Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunu divu latu monētu. Tā izgatavota modernā tehnoloģiskā risinājumā — bimetāla kalumā

2 lati (saīsināti — Ls 2).

Monētas priekšpuse (averss). Centrālajā aplī Latvijas Republikas lielā ģerboņa attēls. Ārējā gredzena augšdaļā puslokā izvietots uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, gredzena lejasdaļā — ar punktiem atdalīts gadskaitlis 1999. Monētas aizmugure (reverss). Centrālā apļa augšdaļā attēlota govs, zem tās — skaitlis 2. Ārējā gredzena lejasdaļā uzraksts LATI. Fona zīmējums (mākoņi un zāle) savieno centrālo apli ar ārējo gredzenu. Monētas josta. Vertikāli rievota; uz tās divi ar punktiem atdalīti uzraksti LATVIJAS BANKA.

Kāda ir būtiskākā jaunās monētas atšķirība

Monēta sastāv no divām daļām, kas katra kalta no cita sakausējuma. Centrālais aplis veidots no dzeltenīga metāla, bet ārējais gredzens — no sudraboti pelēcīga metāla, kāds ir arī līdzšinējais divu latu monētās. Jaunā monēta ir nedudz lielāka nekā jau zināmie divlatnieki. Tās izskata pamatā ir 1992.gada divi lati ar govs attēlu monētas aizmugurē, taču ir arī nelielas atšķirības. No naudas drošības viedokļa uzmanība jāpievērš izmaiņai monētas jostā — tagad tā ir vertikāli rievota, uz uz tās ir divi ar punktiem atdalīti uzraksti LATVIJAS BANKA. Iepriekšējās monētās uzraksti iestrādāti gludā virsmā.

Kādēļ nepieciešamas jaunas divu latu monētas

Kopš brīža, kad 1993.gada martā apgrozībā atgriezās lats, inflācija Latvijā ir pakāpeniski samazinājusies līdz attīstītajām valstīm raksturīgajam 3% līmenim. Arī lata kurss pret ārvalstu valūtām šo sešu gadu laikā saglabājies stabils — kā zināms, kopš 1994.gada februāra lata kurss pret pasaules nozīmīgāko valūtu grozu SDR ir palicis nemainīgs. Tātad arī lata monētas joprojām ir pietiekami vērtīga nauda, kuras drošībai pret viltošanu pievēršama īpaša uzmanība. Tādēļ nolemtas kalt divu latu monētu, izmantojot modernu tehnoloģisko risinājumu — bimetāla jeb divu atsķirīgu sakausējumu kalumu.

Jāatzīmē, ka Latvijas nauda ir pietiekami droša pret viltošanu un viltotās Latvijas naudas daudzums ir visai niecīgs un valstij nerada nekādas ekonomiska rakstura problēmas. Piemēram, šī gada pirmajos desmit mēnešos atklāto viltojumu kopsumma ir tikai 0,002% no 1.novembrī apgrozībā esošās naudas. Turklāt papīra naudas viltojumu nav gandrīz nemaz. Ls 2 monētas ir visai iecienītas norēķinos — apmēram 6 miljoni latu jeb trešdaļa no visu apgrozībā esošo monētu kopsummas ir divlatnieki. Taču tās ir iecienītas arī naudas viltotāju vidū, veidojot vairāk nekā trīs ceturtdaļas kopējā sešos gados atklātā viltojuma skaita 45 tūkstošu latu vērtībā. Tādēļ jaunās bimetāla monētas laišana apgrozībā padarīs vēl drošākus naudas lietotāju norēķinus un ievērojami apgrūtinās dzīvi noziedzniekiem.

Vai iepriekšējo laidienu divlatniekus nepieciešams mainīt pret jaunajiem

Apgrozībā turpmāk atradīsies kā jaunā, tā iepriekšējo laidienu divlatnieki. Gan jaunā bimetāla monēta, gan iepriekš kaltās monētas ar govs attēlu un etnogrāfisko rakstu ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Cilvēkiem nav nepieciešamības mainīt vecās monētas pret jaunajām.

Kad jaunās monētas nonāks cilvēku rokās

Lēmums par šo nudaszīmju laišanu apgrozībā ir pieņemts, tā ka varētu šo monētu bankās saņemt jau rīt. Latvijas Banka emitē naudu ar banku starpniecību. Bankas izvēlas to nominālu naudaszīmes, kuras vēlas to klienti — noguldītāji, firmas un valsts iestādes (algu izmaksām) u.c. Tātad cilvēkiem, saņemot naudu bankās, veikalos, pastā un citur, var gadīties kā veco, tā jaunā laidiena divlatnieki.

Kur kalti jaunie divlatnieki

Jaunie divlatnieki kalti Lielbritānijas Karaliskajā monētu kaltuvē, kas ieguva kalšanas tiesības starptautiskā konkursā. Šajā kaltuvē tapušas Latvijas pirmskara divu latu un citu nominālu sudraba monētas. Deviņdesmitajos gados bez jaunajām bimetāla monētām Lielbritānijā kaltas arī vairākas Latvijas jubilejas un piemiņas sudraba monētas, tai skaitā arī Rīgas astoņsimtgadei veltītā astoņu monētu sērija un tūkstošgades mijas monēta — poga.

Vai naudas viltošana ir smags noziegums, un kāds sods par to gaida

Naudas viltošana un viltotas naudas izplatīšana pasaulē tiek uzskatīta par ļoti nopietnu noziegumu. Latvijas Kriminālkodeksā par naudas viltošanu ir paredzēts smags sods. Par viltotu valsts kases zīmju, Valsts banaks zīmju, metāla naudas, valsts vērtspapīru vai ārzemju valūtas izgatavošanu nolūkā to izplatīt, kā arī šo viltojumu izplatīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem. Par tām pašam darbībām, ja tām ir nodarbošanās raksturs, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu, vai arī mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu.

Kā var iepazīties ar lata drošības pazīmēm

Latvijas Banka pēc dažāda nomināla naudas zīmju laišanas apgrozībā informē sabiedrību par naudaszīmju drošību ar televīzijas, radio, preses, interneta tīkla starpniecību. Esam izplatījuši bukletus ar Latvijas naudas un tās drošības pazīmju attēliem, nosūtījuši uzlīmes ar naudas pretviltošanas elementu aprakstiem izlīmēšanai vietās, kur notiek norēķini, piemēram, preses kioskos, pasta nodaļās. Turklāt gadījumos, kad ticis atklāts kāds jauns viltotāju paņēmiens, esam aicinājuši cilvēkus pārbaudīt savu naudu, vēršot uzmanību uz konkrētajām viltojumu pazīmēm. Galvenais, ko vēlamies panākt, — lai cilvēki būtu uzmanīgi un sevis pašu labā labi pazītu savas valsts naudu.

Ko darīt, ja saņemat viltotu monētu vai banknoti

Lai cik labi aizsargāta un droša ir kādas valsts nauda, noziedznieki to mēģina viltot, un viltojumi var nonākt iedzīvotāju rokās. Ja cilvēks atklājis savā makā nokļuvušu viltotu naudas zīmi, tā līdz ar informāciju par viltojuma iegūšanas apstākļiem (ja tie ir konstatējami) nododama policijai. Jāuzsver, ka Latvijas Banka, tāpat kā centrālās bankas citās valstīs, viltotu naudu pret īstu nemaina — citādi tā atbalstītu viltotājus.

Vai viltotas naudas nodošana tiek materiāli kompensēta

Vienīgi tad, ja, tiesājot konkrētā viltojuma autorus, ražotājus un izplatītājus, tiem tiek konfiscēta manta un no tās iespējams atlīdzināt piekrāpto cilvēku zaudējumus. Taču, nododot viltojumu varas iestādēm, cilvēks izdara pakalpojumu pārējiem likumīgajiem naudas lietotājiem, neslēpjot un neveicinot noziegumu un palīdzot to atklāt. Vēlreiz uzsveram, ka viltojumu skaits pret naudas daudzumu apgrozībā ir ārkārtīgi neliels, turklāt viltojumi parasti ir viegli atklājami. Tādēļ, naudu pārbaudot, cilvēki paši sevi var pasargāt no nepatīkamiem pārsteigumiem.

Ko darīt veikalniekim, kasieriem u.c., ja tiem mēģina "iesmērēt" viltotu naudu — īpaši tad, ja lielāku apjomu

Ja jūs uzskatāt, ka jums iedots viltojums, neatdodiet to personai, no kuras to saņēmāt. Ja iespējams, neapdraudot sevi, aizturiet viltojuma devēju. Ziņojiet policijai. Iegaumējiet naudas devēja izskatu, pierakstiet naudaszīmju numurus un, ja iespējams, arī viltojuma devēja transportlīdzekļa pazīmes. Viltotās naudaszīmes nododamas tikai policijai.

Ko darīt, ja, veicot maksājumu, jauno monētu atsakās pieņemt

Kā jau teikts, tagad trīs veidu divlatnieki ir oficiāls maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Ja cilvēks kārto maksājumu veikalā, iestādē vai ar kādu citu juridisku personu un tā atsakās pieņemts divu latu vai cita nomināla apgrozībā esošu lata naudaszīmi, tad par šo faktu būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests. Administratīvo pārkāpumu kodeksā vainīgajām personām par šādu pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz 50 latiem. Sods pieaug, ja šāda darbība konstatēta vairākkārt.

Edžus Vējiņš, Latvijas Bankas preses sekretārs