Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns iepazīstināja viesus ar komisijas pārstāvjiem un darbu likumdošanas jomā. Čehijas parlamenta delegācijas vadītājs Alfrēds Mihaliks informēja par savas valsts parlamenta darbu un Nacionālās ekonomikas, lauksaimniecības un transporta komisijas uzdevumiem un sastāvu. Komisijā strādā vienpadsmit deputātu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja politisko un ekonomisko situāciju abās valstīs, sasniegumus tautsaimniecībā un privatizācijas procesa gaitu un rezultātus. Vaicāts par patlaban vērojamo zināmu stagnāciju Čehijas ekonomikā, A.Mihaliks raksturoja pēdējo desmit gadu procesus, iedalot tos trīs galvenajos posmos — pāreja uz tirgus ekonomiku, radikālu ekonomisko reformu sagatavošana, kā arī mazo un lielo uzņēmumu privatizācija. Vislielākā uzņēmumu daļa tika privatizēta par kuponiem, tā panākot ātru privatizāciju, un tagad 85 procentus rūpnieciskās ražošanas apjoma veic privātuzņēmumi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis Ivars Godmanis uzsvēra Čehijas ekonomisko reformu pozitīvo ietekmi uz procesiem Latvijā. Viņš atzina, ka divas krīzes, ko pārcieta Latvijas bankas, ir pozitīvi iespaidojušas banku sistēmas attīstību. Pēdējos desmit gados ir pieauguši Latvijas Bankas ārējie aktīvi, saglabājusies stabila valsts valūta. Neatrisināti palikuši lielo uzņēmumu privatizācijas un sociālie jautājumi. Kaut gan privatizācijas procesam ir perfekti izstrādāta likumdošanas bāze, liela daļa iedzīvotāju īpašumā esošos privatizācijas sertifikātus vēl nav izlietojuši.

Sarunas noslēgumā tikšanās dalībnieki pauda gandarījumu par parlamentāro sadarbību un amatpersonu tikšanos, kas nodrošina informācijas apmaiņu un veicina savstarpējo sapratni.

Arī Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Čehijas Republikas Senāta Nacionālās ekonomikas, lauksaimniecības un transporta komisijas delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāti Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumi, sabiedrības integrācijas process Latvijā un Valsts valodas likumā iekļauto normu atbilstība starptautiskajiem standartiem.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns informēja Čehijas parlamentāriešus par Saeimas Eiropas lietu komisijas darbu un galvenajiem uzdevumiem, tostarp Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības standartiem un kontroli pār pieņemto likumu izpildi atbilstoši ES prasībām. Čehijas parlamenta delegācijas vadītājs Alfrēds Mihaliks pastāstīja, ka arī Čehijas parlamentā 1998. gadā tika izveidota Eiropas integrācijas komisija, kas paveikusi lielu darbu likumdošanas harmonizācijā.

Pārrunājot Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumus, tikšanās dalībnieki atzina, ka abām valstīm ir līdzīgi uzdevumi likumdošanas sakārtošanā un ekonomikā, virzoties uz kopīgo mērķi — integrāciju ES. Čehijas parlamentārieši pauda apņēmību īstenot šo mērķi jau 2003.gadā. E.Inkēns savukārt informēja viesus par Latvijas sasniegumiem likumdošanas saskaņošanā, kā arī par ES tiesību kopuma ( acquis ) pirmo piecpadsmit nodaļu sagatavošanu, kuras Latvija gatava piedāvāt kā iestāšanās sarunu tēmas. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas un īpaši Romano Prodi viedokli, ka galveno likumprojektu kopumam jābūt saskaņotam ar ES normām, taču, lai harmonizētu likumdošanu tādās problemātiskās jomās kā ekoloģija un infrastruktūras sakārtošana, ir nepieciešams pārejas periods. Abas puses bija vienisprātis, ka sarunās ar ES nedrīkst aizmirst arī valsts nacionālās intereses, tāpēc jāsagatavo perfekti argumenti, lai tās aizstāvētu. Viena no tām ir lauksaimniecības produktu tirgus aizsardzība, jo ES valstīs šī tautsaimniecības nozare saņem ievērojamas subsīdijas.

Čehijas parlamentārieši interesējās par 9.decembrī paredzēto Valsts valodas likuma otrreizējo caurlūkošanu Saeimā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns pauda viedokli, ka panākts optimāls kompromiss strīdīgākajos jautājumos, kas skar valsts valodas lietošanu publiskajos pasākumos un uzrakstos. Arī EDSO eksperti atzinuši, ka sagatavotais likums kopumā atbilst starptautiskajiem standartiem.

Saeimas preses dienests