Par nosaukuma “teļa gaļa” lietojumu tirdzniecībā

Eiropas Komisija ir iesniegusi izskatīšanai priekšlikumu precizēt tādas gaļas tirdzniecības nosacījumus, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Priekšlikums ietver prasību visās dalībvalstīs izmantot šādai gaļai noteiktus tirdzniecības nosaukumus, vienlaikus norādot arī dzīvnieku kaušanas vecumu. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību un nodrošināt patērētāju pilnīgu informētību par produktiem, ko tie pērk. Tas panākts, rīkojot plašu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, ieskaitot neseno sabiedrisko apspriešanu tīmeklī. Priekšlikums ierosināts, ņemot vērā tirdzniecības aprindu un dalībvalstu prasību noteikt skaidrākus noteikumus, kas aptvertu atšķirīgās ražošanas sistēmas dažādās dalībvalstīs. Tiklīdz Padome šo regulu būs pieņēmusi, tai vajadzētu ļaut uzlabot vienotā tirgus darbību un nodrošināt labāku informāciju patērētājiem.

Bieži vien katrā dalībvalstī ir atšķirīga sistēma, saskaņā ar kuru ražo un tirgo tādu liellopu gaļu, kuru vecums nokaujot nepārsniedz divpadsmit mēnešus; atšķiras arī šo liellopu īpašības. Pastāv divi ražošanas sistēmas pamatveidi. Saskaņā ar pirmo dzīvniekus baro galvenokārt ar pienu un piena produktiem un nokauj, pirms tie sasniedz astoņu mēnešu vecumu. Otrajā gadījumā dzīvniekus baro gandrīz vienīgi ar graudaugiem – galvenokārt kukurūzu, ko papildina ar dažiem lopbarības veidiem, un nokauj, sākot no desmit mēnešu vecuma. Pirmais ražošanas veids pastāv gandrīz visās dalībvalstīs, turpretim otrais attīstīts tikai nelielā daļā dalībvalstu – galvenokārt Nīderlandē, Dānijā un Spānijā.

ES galvenajos patēriņa tirgos gaļu, kas iegūta šajās dažādajās ražošanas sistēmās, parasti laiž tirdzniecībā ar vienu un to pašu tirdzniecības nosaukumu – “teļa gaļa”. Parasti nav nekādas norādes ne par dzīvnieku barības veidu, ne par to kaušanas vecumu.

Pieredze rāda, ka šāda prakse var traucēt tirdzniecību un veicināt negodīgu konkurenci. Tādējādi tā tieši ietekmē vienotā tirgus pienācīgu darbību – konstatēts, ka, izvedot gaļu no lopkautuvēm, cenu starpība starp gaļu, kas iegūta saskaņā ar vienu vai otru ražošanas sistēmu, ir 2 līdz 2,50 eiro par kilogramu. Turklāt šī prakse patērētājam var radīt neskaidrības, jo var to maldināt par pērkamā produkta faktiskajām īpašībām. Tādēļ vairākas dalībvalstis ir aicinājušas Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai precizētu šādas gaļas tirdzniecības nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības nosaukuma “teļa gaļa” lietojumu.

Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas laikā lielākā daļa patērētāju apliecināja, ka dzīvnieku vecums un barības režīms ir svarīgi kritēriji, kas nosaka attiecīgās gaļas īpašības. Turpretim dzīvnieku kautsvaru lielākā daļa atzina par mazāk būtisku.

Sīkāki pētījumi rāda, ka tādas gaļas organoleptiskās īpašības kā maigums, garša vai krāsa mainās līdz ar šo dzīvnieku vecumu un barības režīmu. Apspriešanā atklājās arī tas, ka atkarībā no dalībvalsts vienā un tajā pašā tirdzniecības nosaukumā patērētāji var saskatīt atšķirīgas gaļas īpašības.

Tādēļ Komisija ierosina izveidot tirdzniecības nosaukumus, kas jāizmanto visās dalībvalstīs, laižot tirgū gaļu, kura iegūta no dzīvniekiem līdz 8 mēnešu vecumam un 8–12 mēnešus veciem dzīvniekiem, līdztekus nosakot prasību norādīt dzīvnieku kaušanas vecumu. Izvēloties gaļas tirdzniecības nosaukumus, ir ierosināts, cik vien iespējams, ņemt vērā paradumus un kultūras tradīciju īpatnības, lai palīdzētu patērētājiem iegādāties sev vēlamo produktu. Tādējādi pirmajai dzīvnieku vecuma kategorijai atbilstošās gaļas tirdzniecības nosaukums ir “teļa gaļa”. Otrajai kategorijai atbilstošās gaļas tirdzniecības nosaukums ir “liellopu gaļa”.

Attiecīgi terminu “teļa gaļa” vai jebkādu no priekšlikumā ietvertajiem tirdzniecības nosaukumiem atvasinātu jaunu nosaukumu nedrīkst norādīt tādas gaļas marķējumā, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru vecums pārsniedz divpadsmit mēnešus.

Tirgotāji, kas vēlas papildināt šajā regulā paredzēto tirdzniecības nosaukumu ar citām ziņām, kas nav obligātas, var to darīt saskaņā ar Regulu(EK) Nr.1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu.

Konsekvences labad, kā arī lai novērstu iespējamos konkurences traucējumus, gaļai, ko ieved no trešām valstīm, arī jāpiemēro šīs regulas noteikumi.