Ministru kabineta rīkojums Nr.745

Rīgā 2006.gada 28.septembrī (prot. Nr.49 27.§)

Par koncepciju “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma”

1. Atbalstīt koncepcijas “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma” (turpmāk — koncepcija) kopsavilkumā ietvertos risinājumus.

2. Noteikt Valsts kanceleju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Koncepcijas informatīvās daļas 6.sadaļā norādītajām atbildīgajām institūcijām izstrādāt tajā minētos likumprojektus un līdz 2007.gada 1.janvārim iesniegt tos noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

4. Šī rīkojuma 3.punktā minētajos likumprojektos paredzēt, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

5. Koncepcijas īstenošanu 2006.gadā nodrošināt no ministrijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados skatīt vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

(Ministru kabineta

2006.gada 28.septembra rīkojums Nr.745)

Koncepcijas “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma” kopsavilkums

Koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 10.maija sēdē noteikto uzdevumu (prot. Nr.28  1.§). Koncepciju izstrādāja darba grupa, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 14.jūnija rīkojumu Nr.254 “Par darba grupu koncepcijas izstrādei, lai noteiktu valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēmu”.

Koncepcijas mērķi

1. Sociālo garantiju sistēma ? motivējošs elements darba un publiski tiesisko attiecību uzsākšanai un saglabāšanai valsts sektorā.

2. Līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātajiem.

3. Vienota pieeja sociālo garantiju noteikšanai civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātajiem.

4. Saskaņots normatīvais regulējums.

Atbalstāmie problēmas risinājuma varianti

1. Bērna piedzimšanas pabalstu apmēru izlīdzināšana

Bērna piedzimšanas pabalstu apmēru izlīdzināšanai tiek piedāvāta trīspakāpju gradācijas sistēma (koncepcijas informatīvās daļas A 2.2.variants).

Saskaņā ar šo risinājuma variantu personas, kas valsts dienestā nostrādājušas:

– mazāk par trijiem gadiem, saņem bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā;

– no trijiem līdz sešiem gadiem, saņem bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā;

– sešus gadus un vairāk, saņem bērna piedzimšanas pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

Saskaņā ar šo risinājuma variantu gadā tiek ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 745000 latu apmērā.

Bērna piedzimšanas pabalsta noteikšana attiecināma uz valsts dienesta amatpersonām.

Koncepcijas ietvaros jēdziens “valsts dienests” ir publiski tiesiskās attiecības valsts civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī valsts drošības iestādēs.

2. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, kompensācijas (pabalsti) par veselībai nodarītu kaitējumu, veselības aprūpe

Vienotas valsts iestādēs nodarbināto personu apdrošināšanas sistēmas izveide (koncepcijas informatīvās daļas B 2 variants).

Normatīvajos aktos tiek noteikti vienoti kritēriji valsts iestādēs nodarbināto veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem. Iestāžu izdevumi apdrošināšanas polišu iegādei tiek ierobežoti, nosakot, ka vienas apdrošināšanas polises izmaksas nedrīkst pārsniegt noteiktu skaitu minimālo mēnešalgu.

Nosakot apdrošināšanas polises izmaksu robežas atbilstoši minimālajām mēnešalgām, jāņem vērā, ka Finanšu ministrija neizskata papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu valsts iestādēs nodarbināto personu veselības apdrošināšanas polišu izmaksu palielināšanai reizē ar minimālās mēnešalgas paaugstināšanu valstī, jo minimālās mēnešalgas paaugstināšana nav uzskatāma par kritēriju papildu finanšu līdzekļu pieprasīšanai valsts iestādē nodarbināto personu veselības apdrošināšanas polišu izmaksu palielināšanai.

1. Normatīvajos aktos tiek noteikts, ka iestāde var apdrošināt nodarbināto veselību, kā arī apdrošināt nodarbinātos pret nelaimes gadījumiem. Minētās izvēles iespējas attiecībā uz apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem neattiecas uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Valsts robežsardzi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, jo šajos dienestos nodarbinātās personas jāapdrošina pret nelaimes gadījumiem.

Personu veselība tiek apdrošināta šādi:

1.grupa – darba stāžs valsts iestādēs divi gadi un vairāk ? veselības apdrošināšanas polises cena nepārsniedz izmaksas, kas līdzvērtīgas 2,5 minimālajām mēnešalgām (225 lati);

2.grupa – darba stāžs valsts iestādēs mazāks par diviem gadiem ? veselības apdrošināšanas polises cena nepārsniedz izmaksas, kas līdzvērtīgas divām minimālajām mēneš­algām (180 latu).

2. Šī varianta 1.punktā noteiktā diferenciācija neattiecas uz personām, kuru amata pienākumi saistīti ar veselības un dzīvības apdraudējumu, t.i., uz nodarbinātajiem, kuru amata pienākumi atbilst Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” 6.pielikumā ietvertajam uzskaitījumam. Minētā diferenciācija neattiecas arī uz ārvalstīs nodarbinātajām personām.

3. Ievērojot, ka apdrošināšanas polises cena saistīta ar summu, par kādu persona apdrošināta, netiks grozīti normatīvajos aktos jau noteiktie nosacījumi attiecībā uz summu, par kādu tiek apdrošināta personu dzīvība un veselība (finanšu līdzekļu apmērs, kas izmaksājams, ja iestājies apdrošinātais risks). Apdrošināšanas summas, kas izmaksājamas personām, ja iestājas apdrošinātais risks, normatīvajos aktos noteiktas šādā apmērā:

– Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – līdz 24 mēnešalgām;

– tiesā un prokuratūrā – līdz 15 mēnešalgām (sk. koncepcijas informatīvās daļas 1.pielikumu).

4. Apdrošināšanas prēmiju izmaksas attiecināmas uz visām iestādē strādājošām personām – valsts amatpersonām un darbiniekiem vienlīdzīgi. Diferenciācija pieļaujama tikai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto apdrošināšanas prēmijas apmēra saistīšanu ar valsts iestādēs nostrādāto laiku.

5. Ievērojot to, ka apdrošināšanas līgumi parasti ir noslēgti uz vairākiem gadiem, nepieciešams attiecīgajos normatīvajos aktos noteikt pārejas periodu attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem, ja vienas apdrošināšanas polises izmaksas pārsniedz divu un 2,5 minimālo mēnešalgu apmēru. Proti, nepieciešams noteikt, ka ierobežojums vienas apdrošināšanas polises izmaksām negroza un neatceļ tādu saistību izpildi, kas izriet no noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem līdz attiecīgo līgumu termiņa beigām. Minētais nosacījums neattiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, tiesām un prokuratūrām.

Saskaņā ar šo risinājuma variantu papildus no valsts budžeta līdzekļiem nepieciešami 2908542 lati gadā, ja valsts iestādes, kuras līdz šim neapdrošināja nodarbināto veselību, izmantos tiesības nodrošināt minētās sociālās garantijas attiecīgajā iestādē nodarbinātajiem.

Apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu ierobežojumu noteikšana saskaņā ar iepriekšminēto risinājuma variantu attiecināma uz valsts dienesta amatpersonām, kā arī valsts iestāžu darbiniekiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbināto apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem (koncepcijas informatīvās daļas B 3 variants).

Normatīvajos aktos tiek noteikts, ka Valsts robežsardzē, Valsts uguns­dzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātie obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem.

Iestāžu izmaksas par personu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem ir vidēji trīs lati. Norādītā summa ir indikatīva, tās izmaiņas noteiks apdrošināšanas kompāniju piedāvājums, izvērtējot attiecīgajos dienestos nodarbināto veselības un dzīvības apdraudējumu. Iestāžu izmaksu amplitūda ir no 1,80 līdz pieciem latiem (sk. koncepcijas informatīvās daļas 2.pielikumu), papildus nepieciešams 51000 latu (17000 personu x 3, papildus vēl 1938 lati, ņemot vērā 3,8 % kadru mainību), lai Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nodarbinātās personas tiktu apdrošinātas pret nelaimes gadījumiem.

Saskaņā ar šo risinājuma variantu papildus no valsts budžeta līdzekļiem nepieciešami 52938 lati gadā.

Obligātā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem saskaņā ar minēto risinājuma variantu attiecināma uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātajiem.

3. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

Normatīvajos aktos, kas nosaka valsts amatpersonām izmaksājamos pabalstus, tiek veiktas izmaiņas, paredzot, ka atbrīvošanas pabalsts, ja likvidē iestādi vai amatu vai samazina nodarbināto skaitu, atkarīgs no personas nostrādātā laika valsts dienestā. Pabalsta apmēri tiek noteikti līdzvērtīgi Darba likumā noteiktajiem (koncepcijas informatīvās daļas D 2 variants).

Tā kā nav prognozējama personāla mainība noteiktās personu grupās (pēc nostrādātā gadu skaita iestādē), aprēķinus nav iespējams veikt.

Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata saskaņā ar minēto risinājuma variantu attiecas uz valsts dienesta amatpersonām.

Šajā koncepcijas kopsavilkumā iekļauto risinājuma variantu īstenošanai kopumā nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi 2 216 480 latu apmērā 2007.gadā un turpmākajos gados, ja valsts iestādes, kuras līdz šim neapdrošināja nodarbināto veselību, izmantos tiesības nodrošināt minētās sociālās garantijas attiecīgajā iestādē nodarbinātajiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis