Par ES tiesību aktu īstenošanu vides jomā 2005.gadā

Jaunajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā lasāms, ka 2005.gadā ievērojami samazinājies to lietu skaits, ko Eiropas Komisija ierosinājusi par ES tiesību aktu pārkāpumiem vides jomā. Tātad Komisija efektīvāk strādājusi ar sūdzībām un pārkāpumu procedūrām un dalībvalstis ir enerģiski rīkojušās, lai izpildītu savas saistības. Komisija ir pieņēmusi stratēģiskāku pieeju, sagrupējot lietas, kas attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, un koncentrējusi uzmanību uz vispārējiem jautājumiem, kuri skar vairāku politiku jomas. EK arī palielinājusi palīdzību dalībvalstīm, biežāk satiekoties ar dalībvalstu iestāžu pārstāvjiem un sagādājot tiem dokumentus ar norādījumiem. 2005.gada beigās Komisijā bija izskatāmas 489lietas par pārkāpumiem vides jomā salīdzinājumā ar 570 izskatāmajām lietām 2004.gadā. Tātad samazinājums ir par 14%.

Izsakot komentārus par ziņojumu, vides komisārs Stavross Dimss teica: “Pienācīga dalībvalstu veiktā ES tiesību aktu īstenošana vides jomā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu tīru vidi. To vēlas arī iedzīvotāji – 90% eiropiešu uzskata, ka politikas veidotājiem vides jautājumiem jāpievērš tāda pati uzmanība kā ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Ar dalībvalstīm saistīto izskatāmo lietu samazināšanās ir laba ziņa. Tomēr dalībvalstīm jāveltī lielākas pūles, lai izpildītu mūsu likumu prasības.”

2005.gadā ar pārkāpumiem saistīto izskatāmo lietu skaits (t.i., lietas, kurās ir nosūtīts pirmais rakstiskais brīdinājums) samazinājās par 14% – no 570lietām 2004.gadā līdz 489 2005.gadā. Ja uzskaita arī lietas, kurās ir uzsākta izmeklēšana, bet nav nosūtīts brīdinājums, tad 2005.gadā to skaits sasniedza 798 salīdzinājumā ar 1220 lietām 2004.gada beigās. Tātad samazinājums ir gandrīz par 35%.

2005.gadā Komisijā izskatīšanā bija 22,4% lietu, kas kopumā saistītas ar vides politiku, salīdzinot ar 27% 2004.gadā.

Komisija izdeva 141galīgo brīdinājumu un Eiropas Kopienu tiesā par nepienācīgu ES vides tiesību aktu īstenošanu cēla 42 prasības pret dalībvalstīm. Komisija dalībvalstīm izsūtīja arī 21pirmo brīdinājumu un 11galīgos brīdinājumus par to, ka tās nebija izpildījušas Eiropas Kopienu tiesas iepriekšējos nolēmumus. 2005.gada beigās bija 77izskatāmas lietas par iepriekšējo nolēmumu neizpildi. Šis samērā lielais skaitlis joprojām liek risināt šīs problēmas.

Racionālāka un stratēģiskāka pieeja

Tagad Komisija grupē lietas, kuras saista kopīgs jautājums, un koncentrējas uz horizontālām lietām, kuras skar vairākas politikas jomas (piem., nelegāli atkritumu poligoni, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas).

Komisijas iesaistīšanās ir pierādījusi, ka tas dalībvalstīm ir pamudinājums veikt korektīvas darbības. Tā tas bija gandrīz 90% no 226 ar pārkāpumiem saistītajās lietās, kuras Komisija 2005.gadā nolēma izbeigt. Vairākas dalībvalstis pasteidzināja ES tiesību aktu transponēšanu atkritumu saimniecībā (piem., direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, direktīva par bīstamo vielu ierobežošanu), siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecībā un piekļuvē informācijai. Komisijas iesaistīšanās nodrošināja arī daudz augstāku aizsardzības pakāpi daudziem tūkstošiem jutīgas kūdras zemju hektāru Īrijā un panāca, ka tika atsaukts projekts par augstsprieguma sadales tīkla celtniecību cauri vairākām Natura 2000 vietām Kastīlijā-Leonā un Astūrijā (Spānija), un tika pieņemtas programmas Portugālē par cīņu pret ūdens piesārņošanu, ko izraisa bīstamo vielu iepludināšana.

Lai gan tiesību aktu īstenošana ir ļoti efektīvs līdzeklis, kā nodrošināt, lai dalībvalstis ievērotu Eiropas likumus vides jomā, ļoti noderīgi ir arī līdzekļi un iniciatīvas, kas nav saistītas ar jurisdikciju. Šā iemesla dēļ Komisija ir izdevusi interpretācijas un norādījumu dokumentus (piem., direktīva par nolietotiem transportlīdzekļiem un par turpmākām vadlīnijām attiecībā uz valstu kvotu sadales plāniem ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirdzniecības periodam no 2008.līdz 2012.gadam). Tā palielinājusi gan daudzpusējo, gan divpusējo sadarbību ar dalībvalstīm. Panākumu pierādījums ir neformālais Eiropas Savienības tīkls vides likumu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL), kas tika izveidots 1992.gadā, lai atvieglotu informācijas apmaiņu labas prakses jomā.

Līguma 226.pants pilnvaro Komisiju celt prasību pret dalībvalsti, kura neievēro saistības, un 228.pants pilnvaro Komisiju rīkoties pret dalībvalsti, kura neizpilda Eiropas Kopienu tiesas iepriekšējo nolēmumu.

“Septītajā gada pārskatā par ES vides likumu ieviešanu un īstenošanu” aprakstīta vides tiesību aktu ieviešana 2005.gadā. Tajā aplūkotas ar pārkāpumiem saistītās lietas katrā ES vides likumu sadaļā 2005.gadā. Tajā iekļauts arī progresa ziņojums, kurā redzami skaitļi (pēc dalībvalstīm un sektoriem) par lietām, kas saistītas ar nesniegtiem paziņojumiem, neatbilstībām un nepilnīgu īstenošanu.