Par augsnes aizsardzības stratēģiju Eiropā

Eiropas Komisija 22.septembrī ieteica stratēģiju, kas nodrošinās, lai Eiropā augsne paliktu veselīga un spētu izturēt cilvēka darbību un ekosistēmas. Kvalitatīva augsne ir būtiska mūsu ekonomiskajai aktivitātei, jo tā mūs nodrošina ar pārtiku, dzeramo ūdeni, biomasu un izejmateriāliem – visas cilvēka darbības kādā ziņā ir saistītas ar augsni. Bet augsnes degradācija pieaug visā ES. Tas negatīvi ietekmē cilvēku veselību, ekosistēmas un klimata pārmaiņas, kā arī mūsu ekonomisko labklājību un dzīves kvalitāti. Lai šo tendenci apturētu, Komisijas stratēģija nosaka kopīgu ES rīcību augsnes saglabāšanai, aizsardzībai un atjaunošanai, bet dalībvalstīm paliek rīcības brīvība to īstenot tādā veidā, kas vislabāk atbilstu vietējai situācijai. Dalībvalstīm jārīkojas, lai novērstu tādus draudus kā zemes noslīdējumi, piesārņojums, augsnes erozija, organisko vielu noārdīšanās, sablīvēšanās, sasāļošanās un sablīvēšanās, kur vien tas notiek vai draud notikt. Augsnes stratēģija ir pēdējā no septiņām tematiskajām stratēģijām, ko Komisija iesaka atbilstoši Sestajai vides rīcības programmai.

Vides komisārs Stavross Dimss teica: “Augsne ir labs piemērs tam, ka jādomā globāli un jārīkojas uz vietas. Tādēļ mēs piedāvājam ES līmenī kopīgu rīcības plānu, kurš dos vienlīdzīgas iespējas un kura mērķis ir vienāds augsnes aizsardzības līmenis visā ES, tomēr atstājot dalībvalstīm iespēju ievērot situāciju savā valstī. Mēs vēlamies nodrošināt, lai pilsoņi tagad un turpmāk iegūtu augsni, kas spētu veikt daudzas dažādas funkcijas, nodrošinot mūs ar visu vajadzīgo.”

Neatjaunojams resurss

Augsni var uzskatīt par neatjaunojamu resursu, jo paiet simtiem gadu, kamēr izveidojas daži centimetri augsnes. Tomēr daudzviet visā ES augsne strauji degradējas cilvēku rīcības, piemēram, dažu lauksaimniecības un mežsaimniecības veidu, rūpnieciskās darbības, tūrisma un pilsētu attīstības dēļ. Tiek lēsts, ka 115 miljoni hektāru jeb 12% Eiropas kopējās zemes platības pakļauti ūdens erozijai un vēl 42miljoni hektāru – vēja erozijai. Apmēram 3,5miljoni vietu ES varētu būt piesārņotas. Apmēram 45% Eiropas augsnēm, galvenokārt Dienvideiropā, bet arī citās dalībvalstīs, ir zems organisko vielu saturs.

Aicinājums rīkoties ES līmenī

Augsne ir resurss, kura saglabāšanā ieinteresēta visa ES, un neveiksme tās aizsardzībā ES līmenī graus noturību un ilgtermiņa konkurētspēju Eiropā. Jau tagad dažādas ES programmas ir veltītas augsnes aizsardzībai, bet trūkst saskaņotības. Tikai deviņām dalībvalstīm ir īpaši likumi par augsnes aizsardzību, kas bieži vērsti pret kādiem noteiktiem draudiem, īpaši augsnes piesārņošanu. Augsnes degradācija spēcīgi ietekmē citas jomas, kas ES interesē visus, piemēram, ūdeni, cilvēku veselību, klimata pārmaiņas, dabu un bioloģisko daudzveidību, pārtikas nekaitīgumu. Augsnes aizsardzība nav tikai valsts rūpes, jo augsnes piesārņojums vienā dalībvalstī var pāri robežai ietekmēt kaimiņvalstis, radot piesārņojumu un ekonomisku nastu. Bez tam atšķirīga pieeja augsnes problēmu risināšanai var izjaukt ekonomikas dalībnieku konkurenci iekšējā tirgū.

Pamatdirektīva

Uz šāda fona Komisija iesaka Eiropas augsnes stratēģiju. Tā izklāstīta paziņojumā, kuram pievienots pamatdirektīvas priekšlikums un ietekmes novērtējums.

Pamatdirektīva nosaka kopējos principus, mērķus un rīcību. Tā liek dalībvalstīm pieņemt sistemātisku pieeju augsnes degradācijas identificēšanai, piesardzības pasākumu veikšanai un augsnes aizsardzības integrēšanai citās politikās. Taču tā ļauj būt elastīgiem – dalībvalstis var pašas izlemt mērķu līmeni, noteikt īpašus mērķus un pasākumus to sasniegšanai. Tam par iemeslu ir fakts, ka visā Eiropā augsnes degradācijas aina ir ļoti dažāda, ir identificēti 320 galvenie augsnes tipi.

Dalībvalstīm jānosaka rajoni, kur pastāv erozijas, organisko vielu satura samazināšanās, sablīvēšanās, sasāļošanās un zemes noslīdējumu draudi. Tām jāizvēlas riska samazināšanas mērķi šajos rajonos un jāizveido programmas to sasniegšanai. Tām jānovērš tālāka piesārņošana, jāizveido savas teritorijas piesārņoto vietu saraksts un jāizstrādā labošanas valsts stratēģijas. Kad pārdod zemes gabalu, kurā notiek vai ir notikušas darbības, kas iespējams piesārņo augsni, tad pārdevējs vai pircējs iesniedz pašvaldībai un otrai darījuma pusei ziņojumu par augsnes stāvokli. Visbeidzot, dalībvalstij jāierobežo vai jānovērš sablīvēšanās efekts, piemēram, rehabilitējot pamesto uzņēmumu teritorijas.

Stratēģija veicinās pētījumus par augsni un vairs sabiedrības zināšanas, kā arī nodrošinās sabiedrības iesaistīšanos dalībvalstu pieņemto pasākumu programmu sagatavošanā un pārskatīšanā.