Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdē

 

MK: Par valsts dienestā nodarbināto personu sociālo garantiju sistēmu

Ministru kabineta 26.septembra sēdē pieņemta Valsts kancelejas vadībā izveidotās darba grupas izstrādātā koncepcija “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma”.

Koncepcijas mērķis ir veidot tādu sociālo garantiju sistēmu valsts dienestā, lai tā būtu motivējošs elements darba un publiski tiesisko attiecību uzsākšanai un saglabāšanai valsts sektorā. Koncepcija paredz līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātajiem. Tiks noteikta vienota pieeja sociālo garantiju noteikšanai civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātajiem, kā arī saskaņots normatīvais regulējums.

Koncepcija paredz bērna piedzimšanas pabalstu apmēru izlīdzināšanu. Saskaņā ar šo risinājuma variantu personas, kas valsts dienestā nostrādājušas:

– mazāk par trijiem gadiem, saņem bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā;

– no trijiem līdz sešiem gadiem, saņem bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā;

– sešus gadus un vairāk, saņem bērna piedzimšanas pabalstu sešumēnešalgu apmērā. Saskaņā ar šo risinājuma variantu gadā tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 745000 latu apmērā.

Jautājumā par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kompensācijām (pabalstiem) par veselībai nodarītu kaitējumu, veselības aprūpi koncepcija paredz, ka tiek noteikti vienoti kritēriji valsts iestādēs nodarbināto veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem. Iestāžu izdevumi apdrošināšanas polišu iegādei tiek ierobežoti, nosakot, ka vienas apdrošināšanas polises izmaksas nedrīkst pārsniegt noteiktu skaitu minimālo mēnešalgu.

Nosakot apdrošināšanas polises izmaksu robežas atbilstoši minimālajām mēnešalgām, jāņem vērā, ka Finanšu ministrija neizskata papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu valsts iestādēs nodarbināto personu veselības apdrošināšanas polišu izmaksu palielināšanai reizē ar minimālās mēnešalgas paaugstināšanu valstī, jo minimālās mēnešalgas paaugstināšana nav uzskatāma par kritēriju papildu finanšu līdzekļu pieprasīšanai valsts iestādē nodarbināto personu veselības apdrošināšanas polišu izmaksu palielināšanai.

Normatīvajos aktos tiek noteikts, ka iestādes var apdrošināt nodarbināto veselību, kā arī apdrošināt pret nelaimes gadījumiem. Minētās izvēles iespējas attiecībā uz apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem neattiecas uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, jo šajos dienestos nodarbinātās personas apdrošināmas pret nelaimes gadījumiem.

Saskaņā ar šo risinājuma variantu papildus no valsts budžeta līdzekļiem nepieciešami 2908542 lati gadā, ja valsts iestādes, kuras līdz šim neapdrošināja nodarbināto veselību, izmantos tiesības nodrošināt minēto sociālo garantiju veidu iestādē nodarbinātajiem.

Jautājumā par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbināto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem koncepcija paredz noteikt, ka Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātie obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem.

Iestāžu izmaksas par personu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem ir vidēji trīs lati. Norādītā summa ir indikatīva, tās izmaiņas noteiks apdrošināšanas kompāniju piedāvājums, izvērtējot attiecīgajos dienestos nodarbināto veselības un dzīvības apdraudējumu. Iestāžu izmaksu amplitūda ir no 1,80 līdz pieciem latiem, papildus nepieciešams 51000 latu (17000 personas x 3, papildus vēl 1938 lati, ņemot vērā 3,8% kadru mainību), lai Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nodarbinātās personas tiktu apdrošinātas pret nelaimes gadījumiem.

Saskaņā ar šo risinājuma variantu papildus no valsts budžeta līdzekļiem nepieciešami 52938 lati gadā.

Jautājumā par pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata paredzams, ka normatīvajos aktos tiek veiktas izmaiņas, paredzot, ka atbrīvošanas pabalsts, ja likvidē iestādi vai amatu vai samazina nodarbināto skaitu, atkarīgs no personas nostrādātā laika valsts dienestā. Pabalsta apmēri tiek noteikti līdzvērtīgi Darba likumā noteiktajiem.

Šajā koncepcijas kopsavilkumā iekļauto risinājuma variantu īstenošanai kopumā nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi 2216480 latu apmērā 2007.gadā un turpmākajos gados, ja valsts iestādes, kuras līdz šim neapdrošināja nodarbināto veselību, izmantos tiesības nodrošināt minēto sociālo garantiju veidu iestādē nodarbinātajiem.

Lai ieviestu koncepcijā piedāvātos risinājumus, atbildīgajām institūcijām uzdots izstrādāt grozījumus likumos, kuri jāiesniedz valdībā līdz 2007.gada 1.janvārim.

Vienlaikus noteikts, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvārī.

Koncepcijas īstenošanu 2006.gadā paredzēts nodrošināt no ministrijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados valdība skatīs vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 26.septembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 668 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 36 viņu nepilngadīgie bērni.

No 632 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 12% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

26% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 17% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 116529personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12427; 2000.gadā – 14900; 2001.gadā – 10637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10049; 2004.gadā – 16064; 2005.gadā – 19169; 2006.gadā – 12008 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par grozījumiem tiesību aktos, pārejot uz profesionālo militāro dienestu

Ministru kabinetā (MK) otrdien, 26.septembrī, atbalstīti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie likumprojekti “Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli””, “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””, kā arī “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekti izstrādāti, pamatojoties uz rīcības plānu pārejai uz profesionālu militāro dienestu (PMD), kas notiks 2007.gada 1.janvārī.

“Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” paredz uzdevumu sadali starp Zemessardzi (ZS), Mācību vadības pavēlniecību un Nodrošinājuma pavēlniecību, lai nodrošinātu efektīvu rezervju sistēmas izveidi, uzturēšanu un izmantošanu, kā arī nosaka, ka ZS uzdevumos ietilpst sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana.

“Grozījumi Militārā dienesta likumā” nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves izveides un dienesta rezervē nosacījumus un kārtību. NBS rezervi veidos rezerves karavīri un rezervisti. Turpmāk rezerves karavīri pildīs dienestu NBS rezervē, piedaloties militārajās mācībās, saglabājot un pilnveidojot kaujas zinības un iemaņas. Dienestam rezervē ieskaitīs no profesionālā dienesta rezervē atvaļinātos karavīrus. Pārējie 18 gadu vecumu sasniegušie militārajam dienestam derīgie Latvijas pilsoņi tiks ieskaitīti NBS rezervē kā rezervisti. Rezervisti netiks iesaukti uz militārajām mācībām miera laikā.

“Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli”” izstrādāti, lai svītrotu normu, kuras regulējums nav aktuāls sakarā ar NBS pāreju uz PMD, kā arī lai sakārtotu terminoloģiju atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Likumprojekti “Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” un “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” paredz atzīt par spēku zaudējušu alternatīvā un obligātā militārā dienesta likumus.

“Grozījumi Mobilizācijas likumā” paredz iedzīvotājiem pienākumu NBS mobilizācijas gadījumā izpildīt Zemessardzes NBS rezerves uzskaites struktūrvienību izsniegtajās pavēstēs norādīto, kur un kad jāierodas pildīt militāro dienestu, kuras līdz šim deva Militārā dienesta iesaukšanas centrs.

“Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” precizē ZS uzdevumus, paredzot iespēju veikt Zemessardzei NBS rezerves reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā; paredzot tai iespēju iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus; kā arī atbilstoši NBS likuma normām nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību. Likumprojekts precizē arī ZS vienību sastāva komplektēšanu; ZS štāba un tā priekšnieka kompetenci; zemessargu statusu laikā, kad viņš tiek iesaistīts starptautiskajās operācijās; kā arī saskaņot likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.

“Grozījumi Krimināllikumā” nosaka izslēgt normas, kas paredz atbildību par izvairīšanos no iesaukuma obligātajā militārajā dienestā un izvairīšanos no alternatīvā dienesta pildīšanas.

 

AM: Par papildu finanšu piešķiršanu Gulbenes olimpiskajam klubam “Buks”

Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabinetā (MK) akceptēti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.63 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Lai atbalstītu basketbola komandas “Bumerangs/Gulbene/ASK” gatavošanos un dalību Latvijas Basketbola līgā un NATO kausa izcīņā šā gada nogalē, projekts paredz no AM 2006.gada budžeta Gulbenes olimpiskajam klubam “Buks” piešķirt papildu finansējumu 47140latu. Kopumā no AM 2006.gada budžeta komandai piešķirti 73140 latu.

Basketbola komanda “Bumerangs/Gulbene/ASK” Nacionālos bruņotos spēkus ir pārstāvējusi vairākkārt un guvusi ievērojamus panākumus Latvijas un starptautiska mēroga sacensībās.

AM 2006.gada budžeta ietvaros piešķirtais kopējais finansējums 18 sporta veidu atbalstam ir 984915 latu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par valsts vai pašvaldību īpašuma privatizāciju ar ieguldīšanas metodi

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Ar ieguldīšanas metodi veicamās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas kārtība”. Noteikumi precizē kārtību, kādā veicama valsts vai pašvaldību īpašuma objekta, apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācija, izmantojot ieguldīšanas metodi. Noteikumi nosaka ieguldīšanas ierosināšanas, lēmuma pieņemšanas, īpašuma novērtēšanas un ieguldījuma reģistrēšanas kārtību.

Valsts vai pašvaldības īpašumu var ieguldīt, dibinot jaunu kapitālsabiedrību vai jau esošā kapitālsabiedrībā ar privātu kapitālu, palielinot tās pamatkapitālu. Saskaņā ar noteikumu projektu ar ieguldīšanas metodi iespējams privatizēt visus valsts vai pašvaldības īpašuma objektus, apbūvētus un neapbūvētus zemesgabalus, kurus var ieguldīt mantiskā ieguldījuma veidā kapitalsabiedrības ar privātu kapitālu pamatkapitālā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Rīkojumu par valsts īpašuma privatizāciju, izmantojot ieguldīšanas metodi, izdod Ministru kabinets. Lēmumu par privatizācijai jau nodota valsts īpašuma privatizāciju, izmantojot ieguldīšanas metodi, pieņem Privatizācijas aģentūra. Lēmumu par pašvaldības īpašuma privatizāciju, izmantojot ieguldīšanas metodi, pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

Ar noteikumiem var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30247098.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Eiropas Komisijas finanšu interešu aizsardzību

Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Kopienu (EK) finanšu interešu aizsardzību Latvijā, tiks veidota EK finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padome. Tā otrdien, 26.septembrī, nolēma Ministru kabinets (MK) pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu. Finanšu ministrijai jāizstrādā un līdz 15.decembrim jāiesniedz izskatīšanai valdībā šīs padomes nolikuma projekts.

FM informatīvajā ziņojumā par EK finanšu interešu aizsardzību Latvijas Republikā raksturota sadarbība ar Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF) un krāpšanas apkarošanas koordinēšanas sistēma Latvijā. Ziņojumā sniegta informācija par OLAF biroja izveidošanu, tā mandātu, kā arī pilnvarām un uzdevumiem, skaidrota arī krāpšanas novēršanas informācijas sistēma, moduļi operatīvās izmeklēšanas informācijas apmaiņai un ziņošanai par neatbilstībām. Dokumentā secināts, kādi pasākumi turpmāk īstenojami, lai nodrošinātu efektīvu EK finanšu interešu aizsardzību.

Eiropas Komisija kopš 2000.gada ir mudinājusi kandidātvalstis izveidot neatkarīgu krāpšanas novēršanas koordinācijas dienestu, un ar 2002.gada 11.septembra MK rīkojumu par šo funkciju veicēju apstiprināta FM. Lai dienests spētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, tā personālā jābūt dažādu nozaru speciālistiem, kuri ir atbildīgi vai iesaistīti iespējamo neatbilstību un Eiropas Savienības fondu izkrāpšanas gadījumu izmeklēšanā vai šādu izmeklēšanu uzraudzībā.

Tā kā Latvijā izveidot daudznozaru speciālistu struktūrvienību sākotnēji nebija iespējams, tika izveidota darba grupa sadarbības koordinēšanai ar OLAF, kuras sastāvā darbojas pārstāvji no FM, Ģenerālprokuratūras, Iepirkumu uzraudzības biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Bankas, Valsts kontroles u.c.

Šīs darba grupas uzdevumi un pienākumi nav noteikti nevienā normatīvajā aktā, tādēļ, lai izveidotu sadarbības modeļa normatīvo pamatu, FM izteikusi priekšlikumu izveidot EK finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomi, kura iecerēta kā pastāvīga, koleģiāla institūcija. Padome turpinās veikt tās funkcijas, ko šobrīd pilda darba grupa.

Padomes uzdevumos ietilps nepieciešamās informācijas saņemšana no valsts pārvaldes iestādēm, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantējot ierobežotas pieejamības informācijas saglabāšanu. Tāpat institūcijas uzdevums būtu pieprasīt no valsts pārvaldes iestādēm papildu informāciju, kas nepieciešama institūcijas funkciju nodrošināšanai, kā arī uzaicināt amatpersonas un ekspertus piedalīties institūcijas sēdēs un ieteikumu izstrādāšanā.

Saskaņā ar MK lēmumu FM jāsagatavo projekts EK finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikumam, kurā tiks noteikti tās uzdevumi, tiesības, sastāvs, kā arī darbības principi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa normu piemērošanas kārtību

Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normu piemērošanas kārtību, kuros skaidrota ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība, ņemot vērā likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru.

Noteikumi reglamentē atsevišķu likuma par IIN normu piemērošanu attiecībā uz likumā lietotajiem terminiem un ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtības dažādiem aspektiem, ieskaitot ienākuma un izdevumu atzīšanas brīdi, kā arī nodokļa maksāšanas kārtību gadījumos, kad personu nodarbina ārvalstu nodokļa maksātājs vai personas darbu apmaksā no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

Noteikumi arī definē autoratlīdzības saņēmēju attaisnoto izdevumu sastāva normas, kompensāciju normas, apgādes (natūrā) normas, kā arī atskaitīšanai atļauto izdevumu apjomu fiziskās personas saimnieciskās darbības veikšanai.

Noteikumos likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai iekļauti situāciju un aprēķinu piemēri, kā arī vairāku veidlapu paraugi. Detalizēti atrunāta likuma normu piemērošana saistībā ar brīvas kapitāla kustības nodrošināšanu Eiropas Savienībā.

MK noteikumu “Likuma “Par IIN” normu piemērošanas kārtība” izstrādes nepieciešamību noteica grozījumi likumā par IIN, kuri stājās spēkā ar šī gada janvāri. Noteikumos ir iestrādāti likuma grozījumos lietotie termini, kas saskaņoti ar Komerclikumā lietotajiem terminiem attiecībā uz IIN maksātājiem un tiem subjektiem, kuriem ir pienākums aprēķināt, ieturēt un samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi””.

 

FM: Par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu kontroles sistēmu

Ministru kabineta (MK) 26.septembra sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta vadības, īstenošanas un kontroles sistēmu.

Šobrīd FM kā finanšu instrumentu nacionālā vadošā iestāde sadarbībā ar starp­niekinstitūcijām un kompetentajām ministrijām izstrādā no finanšu instrumentiem līdzfinansējamo individuālo projektu nolikumus, tādēļ MK noteikumos bija nepieciešams precizēt administratīvās atbilstības kritērijus, lai saskaņotu administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijus ar konkursu nolikumos projekta iesniedzējiem noteiktajām prasībām.

Grozījumi arī precizē atbalsta formas ieviešanas kārtību, un šīs izmaiņas plānots veikt, ņemot vērā donorvalstu ieteikumu par īpašā atbalsta formas – tehniskās palīdzības fonda – ieviešanu kā individuālo projektu, nevis grantu shēmu.

Precizējumi veikti MK 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr.852, kuri reglamentē EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu.

Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instrumenta un Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas ekonomikas zonā.

 

FM: Par sadarbības līgumu ar Azerbaidžānas Republiku

Lai veicinātu sadarbību ar Azerbaidžānas Republiku, otrdien, 26.septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Latvijas Republikas un Azerbaidžānas Republikas finanšu ministriju sadarbības līgumu, kura mērķis ir veicināt sadarbību nodokļu politikas, muitas likumdošanas, iekšējā audita, budžeta plānošanas un izpildes jomās.

Līgums paredz savstarpējas konsultācijas, informācijas un pieredzes apmaiņu par finanšu iestāžu organizatorisko struktūru, ņemot vērā ekonomisko neatkarību un pāreju uz tirgus attiecībām, galvenajiem principiem efektīvas nodokļu sistēmas, maksājumu un nodokļu iekasēšanas sistēmas izveidē, kā arī par datu bāzes izveidi, kas nodrošina efektīvu nodokļu samaksas un iekasēšanas kontroli.

Plānots sadarboties arī jautājumos par ārvalstu investīciju un ekonomikas strukturālās pārveidošanas galvenajiem principiem un nosacījumiem, efektīvu iedzīvotāju sociālās aizsardzības mehānisma izveidi un tā finansēšanu tirgus ekonomikas apstākļos, kā arī par valdības ekonomiskajām svirām algu un cenu regulēšanai.

Lai izveidotu labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai, līgumā paredzēts veicināt konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem ieviešanu. Konvencija tika parakstīta 2005.gada 3.oktobrī, bet piemērot to varēs no 2007.gada 1.janvāra.

Lai realizētu līgumā noteiktos mērķus, iesaistītās puses apņemas veidot kopīgas sadarbības komisijas, veikt zinātniskos pētījumus, kā arī radīt labvēlīgus apstākļus pieredzes apmaiņai, ietverot ekspertu mācības, rīkojot zinātniskas un praktiskas konferences un seminārus par sadarbības tēmām.

Sadarbības līgumu paredzēts noslēgt šā gada 4.oktobrī Azerbaidžānas Republikas prezidenta I.Alijeva valstsvizītes laikā Latvijas Republikā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par virsstundu apmaksu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos noteikumus par virsstundu darba apmaksas kārtību un apmēru IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi.

Noteikumi paredz amatpersonai, kurai noteikts normālais nedēļas darba laiks, virsstundu darba apmaksu veikt par katru kalendāro mēnesi saskaņā ar darba laika uzskaites tabulas datiem, bet personai, kurai noteikts summētais darba laiks, virsstundu darba apmaksu veikt par katriem nostrādātajiem četriem kalendārajiem mēnešiem saskaņā ar darba laika uzskaites tabulas datiem par četriem kalendārajiem mēnešiem.

Plānots, ka apmaksu veiks par virsstundām, kas četru kalendāro mēnešu laikā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas šajos mēnešos. Nosakot normālā darba laika stundu kopsummu, ņems vērā arī laiku, kurā amatpersona nav veikusi dienesta pienākumus slimības, atvaļinājuma un citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Izņēmums ir nacionāli nozīmīgu pasākumu nodrošināšana, katastrofu un dabas stihiju izraisīto seku likvidēšana, kad apmaksu veic par attiecīgo laika periodu, ja tam īpaši piešķirti valsts budžeta līdzekļi.

Ja amatpersona atvaļinās no dienesta, mainās amats vai tiek pārcelts dienestā uz citu iestādi, viņa virsstundu darba apmaksu veiks, ņemot vērā faktiski nostrādātās virsstundas attiecīgajā laika periodā.

Amatpersonas nostrādāto virsstundu darbu, ņemot vērā nostrādāto virsstundu skaitu, apmaksās atbilstoši noteiktajai stundas amatalgas likmei, kā arī tiks noteikta piemaksa 100% apmērā no viņa noteiktās stundas amatalgas likmes.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2006.gada 1.oktobri.

Atalgojuma palielināšana amatpersonām, apmaksājot virsstundu darbu, nodrošinās lielāku sociālo taisnīgumu. Samazināsies pašlaik pastāvošā sociālā spriedze, kuru izraisa tas, ka amatpersonām noteiktais atalgojuma apmērs nav adekvāts veiktā darba atbildības līmenim, noslogojumam, sarežģītībai, ka amatpersonas tiek iesaistītas virsstundu darbā, nesaņemot par to attiecīgu atalgojumu. Paaugstināsies arī amatpersonu materiālā nodrošinājuma līmenis. Tā rezultātā uzlabosies arī attiecīgo iestāžu darbības rezultāti.

Līdz šim speciālie likumi, kā arī Valsts civildienesta likums skaidri nenoteica IeM sistēmas iestāžu un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm virsstundu darba apmaksas nosacījumus. Arī pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par darba samaksu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm nav norādīta piemaksa par virsstundu darbu.

Piemaksa par virsstundu darbu ir paredzēta Darba likumā, kas attiecas uz darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums. Sakarā ar to radās dažādas virsstundu darba apmaksas interpretācijas iespējas.

Līdz šim virsstundu darbs tika apmaksāts Valsts robežsardzē saskaņā ar Robežsardzes likuma 44.panta pirmo daļu un 21. panta piekto daļu, kā arī IeVP, pamatojoties uz Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts darba inspekcijas lēmumiem, vienlaikus papildus nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi šim mērķim nav piešķirti un piemaksas tiek veiktas no ietaupītajiem līdzekļiem, galvenokārt uz vakanču rēķina.

Valsts policija un Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests neveica apmaksu par virsstundu darbu amatpersonām, izņemot ja virsstundu darbs tika veikts valstiski svarīgu pasākumu drošības nodrošināšanā, un šim mērķim tika piešķirti papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi.

Vienlaikus amatpersonas tika iesaistītas virsstundu darbā, pēc tam piešķirot tām atpūtas dienas, kas normatīvajos aktos nebija paredzēts.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu noteikumu projekta īstenošanai izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam””, kā arī 2007.gada un turpmāko gadu valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem.

 

IeM: Par pabalstu un kompensāciju apmēru sakaru virsniekiem

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto noteikumu projektu par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri nosūtīti pārstāvēt Latviju savas kompetences ietvaros ārvalstīs.

Pašreiz sakaru virsniekam, kas veic dienesta pienākumus ārvalstī, pabalstus un kompensācijas izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumiem Nr.931 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstī”.

Saeima 2006.gada 30.jūnijā ir pieņēmusi IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kas stājas spēkā ar 2006.gada 1.oktobri. Minētais likums deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas nosaka pabalstu un kompensāciju izmaksas apmērus un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī. Sakarā ar to tiek izdoti jaunie noteikumi.

Pašlaik Valsts policiju pārstāv sakaru virsnieki Eiropas Policijas birojā Nīderlandē (Hāgā), kā arī Krievijas Federācijā (Maskavā). Paplašinoties starptautiskajai sadarbībai un tās jomām, turpmākajos gados paredzama sakaru virsnieku skaita palielināšanās, nosūtot tos uz citām valstīm.

Sakaru virsnieku tīkla izveidošana paredzēta arī atjaunotajā rīcības plānā Šengenas acquis prasību īstenošanai, kā arī Organizētās noziedzības novēršanas, apkarošanas un samazināšanas valsts programmā 2006. – 2010.gadam.

 

IeM: Par algas pabalstu izmaksas kārtību par dienestu ārvalstīs

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos noteikumus par algas pabalsta par dienestu ārvalstī un kompensācijas ceļa izdevumu segšanai apmēru un kārtību, kādā sedz ar uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus IeM sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura ārvalstī apsargā Latvijas Republikas (LR) vēstniecību vai pārstāvniecību.

Noteikumi paredz, ka algas pabalstu Valsts policijas (VP) darbiniekam noteiks, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad darbinieks ieradīsies LR vēstniecībā vai pārstāvniecībā ārvalstī, lai veiktu tās apsardzi. Algas pabalstu izmaksās par laiku, kad darbinieks uzturējies ārvalstī, bet ne ilgāk kā līdz rīkojumā noteiktajam datumam.

Noteikts, ka VP amatpersonai kompensēs ceļa izdevumus, dodoties uz LR vēstniecību vai pārstāvniecību ārvalstī un atgriežoties no tās. VP no tās budžetā šim mērķim paredzētajiem finanšu līdzekļiem segs veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus par darbinieka uzturēšanās laiku ārvalstī, kā arī izdevumus par dzīvojamās platības īri un komunālajiem maksājumiem, ja pārstāvniecībai nebūs iespējams nodrošināt amatpersonas ar dzīvojamo platību savās telpās.

2006.gada 30.jūnijā Saeima ir pieņēmusi IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kas stājas spēkā ar 2006.gada 1.oktobri. Likumā noteikts, ka amatpersona, kura saskaņā ar iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā LR vēstniecību vai pārstāvniecību, papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai. Pabalsta un kompensācijas apmēru, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to amatpersonas vairs nesaņems dienas naudu, bet tās vietā algas pabalstu.

Tagad VP darbiniekus apsardzes nodrošināšanai nosūta komandējumā, sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus, tajā skaitā dienas naudu saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”. Viena darbinieku maiņa uz attiecīgo ārvalsts institūciju tiek nosūtīta uz trim mēnešiem.

Pašlaik VP apsargā LR vēstniecību Maskavā, Krievijas Federācijā, LR ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā, Krievijas Federācijā un no 2006.gada maija – arī LR pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā – Briselē.

 

IeM: Par terorisma draudu līmeņa izsludināšanu

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas nosaka, ka turpmāk iekšlietu ministrs izsludina valstī četrus terorisma draudu līmeņus atkarībā no to iespējamības un potenciālo seku negatīvās ietekmes.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” paredz, ka, pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu, iekšlietu ministrs terorisma draudu līmeņus var izsludināt visai valsts teritorijai, apdraudētam valsts reģionam, apdraudētam tautsaimniecības sektoram vai arī konkrētam apdraudētam objektam.

Pretterorisma darbībās iesaistītās institūcijas terorisma draudu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus plāno atbilstoši četriem terorisma draudu līmeņiem. Zems terorisma draudu līmenis, kuram ir zilas krāsas kods, tiek izsludināts, ja pastāv vispārēja rakstura terorisma draudi. Paaugstinātam terorisma draudu līmenim ir dzeltenas krāsas kods, un to izsludina situācijā, ja ir pieaugoši terorisma draudi. Augsts terorisma draudu līmenis, kam ir piešķirts oranžs krāsas kods, tiek izsludināts, ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam. Savukārt īpaši augstam terorisma draudu līmenim ir sarkanas krāsas kods, un to izsludina situācijā, ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību   departaments

IZM: Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam

Ministru kabineta (MK) 26.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam noteikti izglītības sistēmas attīstības mērķi turpmākajiem septiņiem gadiem un rīcības virzieni to īstenošanai, kā arī darbības rezultāti, politikas rezultāti un to sasniegšanas rādītāji.

Pamatnostādnēs tiek plānotas izglītības politikas iniciatīvas un pasākumi, kas saistīti ar Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam īstenošanu, kā arī atbilst Lisabonas izglītības stratēģijā noteiktajiem mērķiem un rekomen­dācijām, tajā skaitā Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas (Boloņas procesa) prioritātēm augstākajā izglītībā, tādējādi nodrošinot Latvijas izglītības attīstības pēctecību un atbilstību Eiropas nostādnēm izglītības jomā.

Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķi tiek noteikti, lai pilnveidotu esošo sistēmu, kā arī lai īstenotu jaunas prioritātes. Iepriekš izstrādātās koncepcijas mērķi atbilst Eiropas nostādnēm izglītībā, un pēc situācijas analīzes tika secināts, ka tie netika sasniegti pilnībā, tādēļ ir aktuāli arī nākamajā plānošanas periodā, ievērojot gan sabiedrības attīstības prioritātes, gan Eiropas kopējās telpas ekonomisko izaugsmi. Pamatnostādnēs plānotās reformas ir likumsakarīgs iepriekšējo reformu turpinājums, tādējādi nodrošinot pēctecību izglītības mērķu īstenošanā.

Vienlaikus pamatnostādnēs tiek plānotas jaunas izglītības politikas iniciatīvas un pasākumi, akcentējot svarīgākos izglītības attīstības virzienus. Lai nākamajā plānošanas periodā būtiski uzlabotu izglītības sistēmu, tiek meklēti jauni aktuālo problēmu risinājumi, plānoti efektīvāki pasākumi, kas dotu maksimālu ieguldījumu izglītības mērķu sasniegšanā.

Īstenojot Latvijas izaugsmes modeli, izglītības attīstības politikas centrā ir cilvēks, kuram iespējams iegūt izglītību visa mūža laikā. Mūžizglītības kontekstā tiek izvirzīti vairāki mērķi, kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem atkarībā no viņu vecuma, dzīvesvietas, sociālās piederības, kā arī atbilst katra indivīda interesēm, spējām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam pamatmērķis ir nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām, bet mērķi ir šādi:

• paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju apguves kvalitāti;

• nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu;

• paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos reģionos;

• stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības rīcībspēju.

Pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu izpildei nepieciešamais papildu finan­sējums:

2007.gadā – 57,2825 miljoni latu;

2008.gadā – 93,0638 miljoni latu;

2009.gadā – 64,9706 miljoni latu;

2010.gadā – 65,7963 miljoni latu;

2011.gadā – 68,8351 miljoni latu;

2012.gadā – 62,8119 miljoni latu;

2013.gadā – 65,5925 miljoni latu.

Pamatnostādņu ieviešanu nodrošina IZM struk­tūrvienības un tās pakļautībā esošās iestādes, kā arī citas centrālās valsts pārvaldes institūcijas, kas iesaistītas izglītības politikas īstenošanā. IZM koordinē valsts centrālās pārvaldes institūciju un pašvaldību izglītības pārvalžu un iestāžu darbību pamatnostādņu īstenošanā.

Pusotra gada laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), strādājot pie dokumenta sadarbībā ar visām izglītībā ieinteresētajām pusēm, bija iespēja uzklausīt sabiedrības domu, rīkot kopīgas darba grupas, tikšanās, diskusijas, pastāvīgi komunicēt, tādējādi uzklausot viedokļus un nepārtraukti pilnveidojot dokumenta kvalitāti. “Šī dokumenta lielākais ieguldījums ir tas, ka izglītības jomā kopīgi radīts attīstības modelis, kas domāts darbam un rīcībai, katra cilvēka un Latvijas sabiedrības labā,” uzsvēra Inita Juhņēviča, IZM Vispārējā izglītības departamenta direktora vietniece.

IZM speciālisti veica detalizētu situācijas analīzi izglītības nozarē un Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam īstenošanas izvērtējumu, kas balstīts gan uz statistikas datiem, gan Latvijas un starptautiskiem izglītības pētījumiem. Situācijas analīzes rezultātā tika konstatēts iepriekšējā plānošanas periodā sasniegtais un identificētas sasāpējušās problēmas izglītībā, piemēram, pirmsskolas izglītības piedāvājuma trūkums, pamatizglītības nepietiekamā kvalitāte, pedagogu profesijas zemais prestižs, profesionālās un augstākās izglītības piedāvājuma neatbilstība tautsaimniecības vajadzībām, nepietiekamā izglītības pieejamība u.c.

Lai pēc būtības risinātu minētās problēmas, kā arī īstenojot Latvijas izaugsmes modeli un Nacionālajā attīstības plānā noteikto, izglītības attīstības centrā tiek izvirzīts cilvēks, kuram būtu iespējas iegūt izglītību mūža garumā. Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķi tiek noteikti, lai pilnveidotu esošo sistēmu, kā arī lai īstenotu jaunas prioritātes.

Pamatnostādnēs noteiktie rīcības virzieni aptver formālās un neformālās izglītības jomas. Īpaša uzmanība veltīta pirmsskolas un pamatizglītības kvalitātei, profesionālās izglītības modernizācijai, augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanai, uzsverot darba tirgum atbilstošu praktisko iemaņu apguvei nepieciešamās mācību un studiju materiālās bāzes pilnveidi. Ir plānoti efektīvi pasākumi atbalsta nodrošināšanai bērniem ar speciālām vajadzībām, sociālās atstumtības riska grupām u.c. Lai to īstenotu, ir jāstiprina izglītības vadības rīcībspēja, t.sk. skolotāju darba kvalitātes nodrošināšana, sadarbības veicināšana ar vecākiem un sabiedrību.

Kopumā IZM Izglītības attīstības pamatnostādņu īstenošanai 2007.gadā ir plānojusi 57 miljonus latu. Uzdevumi pamatnostādnēs prioritārā secībā:

• ieviest un apmaksāt skolotāja palīga pedagoģisko darbu, atbalsta nodrošināšanai skolēniem (1.-6.kl.) ar mācīšanās grūtībām – 7,6922 miljoni latu;

• uzlabot profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sociālos apstākļus, no 2007. līdz 2010.gadam palielinot stipendijas vidēji līdz 20 latiem mēnesī; no 2011. līdz 2013.gadam līdz 40 latiem, kopā 2007.gadam 4,3611 miljoni;

• sagatavot struktūras modeli studiju programmu sadalījumam atbilstoši lauksaimniecības vajadzībām un nodrošināt tā īstenošanu augstākajā izglītībā (veicināta doktorantūras attīstība – vismaz 200 jaunas maģistra studiju vietas gadā, vismaz 100 jaunas doktora studiju vietas gadā; vismaz par 300 studiju vietām gadā palielināts vietu skaits dabaszinātņu, inženierzinātņu, medicīnas un vides zinātņu jomās. Nodrošināts stipendiju fonda pieaugums vismaz par 5% gadā) – 20 miljoni latu;

• nodrošināt nepārtrauktu valsts investīciju piesaisti izglītības iestāžu sakārtošanā un modernizēšanā – 16,952 miljoni latu.

Pēc Initas Juhņēvičas domām, “pamatnostādnes paredz veikt būtiskus uzlabojumus izglītības jomā, lai nodrošinātu katram Latvijas iedzīvotājam iespēju iegūt tādu izglītību, kas atbilstu katra individuālām interesēm, spējām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, tajā paredzētie pasākumi attiecas uz katru cilvēku neatkarīgi no viņa vecuma, dzīvesvietas, sociālās piederības u.c.”.

IZM ir gandarīta par paveikto un izsaka pateicību par ieguldīto darbu dokumenta tapšanā citu valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, profesionāļiem un ekspertiem izglītības jomā: Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, Izglītības vadītāju asociācijai, Darba devēju konfederācijai, Pašvaldību savienībai, Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, vecāku apvienībai “VISI”, konsultatīvajai padomei “Izglītība visiem”, kā arī visiem, kas snieguši savu ieguldījumu dokumenta tapšanā.

Izglītības attīstības pamatnostādnes ir būtiskākais izglītības politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības sistēmas attīstības mērķus turpmākajiem septiņiem gadiem, rīcības virzienus to īstenošanai, kā arī konkrētus darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas rādītājus.

Pamatnostādnēs noteiktā īstenošanai tiek izstrādāta IZM darbības stratēģija laikam no 2007. līdz 2009.gadam.

 

IZM: Par grozījumiem “Biznesa augstskolas Turība” Satversmē

Ministru kabineta (MK) 26.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu, citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina MK. 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, kuru pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes sapulce 2006.gada 1.februāra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izdarīt attiecīgus grozījumus SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmē.

MK rīkojuma projekts “Par SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes grozījumu apstiprināšanu” apstiprina SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes grozījumus. Šie grozījumi ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā, un tajos ir iekļautas prasības par studējošo īpatsvara izmaiņām SIA “Biznesa augstskola Turība” Satversmes sapulcē, kā arī tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas – vārds “finansu” tekstā aizstāts ar vārdu “finanšu”, vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārdi “likums “Par zinātnisko darbību”” aizstāts ar vārdiem “Zinātniskās darbības likums” u.c.

Ar grozījumiem tiek precizēta arī kļūda, kas ieviesusies SIA “Biznesa augstskola Turība” apstiprinātajā Satversmē, kur kļūdaini norādīts viens no dibinātājiem. 1993.gada 22.jūnija dibināšanas sapulces protokolā kā dibinātājs piedalījās nevis “SIA AVE ASTRA”, bet “SIA REINMAN”.

 

IZM: Par īpašuma Zasulauka ielā saglabāšanu valsts īpašumā

Ministru kabineta (MK) 26.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Zasulauka ielā 31, saglabāšanu valsts īpašumā”.

MK rīkojuma projekts sagatavots, lai ierakstītu zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā nekustamo īpašumu Rīgā, Zasulauka ielā 31.

Saskaņā ar 1997.gada 11.aprīļa pieprasāmā zemesgabala plānu nekustamais īpašums Rīgā, Zasulauka ielā 31, izvietots uz četriem gruntsgabaliem.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2002.gada 2.janvāra izziņai nekustamais īpašums – Zasulauka saimniecība (bijušā 23.grunts) – 1940.gada 21.jūlijā piederēja Rīgas pilsētai. Rīgas pilsētas Zemes komisija 2001.gada 18.decembrī apliecina, ka bijušais zemesgabala īpašnieks un viņa mantinieki nav pieteikušies īpašuma tiesību atjaunošanai. Kā apliecina Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2001.gada 18.decembra izziņa, zemesgabala īpašnieka mantinieki atjaunoja īpašuma tiesības uz zemesgabalu (bijušā 43.grunts).

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2002.gada 2.janvāra izziņai nekustamais īpašums Rīgas pilsētā (bijušā 44.grunts) kā atsevišķa hipotekārā vienība līdz 1940.gadam nav izdalīta. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2001.gada 18.decembra izziņa apliecina, ka bijušais zemesgabala īpašnieks un viņa mantinieki nav pieteikušies īpašuma tiesību atjaunošanai.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2001.gada 13.decembra izziņai nekustamais īpašums – Zasulauka muižas zemesgabals (bijušā 197.grunts) – 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai personai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2001.gada 18.decembra izziņa apliecina, ka bijušais zemesgabala īpašnieks un viņa mantinieki nav pieteikušies īpašuma tiesību atjaunošanai.

Ar Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2004.gada 17.jūnija lēmumu “Par zemesgabala Rīgā, Zasulauka ielā 31, platības un robežu plāna apstiprināšanu” apstiprināts zemes robežu plāns zemesgabalam ar platību 17348m². Tas izveidots, apvienojot bijušo zemesgabalu daļas, Rīgā, Zasulauka ielā 31, un ir paredzēts Rīgas Tehniskās koledžas rīcībā esošo ēku un būvju īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.pantu zemesgabals Rīgā, Zasulauka ielā 31, 17348 m² platībā piekrīt valstij.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2004.gada 17.augusta izrakstu no inventarizācijas lietām un Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra par nekustamo īpašumu Rīgā, Zasulauka iela 31, mācību korpusa, mācību darbnīcas un sadzīves korpusa tiesiskais valdītājs ir IZM. Ar Valsts komisijas 1985.gada 30.septembra aktu ekspluatācijā ir pieņemts profesionālās izglītības vajadzībām uzbūvēts komplekss. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantu mācību korpuss, mācību darbnīca un sadzīves korpuss Rīgā, Zasulauka iela 31, piekrīt valstij.

Atbilstoši MK 2000.gada 29.marta rīkojumam Nr.151 “Par Latvijas Pasta skolas, Rīgas Valsts tehniskās ģimnāzijas, Zasulauka arodvidusskolas un Rīgas Tehniskās koledžas reorganizāciju” Rīgas Tehniskā koledža ir minēto arodskolu tiesību un saistību pārņēmēja un nekustamā īpašuma lietotāja.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par prioritāriem sociālās iekļaušanas pasākumiem 2006.–2008.gadā

Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabinetā apstiprināts Nacionālais ziņojums par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.–2008.gadam. Ziņojumu izstrādājušas nozaru ministrijas, nosakot tajā konkrētus sociālās iekļaušanas pasākumus tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Nabadzības riskam pakļautie bērni un jaunieši, ģimenes, īpaši nepilnās un daudzbērnu ģimenes, un nabadzības riskam pakļautie pensionāri ir galvenās mērķa grupas, kurām tuvākajos gados plānots pastiprināts valsts atbalsts.

Kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzīts bērnu un jauniešu izglītības un nodarbinātības iespēju uzlabošana. Ņemot vērā, ka no skolām “atbirst” daudz skolēnu, plānots ieviest pedagoģiskās korekcijas programmas bērniem ar mācīšanās grūtībām, kā arī algot skolotāju palīgus darbā ar šādiem skolēniem. Tāpat paredzēti pasākumi bērnu ar īpašām vajadzībām un čigānu tautības bērnu integrācijai vispārējā izglītības sistēmā, kā arī pasākumi izglītības pieejamībai cietumos. Plānoti arī vairāki pasākumi jauniešu iesaistīšanai darba tirgū.

Lielāks valsts atbalsts ir plānots arī ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un nepilnām ģimenēm. LM iecerējusi vairākas izmaiņas pabalstu sistēmā, piemēram, paaugstināt ģimenes valsts pabalstu un izmaksāt “skolas naudu”, lai palīdzētu vecākiem sagatavot bērnus skolas gaitu uzsākšanai. Plānotas izmaiņas arī nodokļu likumdošanā, līdz 2008.gadam paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 50 latiem, kā arī nosakot augstāku nodokļu atvieglojumu apmēru par apgādībā esošām personām – līdz 35 latiem 2008.gadā.

Lai uzlabotu pensionāru situāciju, vecuma pensijas arī turpmāk tiks indeksētas divas reizes gadā, ņemot vērā faktisko cenu pieaugumu un vidējo apdrošināšanas algu pieaugumu valstī. Plānots, ka 2008.gadā vidējais vecuma pensijas apjoms pārsniegs 100 latus. Ir iecerēts paaugstināt pensijas vairākām pensionāru grupām, piemēram, mazo pensiju saņēmējiem, kas strādājuši kaitīgos darbos, kā arī minimālās pensijas saņēmējiem ar lielu apdrošināšanas stāžu. Pensijas neapliekamais minimums tiek paaugstināts līdz 165 latiem.

Dokumentā iekļauts arī Nacionālais pensiju stratēģijas ziņojums un Nacionālā veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes stratēģija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par tiesnešu atlases kārtības noteikšanu

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, akceptēja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kuri paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtība.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, pašlaik tiesneša amata kandidātu atlase ir pirmais posms tiesneša kandidatūras atbilstības izvērtēšanas procesā, kuram seko tiesneša amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošana. Pretstatā pēdējiem diviem posmiem pirmo posmu pašreiz neregulē ne ārējs, ne iekšējs normatīvais akts. Likums paredz, ka tieslietu ministrs nosaka tiesneša amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību, savukārt likumdevējs nav pilnvarojis ne tieslietu ministru, ne Ministru kabinetu noteikt tiesneša amata kandidāta atlases kārtību. Tāpēc pēc grozījumu spēkā stāšanās paredzēts izdot Ministru kabineta noteikumus “Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība”.

Grozījumi likumā paredz noteikt, ka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma apgabaltiesas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs var uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru var uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim. Abos gadījumos tiesnesi var aizstāt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo pašreizējais tiesnešu skaits administratīvajās tiesās nav pietiekams, lai izpildītu visas tiesneša amata vakances un spētu nodrošināt lietu savlaicīgu un ātru izskatīšanu, tādējādi novēršot lietu uzkrājumu veidošanos tiesās.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, grozījumi izdarīti arī likuma Pārejas noteikumos, samazinot prasības attiecībā uz nepieciešamo darba stāžu Administratīvās rajona tiesas, Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesneša amata kandidātiem, kā arī paredzot, ka šīm personām pēc atestācijas nokārtošanas piešķirama zemākā Augstākās tiesas tiesneša vai apgabaltiesas tiesneša pienākumu pildīšanai nepieciešamā klase.

Precizēts likuma pants, kas nosaka tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, nosakot: ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz šādu pabalstu, tad to var saņemt tikai viens no vecākiem.

Pašlaik tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. Savukārt grozījumos precizēts, ka bērna piedzimšanas pabalstu var saņemt tikai viens no bērna vecākiem gadījumā, ka abi atrodas atšķirīgos valsts dienestos.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimai.

 

TM: Par licencēšanu nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, apstiprināja kārtību, kādā veicama licencēšana nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai. Noteikumus kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Ministru kabineta (MK) noteikumi “Kārtība, kādā veic licencēšanu nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai” izstrādāti saskaņā ar likumu “Par Valsts zemes dienestu”, kurā noteikts, ka nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai nepieciešamos licencēšanas jautājumus regulē MK.

Pašlaik licences izsniedz VZD izveidota Licencēšanas komisija nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas licenču izsniegšanai. Komisiju veido VZD pārstāvji, Finanšu, Ekonomikas ministriju un TM, kā arī Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas eksperti. Jaunie noteikumi paredz, ka licencēšanas komisiju veidos TM, sastāvā iekļaujot pārstāvjus no TM, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, VZD un Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija. Līdz ar to komisijas lēmumus būs iespējams apstrīdēt TM atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām, saglabājot divpakāpju apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas kārtību.

Kā teikts noteikumu anotācijā, līdz šim valsts nodevas samaksa par licences izsniegšanu un tās derīguma termiņa pagarināšanu no komersantiem tika pieprasīta saskaņā ar MK noteikumiem “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”. Jaunajos noteikumos atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” un likuma “Par Valsts zemes dienestu” deleģējumam ir iekļauti valsts nodevas apmēri par konkrētā uzņēmējdarbības veida licencēšanu. Noteikumi paredz, ka turpmāk tiks diferencēts valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kuriem valsts nodevas apmērs ir noteikts uz pusi mazāks nekā komercsabiedrībām. TM ar valsts nodevas apmēra palīdzību vēlas atvieglot un veicināt individuālo komersantu iespējas iegūt licenci vai pagarināt tās derīguma termiņu.

Noteikumu būtiskākā atšķirība ir saistīta ar izsniegtās licences derīguma termiņu un tā pagarināšanu. Lai nevajadzīgi neierobežotu nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas licences iegūšanu, paredzēts vairs neierobežot licences derīguma termiņu. Pašlaik licence tiek izsniegta uz vienu gadu un pēc tam pagarināta. Turpmāk paredzēts izsniegt beztermiņa licenci, bet komersanta darbības uzraudzību veikt, nosakot tiem pienākumu iesniegt ikgadējas atskaites par licencēto komercdarbību. Par licences anulēšanu komisija lems, vadoties no atskaitēm un citas komisijas rīcībā esošās informācijas par konstatētajiem komersantu pārkāpumiem licencētās komercdarbības ietvaros.

Ņemot vērā praksē apzinātās nepilnības, noteikumos precizēti un skaidrāk izteikti pienākumi un tiesības komersantiem, kuri pretendē uz licences saņemšanu, licencēšanas komisijas darbība un tās lēmumu pieņemšanas procedūra un pamatojums, kā arī to apstrīdēšanas kārtība.

Paredzēts, ka jaunā kartība atvieglos un padarīs pārskatāmāku dokumentu iesniegšanu licences saņemšanai, kā arī precizēs licences anulēšanas kārtību.

Nekustamā īpašuma tirgus joprojām strauji attīstās, un būtiski turpina pieaugt pieprasījums noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Tādēļ šādā situācijā sevišķi svarīgi ir nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas procesu atstāt valsts uzraudzībā, ko arī turpmāk iespējams nodrošināt, saglabājot un precizējot samērīgus uzņēmējdarbības ierobežojumus komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus minētajā jomā.

 

TM: Par informācijas sniegšanu kadastra sistēmas uzturēšanai

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, pieņēma noteikumus par kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu. Noteikumus kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā Ministru kabinetam doto deleģējumu. Tie nosaka kārtību nepieciešamās informācijas sniegšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, informācijas sniegšanas kārtību un apjomu informācijai, ko iesniedz kadastra subjekti, vietējās pašvaldības un valsts institūcijas. Tāpat noteikta kārtība un apjoms informācijai, kādu sniedz darījumos iesaistītie kadastra subjekti, vietējās pašvaldības un valsts institūcijas, tajā skaitā Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata.

Kā minēts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumu pieņemšana nodrošinās Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai nepieciešamās informācijas saņemšanu un atvieglos datu apmaiņu starp institūcijām.

 

TM: Par aizliegumiem un ierobežojumiem bērnu nodarbināšanai

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, apstiprināja noteikumus, kuri paredz nodarbināšanas aizliegumus un ierobežojumus 11 līdz 18 gadus veciem bērniem, kuriem ar tiesas nolēmumu piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs.

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2006.gada 20.februāra rezolūciju Tieslietu ministrijai (TM) ir uzdots nodrošināt likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi. Likums paredz, ka sabiedriskais darbs ir bērna iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos darbos, ko bērns pilda bez atlīdzības savas dzīvesvietas apvidū no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā. Likums arī deleģē Ministru kabinetam noteikt nodarbināšanas aizliegumus un ierobežojumus bērniem, veicot sabiedrisko darbu.

Izpildot minētā likuma deleģējumu, TM ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus “Bērna nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi, veicot sabiedrisko darbu”, kas nosaka, ka bērnus aizliegts nodarbināt darbos, kuros viņi ir tieši pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, paaugstināts trokšņa līmenis, augstsprieguma elektrība, kancerogēnas un mutagēnas vielas, iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi. Noteikumos arī iekļauti dažādi ierobežojumi bērnu nodarbināšanai – darbs augstumā nedrīkst pārsniegt 1,5 metrus, noteiktas smaguma normas darbam, kas saistīts ar smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, atbilstoši bērna fiziskajām spējām un individuālajām īpašībām u.c.

 

TM: Par Olaines cietuma slimnīcas būvniecības gaitu

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, iepazinās ar Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu “Par Latvijas cietumu slimnīcas Olaines cietumā izveides problēmām un to risinājumiem”. To izstrādājuši TM speciālisti, saskaņojot ar Finanšu, Iekšlietu un Veselības ministrijām.

TM, izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, iesniedza informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu. Kā teikts TM pavadvēstulē, ir paredzēts atlikt Ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijas izskatīšanu, uzdot TM un Veselības ministrijai turpināt darbu pie ieslodzīto veselības aprūpes organizācijas modeļa izstrādes un tieslietu ministram līdz nākamā gada augustam iesniegt precizēto koncepciju izskatīšanai Ministru kabinetā. Bez tam TM kopā ar Iekšlietu ministriju tiek uzdots izstrādāt koncepciju par ieslodzīto konvojēšanu veselības aprūpes vajadzību nodrošināšanai un ieslodzīto apsardzi ārstniecības iestādēs, kuras atrodas ārpus ieslodzījuma vietām, un tieslietu ministram līdz nākamā gada aprīlim iesniegt to izskatīšanai valdībā.

Informatīvajā ziņojumā aprakstīta Olaines cietuma slimnīcas būvniecības gaita, kā arī izskaidrota Latvijas cietumu slimnīcas pārcelšanas nepieciešamība uz Olaines cietuma slimnīcu, paredzot nepieciešamos Ministru kabineta lēmumus attiecībā uz papildu nepieciešamo finansējumu nākamajiem diviem gadiem.

Kā teiks informatīvajā ziņojumā, 1995.gadā tika uzsākta ilgtermiņa Valsts investīciju programmas “Valsts cietumu rekonstrukcija” īstenošana, kuras ietvaros 1999.gada jūlijā Olaines cietuma teritorijā tika uzsākta tuberkulozes slimnīcas ieslodzītajiem būvniecība. Tuberkulozes slimnīcas būvniecība bija nepieciešama, jo 1998. un 1999.gadā Latvijas cietumos tika reģistrēts liels tuberkulozes izplatības uzliesmojums un izveidojās katastrofāla situācija ar tuberkulozes slimnieku ārstēšanu. Kopš tā laika situācija ar tuberkulozes saslimstību Latvijas cietumos dažādu pasākumu rezultātā krietni uzlabojās. Notiesāto, kas slimo ar tuberkulozi, skaits cietumos samazinājās no 745 (1999.gadā) līdz 249 (2005.gadā). Tomēr Investīciju projekta finansēšana tika pārtraukta finanšu līdzekļu trūkuma dēļ.

2004.gada novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu investīciju projekta īstenošanai TM no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem tika piešķirti 630000 latu. Savukārt likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam” Investīciju projekta īstenošanai tika piešķirts 1 000000 latu, bet likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” – 1010000 latu.

Tomēr no investīciju projekta īstenošanas uzsākšanas brīža bija pagājuši vairāki gadi, un izmaiņas notikušas arī normatīvajos aktos. Bez tam pēdējos gados vērojamais cenu pieaugums ir ievērojami palielinājis ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas. Ņemot vērā iepriekšminēto, kopējās investīciju projekta izmaksas ir pieaugušas no 3740000 līdz 6230000 latu.

Taču šajā laikā katastrofāli pasliktinājās situācija Latvijas cietumu slimnīcā, kura atrodas Rīgas Centrālcietumā. 2003.gadā tika izstrādāts slimnīcas renovācijas tehniskais projekts, taču finansējums tā īstenošanai netika piešķirts.

Latvijas cietumu slimnīcas slēgšanas sekas ir neprognozējamas, jo ieslodzītie būs jāārstē vispārējās veselības aprūpes sistēmā, kas valstij izmaksās ievērojami dārgāk. Šāda situācija arī būtiski palielinās sabiedrības apdraudējumu, jo veselības aprūpes pakalpojumi būs jāsniedz personām, kuras izdarījušas sevišķi smagus un smagus noziegumus, kā arī uz mūžu notiesātajiem. Tā kā ārstniecības iestādes nav nodrošinātas ar speciāliem drošības līdzekļiem, tad ir prognozējama daudz biežāka ieslodzīto bēgšana no ārstniecības iestādēm.

Ņemot vērā to, ka turpmākais cenu un citu izdevumu sadārdzinājums straujās inflācijas ietekmē ir neprognozējams, pēc iespējas ātrāka Olaines cietuma slimnīcas pabeigšana būtiski ietaupītu līdzekļus.

 

TM: Par Tiesu namu aģentūras valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu

Ministru kabinets otrdien, 26.septembrī, lēma par valsts akciju sabiedrības “Tiesu namu aģentūra” (TNA) valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2005. gadu.

Ministru kabineta rīkojums ir Tieslietu ministrijas (TM) kā TNA valsts kapitāla daļu turētāja priekšlikums saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Ar rīkojumu paredzēts noteikt TNA atšķirīgu minimālo valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2005.gadu 10% apmērā no kopējās peļņas jeb Ls 21423.

Savu saimniecisko darbību VAS “Tiesu namu aģentūra” 2005.gadā noslēdza ar Ls 214229 latu peļņu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamās peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām ir 27% no kapitālsabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas. Līdz ar to 2006.gadā no kopējās TNA peļņas Valsts kasē būtu jāieskaita 57842 lati. Kā minēts TM paskaidrojuma rakstā, saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem valdība pēc kapitāla daļas turētāja pamatota priekšlikuma valsts kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu par attiecīgo pārskata gadu, ja ir nepieciešams novērst draudus komercdarbības ilgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai.

TNA galvenie uzdevumi ir tieslietu nozares prasībām atbilstoša nekustamā īpašuma apsaimniekošana, TM, tās padotībā esošo iestāžu un tiesu nodrošināšana ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām, tiesu vienotās informācijas sistēmas izstrādes organizēšana un uzturēšana, kā arī tiesu nolēmumu indeksācija, sistematizācija un publiskošana. Pēdējos divos gados ir būtiski pieaudzis sniegto pakalpojumu apjoms, ko raksturo neto apgrozījuma pieaugums un apkalpojamo objektu – tiesas ēku un citu objektu – skaita pieaugums (no 11 objektiem 2003.gadā līdz 22 objektiem 2005.gadā).

2006.gadā TNA ir plānojusi realizēt vairākus remonta darbu projektus un kapitālieguldījumus pārņemtajās un īpašumā esošajās tiesu ēkās, kā arī uzsākusi vairāku būvniecības projektu realizāciju.

Nosakot zemāku dividendēs izmaksājamo peļņas procentu, brīvos finanšu līdzekļus un minimālo valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2005.gadu TNA ieguldīs Kurzemes apgabaltiesas ēkas renovācijā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu

Ministru kabineta 26.septembra sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ziemeļvidzemes reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam”.

Šāda plāna nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība. Vides ministrijas sagatavotā Ziemeļvidzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2006.–2013.gadam (AAP) mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā.

AAP arī ir definētas galvenās aktivitātes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai, par aktivitāšu īstenošanu atbildīgas institūcijas, nepieciešamais finansējuma apjoms un potenciālie finansējuma avoti.

 

VidM: Par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem

Ministru kabineta (MK) 26.septembra sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem”.

Izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt, kā arī vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuros izmanto sēru saturošu šķidro degvielu.

Projekts arī paredz kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē sēra dioksīda emisiju no stacionārajiem piesārņojuma avotiem un nosaka izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģos.

Noteikumu projekts pārņem ES direktīvas 1999/32/EK un 2005/33/EK prasības. Latvijas normatīvajos aktos direktīva 1999/32/EK jau ir pārņemta ar 2004.gada 2.marta noteikumiem Nr.125 “Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem”. Iestrādājot direktīvas 2005/33/EK prasības iepriekš minētajos noteikumos, būtu būtiski jāgroza esošā teksta redakcija un jāpapildina tā ar jaunām prasībām, tādēļ nolemts izdot jaunus MK noteikumus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalstu meža zemju ražības un vērtības saglabāšanā

Valdība otrdien, 26.septembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapu vairākām meža nozares atbalsta programmām.

Uz atbalstu varēs pieteikties lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai, mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiņai, lai paaugstinātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko vērtību, kā arī mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto postījumu vietās.

Atbalsts paredzēts, lai sekmīgi nodrošinātu racionālāku zemes izmantošanu, nesamazinātu meža zemju kopplatību, paaugstinātu mežaudžu produktivitāti un kvalitāti, kā arī zemes vērtību. Atbalsts mežsaimniecības attīstībai ir paredzēts, lai veicinātu meža platības nesamazināšanos, meža zemju ražības un vērtības saglabāšanu un paaugstināšanu caur investīcijām mežsaimniecības produktu konkurētspējas uzlabošanā vietējā un ārējā tirgū, kā arī lai paaugstinātu ekoloģisko, sociālo un ekonomisko vērtību mežsaimniecībā.

Pieņemtajos noteikumos ir sniegta informācija, kas palīdzēs pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanai, ir skaidrotas Vienotā programmdokumenta noteiktās prioritātes, pasākumi un aktivitātes, kuras paredzēts ieviest Latvijā, un izklāstītas pamatprasības, kas jāievēro, piesakoties uz struktūrfonda finansējumu.

Normatīvajā aktā norādīts, ka lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai paredzētā meža ieaudzēšanas likme ir 281,12 lati uz vienu hektāru, savukārt ieaudzētās mežaudzes un dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanas un aizsardzības izmaksas divus gadus, ieskaitot tās pieņemšanas gadu, – 98,39 lati uz hektāru gadā. Finansējums vienam pretendentam kopā nevar pārsniegt 50 hektārus mežaudzes ieaudzēšanai un kopšanai vienā gadā.

Atbalstam mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiņai, lai paaugstinātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko vērtību paredzētā mežaudžu uzlabošanas likme ir 245,98 lati uz vienu hektāru. Finansējums vienam pretendentam kopā nevar pārsniegt 50 hektārus mežaudzes uzlabošanai vienā gadā.

Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu radīto postījumu vietās paredzētā meža atjaunošanas likme ir 295,18 lati uz vienu hektāru.

Lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai ir paredzēts finansējums par mežaudžu ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantotās platībās, proti, platībās, kurās lauksaimnieciskā ražošana nav tikusi veikta (to vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ, un to neiekļauj augsekas sistēmā) vismaz vienu gadu pirms projekta ieviešanas – jaunaudzes ieaudzēšanas. Šajās platībās atbalsts nav paredzēts Ziemassvētku eglīšu stādījuma ierīkošanai.

Pieejamais sabiedriskais finansējums tiek piešķirts no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un nacionālā budžeta līdzekļiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMSILS: Par Nacionālās programmas iecietības veicināšanai īstenošanu

Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabineta sēdē izskatīta Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atskaite par 2006.gadā paveikto, īstenojot Nacionālo programmu iecietības veicināšanai, un priekšlikumi turpmākā darba uzlabošanai. Ministru kabinets pieņēma sekretariāta izstrādāto priekšlikumu mainīt Nacionālās programmas iecietības veicināšanai darba grupas sastāvu, tajā iekļaujot arī ekspertu seksuālo minoritāšu jautājumos, un līdz šī gada 1.novembrim sekretariātam uzdots iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem Nacionālajā programmā iecietības veicināšanai un Nacionālās programmas iecietības veicināšanai 1.pielikumā, papildinot tekstu ar vēl vienu mērķa grupu – seksuālajām minoritātēm. Līdz 1.novembrim sekretariātam jāiesniedz arī grozījumi sekretariāta nolikumā, kas paredz sekretariātam tiesības atbilstoši kompetencei īstenot un koordinēt darbības, kas saistītas ar visu veidu diskriminācijas izskaušanu.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad programmas ietvaros notika vairāki plānoti pasākumi, kuriem no valsts budžeta paredzētais finansējums ir 34000 latu, kā arī iepriekš neplānotas aktivitātes. Kopumā īstenoti vairāki sabiedrību informējoši un izglītojoši pasākumi, tajā skaitā organizēti semināri un diskusijas, veikti pētījumi, nodrošināta normatīvo aktu izstrāde un citas aktivitātes.

Šī gada jūnijā sekretariāts jau otro reizi iesniedza Eiropas Komisijai projektu “Latvia – equal in diversity” II (LED II) jeb “Latvija – vienlīdzība dažādībā”, kas paredz izglītot un iesaistīt tās grupas, pret kurām izpaužas diskriminācija un neiecietība, kā arī grupas, kuras veido informāciju par kultūras dažādību, sniedz konsultācijas par tiesisko statusu, tiesībām darba tirgū un izglītības jomā. Tāpat, lai īstenotu vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, sekretariāts izstrādāja sešus likumprojektus, no kuriem divi jau stājušies spēkā, bet četri atrodas izskatīšanai Saeimā.

Nozīmīgs darbs veikts jautājumos, kas skar seksuālās minoritātes. Līdz šim seksuālās minoritātes tika izslēgtas no programmas kā atsevišķa mērķa grupa, tomēr, atsaucoties uz sabiedrības plašajiem protestiem “Rīgas praida 2006” laikā, sekretariāts organizēja tikšanās ar abu pušu pārstāvjiem, lai veicinātu savstarpējo dialogu un novērstu vardarbības izpausmes. Sarunu laikā tika izvirzīti priekšlikumi veikt grozījumus Nacionālās programmas iecietības veicināšanai tekstā un Rīcības plānā, papildinot tos ar vēl vienu mērķa grupu – seksuālajām minoritātēm, kā arī koordinācijas darba grupas Nacionālās programmas iecietības veicināšanai 2005.–2009.gadā sastāvā iekļaut ekspertu seksuālo minoritāšu tiesību jautājumos.

Ar pilnu atskaiti iespējams iepazīties sekretariāta mājaslapā www.integracija.gov.lv.

Gunta Kāle, sekretariāta preses sekretāre