2006. gada 21. septembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 21.septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut 21.septembra sēdes darba kārtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Likums par fondu valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Satversmes tiesa šā gada 8.martā pasludināja spriedumu, ar kuru par Satversmei neatbilstošu atzina īres griestu termiņa pagarinājumu līdz 2008.gadam. Ar šo spriedumu vēl vairāk ir saasinājušās tās problēmas, kuras gaida risinājumu jau šogad. Pēc oficiāliem datiem, no 1995.gada līdz 2004.gadam tika izliktas no dzīvokļiem… jūs paklausieties… paklausieties, to jūs varbūt neatradīsiet paši… tika izliktas no dzīvokļiem, neierādot citu dzīvojamo platību, 34255 ģimenes. Šāds skaitlis: 34255 ģimenes! Tie ir apmēram 100000 cilvēku, to skaitā ir mazi bērni, veci cilvēki, pensionāri. Ir nepieciešama neatliekama valsts palīdzība denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā. Tikai Rīgā vien ir vairāk par 10 tūkstošiem šādu ģimeņu.

Mēs ierosinām iet šādu ceļu: organizēt pārcelšanās dzīvojamo fondu, celt jaunas sociālās mājas un kapitāli remontēt esošo dzīvojamo fondu, dot iespēju saņemt personām finansiālu palīdzību jaunas dzīvojamās platības iegādei un celtniecībai, daļēji nodrošināt īres maksas un komunālo pakalpojumu kompensācijas tiem īrniekiem, kuri paliek dzīvot denacionalizētajās mājās. Šī problēma gaida risinājumu jau šodien, jo 1.janvāris būs jau pavisam drīz– pēc dažiem mēnešiem. Un tad uz ielas var nonākt ļoti daudz cilvēku. Pašvaldības (un pārsvarā ir runa par Rīgas pašvaldību) pašreiz nevarēs sniegt uzreiz palīdzību. Mēs dodam jums iespēju uzreiz, tagad, jau šodien, virzīt šo likumprojektu, nodot to komisijām un apspriest šo problēmu. Šī ir milzīga problēma.

Lūdzam pieņemt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– nav, atturas– 49. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Sergejs Fjodorovs ir pieteicies runāt “par”.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs aicinām ne jau pirmo reizi– kārtējo reizi aicinām!– parūpēties par sociālo sfēru. Un tieši tāpēc ir piedāvāts likumprojekts par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām.

Neskatoties uz reālu IKP paaugstinājumu, kurš notiek tagad Latvijā, un budžeta proficītu, 2006.gadā Latvija ir viena no pašām nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm ar pašu augstāko inflācijas līmeni. Pēc oficiāliem datiem, Latvijā dzīvo 370 tūkstoši nabadzīgu cilvēku, 180 tūkstoši no viņiem ir vistrūcīgākie– tādi, kuru mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, pēc Ministru kabineta konstatācijas, ir tikai 24 lati mēnesī (tas ir, 80 santīmi dienā). Daudziem no viņiem nav pat jumta virs galvas– tie ir bezpajumtnieki, tā saucamie bomži.

Iesniegtajā likumprojektā tiek ierosināts daļējs dzīvesvietas problēmas risinājums iepriekš minētajai mūsu valsts iedzīvotāju kategorijai– izveidot sociālās patversmes bomžiem. Šāda humāna rīcība no jūsu, likumdevēju, puses atbilstu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu.

Paldies par sapratni.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– nav, atturas– 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 44, atturas– 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Igors Solovjovs ir pieteicies runāt “par”.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Nu, vispirms jāteic, ka šī nav politiskā reklāma, bet tomēr… Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs ierosinām likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” veikt izmaiņas– aplikt ar pievienotās vērtības nodokli gada apgrozījumu, kas ir 45000 latu gadā, nevis 10000 latu gadā, kā tas ir pašlaik. Tas dos iespēju mazajiem, sīkajiem uzņēmumiem izdzīvot asas konkurences apstākļos. Tāpat arī īpaši jāuzsver nepietiekamie budžeta ieņēmumi, lai gan valsts konsolidētā budžeta pārpalikums tagad sastāda 283 miljonus latu.

Bez tam mēs ierosinām līdz 5 procentiem samazināt pievienotās vērtības nodokli mācību grāmatām, lai samazinātu to cenas un atvieglotu vecākiem to iegādi.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 41, atturas– 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Sergejs Fjodorovs ir pieteicies runāt “par”.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pastāvošā nodokļu sistēma ir novecojusi, un tai ir nepieciešama reorganizācija. Budžeta ieņēmumu daļa, kā zināms, tiek pildīta veiksmīgi: proficīts sastāda 283,59 miljonus latu. Bet, neskatoties uz to, sociālās problēmas netiek risinātas.

Lai palielinātu budžeta ieņēmumus un turpmāk tos virzītu uz sociālo sfēru– pensijām, bērnu pabalstiem, stipendijām un cita veida sociālajam nodrošinājumam–, mēs ierosinām lielo uzņēmumu aplikšanu ar progresīvo nodokli. Jo tikai bankām vien 2006.gada pirmajā pusgadā peļņa bija 110 miljoni 530 tūkstoši latu, bet visā 2005.gadā peļņa bija 193 miljoni 60 tūkstoši latu.

Sakarā ar to lūdzam atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 39, atturas– 21. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12.protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Nepieciešamība pēc šāda likuma izriet no Latvijas Republikas kā Eiropas Padomes dalībvalsts statusa. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtiem katram Eiropas Padomes loceklim ir jāakceptē principi, kas nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēktiesības un pamatbrīvības, Latvijas Republikai būtu svarīgi ratificēt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12.protokolu, ko uzskata par modernu diskriminācijas izskaušanas instrumentu Eiropā.

Atšķirībā no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.panta protokols, tāpat kā Latvijas Republikas Satversmes 91.pants, satur vispārīgu diskriminācijas aizliegumu, pat ja diskriminācija nav saistīta ar citām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā minētajām tiesībām. Latvijas Republika parakstīja šo protokolu 2000.gada 4.novembrī.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 45, atturas– 17. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “par”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! PCTVL frakcijas ierosinātais grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”– tā nebūt nav pirmā mūsu iniciatīva šajā jomā. Mūsu frakcija ir daudz ko panākusi, lai aizsargātu tieši tiesības uz mājokli. Virkne ārkārtīgi svarīgu priekšlikumu, kas palīdz denacionalizēto namu iemītniekiem cīnīties pret saimnieku patvaļu, jau ir ieguvuši likuma spēku.

Zīmīgi, ka mēs piedāvājam grozījumu šā likuma 28.panta otrajā daļā, kas paredz, ka valstij ir pienākums līdzfinansēt pašvaldību centienus sniegt šādu palīdzību iedzīvotājiem.

Minētā otrās daļas redakcija– tas ir trīs gadus vecs PCTVL frakcijas priekšlikums. Uz tā pamata tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz no valsts budžeta finansēt līdz 30 procentiem izdevumu municipālo dzīvokļu celtniecībai, renovācijai un iepirkšanai.

Mēnesi pirms vēlēšanām Rīgas Domes valdošais vairākums atcerējās par labējo partiju solījumiem izvērst dzīvokļu celt­niecību, kā arī par dzīvokļu īres griestu tuvojošos atcelšanu denacionalizētajos namos. Bet, kā izrādījās, pilsētas budžetā trūkst naudas vērienīgai dzīvokļu celtniecībai. Atliek vien paņemt kredītu, kuru nespēs atmaksāt pat mūsu mazbērni. Valsts budžetā– pilnīgi pretēji!– nauda ir, un PCTVL piedāvā likumdošanas kārtībā nostiprināt valsts dalību dzīvokļu celtniecības līdzfinansēšanā, ieguldot tajā ne mazāk par 50 procentiem no izdevumiem.

Turklāt Ministru kabinetam tiek dota rīcības brīvība, lai izvēlētos tās pašvaldības, kurām šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk, un Ministru kabinets līdz ar to varētu palielināt tām šo kvotu virs 50 procentu līmeņa, kā arī paplašināt visus citus valsts līdzfinansētās palīdzības veidus.

Saeimā pārstāvētajām partijām balsojums par PCTVL likumprojektu būs patiesuma pārbaude, jo pirms vēlēšanām tās visas tika solījušas to pašu, bet pēc vēlēšanām nebūt nesteidzās izpildīt savus solījumus.

Piemēram, ko sola Latvijas Pirmā partija savā četru tūkstošu zīmju plašajā programmā: “Sadarbībā ar pašvaldībām turpināsim būvēt bērnudārzus, sporta laukumus un jaunatnes centrus.” Un tieši PCTVL priekšlikumi tad arī ļauj padarīt šo sadarbību likumīgu.

Un vēl viens citāts no Latvijas Pirmās partijas plašās programmas: “Mēs atbalstām efektīvu finanšu instrumentu ieviešanu mājokļu būvniecībai.” Lūk, jūsu priekšā ir arī šis efektīvais instruments!

“Jaunais laiks”: “Izstrādāsim un īstenosim valsts un pašvaldību finansēto ilgtermiņa mājokļu politiku.”

Jums atliek vien nobalsot par to, lai jūsu pašu programmas īstenošana, par kuru ar savu galvu atbild jūsējais Rīgas mērs, sāktos jau šodien.

TB/LNNK: “Ir jāatzīst, ka valsts galvaspilsētā pastāv nepieļaujams izīrējamo dzīvokļu trūkums. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz muldēt!”) Valstij ir jāstimulē īres tirgus veidošanās un izīrējamo dzīvokļu skaita palielināšanās. Ir jāizstrādā pasākumu komplekss, kas stimulētu uzņēmējus būvēt jaunus īres namus.” (No zāles dep. J.Dobelis: “Buzajevu uz laukiem!”) Pagaidām Ministru kabineta noteikumi ir absolūtā pretrunā ar TB/LNNK priekšlikumiem, jo tie paredz valsts atbalsta samazināšanu dzīvokļu celtniecībai, ja tanī līdzās ar pašvaldībām dalību ņem arī uzņēmēji.

Pat Zaļo un zemnieku savienība aicināja: “Veicināsim pašvaldību un valsts iestāžu sadarbību!” Lūk, jums šīs sadarbības konkrētais mehānisms!

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 2, atturas– 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Spēkā esošā Advokatūras likuma redakcija paredz, ka par zvērinātiem advokātiem nevar kļūt personas, kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu skaita. Un tikai!

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kādu tiesnesi atsauc no amata sakarā ar disciplinārpārkāpumiem vai sakarā ar aizdomām, ka viņš ir korumpēts, viņš tātad mierīgi var kļūt par advokātu. Mēs nesen šā gada laikā redzējām vismaz divus šādus gadījumus.

Lielākā daļa no Latvijas tiesnešiem ir godīgi cilvēki, un viņi ar lielām grūtībām izmisīgi mēģina atbrīvoties no korumpētiem un negodīgiem kolēģiem.

Godātie kolēģi! Kad viņi ir atbrīvojušies, kas notiek tālāk? Pēc kāda laika viņi redz šo savu atbrīvoto kolēģi, kad viņš uzstājas tiesas procesā jau kā advokāts.

Godātie kolēģi! Neko jaunu mēs nepiedāvājam, jo, piemēram, Notariāta likumā līdzīga norma jau eksistē, ka par notāriem nedrīkst strādāt tie cilvēki, kuri ir izslēgti no notāru rindām, kuri ir atcelti no tiesneša amata, kuri ir atcelti no prokurora vai no advokāta amata.

Šādi ierobežojumi likumdošanā jau pastāv, un mēs tikai piedāvājam ietvert šos ierobežojumus arī Advokatūras likumā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– nav, atturas– 33. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Lagzdiņa, Jāņa Šmita, Dzintara Ābiķa, Imanta Kalniņa, Ingrīdas Ūdres, Valērija Agešina, Jāņa Strazdiņa, Annas Seiles, Solvitas Āboltiņas un Andreja Radzeviča iesniegto likumprojektu “Par Liepājas Universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Rasnača, Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Imanta Kalniņa, Annas Seiles, Pētera Tabūna un Jura Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Latviešu valodas nostiprināšana gan valstiskajā, gan arī nevalstiskajā un privātajā sektorā ir pastāvīgs, ilglaicīgs un konsekvents darbs. Tas ir ikviena latviešu deputāta pienākums. Protams, tikai ar vienu grozījumu likumā mēs nepanāksim kardinālas izmaiņas visā valsts valodas lietošanas sistēmā kopumā, taču šodien es gribētu atgriezties vēsturē un pastāstīt daudziem no jums, kuri varbūt nav bijuši klāt šīs vēstures veidošanā, kā tad šis darbs ir ticis realizēts un kādas ir bijušas veiksmes un neveiksmes tajā.

1998.gads. Rudens. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK 20 deputāti izsaka priekšlikumu izdarīt grozījumus Satversmes 4.pantā un noteikt, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Paldies visiem tiem 6.Saeimas deputātiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu, un tāpēc šodien mums ir konstitucionālā bāze turpmākajiem likuma grozījumiem. Tas bija ievērojams solis uz priekšu valsts valodas nostiprināšanā.

1999.gads. Valsts valodas likums. Dažādu komisāru ietekmē likums tiek nodots otrreizējai caurlūkošanai un mīkstināts tik tālu, ka mēs šodien sabiedrisko pakalpojumu sektorā latviešu valodu dzirdam ļoti reti. Tas bija solis atpakaļ.

2002.gads. Tiek grozīta Satversme– tiek nostiprināta valsts valodas lietošana parlamentā un tiek panākts kompromisa variants, ka deputāti dod svinīgu solījumu turēt godā un cieņā valsts valodu, ievērot likumu. Vieni dod solījumu, otri dod zvērestu– pēc brīvas izvēles. Tas bija kompromisa variants. Taču pēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikuma Satversmē tiek nostiprināta norma, ka pašvaldību darbs notiek valsts valodā– latviešu valodā. Tas atkal bija solis uz priekšu.

Šodien mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka ir vesela virkne deputātu, kas, ignorējot doto solījumu, publiskā telpā runā krievu valodā mūsu parlamentā. Diemžēl šī situācija ir vērojama visās jomās un visās vietās. Tāda ir viņu attieksme pret doto solījumu.

Ir deputāti, kuri uzskata, ka aizliegums lietot citas valodas frakciju sēdēs būtu tas pats, kas aizliegums lietot dzimto valodu ģimenē. Tā nu gan tas nav! Tā nu gan tas nav, jo var pateikt, ka frakcijas saņem ievērojamu finansējumu no valsts budžeta. Tās ir institūcijas, kuras darbojas valsts iestādē un kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Tad jautājums ir tāds: ja šodien daudzi kolēģi gatavojas atturēties balsojumā par šo grozījumu, tad jūs atzīstat to, ka frakcija ir tas pats kas ģimene un ka frakcija nav finansējama no valsts budžeta. Tad es aicinu jūs vismaz noteikt, ka frakcijas netiek finansētas no valsts budžeta. Lai tad tās ir partiju šūniņas un lai viņi tur runā vienalga kādā valodā.

Tā ka es aicinu jūs, kolēģi, būt konsekventiem, atbalstīt šo priekšlikumu un turpināt diskusijas Saeimas Juridiskajā komisijā.

Nākamais pēc manis nāks runāt “pret” šo priekšlikumu jums visiem zināmais, daudzkārt brīdinātais un arī par Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumiem sodītais deputāts Buzajevs. Es ļoti negribētu, cienījamie kolēģi no labējām partijām, ka jūs atturētos šajā balsojumā, jo, balsojot “atturos”, šajā gadījumā jūs balsosiet “par” Buzajeva piedāvāto “pret”.

(No zāles dep. A.Klementjevs: “Politiskā reklāma!”)

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Vai, Volodja! Vovočka, ko tu teiksi?”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Esmu it kā pēdējais apvienības TB/LNNK ierocis, lai attaisnotu šo murgu. Apvienības TB/LNNK priekšlikums (No zāles dep. J.Dobelis: “Neuztraucies, runā mierīgi!”), kas paredz, lai deputāti frakciju sēdēs runātu tikai latviski, ir visai interesants. Šim priekšlikumam būtu jāpievieno norma, ka ir nepieciešams, lai katras frakcijas sēdi novērotu arī TB/LNNK pārstāvis un to visu pārbaudītu. Saeimā ir tieši septiņas frakcijas, izņemot “tēvzemiešu” frakciju, tātad to deputātu, kuri pārbauda, “tēvzemiešiem” pietiks.

Šo domu var attīstīt arī tālāk un piedāvāt, lai TB/LNNK nozīmē no savas frakcijas pa vienam cilvēkam, kas pārbaudītu, kādā valodā deputāti no citām frakcijām sarunājas laulības gultā. Protams, šajā gadījumā “tēvzemiešu” nepietiks. Atliks vien pārbaudīt pašus aizdomīgākos kolēģus no PCTVL. Šajā Saeimas sastāvā iznāk tieši 6:6, un Dobeļa kungs paliek rezervē, jo rodas zināmas aizdomas par to, kādu sarunvalodu Juris lieto pats savā ģimenē.

Vārdu sakot, kolēģi “tēvzemieši” visiem spēkiem cenšas iespraukties atvērtās durvīs, jo pirms četriem gadiem, tūlīt pat pēc 8.Saeimas vēlēšanām, mēs PCTVL frakcijas sēdē runājām tikai latviski. Un tikai tad, kad “lokomotīves”– Jurkāns un Urbanovičs– no mums “aizbrauca”, “piekabinādami” sev klāt vēl dažus “vagoniņus”, mēs ar atvieglojumu sākām runāt krievu valodā. Esmu pārliecināts, ka “Saskaņas Centra” deputāti vēl šobaltdien turpina patriotisko tradīciju, savas frakcijas sēdēs lietodami tikai latviešu valodu.

Kas attiecas uz PCTVL frakcijas sēdēm, tad varu sacīt, ka tās ir atklātas un ka sēdes laikā valodu izvēlas atkarībā no sarunas biedra. Gan Emša kungs, gan Šadurska kungs un vēl desmitiem citu kungu, uzņēmēju un arodbiedrību aprindu pārstāvju, kuri ir apmeklējuši mūsu frakcijas sēdes, var apstiprināt, ka ar viņiem mēs runājām labā latviešu valodā, kaut gan arī ne bez akcenta. Savukārt ar NATO valstu pārstāvjiem mēs centāmies sarunāties angliski.

Es saprotu, ka TB/LNNK deputāti ir neapmierināti nevis ar to, kādā valodā mēs runājam, bet gan ar to, kādus lēmumus mēs pieņemam. Šajā gadījumā diemžēl mēs kolēģiem palīdzēt nevaram, kaut gan vai Zīles kungam ir tik ļoti nepatīkami, kad es savā dzimtajā valodā frakcijas sēdē saku: “Predložeņija evo rabočei grupi otnositeļno nalogov na nedvižimuju sobstvennostj na 50 procentov sovpadajut s našimi, i poetomu davaite ih podderžim.” Tulkošu: “Viņa darba grupas priekšlikumi attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli par 50 procentiem sakrīt ar mūsējiem, tāpēc atbalstīsim tos.”

TB/LNNK partijai, kas beidzot ir ieinteresējusies par ekonomikas jautājumiem, ir lieliska iespēja pārtapt no ksenofobijas vajātas partijas par normālu eiropeiska tipa partiju, lai tikai tā retāk iesniedz nejēdzīgus likumprojektus.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Buzajev, kā jābalso?!)

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 38, pret– 21, atturas– 29. (No zāles dep. J.Dobelis: “Drusciņ pietrūka!”) Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa, Annas Seiles, Pētera Tabūna un Jura Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “pret”.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša, kas tā uzvedas? Kā tev kauna nav!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kārtējo reizi “tēvzemieši”, baidoties, ka tauta par viņiem nenobalsos, grib pievērst sev uzmanību ar it kā rūpēm par valsts valodu. Patiesībā viņu priekšlikums ir tikai priekšvēlēšanu izrādīšanās. Valoda, kādā kārtojami centralizētie eksāmeni mazākumtautību vidusskolās, tiek regulēta Ministru kabineta noteikumos Nr.463– “Noteikumi par vidējās izglītības standartu”. Šo noteikumu 3.pielikuma 3.3.punkts, kas ir spēkā kopš 2003.gada 21.maija, nosaka (citēju): “No 2007.gada valsts pārbaudes darbu saturs tiek izklāstīts latviešu valodā.” Citāta beigas.

Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” daudzkārt ir iestājusies gan par šā punkta svītrošanu no noteikumiem (mēs piedāvājam atstāt pārbaužu darbus skolēna dzimtajā valodā), gan pret tā paplašinātu interpretāciju. Izsmeļoša šā punkta interpretācija ir dota Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija lēmuma 20.1.punktā (lieta Nr.2004-18-0106), kas tika ierosināta pēc Latvijas Republikas Saeimas 20 deputātu pieteikuma). Šajā punktā tiek pausts, ka gan Latvijas Republikas Saeimas viedoklis, gan Ministru kabineta viedoklis viennozīmīgi liecina par to, ka norādītā norma neierobežo atbilžu valodu eksāmenos.

Satversmes tiesa tāpat ir izklāstījusi savu viedokli arī par to, ka brīva valodas izvēle eksāmenā atbilst gan Latvijas Republikas Satversmei, gan samērīguma principam. Tāpēc nav nekāda pamata spekulācijām attiecībā uz valodu, kādā sniedzamas atbildes centralizētajos eksāmenos.

Lūdzu balsot “pret”! Es arī nešaubos par to, ka jūs negribat, lai pirms NATO sammita jaunieši atkal izietu ielās. Un es ceru, ka jūs, godātie deputāti, atbalstīsiet mūsu priekšlikumu.

Vēlreiz lūdzu balsot “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Kāds tad ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikums?

Šis priekšlikums par grozījumu Izglītības likuma 9.panta otrās daļas 2.punktā ir ļoti vienkāršs– papildināt esošo tekstu par izglītības apguvi valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kuras ir mazākumtautību skolas, ar jaunu teikumu. Un šis teikums skan pavisam vienkārši: “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, valsts pārbaudes darbi notiek latviešu valodā.” Tātad– tieši valsts un pašvaldību skolās, tas ir, tajās, ko finansē valsts vai pašvaldība. Tātad– tajās, ko finansē nodokļu maksātāji. Tas neskars privātās mācību iestādes.

Priekšlikums pilnībā atbilst mūsu partijas līdzšinējai darbībai.

Es atgādināšu tikai pāris līdzīgu priekšlikumu par šo tēmu. Pirmkārt, palielināt latviešu valodā mācāmo priekšmetu skaitu mazākumtautību izglītības iestādēs no 60 procentiem uz 80 procentiem, jo uzskatām, ka šo 60 procentu skaitā apmēram vienu trešo daļu veido mācību priekšmeti svešvalodās, līdz ar to šis latviešu valodas īpat­svars ir pārāk mazs.

Otrkārt, tas, ko esam izvirzījuši savā priekšvēlēšanu programmā,– pamatizglītībā pāriet valsts un pašvaldību mācību iestādēs uz mācībām latviešu valodā. Jo, kā teica mūsu izvirzītais izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Normunds Broks diskusijā par izglītības jautājumiem nākamajiem četriem gadiem, valodas problēma Latvijā zudīs tad, kad arī mazākumtautību bērnudārzos jau no divu gadu vecuma tiks apgūta latviešu valoda.

Tādējādi mūsu priekšlikums nav tikai tehniska rakstura. Tas pēc būtības garantē motivāciju tam, lai skolēni mazākumtautību skolās– neatkarīgi no tā, vai tās būtu krievu vai ukraiņu, vai baltkrievu, vai igauņu, vai lietuviešu, vai poļu skolas,– būtu tiešām ieinteresēti galvenos mācību priekšmetus apgūt latviešu valodā.

Šobrīd tā joma ir Ministru kabineta kompetencē. Noteikumu Nr.463 “Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” 3.punkta 3.apakšpunkts skan šādi: mazākumtautību izglītības programmās ar 2007.gadu valsts pārbaudes darba saturs ir latviešu valodā. Kā paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas vadība, tas ir interpretējams tā, ka valsts vai pašvaldība piedāvā darba uzdevumu latviešu valodā, bet izglītojamais skolēns var atbildēt gan latviski, gan krieviski, gan jebkurā citā valodā. Uzskatām, ka tas neveicina pāreju uz mācībām latviešu valodā, neveicina latviešu valodas apguvi un neveicina arī mazākumtautību pārstāvju saprātīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un latviešu sabiedrībā.

Tādējādi mūsu priekšlikums pēc būtības nepārprotami ir vērsts uz to, lai nostiprinātu Satversmes 4.pantā sacīto, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda un tā ir latviešu valoda.

Tieši šā apsvēruma dēļ, nevis kaut kādu sīkāku apsvērumu dēļ aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 21, atturas– 60. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa, Annas Seiles, Pētera Tabūna un Jura Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ne jau pirmo reizi mēs aicinām jūs iedziļināties lietas būtībā. Var jau skaisti izrunāties par visvisādām tiesībām, un to ļoti labi varēja manīt arī vakar. Pēc raidījuma bija skaidri saprotams, ka vienmēr atradīsies labi atalgoti vīreļi, kas atradīs caurumus likumā: vai nu tēlos, ka ievēro likumu, vai arī skaisti to apies.

Jau pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām, krietni iepriekš, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza šos pašus grozījumus, skaidri paredzot iespējamos sarežģījumus Latvijā pēc pašvaldību vēlēšanām. Tagad tādi ir. Dzīve ir visu nolikusi savā vietā. Piemēram, varat kaut vai desmit reizes pārvēlēt esošo Jūrmalas domi, bet vai no tā tur kaut kas mainīsies? Vai tiešām kāds iedomājas, ka tur kaut kas būtiski mainīsies? Nevar tur nekas mainīties! Ja 15 domnieki nāk no 11 sarakstiem, kāda tur var būt sadarbība! Kādi tur var būt rezultāti! Un tā tas ir pilsētā, kas ir tiešām būtiski svarīga visai valstij.

Ne jau tikai Jūrmalā ir šādas nekārtības; tā tas ir vēl arī vairākās citās pilsētās un lielos pagastos, piemēram, Ķekavā: arī tur ir milzīgs skaits sarakstu un ir ļoti grūti pieņemt kādu nopietnu lēmumu.
Un tāpēc jāsecina: pārprasta brīvība vienmēr rada jūkli. Īstie brīvības cīnītāji ir tikai tie, kas cīnās par savas valsts brīvību. Tādi ir, protams. Taču tur, kur ir darīšana ar jebkuras varas iestādes veidošanu, ar tās vēlēšanām, ir jābūt zināmai kārtībai un zināmai noteiktībai, un tur neko nedrīkst pakļaut riskam.

Padomājiet, kā būtu te, Rīgā, ja te nebūtu šī 5 procentu barjera bijusi. Tāpat jau ir bēdīgs skats uz dzīvi te! Un kā būtu tad?

Tāpēc šeit nav nekāda īpaša politika, kaut kāds skats uz kaut kādām etniskām parādībām valstī, šeit ir skats uz pašu valsti. Ja mēs gribam Latvijā kārtību, tad šai kārtībai ir jānāk no šejienes, no Saeimas. Saeima ir tā, kas rada likumus, kas rada valstī sistēmu.

Ar sistēmas veidošanu Latvijā neiet viegli, bet jācer, ka tomēr arī šis darbiņš virzīsies uz priekšu.

Tāpēc, cienītie kolēģi, aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai vismaz uz nākamajām vēlēšanām mēs būtu spējīgi ieviest lielāku kārtību pašvaldību darbā, nekā tas ir patlaban.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 50, pret– 7, atturas– 26. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ainas Verzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.septembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ainai Verzei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Deputātei bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mihaila Pietkeviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.septembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mihailam Pietkevičam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Ir sagatavots trešajam lasījumam likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Uz trešo lasījumu priekšlikumi iesniegti nav.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likums “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likums “Grozījumi Darba likumā”. Otrreizēja caurlūkošana.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6346. Sakarā ar to, ka likums ir atdots otrreizējai caurlūkošanai, ir izskatāmi tikai tie panti, pret kuriem ir celti iebildumi.

1.priekšlikums ir deputātes Ūdres kundzes priekšlikums par 7.panta otro daļu. Ir priekšlikums izteikt to piedāvātajā redakcijā. Diemžēl komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu izklāstīt sava priekšlikuma būtību.

Likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

Mana priekšlikuma būtība ir šāda. Priekšlikums nosaka: “Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas.” Liekas, ka šis priekšlikums aptver visus iespējamos diskriminācijas veidus. Mēs nevaram likumā paredzēt visus iespējamos gadījumus, kuros varētu cilvēkus diskriminēt, un es nedomāju, ka arguments, ka Eiropas Savienība tāpēc mūs nosodīs, būtu pamatots, jo mana priekšlikuma būtība ir tā, ka tas neierobežo– neuzskaita kaut kādus konkrētus diskriminācijas veidus, bet nosaka vispārīgu normu, kura aptver visus tiešas vai netiešas diskriminācijas veidus.

Tieši tāpēc es domāju, ka būtu jāatbalsta mans priekšlikums, un aicinu to darīt arī savu frakciju, neskatoties uz to, ka Labklājības ministrija ir iesniegusi pavisam citu priekšlikumu, kas, man liekas, neatbilst vispārīgajām cilvēktiesību normām.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Stalidzāne.

Jā. Komisijā par šo jautājumu, par šo priekšlikumu tika tiešām ļoti daudz debatēts, un tiešām balsojums komisijā nebija tāds, ka visi būtu “pret”. Bet, kopumā balsis saskaitot, diemžēl tā nu tas ir.

Es aicinu arī Latvijas Pirmās partijas frakciju atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 34, atturas– 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

Es aicinu komisijas vadītāju runāt komisijas vārdā. Ja jūs gribat piedalīties debatēs, tad, lūdzu, piesakieties debatēs.

Paldies.

J.Stalidzāne.

Paldies.

2.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas un Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Likuma “Grozījumi Darba likumā” 1.panta pirmās daļas un 5.panta otrās daļas otrreizējās caurlūkošanas argumentācija mani, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu, it nemaz nav pārliecinājusi. Jo Darba likuma 7.pantā “Vienlīdzīgu tiesību princips” viss ir ļoti labi un skaidri pateikts. Šā panta pirmajā daļā ir rakstīts: “Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.” Un panta otrajā daļā rakstīts: “Paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas.” Tātad viss ir skaidri pateikts: nedrīkst būt jebkāda diskriminācija attiecībā uz jebkādu orientāciju.

Man, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātam, nav pieņemams un atbalstāms 2.priekšlikums, ko ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Lūka, kura šajā likumā grib īpaši izcelt un uzsvērt seksuālo orientāciju.

Kolēģi deputāti! Pēdējā laikā līdz riebumam ir runāts un rakstīts par homoseksuāļiem. Vienreiz ir jāpieliek punkts! Beigsim par katru cenu iestiprināt likumā šo juridiski nedefinēto terminu “seksuālā orientācija”! Es personīgi nevienā likumā neesmu atradis skaidrojumu vai definējumu terminam “seksuālā orientācija”.

Līdz ar to šis priekšlikums nav apspriežams un ir noraidāms. Mēs, likumdevēji, nedrīkstam iestrādāt likumā juridiski neskaidrus terminus. Ir jāsaprot, ka Darba likums jebkādam indivīdam vai jebkādā virzienā orientētai indivīdu grupai vai kopai ir viens. Viens likums, viena taisnība visiem! Darba likuma 7.pants nav domāts un nedrīkst būt visu orientāciju uzskaitījums, jo orientācijas būtu skaitāmas tūkstošos.

Kolēģi deputāti! Juridiski nedefinētais termins “seksuālā orientācija” sabiedrībā tiek uzskatīts un saprasts ļoti negatīvi, tas lielā mērā ir cieši saistīts ar homoseksuālu, sabiedrībai nepieņemamu dzīvesveidu.

Manā mīļajā Latgalē, kur Dieva vārdam cilvēki tic, ir ļoti negatīvi noskaņoti pret seksuālās orientācijas daudzināšanu un atklāti ir pateikuši: “Ja likumdevējs– Saeima– nav spējīgs vai negrib sakārtot likumus tā, kā to mēs, tauta, prasām, tad to mēs izdarīsim ar referendumu. Neļausim homoseksuāļiem valsts un tautas pamatvērtību– ģimeni– graut!”

Tagad ir laiks, kad tautai savas tikumiskās vērtības aktīvi jāaizstāv pret homoseksuālisma ievazāšanu, jo pretdabīgu prostitūciju grib juridiski pielīdzināt normālai ģimenei. Ir pienācis laiks, kad stingri un noteikti jāiestājas pret to netīro straumi, kas mudina nīcināt Dieva svētītās ģimenes vērtības un met izaicinājumu mūsu tautas, mūsu valsts veselīgai attīstībai nākotnē.

Tautas partija un kolēģi no “Jaunā laika”, iegaumējiet– un to nenoliegsiet–, ka tautas balss ir Dieva balss! Dievs nekad nesvētīs grēku. Ja mēs, kuri stāvam priekšgalā, nenostāsimies “pret”, bet atbalstīsim grēku, agrāk vai vēlāk Dieva svētība tiks zaudēta, un tas mūsu zemi ietekmēs gan sociālā, gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā.

Deputāti, apzinieties lielo atbildību! Neatbalstīsim šo it kā nevainīgo, bet grēcīgo priekšlikumu! Balsosim “pret”!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien būtībā ir ļoti liela atbildība, pieņemot šādas izmaiņas Darba likumā.

Būtībā mūsu senā Eiropa dzīvo pēc ļoti nopietniem utilitārisma principiem– par pašu galveno sabiedrība uzskata savu iegribu un tātad virzās uz savu morāles principu pazemināšanu. Faktiski vecā Eiropa kalpo baudām, untumiem un iegribām.

Tas nav pat racionāls priekšlikums. Tas ir vienīgi utilitārs. Bez lielām pūlēm var paredzēt, ka nākamais utilitārais priekšlikums varētu būt– tieši tāpat, kā tas Rietumeiropā jau ir,– dzimumattiecību atļaušana bērniem no 12 gadu vecuma. Tāpat, kā tas ir jau Spānijā un Portugālē, kur ir pedofilu partijas un daudz kas cits.

Brīvība, kuru esam ieguvuši, nav domāta tam, lai mēs to varētu izniekot. Brīvība– tas ir pats galvenais, kāpēc esam nonākuši pie šādas neatkarīgas valsts. Šodien notiek manipulēšana ar lielām cilvēku masām, un viens no šādas manipulācijas veidiem ir tas, ka piedāvā arī šo baudu. Manipulētāji nav nekas vairāk kā šīs baudas vergi.

Un daži no tiem ir zināmi. Viņi, dabiski, dod priekšroku anonimitātei. Baudu vergi manipulē ar baudu vergiem, un neviens no viņiem nav brīvs, nav pats sev saimnieks. Un kārtējo reizi tas apliecina, ka tas ir utilitārisms.

Ņemiet vērā arī šo praktisko lietu: cilvēks, kurš stājas darbā, vispirms, kā jau darba ņēmējs, nāk un runā ar darba devēju. Kā tad darba devējs varēs atpazīt to, ka cilvēkam ir kaut kāda cita orientācija?

Būtībā šādā veidā cilvēks sevi liek augstāk par to, kas ir… tas ir, par ģimeni. Būtībā, pieņemot šādu grozījumu, ģimenes tiesības tiek daudzējādā ziņā pazemotas. Dabiski, ka ģimenes tēvs vai māte, kuri līdzvērtīgi varētu iet pie darba devēja, var palikt zaudētājos, jo homoseksuāli orientēta persona, kura var pat arī sameloties tajā brīdī, var vinnēt. Un tad mēs nonāksim pie tā, ka darba devēji vairs nebūs darba devēji: priekšrocības un privilēģijas tiks dotas dažādi homoseksuāli orientētām personām. Un tad kā darba devēji būs tiesneši, jo nepārtraukti var risināties šie konflikti un tieši tiesneši būs tie, kas kārtos darbā pieņemšanas jautājumus.

Būtībā tā ir ļoti diskriminējoša norma, tā ir vērsta pret katru Latvijas iedzīvotāju, kuram ir ģimene. Tiešām,– mēs esam atguvuši neatkarību un brīvību ne jau tādēļ, lai pakļautos šiem untumiem, pakļautos šim utilitārismam. Daudzi no mums ir apmeklējuši Eiropas valstis, un mēs labi redzam, ka ne katra lieta, ne katrs dzīves piemērs, kas tur ir, mums ir jāpārņem. Diemžēl arī šodien daudzas ģimenes Eiropā ir diskriminējošā situācijā, jo viņas attiecīgā likuma dēļ nevar būt pirmajā vietā. Un tāpēc mums šodien dzimstība, kas ir valsts lieta, ir ļoti zema.

Ja pieņemsim šāda veida likumus, kas ir nostājušies pret savienību starp vīrieti un sievieti, pret ģimeni, tas ļoti stipri ietekmēs mūsu brīvību, mūsu tradicionālo ģimeni, mūsu tikumību un tiesības, tāpēc aicinu šajā gadījumā tiešām balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Arvīds Ulme.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Arvīd, pasaki riktīgi!”)

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man ir ļoti skumji, ka Sociālo un darba lietu komisijai, kurai ir par pavisam citu sfēru jārūpējas, jāraugās vairāk no sociālā aspekta, nu jau veselu gadu jāizskata priekšlikums par šo seksuālo orientāciju.

Un vēl skumjāk ir, ka Valsts prezidente tā vietā, lai tieši uz kādiem sociāliem uzlabojumiem vērstu uzmanību Sociālo un darba lietu komisijā, mums atkal liek atgriezties atpakaļ– atkal!– pie šā jautājuma par seksuālo orientāciju.

Ja būtu deputāti nobalsojuši par deputātes Ūdres priekšlikumu, tad faktiski šīs diskusijas nebūtu– Eiropa, kā saka, mūs te neiznīdētu no zemes virsas un mēs patiešām būtu problēmu atrisinājuši gan no Valsts prezidentes puses, gan no Eiropas puses.

Diemžēl šajā situācijā man jums, kuri nebijāt klāt Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, tomēr ir jāsaka, ka šajās sēdēs piedalījās arī visu vadošo konfesiju vadītāji.

Es domāju, atgriezīsimies nedaudz pie vēstures. Kā tad veidojās šī situācija, sākās šī ažiotāža ap seksuālajām orientācijām? Latvija ir viena no tādām valstīm, kura, es domāju, bija ļoti toleranta, te nebija nekādu seksuālo minoritāšu vajāšanas un tā tālāk… Visa šī ažiotāža sākās tikai pēc tiem praidiem un, ja mums šis likums būtu bijis jāpieņem pirms šo praidu gājiena un šajā dokumentā jāieliek jebkādi šādi teikumi, tad mēs to visu tajā arī ieliktu un nebūtu nekādu uztraukumu.

Tagad padomāsim un atgriezīsimies pie vēstures, kad sākās saasinājumi saistībā ar šiem jautājumiem. Šajā lietā, kā zināms, iesaistījās gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, arī kardināls Pujats un citu reliģisko konfesiju pārstāvji. Tad nu padomāsim, kāda situācija ir valstī, kurā apvienojās visu šo konfesiju pārstāvji, lai izteiktu savu konkrēto viedokli. Vai tie ir tādi vienkārši, tādi ikdienišķi kaut kādi punktiņi vai vārdiņi, ko te ieliek? Acīmredzot šo konfesiju pārstāvju atbildība, viņu pieredze un viņu zināšanas ir tās, kas viņiem lika sanākt kopā un brīdināt sabiedrību, tajā skaitā arī mūs, par to, ka šis nav tāds vienkāršs gadījums: “Nu ieliksim vienu vārdiņu! Nu kas tur liels? Nekas jau nebūs. Sak, arī Eiropai paglaudīsim pa spalvai…”

Taču acīmredzot pēc visiem šiem praida gājieniem, ja jūs paanalizēsiet situāciju Latvijā, tad jūs sapratīsiet, ka tas viss nav tik vienkārši– šādi gājieni vai arī atsaukšanās uz cilvēka tiesībām. Tā ir viena noteikta straume, kura patiešām plūst un gāžas virsū arvien nopietnāk un nopietnāk. Un tieši tas ir šis iemesls, kāpēc šo vadošo, lielo reliģisko konfesiju pārstāvji tomēr te izteica bažas un ieradās arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, lai vēl un vēlreiz argumentētu, kāpēc tas tā ir.

Nobeigumā es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim– tam, ka faktiski mūsu dzīves kvalitāti nenodrošina vis kāda Eiropas nauda vai mūsu pašu manta, vai ekoloģiski tīra pārtika, vai ūdens, bet mūsu dzīves kvalitāti nodrošina svētība. Un līdzīgi tas ir arī ar tautu. Mēs faktiski ignorējam šos garīgos pamatus, un mēs tos ignorējam vienkārši tāpēc, ka mums liekas, ka esam tie visgudrākie. Taču tas patiešām var izvērsties par neatgriezenisku procesu.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un patiešām padomāt par morāles pamatiem.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu Prezidente, nosūtot Darba likumu otrreizējai caurlūkošanai, raksta: “Likumu pielietošana dzīvē sākas darba devēja un darba ņēmēja attiecību līmenī, kuriem ne vienmēr ir atbilstoša juridiskā izglītība un informācija par starptautisko tiesu praksi diskriminācijas lietās. Uzskatu, ka ir būtiski skaidri un nepārprotami pārņemt direktīvas prasības.”

Valsts cilvēktiesību biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Līga Biksiniece intervijā laikrakstam saka: “Jāņem vērā, ka darba devēji un darba ņēmēji pārsvarā neorientējas likuma niansēs, tādēļ skaidri un gaiši jāieraksta atruna par seksuālo orientāciju, lai pirmajiem būtu skaidras viņu tiesības, bet otrajiem– pienākumi.”

Tāpēc es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ierakstot šo jauno pazīmi, saskaņā ar kuru nedrīkst diskriminēt cilvēku, pieņemot viņu darbā, mēs darba devējam uzliekam ļoti nopietnu pienākumu. Kad Sociālo un darba lietu komisijas sēdē es Labklājības ministrijas pārstāvjiem jautāju, lai viņi dod definīciju, kas tad ir seksuālā orientācija, šīs ministrijas pārstāvji, kuri gadiem strādā ar šo jautājumu, vispār pat nespēja dot atbildi.

Kā mēs, likumdevēji, varam uzlikt par pienākumu darba devējam nediskriminēt cilvēku pēc šīs pazīmes, ja mēs neesam devuši precīzu definīciju, kā to var identificēt. Kā tad darba devējs šo pazīmi izpratīs, sapratīs, ieraudzīs, lai nepārkāptu šo likuma normu? Mēs taču nevaram uzlikt par pienākumu darba devējam lasīt medicīnisko literatūru vai presi, kur kāds paziņos par savu seksuālo orientāciju.

Ir taču dažādi seksuālās orientācijas veidi, arī krimināli sodāmi, tāpēc mēs nevaram ierakstīt likumā jēdzienu, kuram nav dota šī definīcija. Šķiet, mēs uzliekam darba devējam pildīt pienākumu apmēram tā: “Aizej tur– nezin kur, atnes to– nezin ko!” Likums nav tā vieta, kur būtu jāieraksta kaut kādi pieņēmumi, viedokļi, uzskati vai tendences. Ja reiz Eiropas Savienības direktīva prasa to skaidri, gaiši un precīzi pārņemt, tad es arī vēlētos, lai šie Eiropas Savienības ierēdņi skaidri un precīzi noformulē definīciju, kas ir seksuālā orientācija, lai darba devējs to varētu identificēt un nepieļautu diskrimināciju. Jo definīcija, ko nākamajā komisijas sēdē deva Labklājības ministrija, skanēja šādi: “Seksuālā orientācija ir personas emocionālā, romantiskā un seksuālā tieksme uz kādu no dzimumiem.”

Es domāju, ka tas neiztur nekādu kritiku, jo darba devējs nav ne ārsts, ne psihologs, ne psihoterapeits, ne arī seksopatologs, kas spētu precīzi noteikt šīs pazīmes vai izpausmes. Arī tiesā neviens nerunās par emocijām, romantiku vai seksuālajām tieksmēm, bet gan runās par faktiem un pierādījumiem. Galu galā, vai emocionālās un romantiskās tieksmes ir tikai seksuālās orientācijas pazīmes? Tad jau darba devējam būtu jāuzliek par pienākumu beigt kādus speciālus kursus, lai viņš to visu varētu izprast.

Emocijas, romantika, seksuālās tieksmes ir cilvēka personīgās dzīves daļa, par kuru darba devējam tik tiešām nav nekādas vajadzības interesēties. Un tas būtu tikai loģiski, ja mēs likumā ierakstītu, ka darbavietā ir aizliegts demonstrēt, izpaust vai realizēt savu seksuālo orientāciju, lai darba devēju nepakļautu riskam pārkāpt šo likumu.

Izskatās, ka neliela cilvēku grupa, kuru patiesībā neviens neapdraud, ar plašu starptautisku organizāciju un politisko lobiju atbalstu grib īpaši uzsvērt savu seksualitāti un pretdabisko dzīvesveidu. Par to liecina statistika, ka pagājušajā gadā Valsts cilvēktiesību birojs ir saņēmis tikai sešas rakstveida sūdzības, bet nevienu– par diskrimināciju darbavietā, savukārt Valsts darba inspekcija nav saņēmusi nevienu šādu sūdzību. Tāpēc bez skaidras un nepārprotamas seksuālās orientācijas definīcijas, manuprāt, šo likuma normu nevar pieņemt.

Tāpēc es aicinu balsot “pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Par emocionālām lietām mēs esam runājuši, apspriežot šos jautājumus, ļoti daudz. Esam minējuši arī dažādus piemērus darba attiecībās, kādi varētu būt. Taču šodien es gribētu runāt par pragmatiskām lietām– par jautājuma tiesisko pusi.

Daudzi mums cenšas iegalvot, ka mums tiek prognozētas kaut kādas soda naudas par nepievienošanos direktīvām un citas tamlīdzīgas lietas. Jāsaka, ka, manuprāt, šie cilvēki stipri vien maldās. Situācija ir pavisam citāda.

Eiropas Konstitucionālā līguma otrā daļa, kas saucas “Eiropas Pamattiesību harta”, tiešām detalizēti nosaka šīs lietas. Tātad tā ir Eiropas Konstitucionālā līguma otrā daļa– Pamattiesību harta. Taču šis līgums diemžēl ir miris, jo Francija un Nīderlande to nav ratificējusi. Diemžēl vai paldies Dievam,– to šobrīd ir grūti pateikt. No vienas puses– diemžēl, jo tas stiprinātu Eiropas Savienību, bet no otras puses– paldies Dievam, jo tad mums likumos būtu jāliek šādas lietas.

Vispārējais formulējums nav pretrunā ar pašreiz spēkā esošajām Eiropas Savienības normām. Saglabāsim vispārējo formulējumu.

Es aicinu tās dažas labējās partijas, kurām grib pievienoties PCTVL, “Saskaņas Centrs” un “sociālisti”, tomēr neatbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu. Tā ir Labklājības ministrijas interpretācija. Jūs paši redzat, ka Zaļo un zemnieku savienība, kuras ministre vada Labklājības ministriju, ir pret to, ka vajadzētu veikt kaut kādu detalizētu formulējumu. Pilnīgi pietiek ar vispārējo!

Paldies.

Tā ka es aicinu balsot “pret”, bet ļaunākajā gadījumā atturēties, jo arī atturēšanās ir tas pats, kas balsojums “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es ceru, ka jūs visi redzējāt pagājušajā nedēļā notikušo Kolāta kunga vadīto raidījumu “Valsts pirmās personas”, kur bija saruna ar Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja vietas izpildītāju, liekas, Diānu Šmiti. Un jautājums bija tāds: “Vai šajā valstī ir kaut kādas tiesības arī vecākiem? Ja vecāki negrib, piemēram, 1.klasē sūtīt savu bērnu pie homoseksuāli noskaņota skolotāja, vai viņiem ir tiesības nediskriminēt, bet vienkārši pārcelt savu bērnu uz citu klasi pie cita skolotāja?” Uz to Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja vietas izpildītāja teica, ka vecākiem nav nekādu tiesību, jo ar viņiem esot jāstrādā. Viņi esot neapzinīgi, un viņiem esot jāpierāda, ka tas ir labi, ka viņu bērns iet pie šāda skolotāja uz mācībām. Un viņiem nekādā gadījumā nav tiesību izvēlēties citu skolu. Tad Kolāta kungs, vairākas reizes atvainojoties, teica: “Bet, ziniet, es ļoti atvainojos! Un ja nu šim skolotājam ir attiecības ar dzīvniekiem?” (Viņš, protams, ļoti atvainojās.) Taču arī šis jautājums nesamulsināja Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvi, un viņa pēc nelielas pauzes teica: “Ja jau viņš nenodara nekādu ļaunumu citiem– kāpēc ne? Kāpēc tad skolotājs nevarētu uzturēt attiecības arī ar dzīvniekiem?”

Tātad, redziet, skolā vairs nav tāda jēdziena kā audzināšana, skolā vairs nav tāda jēdziena kā morāle. Jācīnās, protams, ir pret ticības mācību un ir jācenšas mācīt kaut kādu mistisku ētiku, kuras pamatā ir skolotāji, kas uztur attiecības ar dzīvniekiem, bet nenodara ļaunumu nevienam cilvēkam. Mēs esam nonākuši tik tālu.

Ja runā par diskrimināciju Eiropas Savienībā, tad lielākā diskriminācija ir atbalsta maksājumi Latvijas zemniekiem, jo Latvijas zemnieki saņem tikai 40procentus no tā, ko saņem Eiropas Savienības bagāto valstu fermeri. Tad mūsu atbildei šeit, parlamentā, ir jābūt šādai: “Tad, kad Eiropas Savienība izbeigs diskrimināciju pret jaunajām Eiropas Savienības valstīm, tad mēs jebkurā gadījumā ieviesīsim visas šīs direktīvas, varbūt pat simtprocentīgi.”

Otrs. Regulas tulko tiešā nozīmē. Un visas regulas tiek tulkotas tieši latviešu valodā, bet direktīvas ievieš.

Un es tiešām piekrītu tam, ka diskriminācijas nedrīkst būt, bet šeit tomēr vajadzētu paskaidrot, kas tad ir šī seksuālā orientācija. Jo, redziet, ja pat Valsts cilvēktiesību biroja vadība pinās savos paskaidrojumos, tad atsaukšanās uz kaut kādu Amerikas Psihiatru asociācijas lēmumu par to, kas ir labi un kas ir slikti, es domāju, Latvijas likumdevējam nav saistoša.

Es trešajā lasījumā ierakstītu varbūt tā, ka diskriminācija nevar būt pēc ģimenes stāvokļa vai normālas seksuālās orientācijas. Un tad, es domāju, mēs arī būtu izpildījuši šo direktīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

(No zāles dep. A.Klementjevs: “Personīgā pieredze!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es pievēršu jūsu uzmanību nopietnai lietai. Redziet, ja mēs tagad atbalstām šo priekšlikumu, tad kas notiek tālāk? Lai noteiktu attiecīgo orientāciju, pirms pieņemšanas darbā katrā darbavietā būtu jānodibina īpaša kvalifikācijas komisija. Tik un tā būs jāver vaļā likums, ja šodien to arī pieņems, jo kā tad bez komisijas varēs novērtēt attiecīgo orientāciju?

Šeit jau bija uzstāšanās, kurā skaidri bija dzirdams, ka jautājums par orientāciju ir ļoti sarežģīts. Tātad es piedāvāju rūpīgi šo lietu pārdomāt. Ja mēs to neatbalstām, tad ir viena lieta, bet, ja mēs to atbalstām, tad tuvākajā laikā likums būs jāver vaļā no jauna un šajā likumā jāiestrādā tehniskie rādītāji.

Runājot par šādu komisiju, es domāju, ka tai ir jābūt pietiekami plašai. Šajā komisijā pietiekami lielā skaitā ir jābūt pārstāvjiem ar dažādu orientāciju, lai notiktu dažādu viedokļu uzklausīšana un izlemšana.

Taču ļoti būtiska būs tā persona, kura vadīs šādu komisiju. Šī persona nedrīkst būt ne “homo” orientēta, ne arī “hetero” orientēta. Viņai ir jābūt pilnīgi neitrālai, seksuāli absolūti vienaldzīgai. Lūk!

Padomājiet par šo jautājumu! (Starpsaucieni no zāles.)

Es te nerunāju par kastrātiem, es neesmu tik ļauns, bet tomēr neizslēdzu arī šādu variantu…

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 2.– Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– 34, atturas– 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne.

Tātad 3.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Ūdres kundze, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (Zālē liels troksnis. No zāles dep. J.Dobelis: “Par Ūdri!”) Lūdzu rezultātu! Par– 36, pret– 34, atturas– 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

4.– Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas un Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es vēlētos runāt pret šo labojumu.

Vispirms sāksim ar to, ka, runājot par šo labojumu, Eiropas Savienībā nepastāv neviens likums, kurš varētu ietekmēt Saeimas šodienas lēmumu tieši šā labojuma kontekstā.

Es vēlos citēt arī par nodarbinātību atbildīgā Eiropas Komisijas komisāra Vladimira Špidlas preses sekretāri, kura Latvijas medijos sacīja, ka situācija Latvijā ir jārisina ar nacionālo likumdošanu, nevis, teiksim, mums jāskatās uz kaut kādām Eiropas normām, par kurām es runāšu mazliet vēlāk. Tātad mums šī problēma ir jārisina tieši ar nacionālajiem līdzekļiem.

Jau iestāšanās laikā Eiropas Savienībā mūsu ierēdņi pārcentās ar Eiropas normu pārņemšanu, un no tā visvairāk cieta mazie zemnieki, zivsaimniecības pārstrādes uzņēmumi un pārtikas pārstrādes uzņēmumi, kuri vienkārši bankrotēja, jo nevarēja izturēt stingrās prasības. Arī šobrīd mēs dzirdam visādas bažas– par Briseles atbildi, par sankcijām, par Briseles dusmām un tamlīdzīgi. Šajos dokumentos ir teikts, ka direktīvās ir jāievieš nediskriminējoši noteikumi, taču tas, kādas pretdiskriminējošas normas tās ir,– tas jau ir pašas nacionālās likumdošanas ziņā. Un neviens Eiropas Savienības dokuments mums neprasa uzskaitīt, kādas tad ir šīs grupas, kuras drīkst diskriminēt un kuras– nedrīkst.

Tāpēc es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu. Paldies!

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Malacis, Kastēn!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es esmu gandarīts par iespēju no šīs tribīnes ieskatīties jūsu skaidrajās acīs. Es gan pieļauju, ka tās varētu būt arī kautrīgi nolaistas pēc iepriekšējiem balsojumiem… Es gribētu minēt vēl dažus papild­argumentus tiem, kurus te minēja kolēģis Kastēns un citi deputāti.

Redziet, mums nevajadzētu bažīties par to, ko domās Eiropa par mūsu viedokli, par mūsu lēmumu. Mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa, un arī mūsu likumdošana varētu būt pozitīvs pienesums Eiropas Savienības likumdošanai.

Būtībā šis formulējums– seksuālā orientācija– ir ārkārtīgi labs un pozitīvs formulējums. Jo iedomājieties: ja tāds formulējums likumā būtu bijis padomju laikā, tad, atsakot man darba tiesības manas politiskās pārliecības dēļ, es varētu argumentēt, ka esmu noraidīts savas heteroseksuālās orientācijas dēļ.

Mūsu problēma ir tā, ka mēs bieži vien privāto dzīvi publiskojam un to ierakstām likumā tajā vietā un tādā likumā, kur faktiski tautas tradīcijas, tautas paražas un sabiedrības attīstības līmenis jau skaidri un gaiši parāda, ka šādas problēmas nepastāv, jo cits likums vienmēr ļauj griezties tiesā, ja šāda diskriminācija būtu notikusi. Mums nav zināms, ka Latvijai šāda diskriminācija būtu raksturīga, tāpēc vienīgais arguments, kāpēc vajadzētu detalizēti kādas lietas ierakstīt likumā, būtu tāds, ka, mūsuprāt, mūsu sabiedrība ir juridiski zemā līmenī. Bieži vien mēs smaidām par dažādiem Amerikas štatu likumiem, tad kāpēc lai arī mēs neierakstītu savos likumos, ka, piemēram, ir aizliegts čurāt pret vēju vai ka ir aizliegts ēst suņus un kaķus, lai gan mēs skaidri zinām, ka mēs to nedarām?

Godājamie kolēģi, man tiešām ir bažas, ka mēs šobrīd esam gatavi atkal atteikties no savas pašcieņas, no savas tautas paradumiem un tradīcijām, no savas juridiskās kompetences, ierakstīdami savā likumā kādu detalizējumu, kas varbūt ir aktuāls Rietumu zemēs, kur samaitātība sit augstu vilni un kur viedokļu daudzveidība ir tradicionāla, nevis šeit– Latvijā.

Godājamie kolēģi, es tiešām gribētu pēc tam, kad mēs būsim nobalsojuši ne tā, kā es jūs šeit aicinu, redzēt, kā mēs skatīsimies acīs savai tautai, saviem līdzpilsoņiem, sabiedrībai, kurai ir grūti pieņemt šādas normas, kuras mūsu sabiedrības lielākā daļa uzskata par neaktuālām vai pat mūsu tradīcijām bīstamiem noteikumiem, bīstamiem formulējumiem vai priekšstatiem.

Es, protams, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir ļoti žēl, ka netika atbalstīti Ūdres kundzes priekšlikumi, jo šie Ūdres kundzes iesniegtie priekšlikumi izteica visu– to, ka ir aizliegta jebkāda tieša vai netieša diskriminācija. Bet nu tāds ir bijis mūsu balsojums.

Taču kas mani uztrauc visvairāk? Tas, ka Labklājības ministrijai jau šodien Eiropas Parlamenta daži deputāti no Dānijas, no Nīderlandes un tā tālāk ir atrakstījuši zināmu draudu vēstuli par to, ka mums būs nepatikšanas, ka mūs sūdzēs tiesā un tā tālāk, ja mēs šo normu neieviesīsim Darba likumā. Man ļoti gribētos, lai šie paši Eiropas deputāti no šīm valstīm atrakstītu mums tādu vēstuli, ka mums daudz vairāk būtu jādomā par mūsu pensijām, par mūsu mazajām algām un par visām citām šīm lietām. Diemžēl par šīm lietām viņi mums neviens neraksta, bet raksta tikai par šo vienu jautājumu.

Arī tad, kad Sociālo un darba lietu komisija tikās ar Špidlas kungu no Eiropas Komisijas (tajā brīdī mēs jau bijām pieņēmuši Satversmē to normu, ka Latvijā valsts aizstāv ģimeni, kuras pamatā ir savienība starp vīrieti un sievieti),– arī tad pacēlās šis jautājums šajās debatēs un Špidlas kungam nebija pilnīgi nekā ko iebilst pret šo mūsu Satversmes normu.

Tā ka es domāju, ka tiešām ir ļoti slikti, ka mēs neesam pieņēmuši Ūdres kundzes iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Eiropas Cilvēktiesību konvencija skaidri aizliedz jebkura veida diskrimināciju, ieskaitot arī tādu, kas balstīta uz seksuālo orientāciju. Latvijas Satversme garantē cilvēka pamattiesības jebkuram Latvijas iedzīvotājam, ja vien tas neapdraud līdzcilvēku un sabiedrības drošību. Labklājības ministrija, kas ir oficiāla valsts institūcija, iesniedza labojumus atbilstoši visas Eiropas likumiem. Sociālo un darba lietu komisija atbalsta šādus grozījumus. Kas notiek augstākajā valsts varas pārstāvniecības orgānā– Saeimā? Diemžēl augstākā likumdevēja– Saeimas– pārstāvji demonstrē komunistiskā režīma vistiešākās idejas: jebkurš, kas ir savādāks, ir jāsoda. Jebkurš. Kādi būs priekšlikumi? Vai ierīkosim atkal koncentrācijas nometnes, gatavosim vagonus izsūtījumiem vai darīsim kaut ko citu? Naida un liekulības slēpšana zem kristīgo vērtību vairoga– tas ir vienkārši nožēlojami.

Katrs Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis valsts aizstāvību, it sevišķi mazākuma uzskatu pārstāvji. Vairākums vienmēr ir pratis sevi aizstāvēt.

Aizstāvot kristīgās vērtības, stabilu daudzbērnu ģimeni, lūdzu balsot par grozījumiem Darba likumā, aizstāvot arī jebkura Latvijas valsts iedzīvotāja tiesības.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es gribu tikai citēt pašreizējo, spēkā esošo likumu. Un, Circenes kundze, man liekas, ka jūsu teiktie vārdi pašreiz ir absolūti nevietā, it sevišķi tāpēc, ka jūs te runājat par kādu komunistisko režīmu un kādu, kas šeit aizstāvētu šādus režīmus.

Tātad– ko likums nosaka pašreiz? Likuma 7.panta otrajā daļā ir teikts: “Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas– neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai arī citiem apstākļiem.” Man liekas, šis formulējums nosaka absolūti visu. Un tiešām man ļoti žēl, ka neatbalstīja manu priekšlikumu, jo tas, man liekas, vēl skaidrāk izteiktu mūsu valsts attieksmi pret tiešu vai netiešu diskrimināciju.

Tāpēc es arī lūdzu neatbalstīt Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu Latvijas Republikas finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Cik naudas tiek tērēts Eiropas Savienības fondu administrēšanai Latvijā”. Jautājums tiek nodots ministram.

Tagad sekos daži paziņojumi. Vārds deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mums ir jāatdod neliels parāds, kas vēl ir palicis sporta laukā. Nākamo ceturtdien, 28.septembrī, pulksten 15.30 Saeimas basketbola izlase centīsies iegūt savā īpašumā Latvijas Basketbola senioru kluba dāvāto ceļojošo kausu. Tas notiks Hanzas vidusskolā Grostonas ielā 5, pie arēnas “Rīga”. Lūdzu atbalstīt šo pasākumu.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Mums būs sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas sanāksme notiks tūlīt Dzeltenajā zālē!

(No zāles dep. A.Bērziņš: “A zilajā nevar?”)

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Augsti godātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, lūdzu uz sēdi tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Briedis, Ēriks Jēkabsons, Aina Verze, Mihails Pietkevičs un Dainis Turlais.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Tiekamies zālē pulksten 11.00. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Turpināsim debates par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” otrreizējo caurlūkošanu. Debatēsim par 4.– Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs dzirdējām arī iepriekšējās debates. Es kategoriski protestēju pret to, ka mēs šeit gribot ieviest gandrīz vai koncentrācijas nometnes. Pilnīgi nepiekrītu Circenes kundzei.

Gribu atgādināt, ka ir apspiestie un ir labie. PSRS laikos visi homoseksuāļi bija slikti un bija kriminālsodāmi. Tagad homoseksuāļi ir labi. Tagad viņiem ir jābūt privilēģijām– un arī darba tirgū. Abi šie likumi, gan tas, kas bija PSRS laikā, gan arī tas, kas patlaban pastāv Eiropas darba tirgū, būtībā ir vienādi: abi balstās uz pieņēmumiem par homoseksuāļiem, kas neatbilst īstenībai. Īstenība ir tā, ka homoseksuāļi nav nedz labi, nedz slikti. Tie ir vienkārši dažādi, kā katra sabiedrības daļa. Starp homoseksuāļiem ir gan labāki cilvēki, gan gudrāki, gan sliktāki. Un, jo dažādāka ir mūsu sabiedrība, jo tā ir lielāka mūsu bagātība.

Un tāpēc man ir jāteic, ka katrai mūsu sabiedrības daļai piemīt visu šo cilvēcisko īpašību spektrs. Un, ja pasludina kādu sabiedrības daļu par labāku par citu, par mums, heteroseksuāļiem, ģimenes cilvēkiem, tad tā ir tā diskriminācija. Tāda pati, kāda bija Padomju Savienībā! Un tāpēc šeit nevar būt runa par to, ka Padomju Savienība ir darījusi vienu un ka mēs tagad darot līdzīgas lietas.

Tieši otrādi! Šodien, paceļot kādu seksuāli citādi orientētu cilvēku grupu pāri visiem un sakot, ka viņi ir labāki nekā mēs, mēs, tieši otrādi, diskriminējam ģimeni, diskriminējam bērnus, diskriminējam vīriešu un sieviešu attiecības.

Tāpēc es esmu kategoriski pret to iepriekšējo paziņojumu.

Un vispār aicinu balsot pret priekšlikumu par kaut kādām privilēģijām šai cilvēku kategorijai.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es gribu tikai pateikt, ka Ingrīda Circene nepauda visa “Jaunā laika” viedokli. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tautas ķeizariene! Fui!”) Es nedomāju, ka Latvijā ir naids pret gejiem un lesbietēm. Drīzāk– neizpratne par to, kāpēc seksuālā orientācija ir jādemonstrē. Pie mums geji un lesbietes ir gan valsts pārvaldē (No zāles: “Nosauciet! Nosauciet uzvārdu!”), gan mediju biznesā, gan mākslās. Taču, kā ikvienu, arī šos cilvēkus sabiedrība vērtē pēc viņu darbiem, nevis pēc seksuālās orientācijas.

Un es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

(Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es nebūtu šodien kāpis tribīnē, ja es nedzirdētu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Circenes kundzes melīgos apgalvojumus, ka viņa it kā pārstāvot Kristīgo Baznīcu un kristīgo domu.

Es domāju, ka katrs no jums, deputāti, ir saņēmis šāda veida žurnāliņus, kuru pēdējā lappusē jums ir bijusi iespēja iepazīties ar to, ko Bībele saka par homoseksuālismu. Nolasīšu tiem, kas neprot lasīt. Acīmredzot vienkārši ir nepieciešams atgādināt.

Trešās Mozus grāmatas 20.nodaļa saka: “Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asins paliek uz viņiem.” (Trešā Mozus grāmata.)

“Ar vīru tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievu; tā ir negantība.” (Vēlreiz tā pati Mozus grāmata, 18.nodaļa.)

Un uzklausīsim tagad uzmanīgi, ko saka Pāvila vēstule romiešiem (1.nodaļa): “Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju [..]. Tāpēc Dievs nodevis viņus apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos.”

Es gribētu tikai atgādināt jums, visiem tiem, kas runā par to, ka Kristīgā Baznīca atzīstot homoseksualitāti par normālu parādību: tas ir nāves grēks, no kā Baznīca vienmēr ir aicinājusi atgriezties. Un arī gribētu apgalvot to, ka Baznīca nekad nav nevienu homoseksuālistu diskriminējusi, bet gan ir uzsvērusi to, ka šādam cilvēkam vispirms ir jāmēģina atgriezties no saviem maldiem.

Un vēl. Vislielākais apliecinājums tam ir nesen publicētā intervija ar Kenterberijas arhibīskapu. Kā jūs zināt, Episkopālā jeb Anglikāņu Baznīca ir bijusi viena no tām Baznīcām, kas ilgstoši ir bijušas ļoti liberālas savā attieksmē pret homoseksuālismu. Taču Kenterberijas arhibīskaps savā beidzamajā intervijā skaidri un gaiši norāda: homoseksuālisma praktizēšana ir nesavienojama ar Bībeles mācību. To pašu saka visas tradicionālās konfesijas.

Tāpēc es ieteiktu Circenes kundzei varbūt skaidri un gaiši pateikt, ka Māra Santa atklātā homoseksuālistu draudze vai arī kāda cita, es nezinu, sātanistu vai kāda cita draudze, kuru jūs apmeklējat, ir tā, kura apgalvo, ka homoseksuālisms esot normāla parādība.

Es aicinu visus kristiešus, kas atrodas šeit, Saeimas zālē, apzināties savu atbildību. Ja jūs balsosiet par homoseksuālisma legalizāciju, tad pēc Saeimas sēdes, lūdzu, aizejiet un atklāti dievnamā nožēlojiet to, ko jūs esat izdarījuši, jo to sērgu, ko jūs palaidīsiet mūsu sabiedrībā, pēc tam diemžēl nebūs iespējams apturēt.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, nostāties pret to, balsot “pret”! Un, pats galvenais, mīļie deputāti: apzināsimies to, ko teica jau Kastēna kungs un daudzi citi debatētāji,– mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa! Un padomāsim arī par savu pašcieņu! Ja lielākā daļa Latvijas sabiedrības saka, ka mums nav pieņemama šāda veida prakse, tad paklausīsim savu tautu– savu tautu, kura mūs ir deleģējusi, lai mēs šeit aizstāvētu viņas intereses,– un neklausīsimies, piedodiet, visos šajos Eiropas Savienības ierēdņos, kuri, kā tas izriet no Pāvila vēstules romiešiem 1.nodaļas, paši sen jau vairs nezina, kas ir ļauns un kas ir labs, kas ir pareizs un kas ir nepareizs!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šī diskusija ir ļoti lietderīga, jo tā ļoti skaidri demonstrē visus sabiedrībā esošos stereotipus.

Man šķiet, ka faktiski mūsu demokrātiju apdraud divas galvenās briesmas: populisms un klerikālisms. Un šī diskusija ļoti uzskatāmi parāda, ka tas klerikālisms kļūst arvien bīstamāks. Jo Šmita kunga uzstāšanās… es negribētu komentēt, bet, ja tā runā likumdevējs šeit, no Saeimas tribīnes, tad man tas jāinterpretē kā aicinājums noteikt nāves sodu, kā jūs citējāt. Jūs esat likumdevējs, un, ja jūs tā sakāt, tad jums būtu jābūt konsekventam un jāsagatavo attiecīgs likumprojekts. Bet, ja tas ir bla-bla-bla, tad, piedodiet, nu… nevajadzētu sajaukt Saeimas tribīni ar baznīcas kanceli.

Un es gribu vienkārši atgādināt, par ko mēs runājam. Runājam mēs par normu, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu. No juridiskā viedokļa patiešām šīs normas esamība vai neesamība maz ko ietekmē. Tai ir drīzāk simboliska nozīme. Un es absolūti nesaprotu, kāpēc kolēģi runā par kaut kādām privilēģijām, par kaut kādu agresivitāti. Runa ir vienkārši par to, vai homoseksuāli orientētus cilvēkus drīkst diskriminēt vai nedrīkst diskriminēt. Un viss. Tā ka runāsim par lietas būtību!

Es aicinu pārtraukt šīs debates un nobalsot par šo normu saskaņā ar saviem politiskajiem uzskatiem un savu viedokli. Netaisīsim kārtējo priekšvēlēšanu izrādi, nevairosim stereotipus un nevairosim neiecietību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Šmits– otro reizi.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Cileviča kungs! Tie, ko es citēju, bija tieši Vecās Derības vārdi, kuri skaidri un gaiši parāda Dieva tā Kunga attieksmi pret šo grēku. Un, cik es zinu, arī jūs piederat pie šīs tautas, kas tur cieņā Vecajā Derībā rakstīto. Es neesmu aicinājis uz jelkādu agresīvu rīcību, bet gan esmu atgādinājis to, kas ir rakstīts arī jūsu tautas Svētajos Rakstos. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es šeit neredzu nekādu klerikālisma atdzimšanu, nedz arī populismu. Tas, ko jūs teicāt,– patiesībā tieši tas ir populisms. Mēs nevēlamies sabiedrībā nevienu grupu izcelt ar kaut kādām īpašām privilēģijām attiecībā pret citām grupām.

Es gribētu aicināt deputātus vairāk runāt par invalīdiem, par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par visiem tiem, kam ir patiešām grūti, nevis cilāt vienas grupas tiesības, kurai, piedodiet, mūsu sabiedrībā nav problēmu. Parādiet man vienu homoseksuālistu, kurš ir diskriminēts darba attiecībās, un tad mēs varēsim šīs debates turpināt tālāk!

Es aicinu kolēģus neatbalstīt nedz šo priekšlikumu, nedz arī likumu kopumā kā ļoti nekvalitatīvi izstrādātu likumu. Mums, likumdevējiem, būs jānes atbildība savas tautas priekšā par to, ja mēs pieņemsim šādu, piedodiet par izteicienu, kroplu likumu. Ja ir nepieciešams to pārstrādāt, lai Labklājības ministrija, piedodiet, atpelna savus 900 tūkstošus vai to, ko viņa saņem kaut kādu ārvalstu grantu veidā. Mums, likumdevējiem, ir jāuzņemas tā atbildība. Turēsimies pie tā solījuma vai zvēresta, ko esam devuši tautas priekšā, un noraidīsim gan šo priekšlikumu, gan arī likumu kopumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs– otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Paldies, Šmita kungs, ka jūs tik spīdoši ilustrējāt manas tēzes. Jūs nevarat argumentēt, neatsaucoties uz jūsu oponenta etnisko piederību vai reliģisko piederību. Šajā gadījumā manai izcelsmei nav nekādas nozīmes. Un, piedodiet, tā ir mana privātā lieta. Kā deputātam man ir citi pienākumi un cita atbildība.

Un par invalīdiem. Es ceru, jūs atceraties, ka tieši es biju tas, kurš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē ierosināja iekļaut arī invaliditāti šajā diskriminācijas aizlieguma pamatu sarakstā. Un tieši jūs nobalsojāt pret to. Tā ka nevajag tagad izlikties, ka jūs aizstāvat invalīdus. Tas ir tīri politisks jautājums.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas vēl sakāms? Ja komisijas vārdā nekas nav sakāms, tad lūdzu deputātus balsot par 4.– Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 35, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Nolāpītie pederasti!”)

J.Stalidzāne.

Vairāk priekšlikumu nav iesniegts. Lūdzu atbalstīt likumu galīgajā lasījumā pēc otrreizējās caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likuma “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 46, pret– 35, atturas– 3. Likums “Grozījumi Darba likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļaujiet man sākt darbu ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6348. Mēs atkārtoti skatām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.

Pēc tam, kā jūs zināt, kad mēs bijām nobalsojuši par deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, mēs beigās par pašu likumprojektu pozitīvi nenobalsojām. Juridiskais birojs mums sniedza lielu palīdzību, izanalizēdams šā priekšlikuma būtību. Tas savā sēdē atzīmēja, ka obligātās vidējās izglītības noteikšana šajā likumā, kas attiecas uz… Mēs 1.– atbildīgās komisijas piedāvāto priekšlikumu– pieņēmām, tāpēc ir runa par 2.priekšlikumu, par kuru Juridiskais birojs mums teica, ka obligātās vidējās izglītības noteikšana šajā likumā nav īsti vietā, jo par vispārējās izglītības obligātumu ir runāts Izglītības likuma 4.pantā.

Tālāk Juridiskais birojs norādīja, ka 11.priekšlikumā iekļautais atliekošais nosacījums arī nav pieņemams šādā veidā, jo visi šie atliekošie nosacījumi ir saistīti ar pamatnormām. Un tad būtu jāveic grozījumi vairākos normatīvajos aktos– Izglītības likumā plus vēl visos citos atbilstošajos likumos. Arī runājot par obligāto vispārējo vidējo izglītību, ir jābūt norādītam finansējumam, jo tas skar budžetu.

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju un aicinu tagad balsot “par” 2.– deputāta Šadurska priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Vai tad 1.priekšlikumu mēs jau izskatījām?

J.Strazdiņš.

Piedodiet! Mums vēl ir jābalso arī 1.priekšlikums. To atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš.

Par 2.priekšlikumu...

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs skatām otro reizi trešajā lasījumā grozījumus Profesionālās izglītības likumā. Tas notiek pēc tam, kad iepriekšējā reizē Saeimas vairākums atbalstīja normu par obligātās vidējās izglītības noteikšanu, bet neatbalstīja likumu kopumā.

Pagājušajā reizē debatēs mēs dzirdējām daudz un dažādu viedokļu. Es domāju, ka dažiem argumentiem bija arī zināma jēga; proti, šis tiešām nav vienīgais likums, kurā būtu jāsāk runāt par vidējās izglītības obligātumu, jo pēc pamatizglītības ieguves jaunieši var izvēlēties vai nu profesionālās izglītības ceļu, vai vispārējās izglītības ceļu. Līdz ar to, ja mēs nosakām kā obligātu vidējo izglītību, tad tas vienlaikus ir jādara abos šajos likumos, taču, tā kā vienlaikus divus likumus mēs nevaram pieņemt, tad es esmu koriģējis savus iepriekš iesniegtos priekšlikumus. Līdz ar to 2.priekšlikumā, par kuru mēs šobrīd debatējam, obligātā vidējā izglītība tiek ierakstīta kā viens no šā likuma mērķiem un uzdevumiem.

3.priekšlikumā, kur ir runa par likuma darbību, 3.pantā ir runāts par to, kad šī obligātā vidējā izglītība ir jāsasniedz,– līdz 25 gadu vecumam.

Savukārt 11.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumu, kas nosaka, ka izmaiņas šajā likumā stāsies spēkā vienlaikus ar atbilstošu izmaiņu izdarīšanu arī Vispārējās izglītības likumā.

Līdz ar to tad, kad mēs skatīsim Vispārējās izglītības likumu un kad godātie deputāti būs gatavi pāriet no vārdiem pie darbiem, mums vairs nebūs jāatver Profesionālās izglītības likums, jo tad mūsu šodien izdarītie grozījumi (protams, ja mēs tos pieņemsim) vienkārši stāsies spēkā. Līdz ar to 2., 3. un 11.priekšlikums ir jā­skata kopsakarībā.

Es aicinu deputātus atbalstīt 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

(No zāles: “Ābiķi, tikai nelamājies!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likums tāpat kā jebkura cita pamatīga lieta ir jāsāk būvēt tā, kā tas ir nepieciešams. Arī māju mēs parasti sākam būvēt nevis no skursteņa vai no jumta, bet sākam būvēt no pamatiem. Un es tomēr aicinu respektēt komisijas viedokli, jo mēs bijām speciāli uzaicinājuši uz komisijas sēdi ne vien Juridiskā biroja konsultantus, bet arī Juridiskā biroja priekšsēdētāju, un arī viņš ļoti lūdza neatbalstīt šos priekšlikumus. Jo, ja mēs gribētu šādā veidā risināt vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības obligātuma jautājumus, tad šis darbs būtu jāsāk ar pamatlikumu– ar Izglītības likumu.

Komisijā arī deputāti piekrita, ka ar laiku obligātā vidējā izglītība būs jāievieš, bet to nedrīkst darīt juridiski absolūti nekorektā veidā.

Un tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Mēs PCTVL frakcijas sēdē, tikai nezinu kādā valodā, tomēr ļoti nopietni apspriedām esošo situāciju, jo mēs esam situācijas ķīlnieki, taču mēs ar abām rokām esam “par” obligāto vidējo izglītību.

Runājot par pašu priekšlikumu un par juridisko tehniku, mūs diemžēl piespieda piekrist Juridiskā biroja viedoklim, bet tomēr šis ir solis uz priekšu– solis pareizajā virzienā. Ir jāņem vērā, ka frakcija “Jaunais laiks” ilgstoši bija valdībā, bet pati priekšlikuma autore– izglītības un zinātnes ministre. Tomēr tikai divas nedēļas pirms vēlēšanām viņi gribēja izdarīt labus darbus. Mēs tikai ļoti bažījāmies, vai tieši pēc vēlēšanām mēs visus šos labos darbus pabeigsim.

Un sakarā ar to mēs esam gatavi atbalstīt gan 2., gan 3., gan arī, ja nemaldos, 11.priekšlikumu tieši šodien, un visas sešas PCTVL deputātu balsis būs “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Strazdiņš.

Cienītie deputāti! Lai kārtējo reizi atkal neradītu brāķi, es jūs visus aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Šadurska 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 29, atturas– 10. Tātad balsu skaits ir vienāds un deputātiem ir vēlreiz jāpārbalso.

Tātad lūdzu deputātus balsot par 2.– deputāta Šadurska priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 42, pret– 29, atturas– 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš.

3.– deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 30, atturas– 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš.

Paldies.

4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

5.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

6.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

9.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

Jā, tas nav balsojams…

Sēdes vadītāja.

11.– deputāta Šadurska priekšlikums– attiecas uz tām normām, kuras deputāti nav atbalstījuši, tāpēc šis priekšlikums nav balsojams.

J.Strazdiņš.

12.– Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres T.Koķes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

13.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 2. Likums “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” pieņemts. Paldies.

J.Strazdiņš.

Cienītie kolēģi! Izsaku jums lielu paldies par atbildīgu pieeju likumprojekta atbalstīšanā.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Grozījumi Prokuratūras likumā. Pirmais lasījums.

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar kādu citu Saeimas izskatīšanai nodotu likumprojektu– ar Tiesu iekārtas likumu, kas paredz veikt tiesnešu karjeras attīstības sistēmas reformu. Tas paredz līdz šim praksē formāli piešķirtās kvalifikācijas klases aizstāt ar izdienas stāžu un tiesnešu regulāru atestāciju.

Ņemot vērā to, ka likumdošanā pastāv noteikta saistība starp tiesnešu un prokuroru karjeras attīstības sistēmām, ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī Prokuratūras likumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 12.septembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un lūdz deputātus to konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– 1, atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 16.oktobrim.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.oktobris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valērija Karpuškina iesniegumu ar paziņojumu, ka, balsojot par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” 4.priekšlikumu (dokumenta numurs 6346), viņš ir kļūdījies un ka viņa balsojums ir “pret”.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plāna iesniegšanas kārtību Krīzes vadības padomē tā izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija šos grozījumus apsprieda un lūdz deputātus atbalstīt tos konceptuāli pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un grozījumus Ceļu satiksmes likumā un atbalstīja tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 4, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Emsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 27.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 27.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi, dokumenta numurs 6240. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu– grozīt likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”– un atbalstījusi šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Komisija atzīst likumprojektu arī par steidzamu, jā?

I.Emsis.

Jā, komisija ir atzinusi likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52, pret– 5, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 6, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

I.Emsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 28.septembris.

Sēdes vadītāja.

Un likumprojekta izskatīšanas laiks?

I.Emsis.

Izskatīšanas laiks– 5.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš 28.septembris, likumprojekta izskatīšana– 5.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Dokumenta numurs 6241. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi arī šo likumprojektu un atbalstījusi tā izskatīšanu pirmajā lasījumā, un, tā kā tas ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, komisija ir lūgusi noteikt steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 4, atturas– 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 2, atturas– 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

I.Emsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 28.septembris, un likumprojekta izskatīšana– 5.oktobrī.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 28.septembris, likumprojekta izskatīšanas laiks– 5.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā saņēmām likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Bieži tas nemēdz gadīties, bet šoreiz mēs likumprojektu noraidījām.

Paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka ir divi iemesli.

Pirmkārt, šis likums, nosakot aizsargjoslas ap observatorijām, radītu diezgan nopietnu ierobežojumu uzņēmējdarbībai. Un, otrkārt (un tas ir pats galvenais!), Aizsargjoslu likums nesen jau bija atvērts un grozījumi tajā ar lielām pūlēm un smagu darbu tika panākti. Vēlreiz vērt šobrīd šo likumu vaļā mēs neuzskatām par pareizu. Ja ierēdņi uzskata, ka vēl kādi grozījumi ir vajadzīgi, mēs ierēdņus aicinām rīkoties konstruktīvāk: kad jau likums ir vaļā, tad arī šos grozījumus izdarīt, nevis “raustīt” likumu– ik pa pusgadam vērt vaļā un ciet.

Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā noraida.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es neesmu nedz astronoms, nedz kāds citāds debesu pētnieks, taču es sekoju līdzi tai informācijai, kas parādās presē, ieskaitot arī informāciju attiecībā uz privatizācijas lietām. Un šobrīd pavīdēja informācija par to, kāda ir reālā situācija Baldonē, kur, ja nemaldos, atrodas Latvijas Universitātes observatorija, kura sastāv no zināmas teritorijas un zināma skaita ēku. Ja ir runa par šo objektu privatizāciju, tad astronomiem ir lielas bažas par to, vai viņiem paliks kas vairāk par to teleskopu, ar kuru skatās debesīs, un vai viņi varēs izmantot savam darbam nepieciešamo ēku, nepieciešamo teritoriju.

Es neesmu diskutējis, šīs šaubas neesmu pēdējā laikā pārrunājis ar astronomiem, jo es domāju, ka šeit starp mums ir augstskolu mācībspēki, profesori, zinātnes cilvēki, kuriem varētu būt lielāka kompetence šajā jautājumā un citāda pieeja šai lietai; kuri vis nevadītos no tā pragmatisma, ka, lūk, mums varot rasties problēmas, ja atvērsim šo likumu, jo tad vēl būšot mēģinājumi iekļaut tur vēl kādas citas aizsargjoslas. Es šeit gribētu dzirdēt apstiprinājumu tam, ka, nepieņemot šo priekšlikumu un tātad neatverot šo likumu, mēs tomēr nepakļaujam kādu observatoriju riskam tikt iznīcinātai vai likvidētai kā zinātniskas pētniecības objektam.

Ja kāds mani varētu pārliecināt un pamatot, ka šobrīd šāda apdraudējuma nav, tad es varētu piekrist komisijas viedoklim. Ja tādu apgalvojumu nevar izteikt, tad komisijas priekšsēdētāja sniegtie argumenti nav pārliecinoši un ir visnotaļ apšaubāmi.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Protams, negaidiet no manis apliecinājumus Latvijas astronomu saimes vārdā. Neizliksimies, ka nesaprotam, par ko ir runa! Ir atrasts šķietami nevainīgs iemesls, lai atvērtu Aizsargjoslu likumu, ko ar lielām grūtībām izdevās aizvērt. Iemesls ļoti patīkams– patīkams Baldones astronomiem; tāds, kas it kā dara viņiem kaut ko labu. Es šeit negribu runāt nedz par ietekmi uz uzņēmējdarbību, nedz par ko tamlīdzīgu. Man liekas, ka šajā zālē sēdošajiem ir pilnīgi skaidrs, ka, ja šis likums būs vaļā, tad nekavējoties parādīsies vesela kaudze priekšlikumu, kam– piedodiet!– ar astronomiju nebūs ne vismazākā sakara, un aizsargjoslas mēs atkal sāksim “raustīt” un “plosīt” uz visām pusēm.

Kolēģus, kas grib lobēt tās vai citas intereses, es ļoti aicinu darīt to godīgi, nevis meklēt kaut kādus šķietamus ieganstus likuma atvēršanai.

Es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli un likumu neatvērt.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es gribētu paskaidrot vēl dažus argumentus, par kuriem mēs runājām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, šo likumprojektu noraidot. Likumprojektu bija sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet sagatavotais likumprojekts neatbilda tai shēmai, pēc kādas ir veidots Aizsargjoslu likums. Nebija noteikts pat nepieciešamais aizsargjoslu platums. Nebija no speciālistu puses arī pietiekami pamatots, kāpēc šādas zonas ir vajadzīgas. Tur bija pateikts: “Ministru kabineta noteiktā kārtībā”. To, kāda būs šī kārtība, parasti iestrādā jau likumā.

Aizsargjoslu likuma uzbūve ir tieši tāda, ka precīzi pasaka aizsargjoslu lielumu. Un, manuprāt, ne jau aizsargjosla var glābt observatoriju. Protams, ir vajadzīga ļoti liela ietekmes zona.

Komisija atzina, ka, iespējams, par šīm observatorijām ir jāsagatavo atsevišķs likums; ka tiešām varbūt kaut kādas rūpnieciskas zonas nedrīkstētu būt šajās teritorijās. Ka to vajag darīt. Taču šis likumprojekts nebija pietiekami pamatots un izstrādāts, un tāpēc komisija to noraidīja.

Protams, nevarētu būt par argumentu tas, ka mums ir bail atvērt Aizsargjoslu likumu, jo tad Aizsargjoslu likuma sakarā saradīsies tieši tagad, priekšvēlēšanu procesā, ļoti daudz dažādu ierosinājumu. Taču bažas ir, jo pašreiz tiek pabeigta privatizācija. Un, ja privatizācijas procesā kāpu aizsargjoslā un dažādās citās dabas aizsargjoslās tiks ieviesti tagad, pašās pēdējās Saeimas darbības dienās, atvieglinājumi, tad tie būs atvieglinājumi arī paātrinātam privatizācijas procesam.

Tāpēc mēs lūdzam pašreiz saglabāt veco kārtību, bet likumprojekta iesniedzējus aicinām vērsties komisijā. Ja likumprojekts būs rūpīgi izstrādāts, mēs šādu alternatīvu likumprojektu vēl varam virzīt arī kā steidzamu, ja tas būs paredzēts kā atsevišķs likums, nevis grozījums Aizsargjoslu likumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Zaķa kungs!

Dz.Zaķis.

Godājamie kolēģi! Observatorijas darbībai un Aizsargjoslu likumam ir tiešs sakars no darbības viedokļa, be ne jau no privatizācijas viedokļa.

Observatorijām zemes reformas laikā bija tiesības pieteikties uz piegulošajām valsts vai pašvaldības zemēm un šīs zemes tātad saņemt savā rīcībā. Acīmredzot tas netika izdarīts. Un nevajag jaukt divas dažādas lietas– privatizāciju un darbības nodrošināšanu.

Pareizi Seiles kundze teica, ka komisijā bija diskusija un tika atzīts, ka iespējams, ka tieši attiecībā uz observatorijām vajag domāt par atsevišķu risinājumu, atsevišķu likumu. Un neputrot divas dažādas lietas!

Komisija visu pragmatiski izsvēra un nolēma šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 30, pret– 45, atturas– 1. Likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (reģistrācijas numurs 1797) pirms pirmā lasījuma un atbalstīja minēto likumprojektu.

Likumprojekts regulē– precīzāk sakot, vienkāršo– kārtību, kādā tiks veidotas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.

Lūdzam atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Radzevičs.

26.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 26.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Kalniņš.

28.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 28.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu numur 6110.

Šobrīd Latvijas kooperatīvo sabiedrību darbiniekiem nav iesaistīšanās tiesību, tomēr analoģisks darbinieku iesaistīšanās mehānisms saskaņā ar Eiropas komercsabiedrību likumu jau piemērojams Eiropas komercsabiedrībās.

Šādā sakarībā ir izstrādāts šis likumprojekts, kurš ieviesīs direktīvu, kas papildina Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanās jomā. Likumprojektā ir definēti jēdzieni “informēšana”, “konsultēšanās” un “līdzdalība”, kā arī ir paredzēta procedūra, kā darbinieki ir jāiepazīstina ar attiecīgo informāciju, lai viņi varētu piedalīties Eiropas kooperatīvās sabiedrības lēmumu pieņemšanā.

Komisija likumprojektu izskatīja un atzina, ka tas ir pieņemams pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– 1, atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 28.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 28.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu numur 6209. Likumprojektā ir precizēta informācija par to institūciju nosaukumiem, kādas ir jūrniecībā. Attiecīgo reglamentēto profesiju nosaukumi ir saskaņoti ar Augstskolu likumu un Zinātniskās darbības likumu. Likumprojekts arī papildina reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā.

Komisija ir nolēmusi likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 28.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 28.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija minēto likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu noteikt 26.septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 26.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi, par minēto likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.E.Bresis.

26.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 26.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus šim likumprojektam!

1.priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

3.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

4.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

6.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.– atbalstīts daļēji un iekļauts 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

9.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

10.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

11.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

12.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

13.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

14.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

15.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

16.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

17.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

18.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

19.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

20.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

21.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

22.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

23.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

24.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

25.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

26.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

27.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

28.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

29.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

30.– atbalstīts daļēji un iekļauts 33.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Tāpat arī 31. un 32. ir atbalstīti daļēji un iekļauti 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 30., 31., 32. un 33.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

34.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

35.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

36.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

37.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

38.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

39.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

40.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

41.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

42.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

43.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

44.– atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 44.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 7, atturas– 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš.

45.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

46.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Un 47.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

48.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

49.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

29.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 29.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta būtība ir redzama pašā tā nosaukumā. Komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja. Es aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

26.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 26.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Es arī jūs komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Arī 26.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 26.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Pirmais lasījums. To iesniedzis Ministru kabinets.

Un ir vēl arī alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pirmajā lasījumā. To iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (reģistrācijas numurs 1778), nolēma neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Komisija ierosina atzīt šo alternatīvo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mums ir jābalso par katru likumprojektu atsevišķi.

Vispirms mēs balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, ko iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 6, pret– 78, atturas– 3. Likumprojekts ir noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

J.Sokolovskis.

25.septembris.

Sēdes vadītāja.

Piecas dienas ir īsākais termiņš… Tad 26.septembris.

J.Sokolovskis.

26.septembris.

Sēdes vadītāja.

Tātad 26.septembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšanas laiks?

J.Sokolovskis.

5.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Izskatīšanas laiks– 5.oktobra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Agešina, Urbanoviča, Cileviča, Klementjeva, Ribakova, Orlova, Golubova, Fjodorova, Bekasova un Solovjova pieprasījumu Ministru prezidentam Kalvīša kungam “Par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska pieļautajiem likuma pārkāpumiem, nekontrolējot Satversmes tiesas 2006.gada 6.jūnija sprieduma lietā Nr.2005-25-01 izpildi Ventspils un Liepājas pašvaldībās”.

Motivācijai vārds trīs minūtes tiek dots deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie klātesošie! Runāšu par pieprasījuma būtību. Satversmes tiesa 2006.gada 6.jūnijā pasludināja spriedumu, ar kuru noteica, ka pašvaldībām nav tiesību saglabāt pašvaldību īpašumā izīrētās dzīvojamās mājas un dzīvokļus ar nolūku nodrošināt pašvaldību funkciju realizēšanu. Tātad šīs izīrētās dzīvojamās mājas un izīrētie dzīvokļi ir nododami privatizācijai vispārējā kārtībā.

Sakarā ar to, ka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74.panta piektā daļa, tās 2004.gada 7.aprīļa redakcija, tika atzīta par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes pienākums bija atcelt visus šos pašvaldību lēmumus par izīrēto dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai, kuri bija pieņemti, pamatojoties uz šo spēku zaudējušā likuma normu.

Diemžēl no Liepājas un no Ventspils iedzīvotājiem tika saņemta informācija par to, ka Liepājas pilsētas domes un Ventspils pilsētas domes amatpersonas atsakās atcelt šos prettiesiskos lēmumus un visādi cenšas novilcināt vai pat sabotēt Satversmes tiesas sprieduma izpildi.

“Saskaņas Centra” frakcija šā gada 18. un 24.jūlijā rakstīja vēstules reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Kučinskim, kurās aprakstīja situāciju, lūdza viņu izmantot likumā “Par pašvaldībām” viņam noteiktās tiesības un Ventspils un Liepājas iedzīvotāju labā atjaunot likumību Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes rīcībā.

Diemžēl no Ventspils un no Liepājas iedzīvotāju sniegtajām ziņām ir redzams, ka līdz pat šim laikam neviens Liepājas pilsētas domes un Ventspils pilsētas domes lēmums par izīrēto dzīvojamo māju nenodošanu privatizācijai nav atcelts.

Tādējādi Ventspils un Liepājas pašvaldību amatpersonas apzināti izvairās pildīt Satversmes tiesas spriedumu, acīmredzot cerēdami, ka izīrēto dzīvokļu īrnieki ar laiku paši atteiksies no plāniem par savu dzīvokļu privatizāciju.

Tāpēc mēs lūdzam Ministru prezidentu izmantot savas Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās tiesības un nodrošināt likumības ieviešanu Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu rīcībā attiecībā uz izīrēto dzīvojamo māju un izīrēto dzīvokļu nodošanu privatizācijai un saukt pie atbildības reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Kučinski.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu mēs nododam Pieprasījumu komisijai.

(No zāles: “Pakārt!”)

Līdz ar to šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.15 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Ēriks Jēkabsons, Aina Verze un Mihails Pietkevičs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 21.septembra sēde ir slēgta.

Paldies.