Par savstarpēju kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā

Eiropas kvalifikāciju pamatdokuments, kuru plānots izstrādāt šajā gadā, būs nozīmīgs solis, lai radītu priekšnosacījumus vienota Eiropas Savienības (ES) darba tirgus un vienotas apmācības vides veidošanai, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts. Uzstājoties debatēs par otrdien, 26.septembrī, parlamentā pieņemto ziņojumu, Latvijas deputāts īpaši uzsvēra topošā dokumenta nozīmi jaunajām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, kuru iedzīvotāji devušies strādāt uz citām ES dalībvalstīm. Topošā dokumenta mērķis ir nodrošināt iespēju savstarpēji atzīt izglītības un profesionālās sagatavošanas kvalifikācijas sistēmas ES dalībvalstīs, noteikt vienotus kvalifikācijas kritērijus, kas atvieglotu dažādās ES valstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanu.

Kā debatēs uzsvēra Guntars Krasts, pēdējā paplašināšanās iezīmēja nebijušu darbaspēka mobilitātes pieaugumu ES. “Diemžēl savstarpējās kvalifikācijas salīdzināšanas sistēmas trūkums nereti tūkstošiem augstas kvalifikācijas darba meklētāju no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm liedz strādāt savai profesionālajai sagatavotībai atbilstošu darbu,” uzsvēra G.Krasts.

To apstiprināja Īrijas darba ministrs Tonijs Killīns, ar kuru, tiekoties pagājušajā nedēļā Īrijā notikušajā EP Nāciju Eiropas grupas (UEN) izbraukuma sēdē, Latvijas EP deputāti pārrunāja Īrijā strādājošo Latvijas pilsoņu kvalifikācijas atzīšanas jautājumu. Tā aktualitāti uzsvēra arī Īrijā strādājošie latvieši, ar kuriem deputāti tikās vizītes laikā.

“Ne mazums darbinieku ar universitātes grādu strādā darbus, kas prasa elementāru apmācību,” plenārsēdē teica G.Krasts. Viņš norādīja – no vairākām Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīm uz Lielbritāniju un Īriju, vecajām dalībvalstīm, kas vienīgās bez ierobežojumiem atvēra savu darbaspēka tirgu, ir devies ievērojams skaits darba meklētāju. Tāpēc šābrīža situācija ir unikāla, lai novērtētu Eiropas kvalifikāciju salīdzināšanas nepieciešamību.

Komentējot Latvijas valdības aktivitāti kvalifikācijas atzīšanas jomā, G.Krasts norādīja: “Līdz šim Latvijā ir paveikts ļoti maz, lai varētu sākt kvalifikāciju salīdzināšanu, kas ir nozīmīga tūkstošiem ārpus Latvijas strādājošo iedzīvotāju, lai tie varētu strādāt savai kvalifikācijai atbilstošu darbu.”

Pašreizējā situācijā tie ir zaudēti resursi ne vien valstīs, no kurām dodas darba meklētāji, bet arī valstīs, kurās tie nevar likt lietā savu profesionālo sagatavotību.

Izsakot cerību, ka Eiropas kvalifikācijas pamatdokuments pamudinās tās dalībvalstis, starp kurām notiek aktīva darbaspēka kustība, kļūt par pionierēm pamatdokumenta iedzīvināšanas un kvalifikāciju salīdzināšanā, G.Krasts īpaši uzsvēris, ka sekos līdzi Latvijas valdības turpmākajai rīcībai.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore

Latvijas deputāta Guntara Krasta runa Eiropas Parlamenta plenārsēdē par ziņojumu par Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu 25.septembrī:

Efektīvi funkcionējošs Eiropas Savienības darba tirgus vēl arvien ir nākotnes jautājums. Eiropas kvalifikāciju pamatdokuments būs nozīmīgs solis šajā virzienā, lai radītu priekšnosacījumus vienota darba tirgus un vienotas apmācības vides veidošanai.
Nav šaubu, ka kvalifikāciju salīdzināšana ne vien veicinātu darbaspēka mobilitāti, bet piešķirtu darba tirgum citu kvalitāti, nodrošinot efektīvu darbaspēka izvietošanos.
Kvalifikācijas pamatdokuments veicinātu nacionālo dalībvalstu izglītības sistēmu daudz ciešāku sasaisti ar ES darba tirgus prasībām. Šie virzieni tieši sasaucas ar Lisabonas mērķiem.
Pēdējā paplašināšanās iezīmēja nebijušu darbaspēka mobilitātes pieaugumu ES. No vairākām Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīm uz Lielbritāniju un Īriju (vecajām dalībvalstīm, kas vienīgās bez ierobežojumiem atvēra savu darbaspēka tirgu) devušies darba meklētāji. Patiesībā šābrīža situācija ir unikāla, lai novērtētu Eiropas kvalifikāciju salīdzināšanas nepieciešamību. Būtiskās darba atalgojuma atšķirības ir pamudinājušas augstas kvalifikācijas darba meklētāju tūkstošus no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pieņemt zemas kvalifikācijas darbus.
Īrijas Darba ministrijas veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa nodarbināto no jaunajām dalībvalstīm strādā zemākas kvalifikācijas darbu, nekā to ļautu viņu profesionālā sagatavotība. Ne mazums darbinieku ar universitātes grādu strādā darbus, kas prasa elementāru apmācību.
Tās ir grūtības ar visai atšķirīgo sistēmas salīdzināšanu, kas rezultējas zaudētos resursos valstīs, no kurām dodas darba meklētāji, un neizmantotos resursos valstīs, kurās tie nevar pielietot savu profesionālo sagatavotību.
Ceru, ka Eiropas kvalifikācijas pamatdokuments pamudinās tās dalībvalstis, starp kurām notiek aktīva darbaspēka kustība, kļūt par pionierēm pamatdokumenta iedzīvināšanas un kvalifikāciju salīdzināšanā.