Ministru kabineta noteikumi Nr.790

Rīgā 2006.gada 26.septembrī (prot. Nr.49 9.§)

Noteikumi par dzelzceļa signalizācijas sistēmām

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzelzceļa signalizācijas sistēmu, signālu un signālierīču veidus, signālu nozīmi un to lietošanu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. blokposms – posma sliežu ceļa daļa, kas aprīkota ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, kuras signālierīces aizliedz ritošajam sastāvam iebraukt šajā sliežu ceļa daļā, ja tajā atrodas cits ritošais sastāvs;

2.2. iecirknis – funkcionāli saistītu staciju un posmu sliežu ceļu teritoriāls kopums;

2.3. manevri – ritošā sastāva pārvietošana ar vilces līdzekļiem un bez tiem, kā arī atsevišķu vilces līdzekļu pārvietošanās pa sliežu ceļiem, lai saformētu un izformētu vilcienu, pārvietotu ritošo sastāvu uz iekraušanas, izkraušanas, remonta un apkopes vietām vai stāvvietām;

2.4. posms – sliežu ceļš starp divām blakus esošām stacijām vai izmaiņas punktiem vai blakus esošu staciju un izmaiņas punktu.

3. Noteikumos noteikto signālu prasības ir saistošas visām personām, kas atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai tieši piedalās dzelzceļa satiksmē.

2. Signāli

2.1. Vispārējās prasības

4. Pēc uztveres signālus iedala redzes (vizuālie) un dzirdes (akustiskie) signālos.

5. Signālu uzdevums ir nodrošināt vilcienu kustības un manevru drošību un to precīzu organizāciju.

2.2. Redzes signāli

6. Rīkojuma vai norādījuma nozīme ir atkarīga no redzes signāla krāsas, veida, stāvokļa un signālrādījumu skaita.

7. Redzes signālu padošanai lieto šādas signālierīces:

7.1. luksoforus;

7.2. signāldiskus;

7.3. signāltāfeles;

7.4. signāllukturus;

7.5. signālkarodziņus;

7.6. signālrādītājus;

7.7. signālzīmes.

8. Atkarībā no lietošanas laika redzes signālus iedala:

8.1. dienas signālos – kurus padod diennakts gaišajā laikā (dienā). Šo signālu padošanai lieto signāldiskus, signāltāfeles, signālkarodziņus un signālrādītājus (pārmiju, ceļa aizsprostotāju un hidrokolonnu);

8.2. nakts signālos – kurus padod diennakts tumšajā laikā (naktī). Pie šiem signāliem pieder rokas un vilcienu signāllukturu, signāllukturu kārtīs un signālrādītāju noteiktas krāsas ugunis. Nakts signālus lieto arī dienā, ja ir migla, sniegputenis vai citi sliktas redzamības apstākļi, kad dienas apstāšanās signālu redzamība ir mazāka par 1000 m, ātruma samazināšanas signālu redzamība – mazāka par 400 m un manevru signālu redzamība – mazāka par 200 m;

8.3. diennakts signālos – kurus padod gan dienā, gan naktī. Pie šiem signāliem pieder noteiktas krāsas luksoforu ugunis, maršrutu un citi gaismas signālrādītāji, pastāvīgie ātruma samazināšanas signāldiski, kvadrātveida dzeltenas krāsas signāltāfeles (otrā puse zaļā krāsā), sarkanas krāsas signāldiski ar gaismas atstarotājiem kravas vilciena pēdējā vagona apzīmēšanai, signālrādītāji un signālzīmes.

2.3. Dzirdes signāli

9. Dzirdes signālus izmanto gan gaišajā, gan tumšajā diennakts laikā. Rīkojuma nozīme ir atkarīga no dzirdes signālu skaita un skaņas ilguma, kā arī no dažāda ilguma skaņu kombinācijas.

10. Dzirdes signālu padošanai lieto lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un drezīnu svilpes, rokas svilpes, signāltaures, sirēnas un petardes.

11. Petardes sprādziens liek ritošajam sastāvam nekavējoties apstāties.

3. Luksofori

3.1. Vispārējās prasības

12. Luksoforus pēc uzstādīšanas vietas iedala:

12.1. ceļa luksoforos – uzstāda sliežu ceļa (turpmāk – ceļš) labajā pusē dzelzceļa satiksmes virzienā vai virs ceļa ass, kuru šie luksofori norobežo;

12.2. lokomotīvju luksoforos – uzstāda vilces līdzekļu vadības kabīnē un atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena blokposma uz otru, kā arī brīdina par tā ceļa luksofora signālu, kuram tuvojas vilces līdzeklis.

13. Ceļa luksoforus atkarībā no lietošanas veida iedala:

13.1. ieejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) no posma iebraukt stacijā;

13.2. izejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izbraukt no stacijas uz posmu;

13.3. maršruta luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena stacijas rajona uz otru;

13.4. garāmejas luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) braukt no viena blokposma uz otru;

13.5. aizsega luksoforos – kas norobežo dzelzceļu krustojumus vienā līmenī ar citiem dzelzceļiem, tramvaja sliežu ceļiem un trolejbusu līnijām, kā arī norobežo paceļamos tiltus;

13.6. aizsprosta luksoforos – kas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) liek apstāties, ja ir apdraudēta kustības drošība uz pārbrauktuvēm, uz lielām dzelzceļa inženiertehniskām būvēm, kā arī stacijās norobežo vagonu sastāvus apskates un remonta laikā;

13.7. brīdinājuma luksoforos – kas brīdina par pamatluksofora (ieejas, garāmejas, aizsprosta un aizsega) rādījumu;

13.8. atkārtojuma luksoforos – kas informē par izejas vai maršruta luksofora atļaujošu signālu un uzkalna luksofora signālu, ja vietējo apstākļu dēļ pamatluksofora redzamība nav nodrošināta;

13.9. manevru luksoforos – kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus;

13.10. uzkalnu luksoforos – kas atļauj vai aizliedz vagonu palaišanu no uzkalna.

14. Viens ceļa luksofors var veikt vairāku ceļa luksoforu funkcijas (piemēram, ieejas un izejas, izejas un manevru, izejas un maršruta).

15. Vienu ceļa luksoforu (grupas luksoforu) var uzstādīt vairākiem stacijas ceļiem.

16. Pēc novietojuma ceļa luksoforus iedala:

16.1. mastu luksoforos (6.a, 6.b un 6.f zīm.);

16.2. pundurluksoforos (6.e zīm.);

16.3. luksoforos, kurus novieto uz tiltiņiem un konsolēm.

17. Luksoforos lieto pastāvīgi degošas vai pastāvīgi nedegošas, kā arī nemirgojošas un mirgojošas (periodiski iedegas un dziest) ugunis.

18. Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas sistēmu, garāmejas luksofora pastāvīgi nedegošas ugunis iedegas, kad ritošais sastāvs iebrauc blokposmā, kas atrodas pirms šī luksofora, un nodziest, kad ritošais sastāvs izbrauc no blokposma.

19. Automātiskās bloķēšanas garāmejas luksoforus apzīmē ar cipariem, visus pārējos – ar burtiem vai ar burtiem un cipariem.

20. Luksoforu signālu pamatnozīme (neatkarīgi no to novietošanas vietas un lietošanas veida) ir šāda:

20.1. viena zaļa uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu;

20.2. viena dzeltena mirgojoša uguns – atļauts braukt ar noteikto ātrumu, nākamajā luksoforā deg atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu;

20.3. viena dzeltena uguns – atļauts braukt, gatavojoties apstāties. Nākamajā luksoforā deg aizliedzošs signāls;

20.4. divas dzeltenas ugunis, no kurām augšējā ir mirgojoša – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu. Nākamajā luksoforā deg atļaujošs signāls;

20.5. divas dzeltenas ugunis – atļauts braukt garām luksoforam ar samazinātu ātrumu, gatavojoties apstāties pie nākamā luksofora. Vilciens uz pārmijas novirzās pa sānu ceļu;

20.6. sarkana uguns – Stāt! Aizliegts braukt garām luksoforam.

3.2. Ieejas luksofori

21. Ieejas luksoforu signālu nozīme ir šāda:

21.1. viena zaļa uguns – vilciens drīkst iebraukt stacijā pa galveno ceļu ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg atļaujošs signāls (1.a zīm.);

21.2. viena dzeltena mirgojoša uguns – vilciens drīkst iebraukt stacijā pa galveno ceļu ar noteikto ātrumu. Nākamajā luksoforā (maršruta vai izejas) deg atļaujošs signāls, kas liek braukt tam garām ar samazinātu ātrumu (1.b zīm.);

PILNS DOKUMENTS

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 30.septembri.