi augļi un rieksti, negatavoti vai gatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne	100	400	0
	0812 10 00	Ķirši, pagaidu konservos, bet tādā kondīcijā nepiemēroti tūlītējam patēriņam	100	500	0
	0813 20 00	Žāvētas plūmes	100	150	0
	0904 20 90	Capsicum vai Pimenta ģints augļu biezsula vai samalti augļi	25	50	0
	1001 10	Cietie kvieši	100	9 500	0
	1001 90	Citi kvieši un kviešu un rudzu maisījums	100	150 000	0
	1002 00 00	Rudzi	100	10 000	0
	1003 00	Mieži	100	210 000	0
	1005 90 00	Kukurūza, izņemot sēklas	100	11 000	0
	1006 30	Daļēji slīpēti vai pilnībā slīpēti rīsi, pulēti vai glazēti vai nē	100	25 000	0
	1103 13	Kukurūzas (graudu) putraimi vai rupja maluma milti	100	235 000	0
	ex 1103 20	Citu graudaugu, izņemot rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, rīsu un kviešu, granulas	100	7 500	0
	1104 12	Placināti auzu graudi vai pārslas	34	-	0		Saskaņā ar protokola Nr.2 5. punkta noteikumiem.
	1107 10	Iesals, negrauzdēts	100	7 500	0
	1108	Cietes, inulīna	25	-	0
	1208 10	Sojas pupu milti un rupja maluma milti	100	400	0
	1209 91	Dārzeņu sēklas	100	500	0
	1209 99	Citas sēklas	100	500	0
	1214 10	Lucernas (alfalfa) rupja maluma milti un granulas	100	1 500	0
	1404 20	Kokvilnas īsšķiedras	100	1 000	0
ex	1507	Sojas pupu nerafinētā eļļa, atsveķota vai ne	40 pārtikas eļļām	-	0
ex	1512	Saulespuķu, saflora vai kokvilnas sēklu eļļa un tās frakcijas, rafinēta vai ne, bet ne ķīmiski modificēta	40 pārtikas eļļām	-	0
ex	1514	Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un tās frakcijas, rafinēta vai ne, bet ne ķīmiski modificēta	40 pārtikas eļļām	-	0
	1515	Citu noteikto augu tauki un eļļas (ieskaitot jojoba eļļu) un tās frakcijas, rafinētas vai ne, bet ne ķīmiski modificētas	100 pārtikas eļļām	-	0
	1602 50	Sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai gaļas subprodukti	100	300	0
ex	1604 13	Sardīnes, hermētiskā tarā	100	300	0
ex	1604 14	Tuncis hermētiskā tarā
	1701 91 00	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā veidā, kas satur pievienotus aromatizētājus vai krāsvielas, izņemot jēlcukuru	100	-	0
	1701 99	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā veidā, kas nesatur pievienotus aromatizētājus vai krāsvielas, izņemot jēlcukuru
	1702 30	Glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai kas sausā veidā satur fruktozi mazāk nekā 20 % svara	15	1 200	15
	1702 60	Cita fruktoze un fruktozes sīrups, kas sausā veidā satur fruktozi vairāk nekā 50% svara, izņemot invertcukuru	100	200	0
	2001 10 00	Gurķi un īsaugļu kārpainie gurķi, kas sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi	17	50	0
ex	2002 90	Tomāti, izņemot veselus vai gabalos, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, pulvera veidā	100	200	0
	2003 10	Agaricus ģints sēnes, kas sagatavotas vai konservētas, izņemot ar etiķi vai etiķskābi	100	1 200	10
ex	2004 90	Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, miltu vai rupja maluma miltu veidā	75	300	0
ex	2004 90	Citi dārzeņi	65
	2005 90 90	Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti, citi	100	900	0
ex	2007 99	Citi ievārījumi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, ko iegūst vārot, cukura saturam pārsniedzot 30% svara	26,4	590	0
	2008 50	Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas	100	150	0
	2008 60 51	Skābie ķirši, sagatavoti vai konservos, kas nesatur alkoholu, bet kam ir pievie­nots cukurs, iepakojumos virs 1 kg	92	200	0
	2008 60 61	Skābie ķirši, sagatavoti vai konservos, kas nesatur alkoholu, bet kam ir pievie­nots cukurs, iepakojumos līdz 1 kg
	2008 70	Persiki, ieskaitot nektarīnus, citādi sagatavoti vai konservēti	100	1 600	0
ex	2008 80 90	Zemenes, sagatavotas vai konservētas, iepakojumos ne mazākos par 4.5 kg (izņemot ar pievienotu cukuru vai alkoholu)	90	100	0
ex	2008 92	Tropisko augļu maisījumi, kuros nav zemeņu, riekstu un citrusu	100	500	0
ex ex	2009 11 2009 19	Apelsīnu sula, saldēta un nesaldēta, kas nav fermentēta un nesatur pievie­notu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, iepakojumus virs 230 kg	100	-	0
ex	2009 29	Greipfrūtu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67, iepakojumus virs 230 kg
ex	2009 31	Citronu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas nesatur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20	100	500	0
ex	2009 39	Cita citronu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67
	2009 41	Ananāsu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20	100	-	0
ex	2009 49	Cita ananāsu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67
	2009 61	Vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu), kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 30	100	200	0
ex	2009 69	Cita vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu), kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67
	2009 71	Ābolu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20	100	1400	0
ex	2009 79	Cita ābolu sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67
ex	2009 80	Jebkura cita atsevišķa augļa vai dārzeņa sula, kas nav fermentēta un nesatur pievienotu alkoholu, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai ne, kuras Briksa vērtība pārsniedz 67	100	510	0
	2204	Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot spirtotos vīnus; vīnogu misa, izņemot 2009. pozīcijā norādīto	100	2 000 hl	0
	2207 10	Nedenaturēts etilspirts ar alkohola tilpumkoncentrāciju 80% vai vairāk	100	3 000	0
	2209 00	Etiķis un etiķa aizvietotāji, ko iegūst no etiķskābes	100	-	0
	2301 10	Gaļas vai gaļas subproduktu milti, rupja maluma milti un granulas, dradži	100	14 000	0
	2303 10	Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi	100	2 200	0
	2304 00 00	Lopbarības rauši un citi cietie atlikumi, malti vai granulu veidā vai ne, kas radušies pēc sojas pupu eļļas ieguves	Piemērojamais nodoklis: 9,2 %	1 800	0
	2306 41 00	Rapša sēklu milti	Piemērojamais nodoklis: 4,5 %	3 500	0
	2309 10 20	Suņu vai kaķu barība, iepakota pārdošanai mazumtirdzniecībā, kas satur proteīnvielas ne mazāk kā 15% un ne vairāk kā 35% un taukvielas ne mazāk kā 4% svara	100	1 000	0
	2309 10 90 2309 90 90	Dzīvnieku barībai izmantotās sagataves, izņemot tādas sagataves, kas satur proteīnvielas ne mazāk kā 15% un ne vairāk kā 35% un taukvielas ne mazāk kā 4% svara, izņemot sagatavotu barību dekoratīvajām zivīm un putniem	100	-	0
	2309 90 20 2309 90 30	Citas dzīvnieku barībai izmantotās sagataves, izņemot tādas sagataves, kas satur proteīnvielas ne mazāk kā 15% un ne vairāk kā 35% un taukvielas ne mazāk kā 4% svara, izņemot sagatavotu barību dekoratīvajām zivīm un putniem	100	1 400	0
	2401 10	Tabaka bez stiebriem/attīrīta	100	1 000	Piemērojamais nodoklis 0,07 NIS/ kg
	2401 20	Tabaka daļēji vai pilnīgi bez stiebriem/attīrīta

  

¹ Neatkarīgi no harmonizētās sistēmas (HS) vai Izraēlas tarifu nomenklatūras interpretācijas noteikumiem preču apraksta formulējumu uzskata tikai par orientējošu, priekšrocību sistēmu saistībā ar šo pielikumu nosaka pēc HS kodiem vai Izraēlas tarifu kodiem. Ja ir norādīts ex HS kods vai ex Izraēlas tarifu kods, priekšrocību režīma piemērojamību nosaka gan pēc HS koda vai Izraēlas tarifu koda, gan attiecīgā apraksta.

 

Eiropas Kopienas deklarācija

Saskaņā ar Papildprotokolu pieņemtie Asociācijas nolīguma grozījumi neattiecas uz neatrisinātajiem jautājumiem par izcelsmes noteikumiem un ar tiem saistītajiem jautājumiem.

Izraēlas Valsts deklarācija

Saskaņā ar Papildprotokolu pieņemtie Asociācijas nolīguma noteikumi neskar jebkādu turpmāko izcelsmes noteikumu jautājuma risinājumu.

 

PROTOKOLS

NOLĪGUMAM STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, PAR PERSONU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS ATTIECĪBĀ UZ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEDALĪŠANOS KĀ LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM SASKAŅĀ AR TO IESTĀŠANOS EIROPAS SAVIENĪBĀ

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, kuru arī pārstāv Eiropas Savienības Padome,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, še turpmāk “Šveice”,

no otras puses,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “nolīgums”), kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

TĀ KĀ jaunajām dalībvalstīm jākļūst par nolīguma Līgumslēdzējām pusēm;

IEVĒROJOT TO, ka Pievienošanās akts Eiropas Savienības Padomei nodrošina tiesības Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā slēgt jauno dalībvalstu pievienošanās protokolu šim nolīgumam,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

 

1. pants

1. Jaunās dalībvalstis ar šo kļūst par nolīguma Līgumslēdzējām pusēm.

2. No protokola spēkā stāšanās brīža nolīguma noteikumi jaunajām dalībvalstīm būs tikpat saistoši kā pašreizējām nolīguma Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā protokolā. 

2. pants

Nolīguma galvenajā daļā un tā I pielikumā tiks veikti šādi pielāgojumi:

a) nolīguma Līgumslēdzēju pušu sarakstu aizstāj ar turpmāko:

“Eiropas Kopiena,

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Republika,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

no vienas puses, un

Šveices Konfederācija,

no otras puses,”.

b) nolīguma 10. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a Šveice līdz 2007. gada 31. maijam var paturēt kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri strādā Šveicē, un pašdarba ņēmējiem, kuri ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pieeju divām uzturēšanās kategorijām: uzturēšanās, kas nepārsniedz četrus mēnešus un ir īsāka par vienu gadu, un uzturēšanās uz vienu gadu vai ilgāk. Kvantitatīvu ierobežojumu nebūs attiecībā uz uzturēšanos, kas mazāka par četriem mēnešiem.

Pirms iepriekš minētā pārejas laika beigām, balstoties uz Šveices ziņojumu, Apvienotā komiteja pārskatīs jauno dalībvalstu pilsoņiem piemēroto pārejas laika darbību. Līdz ar pārskata pabeigšanu un ne vēlāk kā līdz iepriekš minētā laikposma beigām Šveice paziņos Apvienotajai komitejai, vai tā turpinās piemērot kvantitatīvos ierobežojumus darba ņēmējiem Šveicē. Šveice var turpināt piemērot šādus pasākumus līdz 2009. gada 31. maijam. Šāda paziņojuma neiesniegšanas gadījumā pārejas laiks beidzas 2007. gada 31. maijā.

Šajā punktā definētā pārejas laika beigās visus kvantitatīvos ierobežojumus, kas piemērojami attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņiem, atceļ. Šīs dalībvalstis ir tiesīgas ieviest tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus Šveices pilsoņiem minētajā laikposmā.”;

“2.a Šveice un Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika līdz 2007. gada 31. maijam attiecībā pret kādas Līgumslēdzējas puses darba ņēmējiem, kuri strādā to teritorijā, var saglabāt kontroli attiecībā uz to darba ņēmēju prioritāti, kas iekļauti to pastāvīgajā darba tirgū, kā arī attiecībā uz algas un darba apstākļiem, kas piemērojami attiecīgās Līgumslēdzējas puses pilsoņiem. Tādu pašu kontroli var saglabāt attiecībā uz personām, kuras nodrošina pakalpojumus četrās nozarēs, kā minēts nolīguma 5. panta 1. punktā: dārzkopības pakalpojumi, būvniecība, iekļaujot saistītās nozares, apsardzes darbība, ēku tīrīšana un apkope (attiecīgi NACE¹ kodi 01.41; 45.1. līdz 4.; 74.60.; 74.70. ). Šveice 1.a, 2.a, 3.a un 4.a punktā minētajā pārejas laikā attiecībā uz pieeju tās darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kuri ir jauno dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas tādu valstu pilsoņi, kuras nav ES un EFTA dalībvalstis. Dodot priekšroku darba ņēmējiem, kas iekļauti pastāvīgajā darba tirgū, kontrole netiks piemērota to pakalpojumu sniedzējiem, kuri liberalizēti ar īpašu vienošanos starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu (ietverot nolīgumu par dažiem valsts iepirkumu aspektiem, ciktāl tas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu). Tajā pašā laikposmā var saglabāt kvalifikācijas prasības attiecībā uz uzturēšanās atļaujām laikposmam, kas mazāks par četriem mēnešiem², un attiecībā uz personām, kuras nodrošina pakalpojumus četrās iepriekš minētajās nozarēs, kā norādīts nolīguma 5. panta 1. punktā.

Līdz 2007. gada 31. maijam Apvienotā komiteja pārskatīs pārejas pasākumu darbību, kas iekļauti šajā punktā, pamatojoties uz ziņojumu, kuru sagatavo katra no Līgumslēdzējām pusēm, kas tos īsteno. Līdz ar pārskata pabeigšanu un ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. maijam Līgumslēdzēja puse, kas ir īstenojusi pārejas laika pasākumus, kuri ietverti šajā punktā, un kas ir informējusi Apvienoto komiteju par savu nodomu turpināt piemērot šādus pārejas pasākumus, var turpināt to darīt līdz 2009. gada 31. maijam. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, pārejas laiks beidzas 2007. gada 31. maijā.

Šajā punktā definētā pārejas laika beigās visi šajā punktā iepriekšminētie ierobežojumi tiks atcelti.”;

“3.a Stājoties spēkā šā nolīguma Protokolam par to, kā turpmāk norādītās jaunās dalībvalstis piedalās nolīgumā kā Līgumslēdzējas Puses, un līdz tā laikposma beigām, kurš noteikts 1.a punktā, Šveice kopējās kvotas trešām valstīm ietvaros ik gadu (pro rata temporis) rezervēs darba ņēmējiem, kas strādā Šveicē, un pašnodarbinātām personām, kuras ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, jaunu uzturēšanās atļauju³ minimālo skaitu saskaņā ar šādu plānu:

Līdz	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir gads vai pārsniedz vienu gadu	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem un mazāks par vienu gadu
2005. gada 31. maijam	900	9 000
2006. gada 31. maijam	1 300	12 400
2007. gada 31. maijam	1 700	15 800
2008. gada 31. maijam	2 200	19 200
2009. gada 31. maijam	2 600	22 600	”

 

“4.a Tā laikposma beigās, kas minēts 1.a punktā un šajā punktā, un līdz 12 gadiem pēc nolīguma spēkā stāšanās, jāpiemēro nolīguma 10. panta 4. punkts.

Nozīmīgu darba tirgus traucējumu un traucējumu draudu gadījumā Šveicei un jebkurai no jaunajām dalībvalstīm, kura ir īstenojusi pārejas pasākumus, jāpaziņo par šiem apstākļiem Apvienotajai komitejai līdz 2009. gada 31. maijam. Šajā gadījumā valsts, kas iesniegusi paziņojumu, var turpināt piemērot darba ņēmējiem, kuri strādā tās teritorijā, pasākumus, kas aprakstīti 1.a, 2.a, un 3.a punktā, līdz 2011. gada 30. aprīlim. Tādā gadījumā ikgadējais uzturēšanās atļauju skaits, kas iepriekš minēts 1.a punktā, būs:

Līdz	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir gads vai pārsniedz vienu gadu	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem un īsāks par vienu gadu
2010. gada 31. maijam	2 800	26 000
2011. gada 30. aprīlim	3 000	29 000

 

4.b Ja Malta cieš no traucējumiem tās darba tirgū vai paredz tādus traucējumus, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, un nolemj piemērot noteikumus, kas ir Pievienošanās akta XI pielikuma 2. iedaļā “Personu pārvietošanās brīvība”, ierobežojošie pasākumi, kurus Malta pieņemtu attiecībā pret pārējām ES dalībvalstīm, tāpat varētu tikt piemēroti arī attiecībā pret Šveici. Tādā gadījumā Šveice ir tiesīga pieņemt līdzvērtīgus atbildes pasākumus attiecībā pret Maltu.

Malta un Šveice var izmantot šo procedūru līdz 2011. gada 30. aprīlim.”;

“5.a Pārejas noteikumi 1. a, 2. a, 3. a, 4. a un 4. b punktā, jo īpaši tie, kas minēti 2. a punktā attiecībā uz priekšrocībām darba ņēmējiem, kuri iekļauti pastāvīgajā darba tirgū, un kontroli pār algām un darba apstākļiem, netiek attiecināti uz darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kurām dienā, kad stājas spēkā šā nolīguma Protokols par to, kā turpmāk norādītās jaunās dalībvalstis piedalās nolīgumā kā Līgumslēdzējas Puses, ir atļauts veikt saim­niecisko darbību Līgumslēdzēju Pušu teritorijās. Šādas personas jo īpaši var izmantot profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes priekšrocības.

Uzturēšanās atļauju turētāji, kuru atļaujas ir derīgas uz īsāku laikposmu nekā viens gads, ir tiesīgi tās atjaunot, un attiecībā pret šiem uzturēšanās atļaujas turētājiem kvantitātes kvotas limita pārpildīšana nevar tikt piemērota. Uzturēšanās atļauju turētājiem, kuru atļaujas ir derīgas vienu gadu vai ilgāk par vienu gadu, ir tiesības pagarināt uzturēšanās atļaujas automātiski. Tādējādi minētājām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām būs priekšroka izmantot brīvas pārvietošanās tiesības, kas piešķirtas reģistrētām personām saskaņā ar šā nolīguma pamatnoteikumiem, jo īpaši ar tā 7. pantu, no tā spēkā stāšanās brīža.”;

c) nolīguma I pielikuma 27. panta 2. punkta atsauce uz 10. panta 2. punktu aizstāj ar 10. panta 2., 2. a, 4. a un 4. b punktu. 

3. pants

Atkāpjoties no nolīguma I pielikuma 25. panta, piemēro protokola I pielikumā minētos pārejas laikus. 

4. pants

Šis protokols ir nolīguma sastāvdaļa. 

5. pants

Nolīguma I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šā protokola I, II un III pielikumu, kuri ir šā protokola neatņemama sastāvdaļa. 

6. pants

1. Šo protokolu ratificē vai apstiprina Eiropas Savienības Padome – Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā, un Šveices Konfederācija saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

2. Eiropas Savienības Padome un Šveices Konfederācija viena otru informē par šo procedūru pabeigšanu. 

7. pants

Šis protokols stājas spēkā tā pirmā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai, kad pēdējais apstiprinājuma dokuments ir deponēts. 

8. pants

Šis protokols paliek spēkā uz to pašu laiku un saskaņā ar tām pašām modalitātēm kā nolīgums. 

9. pants

1. Šis protokols un tam pievienotās deklarācijas ir sastādītas divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Šā protokola versijai maltiešu valodā Līgumslēdzējas Puses autentiskumu apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

3. Nolīguma un šā protokola maltiešu valodas versijas autentiskumu apstiprinās Līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Tas būs tikpat autentisks kā 1. un 2. punktā minētie teksti.

¹ NACE: Padomes Regula (EEK) 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2001. gada 19. decembra Komisijas Regulu (EK) 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

² Darba ņēmēji var iesniegt pieteikumus īstermiņa uzturēšanās atļaujām saskaņā ar kvotām, kuras minētas 3.a punktā uz laiku, kas ir pat mazāks par četriem mēnešiem.

³ Šīs atļaujas tiks piešķirtas papildus nolīguma 10. pantā minētajām kvotām, kuras ir rezervētas darbiniekiem un pašdarba ņēmējām personām, kas nolīguma parakstīšanas dienā (1999. gada 21. jūnijā) ir dalībvalstu vai Kipras Republikas un Maltas Republikas pilsoņi. Šīs atļaujas arī ir papildus tām atļaujām, kuras piešķir, balstoties uz pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par stažieru apmaiņu.

I pielikums

PĀREJAS PASĀKUMI ZEMES IEGĀDEI UN OTRAI DZĪVESVIETAI

1. Čehijas Republika

a) Čehijas Republika uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. formulētos noteikumus, kas tika grozīti, par Šveices pilsoņu, kuri nav Čehijas Republikas iedzīvotāji, un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti, nedz kuriem ir filiāles vai pārstāvniecības Čehijas Republikas teritorijā, otras dzīvesvietas iegūšanu Čehijas Republikā.

b) Čehijas Republika uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. ar grozījumiem, likumā Nr. 229/1991 Sb. par vienošanos par īpašuma tiesībām uz zemi un citiem lauksaimniecības īpašumiem un likumā Nr. 95/1999 Sb. par nosacījumiem, kas attiecas uz valstij piederošās lauksaimniecības zemes un meža nodošanu citu vienību īpašumā, formulētos noteikumus attiecībā uz Šveices pilsoņu un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti, nedz reģistrēti Čehijas Republikā, lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu. Neskarot šā 1. punkta citus noteikumus, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā pret trešās valsts pilsoni.

c) Uz pašnodarbinātiem lauksaimniekiem, kuri ir Šveices pilsoņi un kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību un dzīvot Čehijas Republikā, neattiecas b) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kuras atšķiras no tām, ko piemēro Čehijas Republikas pilsoņiem.

d) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Čehijas Republikas iestāšanās ES. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laiku, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

e) Ja Čehijas Republika pārejas laikā ievieš nosacījumus nekustamā īpašuma iegūšanai nerezidentiem Čehijas Republikā, tad tiem jābūt pamatotiem uz skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Čehijas Republikas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

f) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Čehijas Republikas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā komiteja pēc Čehijas Republikas pieprasījuma lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

2. Igaunija

a) Igaunija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos, kas ir spēkā šā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Igaunijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā kā attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem, Igaunija ir pieņēmusi Likumu par nekustamā īpašuma iegūšanas ierobežojumiem un Grozījumus zemes reformas likumā, abi likumi ir spēkā no 2003. gada 12. februāra.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Igaunijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies Igaunijā un darbojušies lauksaimniecībā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Igaunijas pilsoņiem.

c) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Igaunijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Eiropas Kopienu Komisijai (še turpmāk “Komisija”) iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

d) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Igaunijas lauksaimniecības zemes tirgū ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Igaunijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

3. Kipra

Kipra uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesiskos aktus, kas ir spēkā 2000. gada 31. decembrī, attiecībā uz otrās dzīvesvietas iegūšanu.

Saskaņā ar Likuma par nekustamā īpašuma iegūšanu (ārzemniekiem) 109. pantu, likumiem 52/69, 55/72 un 50/90 un šo likumu grozījumiem, nekustamā īpašuma iegūšanas atļauja Kiprā, tiem, kuri nav Kipras pilsoņi, ir Ministru Padomes kompetencē. Ministru Padome ir pilnvarojusi rajonu amatpersonas izsniegt atļaujas tās vārdā. Ja attiecīgais nekustamais īpašums pārsniedz 2 donas (1 dona = 1338 m²), atļauju var piešķirt tikai šādiem mērķiem:

a) galvenajai vai otrai dzīvesvietai, kas nepārsniedz 3 donu platību,

b) zemes gabaliem ar ēkām profesionālajām vai komerciālajām vajadzībām,

c) rūpniecībai tajās nozarēs, kuras tiek uzskatītas par izdevīgām Kipras ekonomikai.

Iepriekš minētais likums grozīts ar “Likumu Nr. 54(I)/2003 par nekustamā īpašuma (ārzemniekiem) iegūšanu (Grozījums)”. Jaunais likums neuzliek nekādus ierobežojumus ES pilsoņiem un ES reģistrētajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma iegūšanai saistībā ar pastāvīgo dzīvesvietu un tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem vai nekustamā īpašuma iegūšanai ES nekustamo īpašumu aģentiem vai zemes izstrādātājiem. Attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu, likums paredz, ka uz piecu gadu laikposmu pēc Kipras pievienošanās ES, ES pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Kipra, kā arī ES reģistrētie uzņēmumi, kuriem nav reģistrēts birojs, galvenā pārvalde vai uzņēmējdarbības galvenā darījumu vieta Kiprā, nevar iegūt nekustamo īpašumu kā otro dzīvesvietu bez iepriekšēja pilnvarojuma no Ministru Padomes, kura, kā minēts iepriekš, deleģējusi savas pilnvaras rajonu amatpersonām.

4. Latvija

a) Latvija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti Likumā par grozījumiem likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju lauku apvidos (spēkā no 2003. gada 14. aprīļa) attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Latvijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret trešās valsts pilsoni.

b) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešā gada beigās pēc Latvijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

c) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Latvijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

5. Lietuva

a) Lietuva uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos, kuri ir spēkā šā protokola parakstīšanas laikā, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti, vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Lietuvā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņi un juridiskās personas, kā arī organizācijas, kuras dibinātas Šveicē bez juridiskās personas statusa, bet ar pilsoņa tiesībām saskaņā ar Šveices tiesību aktiem, nevar iegūt lauksaimniecības zemi un mežsaimniecības zemi pirms 7gadu pārejas laika beigām, kā tas noteikts Lietuvas Republikas Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Lietuvā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar lauksaimniecību Lietuvā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Lietuvas pilsoņiem.

c) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Lietuvas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

d) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Lietuvas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Lietuvas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

6. Ungārija

a) Ungārija uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti Likuma LV (55 /1994) par lauksaimniecības zemi ar grozījumiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Ungārijā nepārtraukti vismaz četrus gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādi citi noteikumi un procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Ungārijas pilsoņiem. Pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras otras dzīvesvietas iegūšanai, kuras pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nevar pieļaut atšķirības attiecībā uz Šveices pilsoņiem, kuri uzturas Ungārijā.

c) Ungārija uz septiņiem gadiem no tās iestāšanās brīža ES var atstāt spēkā aizliegumus, kas formulēti Likuma LV (55/1994) par lauksaimniecības zemi ar grozījumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegūšanu fizisko personu, kuras nav Ungārijas iedzīvotāji vai pilsoņi, kā arī juridisku personu īpašumā.

d) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Ungārijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar lauksaimniecību Ungārijā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kurām piemēro Ungārijas pilsoņiem.

e) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Ungārijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Komisijai iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts c) punktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

f) Ja pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras lauksaimniecības zemes iegūšanai, tad tās ir pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.

g) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Ungārijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā komiteja saskaņā ar Ungārijas pieprasījumu lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

7. Malta

Īpašuma iegūšanu Maltas salās ir noteikta Nekustamā īpašuma likumā (īpašuma iegūšana nerezidentiem) (Maltas Likumu 246. pants). Šis likums nosaka, ka

a) (1) Šveices pilsonis var iegādāties nekustamo īpašumu Maltā, bet, lai šī persona varētu izmantot šo īpašumu kā dzīvesvietu (nav nepieciešams kā galvenā dzīvesvieta), šai personai nedrīkst jau būt īpašumā cita dzīvesvieta Maltā. Lai veiktu šādus pirkumus, personām nav nepieciešamas uzturēšanās tiesības Maltā, lai gan šīs personas var saņemt atļauju (ar dažiem izņēmumiem, kuri noteikti tiesību aktos), kuru nevar nepiešķirt, ja īpašuma vērtība ir augstāka nekā ikgadējā ar indeksu noteiktā summa (pašreiz 30 000 MTL dzīvoklim un 50 000 MTL mājai).

(2) Šveices pilsonis var arī izvēlēties Maltu par savu galveno dzīvesvietu jebkurā laikā saskaņā ar attiecīgo valsts likumdošanu. Maltas atstāšana neuzliek nekādus pienākumus atbrīvoties no jebkāda īpašuma, kas iegūts kā galvenā dzīvesvieta.

b) Šveices pilsoņiem, kuri iegādājas īpašumus ar likumu īpaši noteiktos apgabalos (tie parasti ir apgabali, kas ietilpst pilsētu atjaunošanas projektos), nav nepieciešamas atļaujas šādiem pirkumiem, tāpat nav noteikti ierobežojumi nedz skaita, nedz šāda īpašuma, ko viņi varētu iegādāties, lietošanas vai vērtības ziņā.

8. Polija

a) Polija uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var paturēt spēkā tās tiesību aktus, kas ir spēkā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem būs jāievēro prasības, kas noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Polijā nepārtraukti vismaz četrus gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.

c) Polija uz divpadsmit gadiem no tās iestāšanās brīža ES var paturēt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu. Šveices pilsoņus vai juridiskās personas, kuras izveidotas saskaņā ar Šveices likumiem, nekādā ziņā nevar pakļaut mazāk labvēlīgiem noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem jāievēro prasības, kas noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).

d) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir likumīgi uzturējušies un nomājuši zemi Polijā kā fiziskas vai juridiskas personas nepārtraukti vismaz trīs gadus, no iestāšanās dienas neattiecas c) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža pirkšanu. Warmińsko– Mazurskie, Pomorskie, Kujawsko–Pomorskie, Zachodniopomorskie, Lubuskie, Dolnośląskie, Opolskie un Wielkopolskie vojevodistēs uzturēšanās un nomas laikposmu, kas norādīts iepriekšējā teikumā, pagarina līdz septiņiem gadiem. Nomas laikposmu, kas nepieciešams, lai zemi varētu iegādāties īpašumā, aprēķinās individuāli katram Šveices pilsonim, kurš nomājis zemi Polijā no apstiprinātā datuma sākotnējā nomas līgumā. Pašnodarbinātie lauksaimnieki, kuri zemi nomājuši nevis kā fiziskas, bet juridiskas personas, saskaņā ar nomas līgumu var nodot juridiskās personas tiesības sev kā fiziskām personām. Tā nomas laikposma aprēķināšanā, kas nepieciešams, lai iegādātos zemi īpašumā, ieskaita nomas laikposmus, kas pastāvējuši ar juridiskas personas līgumu. Fizisku personu nomas līgumi var tikt apstiprināti ar atpakaļejošu datumu, un apstiprinātajos līgumos ieskaitīs visus nomas laikposmus. Pašnodarbinātiem lauksaimniekiem nav noteikts termiņš, lai pārveidotu savus pašreizējos nomas līgumus par līgumiem ar fiziskām personām vai rakstiskos līgumos ar apstiprinātu datumu. Nomas līgumu pārveidošanas procedūra ir skaidra, un tā nekādā gadījumā neveido jaunus šķēršļus.

e) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Polijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

f) Pārejas laikā Polija piemēro likumā noteikto atļauju izsniegšanas procedūru, kas nodrošina to, ka atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai Polijā ir pamatota uz skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.

9. Slovēnija

a) Ja līdz laikposma beigām, kas ir maksimāli septiņi gadi no dienas, kad Slovēnija ir pievienojusies ES, rodas nopietnas grūtības, kas ilgi ietekmē nekustamā īpašuma tirgu vai var ievērojami pasliktināt nekustamā īpašuma tirgu noteiktā reģionā, Slovēnija var lūgt atļauju veikt aizsargpasākumus, lai stabilizētu situāciju nekustamā īpašuma tirgū.

b) Pēc Slovēnijas lūguma Apvienotā komiteja ārpus kārtas nosaka, kādus aizsargpasākumus tā atzīst par vajadzīgiem, konkretizējot apstākļus un pasākumu īstenošanas metodes.

c) Ja rodas nopietnas grūtības nekustamā īpašuma tirgū, tad pēc Slovēnijas steidzama lūguma Apvienotā komiteja lēmumu pieņem piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi lūgumu, kam pievienota vajadzīgā papildinformācija. Tādējādi pieņemtos pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu attiecīgo pušu intereses.

d) Pasākumi, kurus pieļauj saskaņā ar b) apakšpunktu, var ietvert atkāpes no šā nolīguma noteikumiem tiktāl un uz tik ilgu laiku, cik noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu a) apakšpunktā minētos mērķus.

10. Slovākija

a) Slovākija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesību aktus attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu nerezidentiem. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem (nerezidents var iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Slovākijas Republikā, izņemot lauksaimniecības un mežu zemi. Nerezidents nevar iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kura iegūšana ir ierobežota ar īpašiem noteikumiem, kas formulēti Ārzemju apmaiņas likuma Nr. 202/1995 grozījumos)

b) pret Šveices pilsoni nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā vai izturēties ierobežojošākā veidā nekā pret trešās valsts pilsoni.

c) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir likumīgi uzturējušies un darbojušies lauksaimniecībā Slovākijā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Slovākijas pilsoņiem.

d) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešā gada beigās pēc Slovākijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisijai iesniedz ziņojums Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

e) Ja pārejas laikā Slovākija piemēro procedūras nekustamā īpašuma iegūšanai Slovākijā nerezidentiem, tās pamato ar skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Slovākijas un Šveices pilsoņiem.

f) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Slovākijas lauksaimniecības zemes tirgū ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Slovākijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

 

 

II pielikums

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos II pielikumu groza šādi.

1. Zem virsraksta “A iedaļa: Tiesību akti, uz kuriem izdarīta atsauce” 1. punktā “Regula (EEK) Nr. 1408/71” pēc “301 R 1386: Regula (EK) Nr. 1386/2001 …” iekļauj šādu tekstu:

“12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā.”

2. Zem virsraksta “Lai īstenotu šo nolīgumu, regulu pielāgo šādi:” nolīguma II pielikuma A iedaļas 1. punktu tiks groza šādi:

(a) zem i) apakšpunkta, attiecībā uz III pielikuma A daļu, pēc pēdējā ieraksta “Zviedrija – Šveice” pievieno turpmāko:

“Čehijas Republika – Šveice

Nav.

Igaunija – Šveice

Nav konvencijas.

Kipra – Šveice

Nav.

Latvija – Šveice

Nav konvencijas.

Lietuva – Šveice

Nav konvencijas.

Ungārija – Šveice

Nav.

Malta – Šveice

Nav konvencijas.

Polija – Šveice

Nav konvencijas.

Slovēnija – Šveice

Nav.

Slovākija – Šveice

Nav.”

(b) zem j) apakšpunkta, attiecībā uz III pielikuma B daļu, pēc pēdējā ieraksta “Zviedrija – Šveice” pievieno turpmāko:

“Čehijas Republika – Šveice

Nav.

Igaunija – Šveice

Nav konvencijas.

Kipra – Šveice

Nav.

Latvija – Šveice

Nav konvencijas.

Lietuva – Šveice

Nav konvencijas.

Ungārija – Šveice

Nav.

Malta – Šveice

Nav konvencijas.

Polija – Šveice

Nav konvencijas.

Slovēnija – Šveice

Nav.

Slovākija – Šveice

Nav.”

(c) o) apakšpunktu attiecībā uz VI pielikumu groza šādi:

(aa) 3. punkta a) apakšpunkta iv) daļā aiz vārda “Spānija” iekļauj vārdu “Ungārija”

(bb) 4. punktā aiz vārda “Vācija” iekļauj vārdu “Ungārija”.

3. Zem virsraksta “A iedaļa: Tiesību akti uz kuriem izdarīta atsauce” 2. punktā “Regula (EEK) Nr. 574/72” pēc “302 R 410: Komisijas Regulas (EK) Nr. 410/2002 …” iekļauj šādu tekstu:

“12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā .”

4. Zem virsraksta “B iedaļa: Tiesību akti, kurus Līgumslēdzējas puses ņems vērā” “4. punkta 18. daļā 383 D 0117: lēmums Nr. 117…,” “4. punkta 19. daļā 83 D 1112(02): lēmums Nr. 118…,” “4. punkta 27. daļā 388 D 64: lēmums Nr. 136 …” un “4. punkta 37. daļā 393 D 825: lēmums Nr. 150…” attiecīgi pēc “1 94 N: Akts, kas attiecas uz ... nosacījumiem…” iekļauj šādu tekstu:

“12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā .”

5. Darba ņēmējiem, kuri ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pasākumus, kuri minēti protokola II pielikuma iedaļas “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā” 1. punktā, piemēros līdz 2011. gada 30. aprīlim.

 

 

III pielikums

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos III pielikuma A iedaļu groza šādi:

Dokumenti, kuros izdarīti grozījumi ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003.).

A. VISPĀRĒJĀ SISTĒMA

1. 392 L 0051 : Padomes Direktīva 92/51/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, kas papildina Direktīvu 89/58/EEK (OV L 209, 24.7.1992., 25. lpp.).

B. JURIDISKĀS PROFESIJAS

2. 377 L 0249 : Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17 .lpp.).

3. 398 L 0005 : Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp.).

C. AR MEDICĪNU SAISTĪTĀS PROFESIJAS

Ārsti

4. 393 L 0016 : Padomes Direktīva 93/16/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu (OV L 165, 7.7.1993., 1. lpp.).

Māsas

5. 377 L 0452: Padomes Direktīva 77/452/EEK (1977. gada 27. jūnijs) par māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 176, 15.7.1977., 1.lpp.).

Stomatologi

6. 378 L 0686 : Padomes Direktīva 78/686/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par zobārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 233, 24.8.1978., 1. lpp.).

7. 378 L 0687 : Padomes Direktīva 78/687/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz zobārstu darbību (OV L 233, 24.8.1978., 10. lpp.).

Veterināri

8. 378 L 1026 : Padomes Direktīva 78/1026/EEK (1978. gada 18. decembris) par veterinārārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 362, 23.12.1978., 1. lpp.).

Vecmātes

9. 380 L 0154 : Padomes Direktīva 80/154/EEK (1980. gada 21. janvāris) par vecmāšu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 33, 11.2.1980., 1. lpp.).

Farmācija

10. 385 L 0433 : Padomes Direktīva 85/433/EEK (1985. gada 16. septembris) par diplomu, sertifikātu vai citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā (OV L 253, 24.9.1985., 37. lpp.).

D. ARHITEKTŪRA

11. 385 L 0384 : Padomes Direktīva 85/384/EEK (1985. gada 10. jūnijs) par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 223, 21.8.1985., 15. lpp.).

E. Toksisko produktu tirdzniecība un izplatīšana

12. 374 L 0557 : Padomes Direktīva 74/557/EEK (1974. gada 4. jūnijs) par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā (OV L 307, 18.11.1974., 5. lpp.).

 

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

PAR DZEMDNIECĪBAS UN VISPĀRĒJĀS APRŪPES DIPLOMU ATZĪŠANU

Šveice patur tiesības atzīt to īpašnieku diplomus, kas izsniegti dzemdniecības un vispārējās aprūpes jomā saskaņā ar Direktīvas 77/452/EEK 4.b un 4.c pantu un Direktīvas 80/154/EEK 5.a un 5.b pantu par iegūtajām tiesībām, tikai pēc viņu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes saskaņā ar Direktīvām 77/453/EEK un 80/155/EEK. Šajā nolūkā Šveice var pieprasīt diploma īpašniekiem veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai noteikt pielāgošanās laikposmu.

 

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

PAR AUTONOMIEM PASĀKUMIEM PARAKSTĪŠANAS DIENĀ

Šveice jauno dalībvalstu pilsoņiem nodrošinās pagaidu pieeju tās darba tirgum saskaņā ar tās tiesību aktiem pirms pārejas pasākumu, kuri ietverti protokolā, stāšanās spēkā. Šajā nolūkā Šveice par labu jauno dalībvalstu pilsoņiem piešķirs īpašas kvotas īstermiņa un ilgtermiņa darba atļaujām, kā tas noteikts nolīguma 10. panta 1. punktā, sākot ar protokola parakstīšanas datumu. Kvotas sastādīs 700 ilgtermiņa atļaujas un 2500 īstermiņa atļaujas gadā. Bez tam 5000 īslaicīga darba ņēmēji gadā varēs uzturēties uz laiku, kas nav ilgāks par 4 mēnešiem.

 

POLIJAS DEKLARĀCIJA

PAR VISPĀRĒJĀS APRŪPES MĀSU UN VECMĀŠU DIPLOMU ATZĪŠANU

Polija ir ņēmusi vērā Šveices deklarāciju, kas attiecas uz vispārējās aprūpes māsu un vecmāšu diplomu atzīšanu, bet viennozīmīgi paredz, ka Šveice pilnībā ievēros Direktīvas 77/452/EEK 4.b panta un Direktīvas 80/154/EEK 5.b panta formulējumu kāds tas ir dienā, kad stājas spēkā protokols, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos.