ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 14. septembra Zemes ierīcības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.10.2006., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/144787
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Zemes ierīcības likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) zemesgabals — zemes vienība, kas norobežota ar pastāvīgiem situācijas elementiem (piemēram, ceļiem, hidrogrāfijas elementiem, reljefa kontūrām) vai apvidū noteiktām robežām;
2) zemes ierīcība — tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemesgabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai;
3) zemes ierīcības projekts — vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai, atsevišķam nekustamam īpašumam vai zemesgabalam izstrādāts teritorijas sakārtošanas un zemes izmantošanas apstākļu uzlabošanas pasākumu projekts;
4) starpgabals — atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi;
5) zemes konsolidācija — fizisko vai juridisko personu, valsts vai pašvaldības ierosināts sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu;
6) zemes lietošanas veids — zemes platības raksturojums saskaņā ar tās dabiskajām īpašībām un zemes pašreizējo saimniecisko izmantošanu, kas atbilst zemes lietošanas veidu klasifikatoram.
1) zemesgabals — zemes vienība, kas norobežota ar pastāvīgiem situācijas elementiem (piemēram, ceļiem, hidrogrāfijas elementiem, reljefa kontūrām) vai apvidū noteiktām robežām;
2) zemes ierīcība — tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemesgabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai;
3) zemes ierīcības projekts — vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai, atsevišķam nekustamam īpašumam vai zemesgabalam izstrādāts teritorijas sakārtošanas un zemes izmantošanas apstākļu uzlabošanas pasākumu projekts;
4) starpgabals — atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi;
5) zemes konsolidācija — fizisko vai juridisko personu, valsts vai pašvaldības ierosināts sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu;
6) zemes lietošanas veids — zemes platības raksturojums saskaņā ar tās dabiskajām īpašībām un zemes pašreizējo saimniecisko izmantošanu, kas atbilst zemes lietošanas veidu klasifikatoram.
2.pants. Likuma mērķis ir sekmēt zemes īpašumu sakārtošanu, kā arī zemes resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nosakot zemes ierīcības darbu veidus, izpildes kārtību un zemes ierīcībā iesaistīto personu tiesības un pienākumus.
3.pants. Zemes ierīcība ietver:
1) zemes ierīcības projekta izstrādi;
2) zemes lietošanas veida noteikšanu.
1) zemes ierīcības projekta izstrādi;
2) zemes lietošanas veida noteikšanu.
4.pants. (1) Zemes ierīcības darbus veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta.
(2) Sertifikātu zemes ierīcības darbu veicējam izsniedz Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija.
(3) Par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts nodevu.
(4) Sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, tā termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.
(2) Sertifikātu zemes ierīcības darbu veicējam izsniedz Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija.
(3) Par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts nodevu.
(4) Sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, tā termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.
5.pants. Zemes ierīcības projektu ierosina:
1) zemes īpašnieks vai vairāki īpašnieki attiecībā uz saviem īpašumiem vai būvju īpašnieki pēc saskaņošanas ar zemes īpašniekiem, ja būves atrodas uz svešas zemes un ir patstāvīgi īpašuma objekti;
2) valsts tiešās pārvaldes iestāde attiecībā uz valstij piekrītošo zemi, ja tas nepieciešams valsts vai sabiedrības interesēs. Par ierosinājumu tiek informēts attiecīgais zemes īpašnieks, ja zemes ierīcības projekts skar viņa īpašumā esošo zemi;
3) pašvaldība attiecībā uz tai piekrītošo zemi, ja tas nepieciešams šīs pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Par ierosinājumu tiek informēts attiecīgais zemes īpašnieks, ja zemes ierīcības projekts skar viņa īpašumā esošo zemi;
4) valsts tiešās pārvaldes iestāde vai pašvaldība attiecībā uz nekustamiem īpašumiem, kuriem paredzēta piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;
5) objekta īpašnieks, ja attiecīgajam objektam ir noteikta aizsargjosla;
6) aizsargājamo teritoriju pārvaldes attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
1) zemes īpašnieks vai vairāki īpašnieki attiecībā uz saviem īpašumiem vai būvju īpašnieki pēc saskaņošanas ar zemes īpašniekiem, ja būves atrodas uz svešas zemes un ir patstāvīgi īpašuma objekti;
2) valsts tiešās pārvaldes iestāde attiecībā uz valstij piekrītošo zemi, ja tas nepieciešams valsts vai sabiedrības interesēs. Par ierosinājumu tiek informēts attiecīgais zemes īpašnieks, ja zemes ierīcības projekts skar viņa īpašumā esošo zemi;
3) pašvaldība attiecībā uz tai piekrītošo zemi, ja tas nepieciešams šīs pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Par ierosinājumu tiek informēts attiecīgais zemes īpašnieks, ja zemes ierīcības projekts skar viņa īpašumā esošo zemi;
4) valsts tiešās pārvaldes iestāde vai pašvaldība attiecībā uz nekustamiem īpašumiem, kuriem paredzēta piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;
5) objekta īpašnieks, ja attiecīgajam objektam ir noteikta aizsargjosla;
6) aizsargājamo teritoriju pārvaldes attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
6.pants. Zemes ierīcības darbus vai esošā zemes ierīcības projekta izvērtēšanu un apstiprināšanu finansē to ierosinātājs, izņemot Aizsargjoslu likumā noteiktos gadījumus. Ja zemes ierīcības darbus ierosina vairākas šā likuma 5.panta 1.punktā minētās personas, katras personas līdzfinansējuma daļu nosaka proporcionāli zemes ierīcības projektā ietvertajai tās īpašumā esošajai zemes platībai vai savstarpēji vienojoties.
II nodaļa. Zemes ierīcības projekta izstrāde
7.pants. Zemes ierīcības projektu izstrādā, ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.
8.pants. Zemes ierīcības projektu izstrādā šādiem zemes ierīcības darbiem:
1) zemesgabalu robežu pārkārtošanai;
2) zemesgabalu apmaiņai vai starpgabalu likvidēšanai;
3) zemesgabalu (arī kopīpašumā esošo) sadalīšanai;
4) zemes konsolidācijai;
5) piekļūšanas iespēju nodrošināšanai zemesgabalam;
6) pieejas nodrošināšanai publiski izmantojamām zemes platībām (teritorijām);
7) uz zemesgabalu attiecināmo teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto nekustamā īpašuma apgrūtinājumu konkretizēšanai.
1) zemesgabalu robežu pārkārtošanai;
2) zemesgabalu apmaiņai vai starpgabalu likvidēšanai;
3) zemesgabalu (arī kopīpašumā esošo) sadalīšanai;
4) zemes konsolidācijai;
5) piekļūšanas iespēju nodrošināšanai zemesgabalam;
6) pieejas nodrošināšanai publiski izmantojamām zemes platībām (teritorijām);
7) uz zemesgabalu attiecināmo teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto nekustamā īpašuma apgrūtinājumu konkretizēšanai.
9.pants. (1) Zemes ierīcības projektu šā likuma 8.pantā minētajiem zemes ierīcības darbiem izstrādā tām teritorijām, kurām normatīvie akti būvniecības, vides aizsardzības, reģionālās un telpiskās plānošanas politikas jomā vai vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumi neparedz detālplānojumu izstrādi.
(2) Teritorijai, kurai ir spēkā esošs detālplānojums vai saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu paredzēta detālplānojuma izstrāde, bet jāveic arī šā likuma 8.pantā minētie zemes ierīcības darbi, zemes ierīcības projektu var izstrādāt kā papildinājumu detālplānojumam, ievērojot likuma nosacījumus attiecībā uz zemes ierīcības projekta izstrādi.
(2) Teritorijai, kurai ir spēkā esošs detālplānojums vai saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu paredzēta detālplānojuma izstrāde, bet jāveic arī šā likuma 8.pantā minētie zemes ierīcības darbi, zemes ierīcības projektu var izstrādāt kā papildinājumu detālplānojumam, ievērojot likuma nosacījumus attiecībā uz zemes ierīcības projekta izstrādi.
10.pants. (1) Zemes ierīcības projekts sastāv no paskaidrojuma raksta un grafiskās daļas. Zemes ierīcības projekta izstrādes kārtību, tā saturu, prasības attiecībā uz paskaidrojuma rakstu un grafisko daļu nosaka Ministru kabinets.
(2) Zemes ierīcības projekta grafisko daļu veido Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92 ar projektam nepieciešamo detalizācijas pakāpi.
(2) Zemes ierīcības projekta grafisko daļu veido Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92 ar projektam nepieciešamo detalizācijas pakāpi.
11.pants. (1) Zemes ierīcības projekta izstrādē piedalās ieinteresētie īpašnieki, iesniedzot savus priekšlikumus.
(2) Ja zemes ierīcības projekts izstrādājams īpašumam, kas apgrūtināts ar kredītsaistībām, attiecīgā projekta izstrādei nepieciešama kreditora rakstveida piekrišana.
(2) Ja zemes ierīcības projekts izstrādājams īpašumam, kas apgrūtināts ar kredītsaistībām, attiecīgā projekta izstrādei nepieciešama kreditora rakstveida piekrišana.
12.pants. (1) Zemes ierīcības projekta izstrādātājam ir pienākums izvērtēt šā likuma 11.panta pirmajā daļā minēto personu priekšlikumus un divu nedēļu laikā rakstveidā informēt tās par šo priekšlikumu ievērošanu vai noraidīšanu, norādot noraidīšanas pamatojumu. Priekšlikumus un atbildes uz tiem reģistrē un apkopo atbilstoši lietvedības noteikumiem un pievieno zemes ierīcības projektam.
(2) Izstrādājot zemes ierīcības projektu, tā izstrādātājs uzaicina projekta īstenošanā iesaistītās personas uz pārrunām par iesniegtajiem priekšlikumiem un iespējām tos realizēt.
(2) Izstrādājot zemes ierīcības projektu, tā izstrādātājs uzaicina projekta īstenošanā iesaistītās personas uz pārrunām par iesniegtajiem priekšlikumiem un iespējām tos realizēt.
13.pants. Zemes ierīcības projektu neizstrādā zemes īpašumiem, par kuriem ir ierosināta tiesvedība un zemesgrāmatā izdarīta aizlieguma atzīme vai uz kuriem ir atklājies mantojums.
14.pants. Zemes ierīcības projekta izstrādi kopīpašumā esoša zemesgabala sadalīšanai atsevišķos īpašumos ierosina visi tā kopīpašnieki vai kāds no viņiem, lai sev piederošo domājamo daļu nodalītu atsevišķā īpašumā.
15.pants. (1) Kopīpašnieki nevar pieprasīt kopīpašumā esoša zemesgabala sadalīšanu reālās daļās, ja atdalāmie zemesgabali neatbilst vietējā pašvaldībā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kā arī citiem normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem.
(2) Ja zemes un būves kopīpašumā esoša būve nav sadalāma, no zemes un būves kopīpašuma var nodalīt būvi kopā ar tās uzturēšanai nepieciešamo zemesgabalu, ja tas atbilst vietējā pašvaldībā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Minētā zeme kopā ar būvi atstājama kopīpašumā, bet pārējo zemi var sadalīt atsevišķos īpašumos, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto.
(3) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki nevar pieprasīt kopīpašumā esoša mājas uzturēšanai nepieciešamā zemesgabala sadalīšanu.
(2) Ja zemes un būves kopīpašumā esoša būve nav sadalāma, no zemes un būves kopīpašuma var nodalīt būvi kopā ar tās uzturēšanai nepieciešamo zemesgabalu, ja tas atbilst vietējā pašvaldībā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Minētā zeme kopā ar būvi atstājama kopīpašumā, bet pārējo zemi var sadalīt atsevišķos īpašumos, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto.
(3) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki nevar pieprasīt kopīpašumā esoša mājas uzturēšanai nepieciešamā zemesgabala sadalīšanu.
16.pants. Sadalot kopīpašumā esošu zemesgabalu, nav pieļaujama starpgabalu veidošana.
17.pants. Izstrādājot zemes ierīcības projektu zemesgabalu robežu pārkārtošanai un zemesgabalu apmaiņai, ievēro nosacījumu, ka apmaināmo zemesgabalu kadastrālajai vērtībai jābūt vienādai, bet, ja tas nav iespējams, — paredz zemes vērtības izlīdzināšanu ar piemaksu naudā, īpašniekiem vienojoties. Ja zemes īpašnieki nevar vienoties, zemes robežu pārkārtošanu un zemesgabalu apmaiņu neizdara.
18.pants. (1) Par zemes ierīcības projekta izstrādi, tā finansēšanas kārtību un būtiskajiem zemes ierīcības darba uzdevumiem ieinteresētie zemesgabalu īpašnieki noslēdz vienošanos.
(2) Pēc zemes ierīcības projekta izstrādes zemesgabalu īpašnieki ar savu parakstu apliecina, ka piekrīt projekta risinājumu īstenošanai, zemesgabalu apmaiņas vai kompensācijas nosacījumiem, kā arī saskaņo projektēto zemesgabalu robežas.
(2) Pēc zemes ierīcības projekta izstrādes zemesgabalu īpašnieki ar savu parakstu apliecina, ka piekrīt projekta risinājumu īstenošanai, zemesgabalu apmaiņas vai kompensācijas nosacījumiem, kā arī saskaņo projektēto zemesgabalu robežas.
19.pants. (1) Pirms sertificētas personas izstrādātā zemes ierīcības projekta apstiprināšanas vietējā pašvaldībā projekta izstrādātājs iesniedz šo projektu attiecīgajai Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai, kura sniedz atzinumu par tā atbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām.
(2) Zemes ierīcības projektu apstiprina vietējā pašvaldība, izdodot administratīvo aktu.
(2) Zemes ierīcības projektu apstiprina vietējā pašvaldība, izdodot administratīvo aktu.
20.pants. Zemes ierīcības projekta izstrādes ierosinātājs iesniedz vietējai pašvaldībai apstiprināšanai projektu trijos eksemplāros. Vietējā pašvaldība divu nedēļu laikā vienu apstiprinātā projekta eksemplāru un projekta grafisko daļu digitālā veidā vektordatu formā Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS-92 bez maksas iesniedz attiecīgajai Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai, bet otru nodod ierosinātājam. Trešais eksemplārs glabājams vietējās pašvaldības arhīvā.
21.pants. Ja zemes ierīcības projektā ietvertais īpašums ir bijis apgrūtināts ar kredītsaistībām, šo kredītsaistību pārvedumu uz jaunizveidojamo īpašumu (īpašumiem) un projektējamā zemesgabala ierakstīšanu zemesgrāmatā saskaņo ar kreditoru.
22.pants. Zemes ierīcības projekts īstenojams četru gadu laikā. Ja minētajā laikposmā tiek grozīts teritorijas plānojums, attiecīgi izvērtējams zemes ierīcības projekts. Ja izmaiņas attiecas uz zemes ierīcības projektā ietverto zemesgabalu, ieinteresētā persona ierosina projekta izvērtēšanu pašvaldībā. Ja zemes ierīcības projekts nav īstenots, ieinteresētā persona ierosina jauna zemes ierīcības projekta izstrādi vai esošā zemes ierīcības projekta izvērtēšanu un apstiprināšanu. Zemes ierīcības projekts ir īstenots, ja projektētie zemesgabali kadastrāli uzmērīti, reģistrēti nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīti zemesgrāmatā.
III nodaļa. Zemes lietošanas veidi
23.pants. Zemes lietošanas veidus nosaka un aktualizē, veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu. Zemes lietošanas veidu ierakstīšanu un uzskaiti nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā veic Valsts zemes dienests atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam.
24.pants. Zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.
Pārejas noteikumi
1. Zemes privatizācijas un zemes reformas kārtībā veidojamiem zemes īpašumiem zemes reformas laikā zemes ierīcības projektus izstrādā un apstiprina saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumiem Nr.264 "Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās" un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 21.februāra lēmumu "Par nolikuma "Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu" apstiprināšanu".
2. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.decembrim izdod:
1) sertificēšanas noteikumus zemes ierīcības darbiem atbilstoši šā likuma 4.pantam;
2) zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumus atbilstoši šā likuma 10.panta pirmajai daļai un 19.panta pirmajai daļai;
3) zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un noteikšanas kritērijus atbilstoši šā likuma 24.pantam.
1) sertificēšanas noteikumus zemes ierīcības darbiem atbilstoši šā likuma 4.pantam;
2) zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumus atbilstoši šā likuma 10.panta pirmajai daļai un 19.panta pirmajai daļai;
3) zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un noteikšanas kritērijus atbilstoši šā likuma 24.pantam.
3. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zemes ierīcības darbu veikšanas licences izsniedz līdz 2007.gada 31.decembrim. Līdz 2007.gada 31.decembrim izsniegtās zemes ierīcības darbu veikšanas licences un sertifikāti ir spēkā līdz dokumentā norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.
4. Persona, kurai zemes lietošanas tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", likumu "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" un likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai iesniedz zemesgrāmatu nodaļai zemes robežu plānu un zemes ierīcības projektu neizstrādā.
5. Valstij un pašvaldībai piekrītošo zemi ieraksta zemesgrāmatā atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai iesniedz zemesgrāmatu nodaļai zemes robežu plānu un zemes ierīcības projektu neizstrādā.
6. Attiecībā uz teritoriju, kurai nav izstrādāts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, bet kurā jāveic šā likuma 8.pantā minētie zemes ierīcības darbi, lēmumu par zemes ierīcības projekta izstrādi pieņem vietējā pašvaldība.
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 14.septembrī.
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 14.septembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 3.oktobrī