Ekonomikas ministrija Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisija

Pārskata ziņojums

Par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzību

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisija veikusi pārbaudi saskaņā ar likumu "Par iekšējā tirgus aizsardzību", kas pieņemts 1999.gada 11.februārī, un ievērojot:

— PTO līgumu par iekšējā tirgus aizsardzību;

— Eiropas līgumu, kas nosaka asociētas attiecības starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, (OJ No L26/1 no 2.2.98. — turpmāk tekstā "ES–Latvijas Eiropas Līgums");

— Brīvās tirdzniecības līgumu starp Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Latvijas Republiku par lauksaimniecības produktu tirdzniecību ("Latvijas Vēstnesis", 1.12.1993., Nr.115);

— Brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku ("Latvijas Vēstnesis", 14.11.1997., Nr.298/299).

A. PROCEDŪRA

1. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisija 1999.gadam 21.maijā "Latvijas Vēstnesī" (Nr.167/168) publicēja paziņojumu par pārbaudes uzsākšanu attiecībā uz iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanu (turpmāk tekstā — "Paziņojums") pret cūkgaļas importu Latvijā (HS klasifikācijā ar kodu 0203).

2. Pārbaude tika ierosināta pēc Latvijas cūku audzētāju asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu Latvijas cūkgaļas ražotāju, 1999.gada 18.maijā iesniegtās sūdzības. Sūdzībā tika uzskaitīti pierādījumi tam, ka tiek nodarīti nopietni zaudējumi cūkgaļas ražošanas nozarei Latvijā, jo pieaug importētās produkcijas apjoms par aizvien zemākām cenām. Pēc iesnieguma apspriešanas un balstoties uz likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 5. un 6.panta nosacījumiem, tika pieņemts, ka iesniegums satur pietiekamus pierādījumus, lai tiktu ieviesti iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi.

3. Saskaņā ar likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 15.pantu augšminētajā iesniegumā tika izteikta prasība Komisijai ieviest pagaidu vietējā tirgus aizsardzības pasākumus, jo situācija bija acīmredzami kritiska. Veicot nepieciešamo pārbaudi, tika konstatēts, ka tiešām pastāv apstākļi, lai ieviestu tūlītējus pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus. 1999.gada 1. jūnijā "Latvijas Vēstnesī" (Nr.177/178) tika publicēts likums par pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem Latvijas cūkgaļai attiecībā uz cūkgaļas importu (HS klasifikācija 0203) — 70% muitas nodokļu (tarifa) likmes piemērošana ad valorem , bet ne mazāk par Ls 0,34 par kg preces. Pagaidu iekšējā tirgus pasākumi stājās spēkā 1999.gada 1.jūnijā.

4. Saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, kas izriet no LR iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), ES–Latvijas līgumu, Baltijas valstu BTL ar lauksaimniecības precēm un Latvijas–Polijas BTL, komisija informēja PTO, ES, Igaunijas, Lietuvas un Polijas oficiālās pārstāvniecības par to, ka ir saņemti pietiekami pierādījumi par nodarītiem nopietniem zaudējumiem Latvijas cūkgaļas ražošanas industrijai. Bez tam Komisija informēja pārstāvniecības, ka uzsāks pārbaudi par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību saskaņā ar likumu "Par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem", kā arī par savu lēmumu ieviest tūlītējus iekšējā tirgus pagaidu aizsardzības pasākumus no 1999.gada 1.jūnija.

5. Iepriekšminētās oficiālās pārstāvniecības tika lūgtas uz konsultācijām ar mērķi izskaidrot esošo situāciju un, ja iespējams, rast abpusēji pieņemamu risinājumu. Eiropas Komisija (Eiropas Savienības vārdā), Polijas Republikas valdība, Lietuvas un Igaunijas valdības pieņēma konsultāciju priekšlikumu. Minētās konsultācijas notika, ievērojot minēto starptautisko līgumu noteikumus, tika ņemti vērā visu valstu izteiktie komentāri par vietējo ražotāju iesniegumā ietverto informāciju un izteiktajām prasībām aizsardzībai pret importu un tā rezultātā radītajiem zaudējumiem Latvijas industrijai, kas ražo līdzīgus un/vai tieši konkurējošus produktus.

6. Publicējot Paziņojumu par pārbaudes uzsākšanu, Komisija lūdza visas ieinteresētās puses izteikt savas pretenzijas un darīt zināmu savu nostāju rakstiski, kā arī pieprasīt noklausīšanos 15 dienu laikā pēc Paziņojuma publicēšanas. Šeit būtu svarīgi atzīmēt, ka neviena cita bez to valstu valdību pārstāvniecībām, kas tika ielūgtas uz konsultācijām, ne arī kāda cita ieinteresētā puse neiesniedza savas pretenzijas minētajā laika termiņā.

7. 1999.gada 11.jūnijā, tas ir, sešas dienas pēc Paziņojumā noteiktā laika beigām, viens no Latvijas gaļas pārstrādātājiem (t.i. — gala lietotājs) paziņoja par savu ieinteresētību piedalīties lietas izskatīšanā un izklāstīja savu viedokli Komisijai rakstiski. Neilgi pēc tam, Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija, kas pārstāv 30% vietējo gaļas pārstrādātāju, arī deklarēja savu ieinteresētību procesā. Lai gan minētās prasības tika iesniegtas labu laiku pēc Paziņojumā oficiāli noteiktā termiņa beigām, minētajām pusēm tika dota iespējā piedalīties noklausīšanās procesā. Notika vairākas publiskas un individuālas noklausīšanās. Publiskajās noklausīšanās piedalījās prasītāji un vairāki gaļas pārstrādātāji to skaitā arī asociācijas pārstāvji. Komisijas nolēma uzklausīt arī šīs puses nevis tikai lietas prasītājus, lai varētu veikt pēc iespējas pilnīgāku pārbaudi.

8. Komisija izsūtīja aptaujas anketas par nodarīto zaudējumu visiem vietējiem ražotājiem, tika saņemtas 35 atbildes, tādējādi par 43,1% tiek pārstāvēta vietējā industrija (skat. definīciju "Vietējā industrija" tālāk).

9. Komisija centās izvērtēt visu pieejamo informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu un svarīgu, lai galīgi varētu noteikt importa radīto zaudējumu apjomu. Komisija veica tālāk minēto prasītāju pārbaudes vizītes. Tā kā pastāv ļoti liels skaits vietējo ražotāju, kas atbilst likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 1.5 pantam, bija nepieciešams pārbaudīt situāciju sešās vietējās ražotnēs, kas atspoguļotu situāciju vietējā industrijā un kas pārstāv 89,6% no pašreizējās izmantotās ražošanas jaudas (dzīvu cūku skaitu) no visiem iesnieguma iesniedzējiem. Tā kā nav īpašu ar likumu noteiktu atlases kritēriju likumā "Par iekšējā tirgus aizsardzību", atlases modelis tika izveidots pēc starptautiskajiem standartiem, kas balstās uz industrijas ģeogrāfisku pārstāvību, dažādiem ražošanas līmeņiem, dažādiem integrācijas līmeņiem (vai uzņēmumam pieder vai nepieder lopkautuve). Trīs no atlases modeļa fermām ražo tikai dzīvas cūka pārdošanai, savukārt otras trīs bija vertikāli integrētas, tas nozīmē, ka tām ir komerciāla rakstura lopkautuves un saldēšanas iekārtas. Tādējādi šie pēdējie trīs ražotāji var pārdot gan svaigu, gan atdzesētu, gan saldētu gaļu. Atlases modelī tika iekļauti šādi vietējie ražotāji:

* SIA "Uzvara–Strauti"; * A/S "Latgales Bekons"; * A/S "Jēkabpils labība"; * LLU MPS "Vecauce"; * SIA "Stari"; * SIA "Ancers".

10. Pārbaudes periods zaudējumu notikšanai bija no 1998.gada 1.maija līdz 1999.gada 30.aprīlim (turpmāk tekstā "Pārbaudes periods"). Tika savākti arī vēsturiski situāciju atspoguļojuši dati par uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājiem kopš 1996.gada līdz pat Pārbaudes perioda beigām. Periods, lai rastu pierādījumus nodarītajiem zaudējumiem, un it īpaši, lai noteiktu tās robežas lielumu, cik lielā mērā preces cena tika "nosista" un prece pārdota zem normālās tirgus cenas, arī ietilpst augšminētajā Pārbaudes periodā.

B. ATTIECĪGAIS PRODUKTS

11. Attiecīgais produkts ir svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa. Pašreiz šis produkts tiek klasificēts HS sistēmas ietvaros ar kodu 0203. Cūkgaļa tiek iegūta pēc dzīvu cūku nokaušanas. Pēc nokaušanas cūkgaļa tiek pārdota vai nu kā liemeņu puses vai kā kautķermeņa daļas, kuras var arī tālāk apstrādāt, piemēram sālīt, marinēt vai sagriezt gabaliņos u.tml., vai arī pārstrādāt gaļas produktos kopā ar citiem gaļas produktiem (desās, žāvētās desās, cīsiņos utt.) vai arī to var pārdot tūlītējam patēriņam. Cūku liemeņu puses tiek pārdotas gaļas pārstrādātājiem vai pārtikas tirgū, vai arī sagrieztas gabalos un izmantotas gaļas pusfabrikātu vai pārstrādātu gaļas produktu ražošanai.

12. Latvijā cūkgaļa tiek ražota vai nu lopkautuvēs, kuras pieder dzīvu cūku ražotājiem vai neatkarīgās lopkautuvēs, kas iepērk dzīvas cūkas no vietējiem ražotājiem. Šādas lopkautuves parasti iepērk sev nepieciešamo produkciju no vietējiem ražotājiem. Tādēļ importētā svaigā, atdzesētā vai saldētā cūkgaļa tiešā veidā ietekmē dzīvu cūku ražošanu Latvijā, kuras Latvijas cūkgaļas ražotāji nodod kaušanai neatkarīgās lopkautuvēs Latvijā.

C. ZAUDĒJUMI

1. Vietējās cūkgaļas ražošanas industrijas apraksts

Latvijas ražotāji

13. Latvijā attiecīgo produktu ražo:

* ražotāji, kuru vārdā tika iesniegta sūdzība un kuri aktīvi iesaistījās pārbaudes procesā ("iesaistījušies prasītāji")

* ražotāji, kuru vārdā sūdzība tika iesniegta, bet kuri aktīvi neiesaistījās pārbaudes procesā ("neiesaistījušies prasītāji")

* citi vietējie ražotāji, kuri nav prasītāji un kuri neiesaistījās pārbaudes procesā, bet kuri arī nebija pret pārbaudes procesa uzsākšanu.

14. Cūkgaļas ražotāji vai nu nodod savas cūkas kaušanai neatkarīgajām lopkautuvēm vai arī kauj tās paši savās fermās un pārdod cūkas liemeņu puses un/vai cūkas atsevišķas daļas gaļas pārstrādātājiem vai arī pārtikas tirgū. Gaļas pārstrādātājiem, kuri kauj cūkas un izmanto cūkgaļu gaļas pārstrādei un/vai pārdod to tālāk gaļas tirgū, pieder pašiem savas lopkautuves.

15. Attiecīgā produkta ražotāji Latvijā ir dažādi gan organizāciju lieluma, gan to struktūras ziņā. Ir gan fermas, kurās tiek nobaroti vairāki tūkstoši cūku vienlaicīgi, gan fermas, kurā audzē tikai vienu cūku. Vietējā ražošanā pašreiz notiek konsolidācijas process, neskatoties uz to, vēl joprojām pastāv ievērojams skaits ražotāju, kam pieder tikai, piemēram, viena cūka. Kopējais cūku skaits, kas tiek saražotas fermās, kurās ir mazāk par 10 cūkām, sastāda 30,5% uz 1999.gada 1.jūliju salīdzinājumā ar 41,5% 1998.gada 1.augustā un 36,6% 1999.gada 1.janvārī no kopējā cūku skaita Latvijā. Tomēr pašreiz svarīgākā attiecīgā produkta ražošana notiek fermās, kurās ir 50 vai vairāk cūku (šādas fermas bija 50,9% no kopējā cūku skaita 1999.gada 1.jūlijā, bet 1998.gada 1.augustā — 40,4%, savukārt 1999.gada 1.janvārī — 46,3%). Fermas, kuras nosaka cūkgaļas tirgus cenu to augstāko ekonomisko rādītāju un efektivitātes dēļ, ir tās, kurās ir 200 vai vairāk cūku vienlaikus (šādas fermas bija 40,5% no kopējā cūku skaita 1999.gada 1.jūlijā, 33,8% 1998.gada 1.augustā un 41,2% 1999.gada 1.janvārī). Visiem sūdzības iesniedzējiem ir vairāk nekā 200 cūku. Pastāv minimālās efektivitātes aprēķina skala, un tādēļ Komisijas pārbaude un analīze tika veikta attiecībā uz visiem cūkgaļas ražotājiem, kam pieder 50 vai vairāk cūku. Mazākas fermas tiek uzskatītas par nekomerciālām un tādām, kas tirgus cenas neietekmē. Turklāt ir neiespējami izpētīt visus datus arī no mazajām fermām, jo to visā valstī ir pārāk daudz (1999.gada 1.jūlijā vairāk nekā 55 000 Latvijas fermu bija mazāk nekā 50 cūku).

16. Kā jau teikts iepriekš, var uzskatīt, ka produkts, attiecībā uz kuru notiek pārbaude, ir tieši konkurējošs ar vietēji ražotajām cūkām, kas tiek pārdotas nokaušanai. Tas vai vietējie ražotāji pārdod dzīvas cūkas vai cūkgaļu, atkarīgs tikai no tā, vai ražotājiem ir pašiem sava kautuve vai nav. Jebkurā gadījumā cūkas, kas tiek pārdotas no fermām, tiek arī tūlīt nokautas un pārvērstas par cūku gaļu neatkarīgi no tā, vai kautuve pieder gaļas pārstrādātājiem, kas, balstoties uz gaļas pārstrādātāju asociācijas datiem, kuri arī ir šī procesa ieinteresētā puse, kauj aptuveni 80% Latvijas cūku, vai arī mazākā mērā — neatkarīgajās lopkautuvēs. Dzīvas cūkas kā tādas netiek pārdotas tirgū, izņemot to nelielo apjomu, kas tiek pārdotas nekomerciāliem mērķiem, tieši runājot par cūkgaļu, jo tie parasti ir sivēni vai kuiļi, kas tiek pārdoti šķirnes uzlabošanai. Tāpēc, lai definētu vietējo industriju, tika pieņemts par cūkgaļas ražotājiem uzskatīt gan tos ražotājus, kas pārdod cūkgaļu, gan dzīvas cūkas kaušanai neatkarīgās lopkautuvēs. Kā atklājās pārbaudes gaitā, Latvijas cūkgaļas ražošanas industrijā ir izveidots un lietošanā nostiprinājies speciāls koeficients, lai aprēķinātu dzīvu cūku cenu ekvivalentu gaļas cenai. Vidējais koeficienta lielums, lai aprēķinātu dzīvas cūkas cenu, ekvivalentā gaļas cenā ir 1,44. Pārbaudes process pierāda, ka šis koeficients tiek visur izmantots, lai aprēķinātu dzīvas Latvijas cūkas cenu, kas sver 80–120 kg, tās gaļas cenas ekvivalentā un minētais koeficients ir vidējais, ko aprēķināja pēc lopkautuvju izrakstītajiem rēķiniem, kuros norādītas cenas gan par dzīvu cūku, gan cūkgaļu.

 

Vietējā industrija

17. Iesaistījušies prasītājiem pieder 43,1% dzīvo cūku komerciālajās fermās, tas ir, tajās fermās, kurās tiek nobarotas 50 vai vairāk cūku. Tās veido 89,6% no kopējā prasītāju cūku skaita. Tādējādi tiek ievērota prasība par nepieciešamo pārstāvību saskaņā ar likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 1.5.pantu un Ministru kabineta 1999.gada 11.maija noteikumiem Nr.176 "Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi" 3.2. punktu, jo tas veido lielāko daļu no Latvijā ražoto līdzīgo vai tieši konkurējošo produktu daudzuma. Kā jau minēts iepriekš, Latvijas ražotāji, kas ražo attiecīgo produktu, necēla nekādus iebildumus par attiecīgās procedūras veikšanu vai saistībā ar to. Tādējādi prasītāji, kas sadarbojās, sastāda vietējo industriju saskaņā ar iepriekšminētā likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 1.5.panta prasībām, neatkarīgi no tā vai viņiem ir vai nav lopkautuves.

2. Latvijas patēriņš

18. Lai novērtētu aptuveno cūkgaļas patēriņu Latvijā, Komisija izmantoja datus par pārdošanas apjomu un attiecīgā produkta importu Latvijā, kurus sniedz vietējie ražotāji, LR Centrālā statistikas pārvalde un VID Muitas pārvalde, kā arī datus, kas atrodami Eiropas Komisijas veidotajā ziņojumā, sadarbībā ar vairākām Latvijas valsts un citām institūcijām.

19. Kopējais Latvijas attiecīgā produkta patēriņš tonnās ir 69 936 tonnas 1996.gadā, 1997.gadā — 65 436 tonnas (pamatojoties uz Latvijas sabiedrisko un citu institūciju datiem, Eiropas Komisijas darba dokumentu: "Lauksaimniecības situācija un tendences Centrālās un Austrumeiropas valstīs 1998.gadā") un 65 800 tonnas 1998.gadā (aprēķināts, ņemot cūku skaitu un importa apjoma pieaugumu). Kaut arī nav datu par patēriņu 1999.gadā, tas pieauga par 2% pārbaudes perioda laikā līdz 67 200 (kā tika pārbaudīts, atrodoties lielākajā fermās, un aprēķinu balstot uz ražošanas pieaugumu vietējā industrijā un importa apjoma pieaugumu).

3. Importētās cūkgaļas apjoms un tirgus daļa Latvijā

20. Importa apjoms tonnās mainījies šādi: 1996.gadā — 3 251,5; 1997.gadā — 1 228,8 tonnas; 1998.gadā — 3 041,9 tonnas un pārbaudes periodā — 4 650,7 tonnas, kas līdzinās 378% lielam pieaugumam laika posmā no 1997.gada.

21. Importētās produkcijas tirgus daļa arī ir ievērojami un stabili turpinājusi augt: 1996.gadā tā bija 4,65%, 1997.gadā — 1,88%; un pārbaudes periodā — 6,92%, kas kopumā sastāda 50% pieaugumu kopš 1998.gada. Ņemot vērā, ka 1998.gadā ietilpst 8 pārbaudes perioda mēneši, ir pilnīgi skaidrs, ka importētās produkcijas apjoms ir būtiski palielinājies pēdējo pārbaudes perioda mēnešu laikā.

4. Importa cenas

(a) cenu attīstība

22. Vidēji CIF importa cena Latvijas valūtā (LVL) par kilogramu uz Latvijas robežas pirms nodokļiem ir attīstījusies šādi: 1996.gadā — 0,84, 1997.gadā — 1,02 un kopš tā laika stabili kritusies uz 0,95 LVL 1998.gadā un 0,76 LVL pārbaudes perioda laikā. Zīmīgi, ka pārbaudes periodā importa cenas nokritās līdz pašam zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā tieši 1999.gada pirmajos mēnešos. 1999.gada martā un aprīlī vidējā importa cena bija pati zemāka, t.i., LVL 0,48/kg.

 

(b) cenas samazinājums ( price undercutting )

Metodika

23. Lai noskaidrotu cenu samazinājumu, tika noteiktas reālās vietējo ražotāju cūkgaļas cenas, balstoties uz gaļas cenu produkciju, produkcijai izejot tieši ārā no fermas ( ex–farm ). Importa cenas tika noteiktas uz CIF Latvijas robežas pirms nodokļiem. Tika salīdzinātas šīs divas cenas, lai varētu noteikt importa produkcijas izraisīto cenu samazinājumu. Vietējo ražotāju dzīvās produkcijas tirdzniecības cenas tika pārrēķinātas gaļas ekvivalentā, izmantojot jau iepriekšminēto koeficientu 1,44, kas Latvijas ražošanā ir iesakņojies. Tādējādi, tika iegūta vienota cena par kilogramu gaļas ekvivalenta.

24. Importa ietekme uz cenas samazināšanos visā valstī tika aprēķināta, ņemot par pamatu importa cenas, par kurām dati tika saņemti no Latvijas muitas un reālajām vietējo ražotāju produkcijas cenām, kuras uzrādīja seši atlasītie vietējie ražotāji, un kuru datu precizitāti un atbilstību patiesībai pārbaudīja Komisija.

Cenu samazinājuma robeža

25. Pēc aprēķinu veikšanas tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma robeža identiskiem attiecīgā produkta tipiem gaļas ekvivalentā pārbaudes periodā saskaņā ar iepriekšminēto metodiku ir 1,9%. Zemo cenu samazinājuma robežas līmeni var izskaidrot ar to, ka vietējo ražotāju produkcijas cenas "sekoja" zemajam importa cenu līmenim ik mēnesi, jo vietējie ražotāji centās saglabāt savas tirgus daļas. Tādējādi arī zemā cenu samazinājuma robeža pierāda, ka cenu samazinājums ir radījis ievērojamus zaudējumus vietējiem ražotājiem.

 

(c) pārdošana zem cenas ( price underselling )

Metodika

26. Attiecībā uz pārdošanu zem cenas, tā sauktās ražotāju mērķa tirdzniecības cenas vietējo ražotāju cūkgaļai par kilogramu tika noteiktas, ņemot par pamatu produkcijas cenu tieši fermās ( ex–farm ). Kur iespējams, it īpaši runājot par cūkgaļu, kas tiek pārdota neatkarīgajām lopkautuvēm, arī tika ņemta vērā gaļas ekvivalenta cena, kas aprēķināta pēc tā paša iepriekšminētā koeficienta. Mērķa cenas tika aprēķinātas uz vidējās ražošanas izmaksas bāzes, pieskaitot saprātīgu peļņas procentu — 5%, kas nodrošinātu Latvijas ražotājiem dzīvotspēju, ieskaitot nepieciešamos resursus investīcijām pašreizējo pārstrukturizācijas procesu ietvaros, kas vērojami Latvijā visās vietējo ražotāju fermās. Importa cenas tika noteiktas uz CIF Latvijas robežas bāzes pirms nodokļiem. Abas cenas tika salīdzinātas, lai varētu aprēķināt pārdošanas cenu, kas ir zem robežas.

27. Importa produkcijas ietekme šajā kontekstā visā valstī tika aprēķināta, ņemot par pamatu importa cenas, kuras sniedza Latvijas muita, un vietējo ražotāju mērķa cenu, kuru nosauca seši atlasītie ražotāji identiskiem produktiem, veicot aprēķinus pēc minētās metodes.

Zem robežas pārdošanas cenas apjoms ( underselling margin )

28. Vidējā svērtā robeža ( underselling margin ) identiskiem attiecīgā produkta veidiem gaļas ekvivalentā pārbaudes perioda laikā, rēķinot pēc augšminētās metodikas, ir 38,14%.

5. Situācija vietējā industrijā

(a) ražošana

29. Vietējo ražotāju kopējais ražošanas apjoms (tonnās) laika gaitā ir attīstījies šādi: 1996.gadā — 44,1 tūkst. tonnas, 1997.gadā — 44,5 tūkst. tonnas un nedaudz palielinājies kopš tā laika līdz pārbaudes periodam.

 

(b) jaudas izmantošana

30. Atlasīto ražotāju jaudas izmantošanas apjoms 1996.gadā bija 73%. Tas palielinājās starp 1997.gadu un 1998.gadu no 77% līdz 89% un arī pēc tam — pārbaudes periodā — 91%. Šādu palielinājumu var izskaidrot ar to, ka attīstījušās cūku nobarošanas programmas vietējā industrijā. Jaudas izmantošana visā valstī ir diezgan zemā līmenī — nedaudz vairāk par 50% — kā liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas dati (nepārbaudīti).

 

(c) pārdošanas apjoms

31. Vietējo ražotāju pārdošanas apjoms laika posmā no 1996.gada līdz 1998.gadam ir palicis relatīvi stabils. Kā tika konstatēts lielākajās pārbaudītajās fermās, tas nedaudz palielinājies 1998.gadā un pārbaudes perioda laikā. Tomēr pārdošanas apjoms kā tāds nav drošs faktors, lai pierādītu zaudējumu apjomu laikā, kad cena ievērojami krītas. Fermās pat var nebūt iespējams pielāgot savus tirdzniecības un ražošana apjomus īsā laika posmā, ražotāji drīzāk ir spiesti pārdot dzīvas cūkas vai cūkgaļu par daudz zemākām cenām. Katrā fermā ir sava cūku nobarošanas programma, kura tiek izstrādāta mēnešiem ilgi un arī cūku nobarošana līdz to kaušanai rit vairākus mēnešus. Tādēļ, ja rodas pēkšņs cenas kritums, vietējiem ražotājiem nav iespējams pielāgot ražošanas apjomu šim kritumam un saglabāt uzņēmuma ienesīgumu. Turklāt, ja vietējiem ražotājiem nav iespēju pārdot dzīvās cūkas kaušanai, kā tas notiek vairumā komerciālo fermu Latvijā, dzīvās cūkas kļūst pārbarotas, kā rezultātā gaļas pārdošanas cena arī ievērojami krītas. Abi minētie gadījumi fermai rada ievērojamus zaudējumus.

 

(d) tirgus daļas

32. Vietējās industrijas relatīvi noturīgās tirgus daļas 1998.gadā un pārbaudes periodā rāda, ka vietējie ražotāji pat vairāk ir cietuši zaudējumus no cenu krituma, jo valstī ievesta ārkārtīgi daudz un ļoti lēta importētā produkcija. Fermas bija spiestas pārdot savas cūkas par ļoti zemu cenu, lai varētu turpināt savas nobarošanas programmas. Pārbaudes gaitā atklājās, ka vietējo ražotāju cenu kritums skaidrojams ar centieniem sekot zemajām importa cenām katru mēnesi. Tas ir pat svarīgāks rādītājs kā tirgus daļas tieši dzīvnieku audzēšanas kontekstā, atšķirībā no citām nozarēm, kurās ražošanas apjomu vienmēr var pielāgot vai uzkrāt daudz vienkāršāk.

 

(e) cenas

33. Vidējā pārdošanas cenā pārbaudītajās sešās fermās laika posmā starp 1996. un 1997.gadu palielinājās par 9,6%. Tomēr 1998.gadā, kurā ietilpst arī astoņi pārbaudes perioda mēneši, to pārdošanas cenas kritās par 3,8% salīdzinājumā ar 1996.gadu. Pārbaudes perioda laikā cenu kritums bija daudz izteiktāks — par 20,2% zemāks nekā 1996.gadā. Lētā importa apjoms ievērojami palielinājās kopš 1996.gada, un kaut arī daži vietējie ražotāji spēja uzturēt saprātīgu cenu līmeni, lielākais vairums tomēr bija spiesti sekot straujajam cenu kritumam un ievērojami samazināt to pārbaudes perioda laikā. Tikai starp 1998.gadu un pārbaudes periodu vien, kas pārklājās par astoņiem mēnešiem, cenas kritās par 18%. Tas norāda, ka vietējie ražotāji ir cietuši no cenu krituma, kas sekojis importa cenu līmenim burtiski mēnesi pa mēnesim. Turklāt vietējā industrija nespēja tūlīt reaģēt uz pieaugošo importa apjomu, samazinot savu ražošanu. Cūku ražošanu nav iespējams tūlīt pielāgot tāpēc, ka pastāv individuālas fermu nobarošanas programmas. Tieši cenu krituma kontekstā atsevišķi ražotāji spēja fokusēties arī uz tām tirgus nišām, kurās cenas ir augstākas, bet arī ražošanas izmaksas ir augstākas, tomēr konkurence ar importa produkciju nav tik spēcīga. Šīs tirgus nišas ir, piemēram, tirdzniecība ar ģenētisko materiālu, tirdzniecība ar īpaši kvalitatīvām dzīvnieku daļām u.tml. Lai vai kā, tomēr šādu ražotāju, kas spēja pārorientēties bija ļoti nedaudz, un arī tirdzniecības apjomi ar minēto produkciju ir ārkārtīgi nelieli. Lielākā daļa vietējo ražotāju, pārdodot cūkas un cūkgaļu, cieta zaudējumus lielā cenu krituma dēļ, it īpaši pārbaudes perioda pēdējos četros mēnešos.

 

(f) nodarbinātība

34. Vietējās industrijas darbaspēks stabili samazinājies kopš 1996.gada, sasniedzot pašu zemāko līmeni tajā laikā, kad pirmoreiz bija sajūtamas importa produkcijas ievešanas sekas. Nodarbināto skaits sešās atlasītajās fermas attīstījies šādi (skaitļi ir indeksēti): 1996.gadā — 100, 1997.gadā — 96 un 1998.gadā — 92 un 89 pārbaudes periodā. Tīrais kritums starp 1996.gadu un pārbaudes periodu — 11%. Cūku audzētāju asociācijas dati, kas ir pamatoti, rāda tīro nodarbinātības zaudējumu 8,8% apmērā pārbaudes periodā. Šo zaudējumu rezultātā ievērojami palielinājās produktivitāte (dzīvo cūku skaits uz vienu strādājošo) par 22,4% tikai pārbaudes periodā vien.

 

(g) investīcijas

35. Investīciju apjoms, kas kulmināciju sasniedza 1997.gadā un 1998.gadā (attiecīgi par 210% un 400% augstāks, salīdzinājumā ar 1996.gada līmeni) un kas bija nepieciešams esošajai cūkgaļas ražošanas industrijas pārstrukturizācijai, samazinājās par 28% starp 1998.gadu un pārbaudes periodu. Investīcijas burtiski apstājās 1999.gada pirmajos mēnešos, jo šajā laikā cenu kritums importa dēļ bija īpaši izteikts. Komisija atklāja, ka ražotāji, kas bija ņēmuši kredītus no bankām pārbūvei un rekonstrukcijai, nebija vairs spējīgi veikt savus maksājumus bankai un uzturēt kredīta izmaksas 1999.gada pirmajā pusē. Tādēļ var secināt, ka lētajai importa produkcijai bija tiešs negatīvs iespaids uz investīcijām, radot draudus vietējo ražotāju dzīvotspējai, jo pašreiz viņiem ir liegta pieeja nepieciešamajiem resursiem, lai finansētu ilgtermiņa rekonstrukcijas darbus savās ražotnēs.

 

(h) ienesīgums

36. Latvijas cūkgaļas ražošanas industrijas ienesīgums jau 1996.gadā bija visai zems, aptuveni 1,6%. 1997.gadā, kad investīciju apjoms bija ievērojams, dabiski ienesīgums kritās, un atsevišķās lielās fermās parādījās zaudējumi lielo restrukturizācijas un finansēšanas izmaksu dēļ (vidēji zaudējumi atlasītajos uzņēmumos bija 4,14%). Vidējie zaudējumi 1998.gadā (tai skaitā astoņos pārbaudes perioda mēnešos) sasniedza 12,3% un pārbaudes perioda laikā zaudējumi palielinājās par 19% (dati iegūti, analizējot iesaistījušos prasītāju dokumentāciju par visiem darījumiem (darījums pēc darījuma) ar neatkarīgajiem klientiem, vienādā tirdzniecības līmenī). Šie dati ir ņemti no sešiem atlasītajiem klientiem un ir pārbaudīti. Zīmīgi, ka pārbaudes perioda otrajā pusē daži ražotāji nebija spējīgi izdzīvot krīzes apstākļos un vai nu bija spiesti likvidēt ražošanu vai arī bija spiesti izdzīvot tikai no bartera darījumiem, jo naudas plūsmas rādītāji bija zuduši kā tādi. Šādos apstākļos var skaidri secināt, ja nebūtu veikti tūlītēji pagaidu tirgus aizsardzības pasākumu, zaudējumu attīstības tendence būtu bijusi vēl izteiktāka, jo vietējie ražotāji būtu turpinājuši ražot un pārdot cūkgaļu, un pārdošana jau tā bija ievērojami cietusi agresīvajos cenu apstākļos un strauji pieaugošo importa apjomu situācijā.

 

(i) krājumi

37. Pārbaudē atklājās, ka gada beigu krājumu atlikums pārbaudes periodā divās lielākajās fermās bija 480% augstāks visā attiecīgajā periodā (1996.gads — pārbaudes periods). Īpaši pēc 1997.gada krājumi palielinājās par 4000% Šie skaitļi vēl spilgtāk pierāda cenu kritumu vietējā industrijā, pie tam jāņem vēl vērā, ka pārbarotām dzīvām cūkām ir daudz zemāka komerciālā vērtība nekā cūkām, kas sver optimāli.

 

(j) vietējo ražotāju restrukturizācijas programmas pārtraukšana

38. Vēl viens īpašs zaudējumu pasvītrojošs faktors ir tas, ka laikā, kad industriju ietekmēja lētā importa krīze, industrija atradās tieši restrukturizācijas procesa vidū. Ražotāji nopietni investēja 1996.gadā, lai varētu nostabilizēt ražošanu un kvalitatīvos standartus ES līmenī. Savādāk vietējie ražotāji nebūtu spējīgi konkurēt starptautiskā līmenī, jo vairāk tādēļ, ka Latvija vēlas iestāties ES un Latvijas lauksaimniecības tirgus būs atvērts konkurencei ar lielajām firmām, kurām ir daudz plašāka ekonomiskā darbība.

39. Latvijas valdība kopš 1994.gada ir palīdzējusi cūku ražotājiem pārstrukturizēties. Dažām fermām bija un ir iespēja saņemt lauksaimniecības subsīdijas: investīciju atbalsts fermām, atbalsts šķirnes dzīvnieku ražošanai un atbalsts augstas kvalitātes ģenētiskā materiāla ievešanai. Darbojas arī citas atbalsts programmas, piemēram, investīciju atbalsts (30%). Krīzes periodā valdība īslaicīgi subsidēja dzīvu un kautu cūku ražošanu (0,08 LVL par kautsvara un 0,05 LVL par dzīvsvara kilogramu 1998.gadā un 1999.gadā 8 LVL par dzīvu cūku). Šī subsīdija bija pieejama tikai dažiem ražotājiem. Ir izstrādāta "Gaļas ražošanas un pārstrādes programmu", kuru pieņems tuvākajos mēnešos un kurā varēs piedalīties visi gaļas sektora dalībnieki. Svarīgi, ka arī gaļas pārstrādātāji varēs piedalīties šajā programmā. Latvijas valdība pilnībā apzinās, ka nav iespējams iegūt konkurējošu gaļas sektoru, ja nepastāv konkurējoša un veselīga gaļas pārstrādes industrija.

40. ES programma SAPARD stāsies spēkā no 2000.gada. Ir paredzams, ka tādas investīcijas kā tehniskais aprīkojums barošanai un barības sagatavošanai, fermu aprīkojums u.tml. tiks atbalstīts par 50%. Tādēļ šīs programmas traucēšana bija un būs būtisks pamatojums, lai attālinātu tālāku zaudējumu rašanos, no kuriem jau cietusi vietējā industrija.

6.Secinājumi par zaudējumu

41. Pārbaudes periodā Latvijas ražotāji pārcieta strauju cenas krišanos milzīga lēta importa produkcijas apjoma dēļ. Tā rezultātā vietējā cūkgaļas ražošanas industrija ir cietusi smagus zaudējumus. Turklāt, ja salīdzinātu pārbaudes periodu ar 1998.gadu (kurā jau ietilpst 8 pārbaudes perioda mēneši), apgrozījums samazinās par 10,92%, jaudas izmantošana palielinājās par 2,45%, peļņas zaudējumi bija 54,73% augstāki, investīcijas samazinājās par 27,97% un burtiski apstājās 1999. gada pirmajos mēnešos, nodarbinātība samazinājās par 2,97%, un krājumi ievērojami palielinājās kopš pārbaudes perioda sākuma. No tā var secināt, ka vietējai industrijai ir nodarīti nopietni zaudējumi. Bez tam var arī secināt, ka pēkšņais cenu kritums pārbaudes perioda pēdējos divos mēnešos pierāda tūlītēju pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības nepieciešamību.

D. CĒLONISKĀ SAIKNE

1.Importētās produkcijas ietekme

42. Importa produkcijas ievērojams pieaugums pārbaudes periodā, kā arī pierādītā preču pārdošana zem to cenas (38,15% vidēji svērtā izteiksmē) laikā sakrita ar vietējās ražošanas situācijas pasliktināšanos, runājot par tirgus daļu zaudējumu, cenu kritumu un strauji krītošo ienesīgumu, kā rezultātā radās nopietni zaudējumi ik mēnesi.

43. Kopējais cūkgaļas tirgus Latvijā kopš 1996.gada ir bijis relatīvi stabils, bet uzlabošanās pazīmes bija redzamas, sākot ar 1997.gadu un pārbaudes perioda beigām. Tomēr Latvijas industrijas pārdošanas apjoms nebija spējīgs nodrošināt tirgus daļu saglabāšanu pārbaudes perioda laikā. Turpretim importa apjoms ievērojami palielinājās tajā pašā laika periodā, un tā tirgus daļa pieauga strauji pārbaudes perioda laikā. Šāds pieaugums ritēja paralēli ar lejupslīdošo cenu attīstības tendenci un vietējo ražotāju finansiālo situāciju, kura zaudēja tirgus daļas. Bija jāapstādina visas investīcijas, kā rezultātā radās smagi zaudējumi pārbaudes perioda beigās.

44. Kad 1998.gadā sāka ieplūst lētā importa produkcija, lielākā daļa Latvijas ražotāju centās saglabāt tirdzniecības cenu līmeni, bet daži arī to samazināja. Abu stratēģiju izmantošanas rezultātā radās negatīva ietekme uz uzņēmuma ienesīgumu (zemākas cenas). Pārbaudes periodā visi Latvijas ražotāji bija spiesti ievērojami pazemināt savas produkcijas cenas, kam bija tālāka negatīva ietekme uz viņu ienesīgumu, kaut arī atsevišķi ražotāji mēģināja orientēties uz citām tirgus nišām, lai izvairītos no tālākām vēl nelabvēlīgākām importa produkcijas ievešanas sekām. Tas skaidri parāda, ka cenas tirgū ir ļoti jutīgas un importa produkcija atstāj negatīvu ietekmi. Svarīgākā negatīvā tendence ir cenu kritums un produkcijas pārdošana par zemāku cenu importa produkcijas dēļ, kā jau tas tika aprakstīts iepriekš.

2.Citu faktoru ietekme

45. Saskaņā ar likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 11. (2) pantu, Komisija ir pārbaudījusi, vai kādi citi faktori līdztekus importam būtu varējuši negatīvi ietekmēt vietējo ražotāju situāciju.

46. Atsevišķas puses apgalvoja, ka zaudējums Latvijas industrijai tika nodarīts nevis importa dēļ, bet gan Krievijas krīzes dēļ 1998.gadā. Tomēr Komisijas viedoklis ir, ka Krievijas krīzei nav nekāda sakara ar cūkgaļas ražošanas sektoru Latvijā. Tādēļ šo argumentu nevar ņemt vērā.

47. Pārbaudes procesa laikā, kad notika noklausīšanās procedūras, daži galalietotāji izteica viedokli, ka augšminētās Krievijas krīzes rezultātā nebija vairs iespējams eksportēt produkciju uz Krieviju, kas radīja apstākļus, kad iepirkt vietējo ražotāju produkciju nebija iespējams iepriekšējos apjomos. Tas savukārt radīja zaudējumus vietējai industrijai. Pārbaudes laikā tika pārbaudīts, ka šīs puses iepirka gaļu no vietējiem ražotājiem ar aizvien pieaugošu ienesīgumu savos finansu rezultātos. Arī šis arguments tādēļ nav vērā ņemams.

48. Bez tam dažas puses vērsa uzmanību uz faktu, ka Latvijā pastāv liels "melnais gaļas tirgus", kurā, protams, ietilpst arī attiecīgais produkts. Un tieši šis melnais tirgus gūst labumu no nelegāla importa un nedeklarētu dzīvu cūku tirdzniecības, rezultātā nelegālās "pārdošanas speciālisti" gūst lielu peļņu. Diemžēl šiem argumentiem netika sniegti vajadzīgie pierādījumi. Pat, ja arī Latvijā pastāv nelegālais tirgus, kas vēl ir jāapstiprina, Komisija vēlētos uzsvērt, ka pašreizējā Pārbaude nav saistīta ar šīs tirgus daļas noteikšanu. Šīs pārbaudes rezultāts un secinājumi var būt balstīti tikai un vienīgi uz oficiāliem datiem, kurus nodrošina atbilstošās valsts pārvaldes institūcijas. Jebkuras nelegālas aktivitātes jārisina citā kontekstā, un tas ir jādara atbilstošajām institūcijām, kas nodarbojas ar valsts likumdošanas ieviešanu, piemēram, muitas likumdošanas, policijas, veterinārā dienesta funkciju likumdošanas ieviešanu un ar atbilstošo institūciju darba efektivitātes paaugstināšanu un attīstīšanu. Jebkāds cits risinājums būtu pretrunā ar likumu un likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" būtību. Tādēļ arī šis arguments nav vērā ņemams.

49. Tās pašas puses arī izteicās, ka notiek sava veida viltošana, ievedot materiālus vietējai pārstrādei. Šādi argumenti pašreizējā procesa ietvaros nav atbilstoši un pārbaudes gaitā netika pamatoti.

50. Tādējādi jāsecina, ka bez importa citu faktoru ietekme uz vietējās industrijas zaudējumiem, kas varētu neapstiprināt cēlonisko saikni starp importa produkcijas graujošo ietekmi uz vietējiem ražotājiem, netika atrasta.

3.Secinājumi par cēlonisko saikni

51. Ņemot vērā augšminēto, jāsecina, ka cūkgaļas imports pārbaudes periodā Latvijā ir radījis nopietnus zaudējumus vietējiem ražotājiem.

E. LATVIJAS INTERESES

1.Vispārīgi komentāri

52. Latvijas interešu pārbaudei Komisija apsvēra divus iespējamos situācijas attīstības scenārijus, viens no tiem bija — iespējamās sekas, ja tirgus aizsardzības pasākumi tiks ieviesti un iespējamās sekas, ja tirgus aizsardzības pasākumi netiks ieviesti. Šajā kontekstā atsevišķi tika apsvērts, vai tirgus aizsardzības pasākumiem būtu ietekme uz vietējo industriju, attiecīgā produkta gala lietotājiem (t.i., cūkgaļas pārstrādātājiem) un arī patērētājiem. Veicot šo darbu, Komisijai palīdzēja iegūtie pierādījumi par pagaidu tirgus aizsardzības pasākumu pozitīvo ietekmi kopš to stāšanās spēkā 1999.gada 1.jūnijā.

2. Latvijas industrija un citi Latvijas ražotāji

(a) vispārīgi

53. Strukturāli vietējā industrija sevi pierādījusi esam par dzīvotspējīgu, spējīgu pielāgot savu ražošanu, mainoties konkurences apstākļiem tirgū, un koncentrēties uz tām tirgus nišām, kurās konkurence ar importu ir mazāka.

54. Neraugoties uz strukturāli dzīvotspējīgo pamatu, tomēr nevar neņemt vērā faktu, ka industrija samazināja savus ražošanas apjomus Latvijā un ka tās dzīvotspēja būtu apdraudēta, ja netiktu pieņemti aizsardzības pasākumi. Šo secinājumu pierāda lēto importu graujošās ietekmes ilgums uz ienesīgumu un šķiet, ka gadījumā, ja aizsardzības pasākumi nebūtu ieviesti, cenu krišanas ietekme turpinātu paralizēt vietējo ražotāju centienus atgūt apmierinošu peļņas procentu un tādējādi nopietni traucēt nepieciešamo investīciju piesaisti šim ražošanas sektoram arī nākotnē.

 

(b) nodarbinātība

55. Kā jau minēts iepriekš, vietējās industrijas situācija pakāpeniski pasliktinājusies kopš 1997.gada. Ja šī tendence turpinātos, vietējā industrija būtu spiesta ievērojami samazināt vai pat apturēt ražošanu Latvijā un simtiem darba vietu, kas tieši saistītas ar attiecīgā produkta ražošanu, būtu apdraudētas. No otras puses, vietējā tirgus aizsardzības pasākumi industriju padarītu spējīgu saglabāt un attīstīt tās darbību arī nākotnē, tādējādi saglabājot pašreizējo nodarbinātības līmeni.

3.Nesaistītie importētāji

56. Neviens no nesaistītajiem importētājiem pārbaudes gaitā pilnībā neiesaistījās. Tādējādi pārbaude, izvērtējot iespējamo pasākumu ietekmi uz šādiem uzņēmumiem, balstījās uz pieejamo informāciju. Faktiski tika novērots, ka lielākoties importētāji bija gaļas pārstrādes industrijas locekļi, t.i., galalietotāji, par kuriem komentāri lasāmi turpmāk. Būtiski ir arī tas, ka piedāvātie pasākumi neapturēs importa ieplūšanu kā tādu, bet līdzsvaros situāciju Latvijā starp vietēji ražoto un importēto produkciju. Tādēļ ir pieņemts, ka nesaistītie importētāji varēs turpināt cūkgaļas importu, it īpaši ņemot vērā faktu, ka Latvija ir tīrais cūkgaļas importētājs kopš 1994.gada.

57. Tas pierāda secinājuma pareizību: tirgus aizsardzības pasākumiem nebūs izšķirošas ietekmes uz nesaistītu importētāju darbību.

4. Lietotāji

58. Lietotāji ir gaļas pārstrādātāji, kuru ražotie produkti tiek pārdoti mazumtirdzniecībā, eksportam vai citā veidā tūlītējam patēriņam. Pēc Paziņojuma publicēšanas par pārbaudes uzsākšanu un ieinteresēto pušu komentāru sniegšanas iespēju tika saņemti komentāri no septiņiem lietotājiem (komentāri tika saņemti pēc Paziņojumā noteiktā termiņa beigām):

* A/s "Rīgas miesnieks"; * A/s "Daugavpils gaļas kombināts"; * A/s "Tukuma gaļas pārstrādes kombināts"; * A/s "Bulls"; * A/s "Jelgavas gaļas kombināts"; * SIA "Triāls"; * SIA "Lido".

Aptaujas anketas galalietotājiem tika izsūtītas augstākminēto gaļas pārstrādātāju asociācijai. Noliktajā atbilžu sniegšanas termiņā tika saņemtas atbildes no pieciem un sniegto atbilžu pareizība un patiesums tika pārbaudīts divos uzņēmumos — "Rīgas miesniekā" un "Tukuma gaļas pārstrādes kombinātā".

59. Komisija augšminētajiem gaļas pārstrādātājiem deva iespēju tikt uzklausītiem, un viņu komentāri, kas izteikti gan mutiski, gan rakstiski, tika ņemti vērā, ja tiem bija pietiekama argumentācija. Īpaši tika pievērsta uzmanība tam, ka daži pārstrādātāji sūdzējās par vietējo ražotāju produkcijas zemo kvalitāti. Turklāt tika arī atzīmēts, ka pārstrādātāji ir gatavi iegādāties lēto importa saldēto gaļu, kas gan ir zemākas kvalitātes, tomēr zināms, ka piemēram, vietējo ražotāju ražotā gaļa zaudē savu kvalitāti līdz ar cūku pāraugšanu, kā tas notika pārbaudes periodā, jo ražotājiem nebija iespēju pārdot gaļu laikā, kad cūkas pārdošanai un lietošanai ir visaugstvērtīgākās (aptuveni 120–150 dienu vecumā). Tieši tas, ka ražotājiem nebija iespēju gaļu pārdot, izskaidrojams ar pieaugošo importa produkcijas apjomu. Tādējādi var izdarīt secinājumu, ka aizsardzība pret importa produkcijas ievešanu varētu pasargāt vietējo industriju un nodrošinātu iespēju pārdot cūkas laikā, kad tām ir maksimāli augsta kvalitāte. Tālāk var secināt, ka vietējiem ražotājiem pietiek jaudas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, un ka ieviestie tirgus aizsardzības pasākumi nespēj aizturēt importa ievešanu pilnībā, bet tie varētu pacelt to tādā cenu līmenī, kad ievestā produkcija nerada zaudējumus vietējiem ražotājiem. Tādējādi tiktu nodrošināta piegāde un, ņemot vērā aizsardzības pasākumu racionālo līmeni, jebkuri lietotāju izejvielas cenas kāpumi nebūtu svarīgi.

60. Lielākās daļas galalietotāju ierobežotā iesaistīšanās un augšminētie apsvērumi pierāda, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, ja tādi tiktu piemēroti, neatstās nekādu izšķirošu nozīmi uz galalietotāju industriju. Zīmīgi, ka ir rasts apliecinājums tam, ka galalietotāji spēj mainīt savus piegādes avotus arī no vietējiem ražotājiem tūlīt pēc aizsardzības pasākumu stāšanās spēkā. Cūkgaļa ieņem diezgan nozīmīgu daļu galalietotāja industrijā. Tā ir aptuveni 23–40% galaprodukcijā vērtības ziņā, atkarībā no tā, pēc kādas receptes pārstrādātāji strādā un kāda veida produkti tiek ražoti attiecīgajā periodā. Tā kā Latvijas interesēs ir arī ražot konkurētspējīgus gaļas pārstrādes produktus, ir paredzams, ka pasākumu ieviešana atstās relatīvu iespaidu uz attiecīgā importa apjomu. Turklāt, ņemot vērā lielo konkurējošo produktu skaitu Latvijā, pasākumi nenovedīs pie vispārēja gaļas pārstrādes produktu cenu kāpuma vietējā tirgū un eksporta līmenī.

61. Komisija vēlas uzsvērt to, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ietekme uz galalietotājiem (pārstrādātājiem) ir ļoti nopietni ņemta vērā šajā pārbaudē, it īpaši domājot par to, kāda veida aizsardzības pasākumi varētu tikt piemēroti. Komisijas ieteiktajiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem nevajadzētu apstādināt gaļas pārstrādātāju produkcijas importu. Tad, kad būs pienācis laiks iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu pakāpeniskai liberalizācijai, Komisija rūpīgi veiks gaļas pārstrādātāju darbības analīzi un ņems to vērā, arī nosakot liberalizācijas termiņus.

5.Konkurence un tirdzniecību traucējoša ietekme

62. Runājot par iespējamo tirgus aizsardzības pasākumu ietekmi uz tirdzniecību, jāatzīmē, ka attiecīgais produkts tiek eksportēts uz citām trešajām valstīm ļoti nenozīmīgā apjomā. Visu produktu, kas klasificēti ar kodu HS-0203, kopējais eksporta apjoms no Latvijas bija 1,9 tonnas 1997.gadā, 0,28 tonnas 1998.gadā un 6,5 tonnas 1999.gadā. Kopš 1994.gada Latvija ir tīrais cūkgaļas importētājs.

63. Dažas no ieinteresētajām pusēm, runājot par iespējamo tirgus aizsardzības pasākumu ietekmi, izteicās, ka tie atstās negatīvu ietekmi uz konkurenci Latvijā. Pasākumu ieviešanas rezultātā tiks izskausta importa produkcija, izzudīs konkurence, līdz ar to pasliktināsies produkcijas kvalitāte un celsies cūkgaļas cena. Šiem apgalvojumiem nebija pietiekamas argumentācijas, un Komisija tam nepiekrīt, jo esošie pierādījumi liecina, ka pasākumi nelikvidēs importa produkciju Latvijas tirgū. Šie pasākumi pacels importa cenu līdz līmenim, kad vietējā produkcija arī ir konkurētspējīga.

64. Var secināt, ka vietējie ražotāji ar savu produkciju turpinās konkurēt Latvijas tirgū, ņemot vērā augšminēto importa produkcijas vietu tirgū, saprātīgu tirgus aizsardzības pasākumu formu, lielo ražotāju skaitu Latvijas tirgū, kā arī cenu jutīgumu Latvijas gaļas tirgū. Tādējādi lietotājiem arī būtu jāgūst labums no attiecīgā produkta piegādātāju daudzuma, dažādības un pēc iespējas zemākām cenām. Tomēr šīs cenas būs godīgas konkurences līmenī, kas ļaus cūkgaļas ražošanas industrijai saglabāt dzīvotspēju.

6. Secinājumi par Latvijas interesēm

65. Ņemot vērā augstākminētos iemeslus, Komisija uzskata, ka saistībā ar Latvijas interesēm nav iemeslu, kas varētu likt šķēršļus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanai.

F. CITU VALDĪBU POZĪCIJA,

KAS PAUDUŠAS IEINTERESĒTĪBU PĀRBAUDĒ

1.Baltijas valstis

66. Gan Lietuvas Republikas, gan Igaunijas Republikas valdība pārmeta Latvijai Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm normu pārkāpšanu. Tomēr šī līguma 13.pants nosaka, ka līgumslēdzējas puses steidzamības kārtā var veikt pasākumus pret jebkuru produktu importu, kura izcelsmes vieta ir Igaunija, Latvija vai Lietuva, ja importa produkcija tiek ievesta tādā apjomā un apstākļos, kas rada zaudējumus vai zaudējuma draudus līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu vietējiem ražotājiem attiecīgās līgumslēdzējas puses teritorijā. Tādēļ augstākminēto argumentu var noraidīt, ja pastāv pierādījumi par nopietniem zaudējumiem un līdz ar to, var tikt ieviesti aizsardzības pasākumi arī pret brīvās tirdzniecības partneriem.

67. Latvijas Republika arī noteica, ka cūkgaļas imports no Igaunijas inter alia sasniedza tik ievērojamus apjomus un tas notika tādos apstākļos, ka radīja nopietnus zaudējumus līdzīgu produktu vietējiem ražotājiem. Ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības (PTO/GATT) un Vislielākās labvēlības režīmu (MFN) principu, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tiek ieviesti ergo omnes un tādējādi arī pret brīvās tirdzniecības līguma partneriem, tā kā Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līgums ar lauksaimniecības precēm to neaizliedz.

68. Ņemot vērā Latvijas procedurālos pienākumus, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisija nekavējoties (1999.gada 21.maijā) publicēja "Latvijas Vēstnesī" Paziņojumu par savu lēmumu uzsākt pārbaudi. 1999.gada 28.maijā gan Igaunijas, gan Lietuvas valdība tika informēta par lēmumu uzsākt pārbaudi un ieviest pagaidu pasākumus. Tika nodrošināta visa nepieciešamā informācija un veiktas konsultācijas Brīvās tirdzniecības līguma ietvaros ar Igauniju 1999.gada 1.jūnijā Rīgā un ar Lietuvu, Igauniju 1999.gada 7.–8.jūnijā. Komisija uzskata, ka gan procedurāli, gan pēc lietas būtības Brīvās tirdzniecības līguma noteikumi nav pārkāpti.

69. Lietuva tomēr apgalvoja, ka saskaņā ar GATT XXIV:8 pantu Latvijai nav bijušas tiesības ieviest iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus pret brīvās tirdzniecības partneriem. Savukārt Komisija uzskata, ka tam nav šķēršļu arī BTL ietvaros, ja vien attiecīgajā BTL nav īpašu aizliegumu veikt šādus pasākumus. PTO Šķīrējtiesas ziņojumā "Argentīna — Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi pret apavu importu", Šķīrējtiesa īpašu uzmanību pievērsa tieši iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanai gan pret muitas ūnijas un/vai brīvās tirdzniecības partneriem, gan arī trešajām pusēm. Šķīrējtiesa nepiekrita argumentam, ka GATT XXIV:8 pants valstij aizliedz piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus pret piegādes valsti, t.i., trešajām valstīm kā arī citām muitas ūnijas vai brīvās tirdzniecības zonas dalībvalstīm. Gluži pretēji, Šķīrējtiesas ziņojumā teikts: " Kaut arī XXIV:8 panta izņēmumu saraksts skaidri neiekļauj XIX pantu, mūsuprāt, šis pants pats par sevi nebūt neaizliedz iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanu muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu veidojošajā teritorijā laikā, kad tā veidojas vai arī pēc tās izveidošanās. [...] Mūsuprāt, GATT XIX panta neiekļaušana XXIV:8 panta izņēmumu sarakstā lasāma kopā ar prasību novērst visus nodokļus vai citus tirdzniecības ierobežojumus "pilnīgi visiem tirdzniecības darījumiem" muitas ūnijas ietvaros, atstāj abas iespējas, t.i., aizliegt iespēju ieviest iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus starp muitas ūnijas dalībvalstīm vai arī tos uzturēt." Ņemot vērā, ka cūkgaļas tirdzniecība starp abām valstīm veido tikai nelielu globālās tirdzniecības daļu starp Latviju un tās Baltijas brīvās tirdzniecības partneriem, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi neietekmēs pilnīgi visus tirdzniecības darījumus.

70. Svarīgi piebilst, ka Latvijai ir ļoti būtiski ievērot 1994.gada GATT 1.panta MFN principus. Tas nosaka inter alia , ka jebkura veida "priekšrocības, labvēlība, privilēģijas vai imunitāte, kas piešķirta kādai no līgumslēdzējām pusēm jebkuram produktam, kura izcelsme vai mērķis ir kāda cita valsts, tiks nekavējoties un bez nosacījumiem saskaņota ar līdzīgu produktu, kura izcelsme vai mērķis ir visu citu līgumslēdzēju pušu teritorija". Ņemot vērā šo starptautiskās likumdošanas pamatprincipu, Latvija nedrīkst piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai pret vienu tirdzniecības partneri un pret citiem ne, pamatojoties uz to, ka tie otri ir brīvās tirdzniecības partneri. Jebkurā gadījumā Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm 13.pants paredz iespēju veikt ārkārtas pasākumus pret noteiktu produktu importu, ja apstākļi pierāda šāda lēmuma nepieciešamību. Tādēļ Lietuvas un Igaunijas valdības attiecīgais iebildums arī nav vērā ņemams.

2. Eiropas Savienība

71. Eiropas Savienība divpusējo konsultāciju laikā apgalvoja, ka Latvija nav ievērojusi Eiropas līguma 33.(2) panta un 33.(3)(a) panta procedurālās prasības, kas paredz rast savstarpēji pieņemamu risinājumu 30 dienu laikā pirms iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu pieņemšanas. Otrkārt, ES iebilda pret to, ka Latvija ieviesusi iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus PTO ietvaros pirms oficiālām konsultācijām ar ES.

72. Pirmkārt, 33.(2) pants paredz, ka ārkārtas apstākļos gan ES, gan Latvija nogādā asociācijas padomei visu attiecīgo informāciju ar mērķi rast abām pusēm piemērotu risinājumu. Tāpat arī ir paredzēts nekavējoties informēt Asociācijas padomi par tirgus aizsardzības pasākumiem. 33.(3)(a) pants tālāk paredz atsauksmi no asociācijas padomes uz lēmumu un 30 dienu periodu risinājuma atrašanai.

73. Tomēr Latvija joprojām uzskata, ka pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi pilnībā atbilst Eiropas līguma 33.(3)(d) pantam, kas ļauj veikt aizsardzības pasākumus ārkārtējos apstākļos, ja tie prasa tūlītēju (steidzamu) risinājumu. Ārkārtējie apstākļi ir tie apstākļi, kas izklāstīti 30.panta situācijā (tirgus aizsardzība) un ļauj ieviest aizsardzības pasākumus, kas "stingri nepieciešami", lai risinātu situāciju.

74. Latvija uzskata, ka procedūra, kas aprakstīta 33.(3)(a) pantā un 33.(2) pantā pēc definīcijas nav attiecināma uz apstākļu dabu, kas definēti 33.(3)(d) pantā. Tieši pagaidu tirgus aizsardzības pasākumu pieņemšanas laikā apstākļi bija izteikti ārkārtēji un tādēļ 33.(2) panta noteikumi nav atbilstoši. Attiecīgās produkcijas importa pieaugums uz Latviju no dažādām valstīm sāka pieaugt 1998.gada beigās, tas sasniedza dramatiskus apjomus 1999.gada pirmajos mēnešos. Analizējot situāciju pa mēnešiem, importa produkcijas apjoma pieaugums 1999.gada aprīlī bija 483% salīdzinājumā ar 1998.gada maiju. Tajā laikā Latvijas cūkgaļas ražotājiem kļuva skaidri redzams, ka cenu kritums drīz radīs apstākļus ražošanas pārtraukšanai. Nebija laika uzsākt konsultācijas ne ar vienu no tirdzniecības partneriem. Spilgtāki prima faciae pierādījumi dramatiskajam importa pieaugumam Latvijā ir iekļauti Latvijas Cūku audzētāju asociācijas sūdzībā. Latvija uzskata, ka atbilstošā likumdošanas bāze, lai pieprasītu konsultācijas ar ES ir detalizēta 33.(3)(d) pantā, t.i., pēc neatliekamu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanas. Tādēļ ES argumenti attiecībā par procedurālo prasību neievērošanu Eiropas līguma ietvaros ir jāatmet.

75. Otrkārt Latvija noraida ES argumentus, ka vispirms būtu bijis jānotiek konsultācijām ar ES tieši Eiropas līguma ietvaros, pirms Latvija spēra ārkārtas soļus PTO ietvaros. Tirgus aizsardzības pasākumi nebija pieņemti tikai pret ES, bet pret visiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Tādēļ atbilstošā institūcija, kas jāinformē pirmkārt, ir PTO, jo tāds ir Latvijas kā PTO dalībvalsts pienākums. Pēc PTO Latvija nekavējoties informēja ES un drīz arī tika rīkotas konsultācijas ar ES tieši Eiropas līguma ietvaros, izmantojot 33.(3)(d) pantu par likumdošanas pamatojumu. Tādēļ arī šis ES arguments nav pamatots.

G. IEKŠĒJĀ TIRGUS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU VEIDS UN APJOMS

76. Komisija uzskata par nepieciešamu pieņemt paliekošus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus uz diviem gadiem, ņemot vērā secinājumus par nodarīto zaudējumu un tā cēlonisko saikni starp attiecīgā produkta importu Latvijā. Pasākumu forma — mainīga muitas maksājuma likme, kuras aprēķins balstīts uz minimālo cenu uz Latvijas robežas.

77. Lai varētu noteikt aizsardzības pasākumu lielumu, Komisija ņēma vērā importa cenas līmeni, kas nepieciešams, lai tas neradītu zaudējumus Latvijas industrijai, it īpaši ņemot vērā definēto pārdošanas zem cenas robežu.

78. Lemjot par pasākumu formu, īpaša uzmanība tika veltīta faktam, ka galvenokārt radītie zaudējumi ir Latvijas ražotāju produkcijas cenu kritums, kas savukārt rada negatīvu ietekmi uz ražošanas ienesīgumu. Uzmanība tika pievērsta arī Latvijas gaļas pārstrādātāju interesēm, jo viņu ražošanas process nedrīkst ciest no importa produkcijas trūkumu tirgus aizsardzības pasākumu darbības laikā. Ņemot vērā, ka lauksaimniecības produktu cenas var bieži svārstīties, tika pieņemts, ka piemērotākais veids, lai likvidētu radīto zaudējumu sekas, ir ieviest mainīgu muitas maksājuma likmi, kas balstīta uz minimālo cenu un nevis ad valorem muitas nodokli, kas, iespējams, saglabātu augstāku importa cenu līmeni nekā nepieciešams zaudējuma novēršanai gadījumā, ja cenas celtos. Minimālā cena tika noteikta, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas tika izmantota, lai noteiktu cenas pazeminājumu un pārdošanas līmeni zem cenas, kā jau minēts iepriekš, ar cenu, kas vietējiem ražotājiem nerada zaudējumus (mērķa cenu). Cena, kas nerada zaudējumus, tika noteikta, saskaitot vietējo ražotāju ražošanas izmaksas, gaļas ekvivalenta cenu, 5% peļņu, un tika iegūta godīga atsauces cena par cūkgaļas kilogramu. Minētais peļņas procentu apjoms atbilst minimāli nepieciešamajam daudzumam, lai vietējā industrija varētu pārstrukturizēties un iegūt saprātīgu peļņu tālākām investīcijām. Ir aprēķināta viena minimālā cena visām precēm, kas klasificētas zem koda HS–0203, izmantojot jau minēto koeficientu 1,44, kur nepieciešams, lai iegūtu gaļas ekvivalentu.

79. Nobeigumā — Komisija uzskata, ka iepriekš aprakstītā mainīgā muitas maksājuma likme atbilst minimāli nepieciešamajam līmenim, lai likvidētu zaudējuma sekas un arī ne vairāk. Tādēļ Komisija valdībai iesaka pieņemt sekojošus tirgus aizsardzības pasākumus, kas balstīti uz neto minimālo deklarēto cenu uz Latvijas robežas pirms nodokļiem.

80. Iekšējā tirgus aizsardzība pret cūkgaļas importu precēm, kas klasificētas zem koda HS–0203, mainīgas muitas maksājuma likmes formā, kas balstīta uz minimālo cenu. Likmes apjoms ir starpība starp piedāvāto minimālo cenu — LVL 1,05 un importa produkcijas cenu, kas deklarēta uz Latvijas robežas, — neto, pirms nodokļu nomaksāšanas, kas maksājama visos gadījumos, kad neto cena, kas deklarēta uz Latvijas robežas, pirms nodokļiem ir zemāka par noteikto minimālo cenu. Produkcija netiek aplikta ar nekādu muitas maksājuma likmi, ja deklarētā neto cena uz Latvijas robežas pirms nodokļiem ir vienāda vai augstāka par minimālo importa cenu.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas priekšsēdētāja I.Pilvere