Par stingrāku personas datu aizsardzību krimināllietās

Kopumā atbalstot Eiropas Komisijas priekšlikumu pamatlēmumam par personas datu aizsardzību, tiesu un policijas iestādēm sadarbojoties krimināllietās, Eiropas Parlaments otrdien, 26.septembrī, pieņēma vairākus nesaistošus grozījumus, iesakot piekļuvi personas datiem un to izmantošanu ierobežot tā, lai tiktu garantēts līdzsvars starp sabiedrības drošību un personas brīvību.

Eiropas Komisijas sagatavotais pamatlēmuma priekšlikums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta jau sen izteikto prasību ieviest vienotus personas datu aizsardzības noteikumus arī attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, tāpat kā ES to dara citās savas kompetences jomās.

Izvērtējot likumprojektu, deputāti prasa, lai personas datu savākšana un iestāžu pieeja šiem datiem būtu noteikta tikai konkrētiem mērķiem, gadījumos, kad var pierādīt skaidru nepieciešamību un kad to veic atbilstoši proporcionalitātes principam — ja datu apstrāde nav pārmērīga salīdzinājumā ar iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Vienā dalībvalstī apstrādātus datus drīkstētu nodot citai dalībvalstij tikai ar atbildīgās iestādes iepriekšēju piekrišanu.

Deputāti iesaka papildināt lēmumu ar noteikumu, ka dalībvalstīm jāveic īpaši drošības pasākumi attiecībā uz biometriskajiem un DNS datiem, lai garantētu, ka dati tiek izmantoti pēc labi iedibinātiem tehniskajiem standartiem un ka datu subjekts var apšaubīt datu precizitāti. Eiropas Parlaments prasa atšķirīgu pieeju atkarībā no personas statusa, iesakot to personu datus, kuri netiek turēti aizdomās, apstrādāt “tikai tiem mērķiem, kuru dēļ tie ir ievākti, un tikai noteiktā laikā”. Piekļuvei un tālāknosūtīšanai jābūt ierobežotai.

Ziņojumā aicināts jo īpaši stingri regulēt personas datu nodošanu trešām valstīm, kas to pieprasa terora draudu novēršanai vai cīņai pret organizēto noziedzību. Deputāti iesaka datus sniegt tikai gadījumos, ja “pārsūtīšana ir paredzēta tiesību aktos, kas skaidri uzliek to par pienākumu vai atļauj”, un ja “trešā valsts vai starptautiska organizācija, uz kuru tiek nosūtīti attiecīgie dati, nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni”.

Izņēmumus no likumprojektā uzskaitītajiem kritērijiem varētu pieļaut tikai gadījumos, lai reaģētu uz “nenovēršamiem, nopietniem draudiem sabiedrības vai kādas konkrētas personas vai personu drošībai”. Ierosināts arī, lai pilsoņiem būtu tiesības noliegt datu precizitāti vai pareizību un par to izdarīt atzīmi attiecīgajā datu bāzē, kā arī noteikt kriminālsodāmību iestādēm īpaši nopietnu pārkāpumu un rupjas nolaidības gadījumos.

Galīgais balsojums par likumprojektu bija paredzēts jau iepriekšējā plenārsesijā, no 4. līdz 7.septembrim, tomēr Parlaments balsojumu atlika, vēloties, lai pirms balsojuma ES Padome sniegtu savu oficiālo viedokli. Tā kā pirms plānotā balsojuma Padome sēdē nebija pārstāvēta, ziņojuma autore ieteica balsot tikai šīs sesijas laikā.

Eiropas Parlaments viedokli izsaka saskaņā ar apspriežu procedūru. Atšķirībā no koplēmuma procedūras, Padome šajā gadījumā uzklausa Parlamenta viedokli, bet Parlamenta grozījumi tai nav saistoši.

Eiropas Parlamenta preses dienests