Vakar, 8. decembrī, vizītē Latvijā uzturējās Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes sociālās drošības ministre Andžela Īgla

Vakar, 8.decembrī, Apvienotās Karalistes sociālās drošības ministre Andžela Īgla Labklājības ministrijā tikās ar ministru Robertu Jurdžu (attēlos) un ministrijas valsts sekretāri Maiju Poršņovu. Ministri pārrunāja Apvienotās Karalistes un Latvijas sociālās drošības sistēmas turpmākās sadarbības iespējas, kā arī Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sagaidāmo ietekmi uz mūsu valsts sociālās drošības sistēmu.

Veidojot sociālās drošības, tai skaitā arī pensiju, sistēmu, Latvijas speciālisti izmantojuši arī Apvienotās Karalistes pieredzi. Jo īpaši to var sacīt par sociālās drošības principu administrēšanu un sociālo palīdzību.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Gatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā, Latvijai var būt noderīga Apvienotās Karalistes (kas šo ceļu jau ir veikusi) prakse.

Pašlaik mūsu valstī ES sociālās likumdošanas normas tiek salīdzinātas ar Latvijas sociālo likumdošanu. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas nacionālā sociālās apdrošināšanas sistēma saglabāsies, taču uz to attieksies ES koordinējoši noteikumi. Jo nacionālajām sociālajām tiesībām jābūt piemērojamām ES valstīs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre un ministrijas vadošie speciālisti 1995.gadā apmeklēja Apvienotās Karalistes Sociālās drošības valsts departamentu, kur tikās ar angļu speciālistiem un iepazinās ar šīs valsts sociālās drošības sistēmu un likumdošanu, sazaroto sociālo pabalstu un sociālās palīdzības, kā arī privāto pensiju fondu sistēmu. Bet 1997.gadā Labklājības ministrijas nozaru departamentu direktori valsts sekretāres vadībā apmeklēja Lielbritāniju, kur Sociālās drošības valsts departamentā iepazinās ar šīs ES dalībvalsts sociālās drošības, kā arī izglītības un nodarbinātības procesiem, to veidošanu, pārvaldīšanu un nozares ministrijas vadīšanu.

Vakar notika preses īssaiets, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes sociālās drošības ministre Andžela Īgla un mūsu valsts labklājības ministrs Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs sacīja, ka Latvijas sociālās problēmas ir analogas Lielbritānijai. Arī tur notiek reformas, un reformu mērķi ir līdzīgi. Sarunā apspriesta abu valstu sadarbības un informācijas apmaiņas iespēja Eiropas Savienības gaisotnē. Jo, iestājoties Eiropas Savienībā, likumi būs jāveido tā, lai jebkurš ES pilsonis varētu saņemt sociālo palīdzību, un jābūt iespējai šo palīdzību eksportēt un saņemt jebkurā valstī.

Ministri sprieduši arī par pensiju reformu. Latvijā ir sperts pozitīvs solis, iestrādājot līdztiesības normas. Pensionēšanās problēma ir sāpīga arī citās valstīs. Ar Lielbritāniju mums ir kopīgs arī jautājums par aģentūrām, kas sniedz sociālos pabalstus. Līdzīga ir pabalstu izsniegšanas motivācija. Kā sacīja ministrs, mums ir jāapgūst pozitīvās birokrātijas pieredze.

Sadarbība ar Apvienoto Karalisti būs galvenokārt administrācijas jomā. Ir nopietni jādomā par pensiju eksportu, jo, iestājoties Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīgi — kas un kā to veiks. Mūsu valstij šis process ir jāizpēta.

Apvienotās Karalistes sociālās drošības ministre sacīja, ka sarunu laikā Labklājības ministrijā izskanējuši daudzi interesanti viedokļi. "Mani pārsteidza, ka daudzas problēmas mums ir līdzīgas. Īpaši interesanta bija diskusija par pensijām." Arī Lielbritānijā daudz pensionāru dzīvojot lielā nabadzībā. Pensiju sistēmas reforma varētu ieviest pārmaiņas. Pašlaik katrā piektajā ģimenē kāds nestrādā un nav iesaistīts aktīvā darba tirgū. "Mūsu mērķis ir novērst priekšnoteikumus, kas veicina nabadzības paplašināšanos," sacīja viešņa. Lielbritānijas premjers esot izsludinājis, ka divdesmit gadu laikā jālikvidē bērnu nabadzība. Pašlaik katrs trešais bērns dzīvo nabadzībā. Lielbritānijā ir palielināti pabalsti bērniem, ir radīts nodrošinājums, lai bērnu vecāki savā darbā varētu vairāk nopelnīt. Ir ieviesti nodokļu kredīti un pievērsta uzmanība aprūpes pabalstiem. Lielbritānijā divi miljoni pensionāru saņem ļoti mazas pensijas, jo viņu izpeļņa bijusi niecīga. Tagad šiem cilvēkiem jāsaņem pabalsts. Pabalstu iespējas valstī esot visai plašas — ap pārdesmit dažādu veidu, arī aprūpes pabalsts cilvēkam, kas aprūpē invalīdu vai vecu cilvēku.

A.Īgla sacīja, ka, viņasprāt, Latvijas speciālisti varētu apmeklēt Lielbritāniju un sīkāk iepazīties ar valsts sociālās drošības dienestu darbu. Svētīga būtu aizjūras pensiju departamenta apmeklēšana. Jo ir vērts izpētīt, kā notiek pensiju eksportēšana. Vienam miljonam iedzīvotāju tiek nodrošināta pensiju saņemšana citās valstīs, bet kā šī pensija nonāk citā valstī? Tas ir liels un rūpīgs darbs, un Lielbritānijas pieredze arī mums lieti noderētu.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore