Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 21. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeimā bija tiešām spraiga diskusija, otrreiz caurlūkojot grozījumus Darba likumā. Mūsu frakcijas deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikums, ka 7.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, netika atbalstīts. Tādējādi likumā tika iestrādāta norma, ka viens no rādītājiem, kas ļautu darba devējam izvērtēt potenciālo darbinieku, to nediskriminējot, ir viņa seksuālā orientācija.

Skaidrs, ka šodien Eiropas Savienības regulas nacionālajiem parlamentiem nav jāpieņem tiešā un atklātā veidā, tāpēc mums būtu jādomā, kā šīs normas tomēr neiekļaut. Mūsu valsts pamatvērtība ir ģimene un normāla orientācija uz visām lietām, un mēs esam tik maza tauta, ka nevaram atļauties šāda veida novirzes no normālas sabiedriskās domas un dzīves. Citādi mūsu izdzīvošana nākotnē būtu apgrūtināta. Kopumā likums otrreizējā caurlūkošanā tika pieņemts, atbalstot priekšlikumu par diskriminācijas aizliegšanu seksuālās orientācijas dēļ. Bet es domāju, ka nākotnē mums jādomā par šo cilvēku vispār, lai nenotiktu šādu un līdzīgu normu popularizēšana sabiedrībā kā normāla parādība.

Runājot par grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, atzīmēšu, ka likums tika pieņemts. Iepriekšējā Saeimas sēdē skatījām priekšlikumu par to, ka būtu nepieciešams noteikt obligāto vidējo izglītību profesionālajās izglītības iestādēs, bet tas netika atbalstīts. Domāju, ka tas ir pareizi, jo, ieviešot šo prasību, audzēkņiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, mēs radītu šķēršļus profesionālās un arī vidējās izglītības iegūšanā. Līdz ar to arī zustu viņu iespējas konkurēt darba tirgū. Pašlaik vidējās izglītības noteikšana par obligātu nav iespējama. Mums vispār ir jādomā par tiem cilvēkiem, kuri šobrīd nevar atrast darbu, tāpēc jāmeklē risinājumi, jo ne jau papīrs par vidējo izglītību ir svarīgs, bet gan iespēja konkurēt darba tirgū.

Zemkopības ministrija mūsu partijas biedra vadībā ir iesniegusi valdībā kompensāciju mehānismu par zaudējumiem pagājušā ziemā un šajā vasarā 25 miljonu latu apmērā no valsts budžeta. Gatavojam arī priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”. Es domāju, ka tas pašvaldību infrastruktūras objektu atbalstam ir ļoti nozīmīgi. Šis jautājums vienmēr būs aktuāls neatkarīgi no pašvaldību lieluma un iespējām attīstīties.

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Varētu teikt, ka šīsdienas Saeimas sēde noritēja priekšvēlēšanu gaisotnē– bija iespēja dzirdēt daudz un dažādu populistisku priekšlikumu un izteikumu. Es pieskaršos pašlaik aktuālam tematam, kas vakar tika apskatīts arī raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, respektīvi, par priekšvēlēšanu kampaņu. Kā zināms, Saeima ar likumu ir noteikusi, ka priekšvēlēšanu kampaņai katra partija drīkst izdot 20 santīmus uz vēlētāju, kas kopsummā sastāda apmēram 280000 latu katrai politiskajai partijai. Mērķis bija ierobežot partiju izdevumus, kas tiek tērēti vēlēšanām. 8.Saeimas vēlēšanās vēlēšanu reklāmām un priekšvēlēšanu aģitācijai izdotā naudas summa bija nesamērojami liela, tāpēc arī tika pieņemti šie ierobežojumi.

Pēdējā laikā visi esam redzējuši reklāmas, kurās tiek cildināti vairāki politikā ievērojami cilvēki– Ministru prezidents Aigars Kalvītis, ministri Helēna Demakova un Gundars Bērziņš, deputāts Ainārs Šlesers, aicinot vēlētājus viņus atbalstīt. Šīs reklāmas parādās it kā trešo personu un nesaistītu organizāciju vārdā. Tās ir sabiedriskās organizācijas “Par vārda brīvību” un “Pasaule”. Diemžēl ir atklājies, ka gan viena, gan otra organizācija ir tuvu saistīta ar personām, kas savukārt saistītas gan ar Tautas partiju, gan arī ar Latvijas Pirmo partiju.

“Jaunais laiks” uzskata, ka šāda klaja reklamēšana it kā no trešo personu puses, bet faktiski no partijas, ir ciniska vēlēšanu izdevumu ierobežojumu apiešana. Saeimas rīcība un nodoms bija ļoti skaidrs– noteikt visām partijām vienlīdzīgus noteikumus, bet tagad izrādās, ka tomēr ir atrasta kaut kāda maza sprauga likumā, apejot Saeimas nodomu. Mēs uzskatām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šo jautājumu vajadzētu skatīt pēc būtības un šos izdevumus par trešo personu gatavotajām reklāmām vajadzētu ieskaitīt attiecīgo partiju priekšvēlēšanu izdevumos.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimas sēde pārvērtās par murgu, jo divas stundas visu labējo partiju pārstāvji apsprieda geju un lesbiešu tiesības. Pat rodas iespaids, ka netradicionālās seksuālās orientācijas jautājums ir galvenais šo frakciju pārstāvjiem. Bet tomēr mūsu veselīgajai tautai aktuāli ir pavisam citi jautājumi, teiksim, mājokļa jautājums.

Tikai mēnesi pirms vēlēšanām Rīgas domes valdošais vairākums atcerējās par labējo partiju solījumiem izvērst dzīvokļu celtniecību, kā arī par tuvojošos dzīvokļu īres griestu atcelšanu denacionalizētajos namos. Bet izrādījās, ka pilsētas budžetā trūkst naudas vērienīgai dzīvokļu celtniecībai. Atliek vien paņemt kredītu, kuru nespēs atmaksāt pat mūsu mazbērni. Bet valsts budžetā nauda ir! Un PCTVL likumdošanas kārtā piedāvā valsts dalību dzīvokļu celtniecības līdzfinansēšanā ne zemākā par 50 procentiem esošo 30 procentu vietā. Ministru kabinetam tiek dota rīcības brīvība, lai izvēlētos tās pašvaldības, kurām šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk, un palielināt šo kvotu virs 50 procentiem, kā arī paplašināt visus valsts līdzfinansētos palīdzības veidus.

Balsojums par PCTVL iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija patiesības moments Saeimā pārstāvētajām labējām partijām, jo pirms vēlēšanām tās visas sola, bet pēc tam nebūt nesteidzas izpildīt solīto. Un visas šīs labējās partijas arī šodien eksāmenu nav nokārtojušas, neatbalstot mūsu prātīgo priekšlikumu, kaut gan visās priekšvēlēšanu programmās par to ir runa. Teiksim, Latvijas Pirmā partija: “Sadarbībā ar pašvaldībām turpināsim būvēt bērnudārzus, sporta laukumus un tā tālāk.” Tas vispār nav iespējams, ja nebūtu pieņemts mūsu priekšlikums. Vai “Jaunais laiks”: “Izstrādāsim un īstenosim valsts un pašvaldību finansēto ilgtermiņa mājokļu politiku.” Viņi šodien nobalsoja pret savu priekšvēlēšanu programmu. Arī TB/LNNK un citi. Citēju TB/LNNK: “Ir jāatzīst, ka valsts galvaspilsētā pastāv nepieļaujams izīrējamo dzīvokļu trūkums.” Un kāds bija viņu balsojums, ir zināms. Tas viss ir tikai tukši vārdi. Un, lai atveseļotu Latvijas sabiedrību, vēlētājiem nav citu iespēju, kā tikai atbalstīt kreiso alternatīvu un balsot par 5.sarakstu.

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimas sēde noritēja priekšvēlēšanu gaisotnē. Gan labējā, gan arī kreisā opozīcija izcēlās ar savām priekšvēlēšanu runām. Šādā situācijā nemanāmi noritēja arī likumdošanas darbs.

Viens no svarīgākajiem likumprojektiem, ko Saeima šodien pieņēma, bija grozījumi pensiju likumā. Jāsaka, ka valdība, labi strādājot, iekasējot sociālo nodokli, ir radījusi pamatu tam, ka mēs– Saeima un valdība– varēsim būtiski uzlabot desmitiem un simtiem tūkstošu pensionāru stāvokli Latvijā. Saskaņā ar vakar frakcijai sniegto informāciju šī gada pirmajos astoņos mēnešos valdība ir iekasējusi par 25 procentiem vairāk sociālā nodokļa nekā iepriekšējā gadā. Tas dod iespēju būtiski palielināt pensijas un vēl vairāk uzlabot pensionēšanās noteikumus. Minēšu dažus no valdības lēmumiem.

Pirmkārt, vistuvākajā laikā tiks atdots parāds tiem strādājošajiem pensionāriem, kuri iepriekšējos gados sakarā ar netaisnīgo pensiju likumdošanu nesaņēma daļu pensijas.

Tāpat valdība ir ierosinājusi un Saeima atbalsta, ka tiek palielināta pensija tiem pensionāriem, kuri saņem minimālo pensiju, bet kuriem ir liels, proti, 41 gada darba stāžs. Šie pensionāri papildu pensijas indeksācijai, ko valdība nolēmusi veikt oktobrī, proti, 6,6 latiem, vēl saņems vidēji 9 latus.

Īpaši gandarīts kā liepājnieks esmu par valdības lēmumu, kas dod iespēju pārrēķināt un palielināt pensiju cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos darba apstākļos. Liepājā tādu bija daudz, īpaši “Liepājas m etalurgā”.

Un pēdējais jauninājums ir tas, ka tie pensionāri, kuri pensionējušies priekšlaicīgi, bet līdz šim nevarēja pārrēķināt pensijas, saskaņā ar jaunajiem lēmumiem to varēs darīt. Un šiem pensionāriem pensijas palielināsies vidēji par 29 latiem.

Es ļoti ceru, ka Saeimas vairākums atbalstīs šo valdības pozīciju un mēs varēsim turpināt plānveidīgi paaugstināt pensijas maznodrošinātajām iedzīvotāju kategorijām.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien mūsu frakcija “Saskaņas Centrs” iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentam Kalvītim par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska pieļautajiem likuma pārkāpumiem, nekontrolējot Satversmes tiesas 2006.gada 6.jūnija sprieduma izpildi Ventspils un Liepājas pašvaldībās.

Atgādināšu, ka Satversmes tiesa 2006.gada 6.jūnijā pasludināja spriedumu, ar kuru noteica, ka pašvaldībām nav tiesību saglabāt pašvaldību īpašumā izīrētās dzīvojamās mājas un dzīvokļus ar nolūku nodrošināt pašvaldību funkciju realizēšanu un šīs dzīvojamās mājas un izīrētie dzīvokļi nododami privatizācijai vispārējā kārtībā. Diemžēl no Liepājas un Ventspils iedzīvotājiem tika saņemta informācija par to, ka Liepājas un Ventspils domes amatpersonas atsakās atcelt šos prettiesiskos lēmumus un visādi cenšas novilcināt vai pat sabotēt Satversmes tiesas sprieduma izpildi un likumdevēja gribu. Proti, nedot tiesības visiem Liepājas un Ventspils iedzīvotājiem, kuri to vēlas, privatizēt savu mājokli.

Līdz ar to “Saskaņas Centra” frakcija šī gada 18. un arī 24.jūlijā nosūtīja vēstules reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Kučinskim, kurās aprakstīja situāciju Liepājā un Ventspilī un lūdza izmantot viņam noteiktās tiesības Ventspils un Liepājas iedzīvotāju labā atjaunot likumību Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes rīcībai, pieprasot atcelt tos Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes lēmumus par dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai, kuri pamatojas uz spēku zaudējušu privatizācijas likuma normu, kā arī pieprasīt nenovilcināt izīrēto pašvaldību dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai.

Bet no Ventspils un Liepājas iedzīvotāju sniegtajām ziņām redzams, ka līdz pat šim laikam neviens Liepājas pilsētas domes un Ventspils pilsētas domes lēmums par izīrēto dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai nav atcelts.
Un neviena izīrētā dzīvojamā māja vai izīrētais dzīvoklis sakarā ar Satversmes tiesas 2006.gada 6.jūnija spriedumu Liepājā un Ventspilī privatizācijai nav nodots. Tādējādi Ventspils un Liepājas pašvaldību amatpersonas apzināti izvairās pildīt Satversmes tiesas spriedumu, cerot, ka dzīvokļu īrnieki ar laiku paši atteiksies no plāniem par savu dzīvokļu privatizāciju.

Tādēļ mūsu frakcija “Saskaņas Centrs” lūdza Ministru prezidentu izmantot savas Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās tiesības un nodrošināt likumības ieviešanu Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu rīcībā attiecībā uz izīrēto dzīvojamo māju un dzīvokļu nodošanu privatizācijai, kā arī saukt pie atbildības reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Kučinski par likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldību rīcības likumības ievērošanas un kontroles funkciju neizpildi.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien kārtējo reizi mūsu Sociālistiskās partijas frakcija mēģināja pievērst valdošās koalīcijas uzmanību sociālo jautājumu risināšanai.

Pirmkārt, bija iesniegts likumprojekts par fondu valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem, kurā mēs piedāvājām organizēt pārcelšanās dzīvojamo fondu, celt sociālās mājas, kapitāli izremontēt esošo dzīvojamo fondu un pārceļamām personām sniegt finansiālu palīdzību jaunu dzīvojamo platību iegādei vai celtniecībai. Tāpat arī nodrošināt kompensācijas īres maksām un komunālajām izmaksām un galu galā nodrošināt mūsu tautai tiesības uz mājokli un sociālās garantijas.

Otrs likumprojekts bija “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām””. Pēc oficiālajiem datiem, Latvijā ir 370000 nabadzīgu cilvēku, 180000 no viņiem iztiek ar 24 latiem mēnesī. Iesniegtajā likumprojektā tiek ierosināts daļējs dzīvesvietas problēmu risinājums tai iedzīvotāju kategorijai, kurai vispār nav jumta virs galvas vai ir problēmas ar īres maksu.

Trešais mūsu sagatavotais likumprojekts bija “Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību”. Latvijā pašlaik ir apmēram 3000 cilvēku, kas piedalījušies kara operācijās Afganistānā, bet pašlaik nesaņem nekādus sociālos atvieglojumus. Mēs piedāvājām vismaz sociālajās tiesībās viņus pielīdzināt Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku tiesībām.

Ceturtais iesniegtais likumprojekts– “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Mēs piedāvājām aplikt ar pievienotās vērtības nodokli gada apgrozījumus līdz 45000 latu gadā, nevis 10000, kā ir pašlaik. Tas dotu iespēju mazajiem uzņēmumiem izdzīvot asas konkurences apstākļos. Vēl šajā likumprojektā mēs piedāvājām samazināt līdz pieciem procentiem pievienotās vērtības nodokļa likmi mācību grāmatām, lai samazinātu cenu.

Un visbeidzot pēdējais. Liekas, ka tie ir populistiski piedāvājumi tāpēc, ka valdošā koalīcija visu laiku žēlojas, ka budžetā sociālajai sfērai naudas nav. Bet ir zināms, ka budžeta deficīts ir vairāk nekā 200000 latu. Lai palielinātu to un galu galā arī pensijas, stipendijas, sociālās izmaksas un risinātu sociālos jautājumus, mēs piedāvājām lielo uzņēmumu aplikšanu ar progresīvo nodokli, jo tikai bankām vien 2006.gada pirmajā pusgadā peļņa bija 110 miljonu 530000 latu.

Ņemot vērā balsošanas rezultātus, šoreiz mūsu likumprojekti netika vienbalsīgi noraidīti: daži deputāti atturējās vai nebalsoja. Varu tikai secināt, ka mūsu iniciatīvas ir vajadzīgas. Tāpēc iespējams, ka pēc dažām nedēļām mūsu priekšlikumi, kā vienmēr, tiks piedāvāti no valdošās koalīcijas puses un pēc tam arī apstiprināti.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Man tiešām ir gandarījums par iespēju atkal pēc ilgāka laika uzrunāt vēlētājus. Esmu pateicīgs, ka kāds klausās Saeimas sēžu translāciju, jo, tikai klausoties tiešraidi radio un lasot “Latvijas Vēstnesi”, klausītājam ir iespējams realizēt savas pilsoņa tiesības uz informāciju, jo jebkuri mēģinājumi apiet plašsaziņas līdzekļu izvērsto smadzeņu skalošanu, kā jūs zināt, tiek apkaroti ar demagoģiskām metodēm un argumentiem.

Gribu komentēt trīs šodien diskutētos un balsotos likumprojektus. Pirmā problēma saistīta ar privātmāju īrniekiem. Te es uzsveru, privātmāju īrniekiem, jo nav pareizi runāt par denacionalizētajām mājām tāpēc, ka 75 procenti šādu māju vairs nepieder to agrākajiem īpašniekiem. Tomēr piedāvātie priekšlikumi, ieskaitot arī piketu pie Saeimas, nerisina šo problēmu kopumā. Juridisku jautājumu grūti risināt ar politiskām metodēm. Un tāpēc arī tika izteikta līdzjūtība nākamās Saeimas sastāvam, kam tomēr šī problēma būs jāatrisina.

Otrs jautājums ir par grozījumiem Darba likumā. Manuprāt, atkārtotā likuma caurskatīšana ar 46 deputātu balsojumu par normu detalizāciju attiecībā uz seksuālo orientāciju ir apkaunojums mūsu likumdevējam un apdraudējums mūsu tautas tradīcijām un priekšstatiem par labu un sliktu.

Treškārt, grozījumi Aizsargjoslu likumā. Tas bija Ministru kabineta mēģinājums pasargāt observatorijas no privatizācijas rezultātā to apkārtnē iedibinātajām vai, iespējams, izveidotajām ražotnēm un šo ražotņu iedarbību uz astronomu darbu. Tas tika noraidīts, bet diemžēl ar argumentāciju, ka ir riskanti atvērt Aizsargjoslu likumu tik īsu brīdi pirms jaunas Saeimas izveidošanas. Es tikai varu aicināt Baldones observatorijas darbiniekus meklēt iespēju, kā šādos apstākļos turpināt savu zinātnisko darbību.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Ar gandarījumu jāatzīmē vairāki fakti. Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumus pensiju likumā, zināmā mērā ņemot vērā arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas jau pirms dažām nedēļām Saeimā iesniegto priekšlikumu. Tas ir par tās pensijas daļas, ko neizmaksāja laikā, kad strādājošie pensionāri nevarēja saņemt pilnu pensiju, atmaksu. Tas ir iepriecinoši, ka opozīcijas spiedienam uz valdības darbu nav nemaz tik maza nozīme. Zināma jēga tam tomēr ir.

Šodien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva arī mūsu sagatavoto priekšlikumu grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, kuru atbalstīja arī daļa koalīcijas deputātu. Priekšlikums ir par piecu procentu barjeras noteikšanu ievēlēšanai pašvaldībās, kurās ir vairāk par 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Šobrīd tāda barjera pastāv tikai Rīgā, bet turpmāk tāda būs arī veselā virknē pilsētu– Jūrmalā, Rēzeknē, Jelgavā. Šajās pašvaldībās bieži vien ir ļoti sadrumstalota dome. Redzams, ka Jūrmalā uz 15 vietām ir deputāti no 11 partijām, un biežās izmaiņas un nestabilitāti diemžēl lielā mērā ir veicinājis arī vēlēšanu likumu trūkums.

Mūsu apvienība konsekventi turpina nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas pozīcijas. Mēs esam panākuši Satversmes 4.pantā noteikto, ka latviešu valoda ir valsts valoda. Mēs esam aicinājuši palielināt latviešu valodas mācību priekšmetu skaitu mazākumtautību skolās līdz 80 procentiem, jo pašreizējais skaitlis ir stipri dekoratīvs un tas bieži vien netiek pildīts, latviešu valodas mācību vietā iekļaujot svešvalodu priekšmetus. Savā priekšvēlēšanu programmā esam aicinājuši noteikt, ka pamatizglītībā mazākumtautībām ir jāpāriet uz mācībām latviešu valodā. Es uzsveru– visās valsts un pašvaldību skolās. Šajā sakarā bijām iesnieguši grozījumus divos likumos.

Mūsu priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā paredz noteikt, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās mācības notiek mazākumtautībām, valsts pārbaudes darbi notiek latviešu valodā. Šī vienkāršā prasība ir vajadzīga tāpēc, ka Ministru kabinets diemžēl ir pieņēmis daudz izplūdušāku formulējumu– ar 2007.gadu šajās skolās valsts pārbaudes darbu saturam jābūt latviešu valodā. Izglītības un zinātnes ministrijas vadība to iztulko tā, ka pārbaudes darba saturs, tātad būtībā eksāmena biļetes ir latviešu valodā, bet skolnieks var atbildēt latviski, krieviski vai jebkurā citā valodā, kas, mūsuprāt, ir pilnīgā pretrunā ar Satversmes 4.pantu un pamatideju par pāreju uz mācībām latviešu valodā. Šāda norma noteikti neveicinās nopietnu latviešu valodas apguvi.

Un vēl neliels grozījums Saeimas kārtības rullī. Zinot to, ka atsevišķās Saeimas frakcijās ir problēma ar latviešu valodas zināšanām un valodas ievērošanu, mēs uzskatām, ka arī frakcijās darba valodai ir jābūt latviešu valodai. Saeimā tomēr tiek ievēlēti dažādu tautību cilvēki, turklāt frakciju darbs tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem. Frakcija jau nav nekāda privātiestāde, bet Saeimas ietvaros valsts finansēta vienība. Par šo priekšlikumu diemžēl balsoja deputātu mazākums, bet mēs ceram, ka šāds priekšlikums tiks iesniegts atkārtoti. Un pēc vēlēšanām, domājams, kāda partija to arī atbalstīs.

Saeimas preses dienests