Par enerģijas kultūraugu atbalsta shēmas attiecināšanu uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm

Eiropas Komisija 22.septembrī ierosināja attiecināt enerģijas kultūraugu atbalsta shēmu, ko ieviesa ar 2003.gada kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, uz astoņām dalībvalstīm, kuras pašlaik to neizmanto. Tas nozīmē, ka vajadzētu palielināt maksimālo platību, par kuru var saņemt atbalstu, no pašreizējiem 1,5 miljoniem hektāru līdz 2 miljoniem hektāru. Lai vēl vairāk pamudinātu ražot izejvielas atjaunojamās enerģijas ieguvei, Komisija ierosināja arī atļaut dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu, lai segtu līdz 50% no izdevumiem par daudzgadīgo kultūraugu ieviešanu platībās, par kurām iesniegts enerģijas kultūraugu atbalsta pieteikums. Lai vienkāršotu KLP vadību, Komisija arī ierosināja atļaut astoņām dalībvalstīm, kas iestājās ES 2004.gadā, vēl divusgadus līdz 2010.gadam turpināt piemērot vienoto platībmaksājuma shēmu (SAPS). Tas attiecas uz Čehiju, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju un Slovākiju.

“Mums jādara viss iespējamais, lai veicinātu izejvielu ražošanu biodegvielām,” teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Enerģijas kultūraugu shēmas piemērošana ir uzsākta labi. Būtu tikai godīgi, ja lauksaimniekiem visās dalībvalstīs tagad būtu iespēja izmantot šo atbalstu. SAPS shēmas attiecināšana uz visām dalībvalstīm ir lietderīga arī tādēļ, ka tā ir ļoti vienkārša un efektīva lauksaimnieku atbalstīšanas metode astoņās no 10 valstīm, kas 2004.gadā iestājās ES. Es rūpīgi izskatu visas iespējas vienkāršot KLP vadību.”

Par enerģijas kultūraugu shēmu

– Priekšlikumi papildina pirmo ziņojumu par enerģijas kultūraugu shēmas darbību. Enerģijas kultūraugu atbalstu 45 eiro par hektāru pirmo reizi piemēroja 2004.gadā, lai pamudinātu fermerus audzēt izejvielas biodegvielām. Platība, par kuru tika pieprasīti tiešie maksājumi par enerģijas kultūraugiem, 2006.gadā bija 1,2 līdz 1,3 miljoni hektāru, gandrīz sasniedzot robežvērtību – 1,5 miljonus hektāru.

– Dati par bioetanola un biodīzeļdegvielas ražošanas attīstību, kā arī nesen uzbūvēto uzņēmumu jaudas liecina, ka nākamajos piecos gados ļoti palielināsies pieprasījums pēc enerģijas kultūraugiem. Atbalsts enerģijas kultūraugiem ir pamudinājums lauksaimniekiem ražot kultūraugus enerģijas iegūšanai, nevis pārtikai. Pašlaik 8 no 10 jaunajām dalībvalstīm (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija un Slovākija), kas piemēro SAPS, nevar saņemt šo enerģijas kultūraugu atbalstu, bet Malta un Slovēnija var saņemt šo atbalstu tikai pakāpeniski.

– Enerģijas kultūraugu shēmas pārskatīšana liecina, ka no 2007.gada būtu lietderīgi attiecināt enerģijas kultūraugu atbalstu uz visām dalībvalstīm un ar vienādiem noteikumiem. Tādēļ proporcionāli jāpalielina maksimālā garantētā platība.

– Par ES–25 valstīm pieejamie dati par biodegvielu patēriņu un valsts provizoriskajiem mērķiem liecina, ka daudzas jaunās dalībvalstis ir pieņēmušas valsts pasākumus (piem., atbrīvojumus no akcīzes nodokļa), lai atbalstītu biodegvielu ražošanu un izmantošanu. Šie dati liecina, ka jaunās dalībvalstis ļoti cenšas panākt atbilstību biodegvielas iniciatīvai.

– Lai daudzgadīgo kultūraugu nozīme būtu lielāka, dalībvalstīm jābūt tiesīgām piešķirt valsts atbalstu līdz 50% apmērā no izdevumiem, kas saistīti ar daudzgadīgu kultūraugu ieviešanu platībās, par kurām iesniegts enerģijas kultūraugu atbalsta pieteikums.

Informācija par biodegvielām

Februārī Komisija pieņēma vērienīgu ES biodegvielu stratēģiju. Aizvien plašāka biodegvielu izmantošana radīs vairākas priekšrocības, samazinot Eiropas atkarību no fosilās degvielas importa, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot lauksaimniekus ar jaunu noieta tirgu un radot jaunas ekonomiskās iespējas vairākās jaunattīstības valstīs.

Priekšlikumi uzlabot tiešo maksājumu izdarīšanu lauksaimniekiem

Pašreizējais priekšlikums ietver arī uzlabojumus atsevišķos noteikumos, kas reglamentē tiešos maksājumus, jo īpaši šādus:

– iespēju jaunajām dalībvalstīm izmantot SAPS, lai turpinātu izmantot šo vienkāršo veidu, kā piešķirt ienākumu atbalstu lauksaimniekiem līdz 2010.gada beigām, nevis līdz 2008.gadam; no 2009.gada sākuma lauksaimniekiem valstīs, kas izvēlas turpināt šo vienkāršoto tiešā atbalsta shēmu, tāpat kā pārējās dalībvalstīs, saskaņā ar savstarpējo atbilstību būtu jāievēro atbilstība likumā noteiktajām prasībām vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā, lai pilnībā saņemtu maksājumus atbilstoši tiešo maksājumu shēmām un noteiktiem lauku attīstības pasākumiem;

atbilstības noteikumu vienkāršošana saskaņā ar vienoto maksājumu shēmu zemei ar olīvkokiem;

skaidrojums, ka pakāpeniska tiešo maksājumu ieviešana jaunajās dalībvalstīs neattiecas uz visiem tiešajiem maksājumiem, kas saistīti ar cukura nozari.