Valsts sekretāru 2006.gada 28.septembra sanāksmē

MK: Par pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušanu valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā

Valsts kanceleja pieteica izsludināšanai Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē informatīvo ziņojumu “Pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušana valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā”.

Ziņojumā uzsvērti problēmu jautājumi, kā arī piedāvāta turpmākā rīcība pakāpeniskai pedagogu darba samaksas iekļaušanai valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā.

Vienotā darba samaksas sistēma valsts pārvaldē paredz amatu klasificēšanu saimēs un līmeņos atbilstoši Valsts pārvaldes amatu katalogam. Tādējādi nepieciešama pedagogu amatu saimes izstrāde un iekļaušana valsts pārvaldes amatu katalogā, lai ikvienu izglītības iestādē esošo pedagoga amatu būtu iespējams klasificēt atbilstoši noteikumiem par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs. Izstrādājot šos nosacījumus, būs iespēja uz visiem pedagogiem attiecināt vienotās darba samaksas sistēmas nosacījumus.

Vienlaikus, nosakot darba samaksu, jāveic pedagogu slodzes un pedagoģiskā darba stāža izvērtēšana. Valsts pārvaldē strādājošie ir nodarbināti 40 stundas nedēļā, taču pedagogu slodze tiek noteikta atšķirīgi – tajā tiek ieskaitītas tikai kontaktstundas, taču pedagogi papildus veic citus pienākumus, kas veido pedagogu slodzi. Pēc izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas, viens pedagogs vidēji strādā 1,3 slodzes.

Lai varētu noteikt pedagogu darba slodzes, darba grupa ir identificējusi vairākas risināmas problēmas. Ir jānosaka maksimālais kontaktstundu skaits nedēļā un noteikts laiks jāparedz pārējo pienākumu izpildei (piemēram, gatavošanās stundām, pārbaudījumu darbu izskatīšana). Otrs risinājums – noteikt kontaktstundu skaitu gadā nevis mēnesī, paredzot pedagogiem iespēju strādāt vairākās izglītības iestādēs vienlaikus, tas dotu iespēju pedagogiem, kuru priekšmetos mācību stundu skaits nesasniedz pilnu slodzi, šo slodzi aizpildīt.

Darba samaksai un slodzei jābūt taisnīgai, jo daļa pedagogu darbu skolā šobrīd turpina tikai tādēļ, ka var strādāt vairāk par vienu slodzi un saņemt lielāku atalgojumu. Vienlaikus pastāv risks, ka, samazinot vienam pedagogam pieļaujamo darba stundu skaitu, būs papildus nepieciešami pedagogi, tāpēc jārisina pedagogu skaita jautājums. IZM jānovērtē, cik pedagogu šobrīd trūkst, un jāprognozē turpmāka dinamika alternatīvu risinājumu izvēles gadījumiem.

Tiks izveidota pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēma, kuru uz pedagogiem attiecinās, sākot ar 2009.gada 1.janvāri.

Līdz brīdim, kad pedagogu darba samaksa tiks noteikta saskaņā ar MK 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”, pedagogu darba samaksa jāpaaugstina atbilstoši MK 2005.gada 29.augustā apstiprinātajai programmai “Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programma 2006.–2010.gadam”.

Ziņojumu izstrādāja darba grupa Valsts kancelejas vadībā, tajā bija pārstāvēta IZM, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija, Latvijas Policijas akadēmija, Finanšu ministrija, kā arī IZM sociālie partneri – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.

Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma palielināšanu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projektu par iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma palielināšanu, kā arī nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, ko plānots piemērot no nākamā gada. Grozījumu projekts Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Noteikumu projekts paredz paaugstināt iedzīvotāju ienākuma neapliekamo minimumu līdz 50 latiem mēnesī līdzšinējo 32 latu vietā, bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām plānots palielināt līdz 35 latiem mēnesī (pašreiz – 22 lati mēnesī).

Noteikumu grozījumi ir izstrādāti atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)” valdībai dotajam uzdevumam katru gadu līdz 30.jūnijam pārskatīt neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēru. Šādas izmaiņas likumā par IIN tika veiktas saskaņā ar 2004.gada maijā pieņemto MK konceptuālo lēmumu par iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšanu un nodokļa atvieglojuma apmēra pakāpenisku paaugstināšanu turpmākajos gados.

Sākotnēji neapliekamo minimumu nākamgad bija plānots palielināt līdz 40 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām – līdz 28 latiem mēnesī, un to noteica 2006.gada 27.jūnija MK noteikumi. Taču, tā kā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 12.septembra sēdē padomes locekļi vienojās par to, ka neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu apmēra paaugstināšanu nepieciešams paātrināt, 28.septembrī saskaņošanai izsludinātie grozījumi paredz mainīt sākotnēji apstiprināto MK noteikumu redakciju.

Sagaidāms, ka IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību, jo samazināsies “aplokšņu algās” izmaksātais ienākums, tādējādi veicinot godīgu konkurenci uzņēmumu starpā. Tāpat palielināsies iedzīvotāju ienākumi, līdz ar to pirktspēja un maksātspēja ietekmēs patēriņa līmeni iedzīvotājiem ar zemu ienākumu. Kopējos budžeta ieņēmumus zināmā mērā palielinās iedzīvotāju tēriņi, pērkot preces un pakalpojumus.

IIN ieņēmumu tīrais samazinājums pašreiz uz nākamo gadu tiek lēsts 62,9 miljonu latu apmērā, bet, ņemot vērā to, ka ar 2007.gada 1.janvāri tiek plānots paaugstināt arī minimālo algu līdz 120 latiem, kopējais IIN ieņēmumu samazinājums prognozējams 44,5 miljonos latu.

IIN ieņēmumu samazinājums daļēji tiks kompensēts ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu ieņēmumu palielinājumu. Taču par IIN ieņēmumu samazinājumu kompensējošiem pasākumiem būs jālemj, izskatot nākamā gada valsts budžeta likumprojektu.

Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā no 2007.gada 1.janvāra.

FM: Par sagatavotiem grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā

Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē izsludināti saskaņošanai ministrijās Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas nepieciešami, lai Latvijas tiesību aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū.

Līdz šim prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu bija noteiktas tikai tiem emitentiem, kuru vērtspapīri iekļauti regulēto tirgu oficiālajos sarakstos, taču direktīva nosaka vienotas prasības visiem emitentiem, kuru vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie iekļauti oficiālajā vai kādā citā sarakstā.

Likumprojekts noteiks informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz gada un starpperioda pārskatiem, atbildību par nepatiesas vai skaidru priekšstatu neradošas informācijas iekļaušanu finanšu pārskatos, kā arī informācijas atklāšanas prasības, kas jāievēro personām, kuras ieguvušas vai samazinājušas nozīmīgu līdzdalību. Tāpat grozījumi paredzēs informācijas atklāšanas prasības, kas regulētā tirgū iekļautu vērtspapīru emitentiem jāievēro attiecībā uz vērtspapīru īpašniekiem. Paredzams regulēt arī emitenta uzraudzības institūciju pienākumus, regulatorās informācijas atklāšanas, uzglabāšanas un paziņošanas prasības, informācijas atklāšanas valodu režīmu, kā arī atbildīgo uzraudzības institūciju nozīmēšanas kārtību un to tiesības un pienākumus.

Ieviešot direktīvas prasības, tiks nodrošināta Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšana un veicināta Eiropas kapitāla tirgus attīstība.

Sagatavojot likumprojektu, notika konsultācijas ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas pārstāvjiem.

FM: Par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu

Valsts sekretāru 28. septembra sanāksmē tika izsludināti saskaņošanai ministrijās Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi kredītiestāžu likumā, kas paredz nodrošināt Eiropas Komisijas (EK) direktīvu normu ieviešanu par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, kā arī citus grozījumus.

Ieviešot normas, ko nosaka EK direktīva par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, paredzams, ka kredītiestādes pilnveidos riska identificēšanas un mērīšanas procedūras, kā arī tām būs jānodrošina ne tikai likumā pieprasītais minimālais pašu kapitāla apjoms, bet arī kredītiestādes pašas aprēķinātā iekšējā kapitāla apjoms, jāsniedz informācija par riska pārvaldīšanas un kontroles stratēģijām un metodēm, kā arī atbilstošāk jāiekļauj kapitāla prasību aprēķinā jaunie pēdējā laikā tirgū parādījušies finanšu instrumenti.

Savukārt, ieviešot EK direktīvu par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, e-naudas institūcijām nebūs jāsaņem licence savas darbības uzsākšanai, ja tās emitēto e-naudu kā maksāšanas līdzekli pieņems mātessabiedrība vai meitassabiedrība vai arī ierobežots komersantu loks, ko raksturo atrašanās kopējās telpās vai kopēja tirdzniecības sistēma. Tāpat likumprojekts noteiks, ka visām e-naudas institūcijām pēc klienta pieprasījuma jāatpērk sava emitētā e-nauda un jānosaka skaidri e-naudas atpirkšanas noteikumi.

Grozījumu projekts arī paredz paplašināt ārpakalpojuma sniedzēju loku, nosakot, ka par tādiem varēs būt arī citu dalībvalstu uzraudzības institūciju licencēti komersanti, papildināt Latvijas Bankas uzturēto Parādnieku reģistru ar jaunu dalībnieku loku – krājaizdevu sabiedrībām, kurām tiks uzlikts pienākums sniegt Latvijas Bankai informāciju par saviem parādniekiem un reizē arī nodrošināta iespēja iepazīties ar klientu kredītvēsturi, kā arī veikt citus precizējumus.

FM: Par krājaizdevu sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību darbību

Veicot grozījumus, tiek plānotas izmaiņas Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā. Grozījumi abos normatīvajos aktos saskaņošanai ministrijās tika izsludināti Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē.

Plānotie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiks krājaizdevu sabiedrību informācijas sniegšanas kārtību Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kā arī paredzēs papildināt Latvijas Bankas (LB) uzturēto Parādnieku reģistru ar jaunu dalībnieku loku – krājaizdevu sabiedrībām. Paredzams, ka turpmāk krājaizdevu sabiedrībām nebūs jāsaņem FKTK atļauja, lai mainītu nosaukumu vai juridisko statusu, tomēr grozījumi paredz, ka tām būs jāziņo par šīm izmaiņām FM un FKTK.

Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumos arī plānots, ka LB uzturēto Parādnieku reģistru papildinās ar krājaizdevu sabiedrībām, kurām tiks uzlikts par pienākumu sniegt LB informāciju par saviem parādniekiem un nodrošināta iespēja iepazīties ar klientu kredītvēsturi.

Savukārt izmaiņas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā nodrošinās normatīvo aktu prasību vienādošanu finanšu un kapitāla tirgus regulācijas jomā, ieviešot tādas pašus kritērijus netiešā ceļā iegūtas līdzdalības (balsstiesību) noteikšanai apdrošināšanas sabiedrībā, kādi tiek ieviesti Kredītiestāžu likumā, kā arī ieviešot tādu pašu maksimālās soda naudas (līdz 100 000 latu) apmēru, kāds ir ietverts Kredītiestāžu likumā.

Grozījumi abos likumos arīdzan nodrošinās LB uzturētā Parādnieku reģistra dalībnieku tiesības saņemt no reģistra informāciju, kā arī savstarpēji apmainīties ar informāciju par saviem parādniekiem.

Sagatavojot normatīvos aktus, notikušas konsultācijas ar Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem Imigrācijas likumā uzņēmējdarbības veicināšanai

Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Imigrācijas likumā, kas iestrādāti, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un vienkāršotu administratīvos procesus.

Saskaņā ar grozījumiem komersantiem netiks anulēta vairākkārtējai ieceļošanai izsniegtā vīza, ja persona iesniegusi dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kā tas bija līdz šim. Bez tam grozījumi paredz, ka turpmāk, lai nodarbinātu jūrnieku uz starptautisko pārvadājumu kuģa, nebūs nepieciešama darba atļauja.

Likuma grozījumi paredz arī atvieglot ieceļošanu Latvijas pilsoņu ģimenes locekļiem – trešo valstu pilsoņiem. Turpmāk ieceļošanai Latvijas Republikā viņiem nebūs nepieciešama vīza, ja ģimenes loceklis kopā ar Latvijas pilsoni uzturas kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tur viņam izsniegta Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja.

Likuma grozījumos arī noteikts, ka nevajadzēs kārtot ielūgumus vīzas saņemšanai, ja vīzas pieprasītājs ir Latvijas Republikas pilsoņa laulātais vai laulātā nepilngadīgais bērns.

Imigrācijas likuma grozījumos paredzēta iespēja ieceļot Latvijas Republikā ar ceļošanas dokumentu, kurā nav uzturēšanās atļaujas ielīmes, ja persona ir saņēmusi jaunu pasi un, šķērsojot robežu, var uzrādīt iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju tajā. Tāpat likuma grozījumi nosaka, ka personai nav nepieciešama darba atļauja, ja tās paredzētais nodarbināšanas laiks nepārsniedz 14 dienas.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par IZM darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai IZM darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam.

IZM darbības stratēģija 2007.–2009.gadam ir IZM vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas ietver ministrijas kompetencē esošos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un politikas rezultātus.

Stratēģija nosaka ministrijas sasniedzamos mērķus un politikas rezultātus nozarē laika periodā līdz 2009.gadam, identificē jau izstrādātos politikas plānošanas dokumentus, apraksta atbilstošās budžeta programmas, kurās noteikti sasniedzamie rezultāti tuvākajos trīs gados. Stratēģijā ietverta arī informācija par padotības institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, un to ieguldījumu ministrijas noteikto mērķu un politikas rezultātu sasniegšanā.

IZM darbības virsmērķis ir nodrošināt tādas politikas veidošanu un īstenošanu izglītības, zinātnes, sporta un valsts valodas jomās, kas nodrošina Latvijas iedzīvotāju – izglītotu, veselīgu, fiziski un garīgi attīstītu, patriotiski noskaņotu personību – ilgtspējīgu labklājības pieaugumu integrētā Latvijas sabiedrībā. Virsmērķa sasniegšanai ministrija stiprina un nodrošina sabiedrības informēšanu, pieņemto lēmumu skaidrošanu un saikni ar iesaistīto sabiedrību, ievērojot labas pārvaldības un caurskatāmas valsts pārvaldes darbības pamatprincipus.

Darbības virzieni:

- izglītības, zinātnes, sporta un valsts valodas politikas īstenošanas vispārējā vadība;

- vispārējās izglītības, vērtībizglītības un interešu izglītības politika, kvalitāte un pārvalde;

- profesionālās izglītības, tālākizglītības un mūžizglītības politika, kvalitāte un pārvalde;

- augstākās izglītības un zinātniskās darbības politika un pārvalde;

- sporta politika un pārvalde;

- valodas politika un pārvalde.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un rīcībpolitikas rezultātus, ministrija šajos sešos darbības virzienos īsteno politiku, ko stratēģijas īstenošanas periodā plāno realizēt deviņu budžeta programmu ietvaros.

IZM: Par trešo valstu skolēnu uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumiem

Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Projekts paredz Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā pārņemšanu saistībā ar skolēnu apmaiņas programmu organizēšanas nosacījumiem. Projekts paredz, ka Ministru kabinets nosaka trešo valstu skolēnu uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumus Latvijā skolēnu apmaiņas programmās uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.

MK 2005.gada 16.augusta sēdes protokollēmuma “Rīkojuma projekts “Par vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras izveidi”” 4.punktā IZM uzdots sagatavot grozījumus Vispārējās izglītības likuma 5.panta 9.punktā par izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtību, lai saskaņotu šī punkta redakciju ar Izglītības likumā noteikto un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras funkcijām.

Noteikts nepieciešamais deleģējums likumā, ka pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmās, tajā skaitā atbilstoši 22.pantā noteiktajam, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmās, izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka pašvaldība, kura ir izglītības iestādes dibinātāja.

Likuma 55.panta pirmajā daļā noteikts, ka speciālās izglītības programmu apguve tiek vērtēta atbilstoši attiecīgās pakāpes valsts vispārējās izglītības standartam. MK 2006.gada 20.jūnija sēdes protokollēmuma “Noteikumu projekts “Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās”” 2.punktā IZM uzdots sagatavot un iesniegt MK atbilstošu grozījumu Vispārējās izglītības likumā. Likumprojekts paredz, ka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās, kas ir vispārējās izglītības programmu īpašs veids, nosaka MK atbilstoši likuma 4.panta 13.punktā noteiktajam deleģējumam.

Likuma 4.panta 1.punkts tiek svītrots, lai novērstu dublēšanos ar Izglītības likuma 14.panta 8., 9. un 11.punktā noteiktajām MK kompetencēm.

IZM: Par grozījumiem profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniegšanā

Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.451 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti””

Saskaņā ar Saeimā 2006.gada 21.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā par eksaminācijas centriem (sk. pārejas noteikumu 7.punktu) IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.451 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti””.

Turpmāk profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniegšanas, to veidlapu saņemšanas, uzskaites, glabāšanas un kvalifikācijas apliecību dublikātu izsniegšanas noteikumi vienādi attieksies uz akreditētām izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem. Profesionālās kvalifikācijas apliecību attiecīgi paraksta izglītības iestādes vadītājs vai eksaminācijas centra vadītājs.

IZM: Par studentu sociālo nodrošinājumu un stipendijām

Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai koncepciju “Par stipendijām” Koncepcija piedāvā vairākus risinājumus Latvijas augstākajā izglītībā samilzušajai studējošo sociālā nodrošinājuma problēmai.

Valsts pašreiz galvenokārt atbalsta studējošos, piedāvājot kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Veicot grozījumus normatīvajos aktos, studējošo kreditēšanas sistēmā ir izdarīti vairāki uzlabojumi – kredīta ar valsts vārdā sniegta galvojuma saņemšanai nepieciešams tikai viens galvotājs iepriekšējo divu vietā un studējošā sociālajām vajadzībām izsniedzamā kredīta apmērs palielināts līdz 120 latiem mēnesī. Tomēr, kā pierādījies kopš kreditēšanas ieviešanas Latvijā, studenti nevēlas uzņemties kredītsaistības un nav pietiekami aktīvi kredīta ņēmēji.

Nepietiekams studentu sociālais nodrošinājums un nepieciešamība agri iesaistīties darba tirgū ierobežo studentu iespējas pilnvērtīgi apgūt studiju programmas gan pamatstudiju, gan augstākajā līmenī, nelabvēlīgi ietekmējot gan zinātnes un akadēmisko mācībspēku potenciāla atjaunošanu, gan augstākās izglītības kvalitāti un piedāvājumu darba tirgū. Latvijā 44 procenti pilna laika studējošo ir iesaistīti apmaksāta darba aktivitātēs, kas aizņem vidēji 30 stundas nedēļā. Tas ir ļoti augsts rādītājs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur studējošie strādā vidēji tikai 8 – 15 stundas nedēļā.

Lai paaugstinātu studiju kvalitāti pilna laika studijās, valstij ir jāsniedz lielāks atbalsts studējošajiem tieši stipendiju veidā.

Latvijas Studentu apvienība un IZM ir sagatavojušas priekšlikumus, kas paredz palielināt stipendiju apmēru studējošajiem valsts budžeta finansētajās studiju vietās, kā arī stipendiju saņēmēju skaitu. Lielākas stipendijas un to saņēmēju skaits ne tikai ļautu piesaistīt papildu studentus prioritārām, bet nepopulārām nozarēm, bet arī nodrošinātu studentiem pilnvērtīgam studiju procesam nepieciešamos iztikas līdzekļus, vienlaikus mazinot nodarbinātību studentu vidū un atbirušo studentu skaitu. Priekšlikumu mērķis ir ar labāku sociālo nodrošinājumu uzlabot augstākās izglītības kvalitāti.

Latvijas Studentu apvienība ir sagatavojusi septiņus risinājuma variantus, kuri atšķiras pēc paredzētā stipendijas apmēra mēnesī un stipendiju saņēmēju skaita. Stipendiju saņēmēju skaits dažādajos variantos atšķiras pamatstudiju programmās studējošajiem, variējot starp 100% un 80% studentu, kas studē valsts budžeta finansētajās studiju vietās pamatstudiju programmās.

Nosakot stipendijas apmērus, stipendijas tiek piesaistītas valstī noteiktajai viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībai (iztikas minimums – IM), paredzot, ka stipendijas apmērs ik gadu palielināsies līdz ar iztikas minimuma apmēra palielināšanos. Katrā no trim studiju programmu līmeņiem ir paredzēti atšķirīgi stipendiju apmēri, kurus aprēķina, iztikas minimumam piemērojot noteiktus koeficientus.

Latvijas Studentu apvienības sagatavoto septiņu risinājuma variantu nodrošināšanai nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta vidēji 32 – 42 miljonu latu apmērā gadā, kā arī iesaka īstenot septīto variantu, kas paredz, ka stipendijas saņem 80% studentu, kas studē valsts budžeta finansētajās studiju vietās pamatstudiju programmās. Pārējos studiju programmu līmeņos stipendijas saņem visi budžeta studenti. Pamatstudiju programmās studējošajiem stipendija paredzēta viena iztikas minimuma apmērā, augstākā līmeņa studiju programmās stipendijas aprēķināšanai iztikas minimumam tiek piemērots koeficients “2”, savukārt doktora studiju programmās – koeficients “4”. Šī varianta īstenošanai tuvāko piecu gadu laikā nepieciešami vidēji 36 miljoni latu gadā.

IZM atbalsta mērenāku un pakāpeniskāku astoto risinājuma variantu, kas paredz stipendijas apmēra piesaisti iztikas minimumam tikai no 2009.gada, nodrošinot ar stipendijām vismaz 60% no valsts budžeta finansēto bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo skaita.

2007. un 2008.gadā plānots palielināt stipendiju saņēmēju skaitu līdz vismaz 60% no valsts budžeta finansēto bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo skaita (2007.gadā sasniedz vismaz 34%, 2008.gadā – vismaz 60%), saglabājot esošo stipendijas apmēru – 70 lati mēnesī. 80 latu stipendiju saņem visi valsts budžeta finansēto doktora studiju programmās studējošie. Lai veicinātu augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, papildu stipendijas maģistra un doktora studiju programmās studējošajiem tiek nodrošinātas no ESF līdzekļiem.

2009.gadā stipendijas apmēru piesaista iztikas minimumam, turpinot nodrošināt ar stipendijām vismaz 60% bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo, kas studē valsts finansētajās studiju vietās, kā arī visus budžeta finansētos doktorantus.

Bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo stipendiju no 2009.gada aprēķina viena IM apmērā, doktorantu studiju programmās studējošajiem – divu IM apmērā.

IZM risinājuma variantam nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi vidēji 15 miljoni latu gadā tuvāko piecu gadu laikā, tajā skaitā 2007.gadā – aptuveni 4 miljoni latu, kuri jau iekļauti ministrijas politikas iniciatīvu sarakstā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par valsts nodevas likmi uzņēmējdarbības veikšanai

Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par uzņēmējdarbības reģistrēšanas, ierakstu izdarīšanas komercreģistrā un iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Ministru kabineta noteikumi paredz valsts nodevas likmes par uzņēmējdarbības reģistrēšanu, ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus. Tie ir izstrādāti, lai izpildītu likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” valdībai doto uzdevumu.

Ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem netiek mainīti valsts nodevu objekti un apmēri, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtība un atvieglojumi, tādējādi ietekme uz valsts budžetu nemainīsies, un noteikumi tiks realizēti esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

Ņemot vērā to, ka minēto jautājumu regulējums jau pastāv, noteikumu projekts izstrādāts jaunā redakcijā, papildinot to ar norādi par vēl vienu normu, uz kuras pamata noteikumi izdoti, kā arī ietverot norādi par to, ka iepriekšējie noteikumi atzīstami par spēku zaudējušiem, teikts TM paskaidrojuma rakstā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijām, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, kā arī Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par ekodizaina prasībām enerģiju patērējošām precēm (produktiem)

Valsts sekretāru 28.septembra sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un MK noteikumu projekti “Ekodizaina prasības enerģiju patērējošām precēm (produktiem)”, “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumos Nr.92 “Noteikumi par mājsaimniecības elektrisko ledusskapju un saldētavu energoefektivitāti un atbilstības novērtēšanu””, “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.416 “Noteikumi par ūdenssildāmajiem katliem””, “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumos Nr.453 “Būtiskās prasības un marķēšanas kārtība luminiscējošo spuldžu balastiem””.

Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nepieciešams, jo tajā noteikts deleģējums 2002.gada 29.janvāra MK noteikumu Nr.42 “Noteikumi par mājsaimniecības preču marķēšanu, norādot informāciju par trokšņa emisiju vidē” izstrādei, ar kuriem Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemta direktīva 96/57/EK. Šī direktīva tiek grozīta līdz ar direktīvas 2005/32/EK stāšanos spēkā, un minētie noteikumi zaudē spēku.

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Ekodizaina prasības enerģiju patērējošām precēm (produktiem)” pārņem direktīvas 2005/32/EK prasības, nosakot prasības enerģiju patērējošu preču (produktu) piedāvāšanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, nosacījumus šo preču (produktu) brīvai apritei, marķēšanas prasības un atbilstības novērtēšanas kārtību.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa