– "Skābekļa aktīvās formas un veselība". Tā saucas jūsu akadēmiskā lekcija, ko Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē nolasīsit kā pērnā gada Ministru kabineta balvas zinātnē laureāts. Vai šī lekcija dos ieskatu jūsu zinātnieka veikumā gandrīz 40 gadu garumā, kas aizvadīti kādreiz tik slavenajā Organiskās sintēzes institūtā?

— Atbildot uz jūsu jautājumu par lekcijas tēmu un saturu — tā tikai daļēji atspoguļos ilgos gados paveikto, nepieskaroties ķīmiskajiem pētījumiem, sirds—asinsvadu līdzekļu un neirotropo vielu, antidiabēta preparātu sintēzei un izpētei. Toties centīšos parādīt problēmu, kas jau skar pasaules mērogu.

Lekcija atspoguļos daļu no mūsu virziena – to, kas saistīts ar antioksidantiem, peroksidāciju, brīvajiem radikāļiem, aktīvajām skābekļa un slāpekļa formām. Tie ir visai universāli jēdzieni: brīvo radikāļu reakcijas, kā tas pierādīts tieši pēdējā laikā, ir ļoti izplatītas ķīmijā, dzīvajā dabā, tās lieto ķīmiskajā tehnoloģijā lieltonnāžas produktu ieguvei. Brīvo radikāļu procesos itin bieži piedalās aktīvās skābekļa un slāpekļa formas, kas var veikt nozīmīgus uzdevumus dzīvajos organismos (signālu pārvadīšana, makrofāgu antimikrobā darbība, slāpekļa oksīds asinsspiediena regulācijai, piedalīšanās atmiņas procesos), bet lielākos daudzumos ir kaitīgi, pat bīstami veselībai, noved pie smagām slimībām, organisma bojāejas. Šo procesu regulēšanai var lietot antioksidantus. Ar šīm problēmām nodarbojamies jau ilgāku laiku — kopā ar daudziem Latvijas Organiskās sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un b—diketonu laboratorijas, arī citu laboratoriju, citu institūtu, augstskolu, ķīmiski farmaceitisko rūpnīcu darbiniekiem. Pirmām kārtām varētu minēt Dr.Gunāru Tirzīti, Dr.Jāni Uldriķi, Dr.Daci Tirzīti, Egilu Bisenieku, Dr.Astrīdu Velēnu un daudzus, daudzus citus. Atklājām jaunu īpatnēju antioksidantu klasi, izpētījām to īpašības un lietošanas iespējas lauksaimniecībā, medicīnā, kosmētikā. Antioksidants diludīns stabilizē karotīnu, A vitamīnu, dažādus ingredientus lopbarībā, labvēlīgi iedarbojas uz mājdzīvnieku attīstību un ražību.

Vairākas mūsu laboratorijā sintezētās vielas parādījušas labu radioprotektīvo aktivitāti. Tas ir nepieciešams, lai aizsargātu veselos audus onkoloģiskajiem slimniekiem, kuriem lieto staru terapiju, un lai varētu rentgenterapiju veikt pilnā apjomā. Nelietojot radioprotektorus, var rasties smagas komplikācijas — grūti dzīstošas čūlas, kariess, žokļa radionekroze, veidojoties jaunām atverēm vaigos, siekalu dziedzera, vairogdziedzera, acu bojāšanās, smagi cieš uroģenitālais trakts. Dietons stabilizē membrānas, novērš ādas bojājumus, pat ja bijušas lielas radiācijas dozas. Dietonam pēdējā laikā atklātas jaunas indikācijas ādas slimību ārstēšanai.

Mūsu laboratorijā iegūtas vielas, kas parādījušas labu aktivitāti, aizsargājot ādu, mutes un uroģenitālā trakta gļotādas, acis, siekalu dziedzerus u.c. pret radiācijas bojājumiem.

Ne tikai radiācija, bet arī cita veida kaitīgā iedarbība (skābekļa trūkums jeb išēmija un reperfūzija, traumas, toksīni, infekcijas) rada oksidatīvo stresu, kas savukārt noved pie audu nekrozes, šūnu bojāejas, padara slimības smagākas, veicina organisma novecošanos. Šeit var noderēt antioksidanti. Ne velti daudzas firmas tagad strādā pie antioksidantu farmakoterapijas – izstrādā preparātus ar antioksidantu aktivitāti nervu, sirds —asinsvadu un citu slimību ārstēšanai. Atrasts arī, ka vairākiem zināmiem ārstniecības līdzekļiem ir laba antioksidantu aktivitāte. Vairāki pētījumi eksperimentā parādījuši mūsu laboratorijā sintezēto vielu aktivitāti dzīves ilguma pagarināšanā, mutagenitātes novēršanā, dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Dietonam ir zināma nozīme sakarā ar citu, arī globālu, problēmu: aktīvās skābekļa formas ozona anomālijām. Ozons stratosfērā ir nepieciešams dzīvās dabas aizsardzībai pret ultravioleto starojumu. Ozona slāņa sarukšana antropogēnās darbības dēļ (hloru un fluoru saturošu savienojumu nokļūšana stratosfērā) rada paaugstinātu UV—B starojuma intensitāti, kas savukārt palielina saslimstību ar ādas vēzi. Līdz šim vislielākais "ozona caurums" bija virs Austrālijas, tur arī ir īsta ādas vēža endēmija, saslimstība daudzkārt biežāka nekā citos pasaules rajonos. Taču tagad ozona slānis sarūk arī Ziemeļu puslodē, sevišķi Ziemeļeiropā. Arī Latvijā strauji pieaug saslimstība ar ādas vēzi — četru gadu laikā par 35 procentiem. Neraugoties uz starptautiskajiem nolīgumiem, kas paredz ozona slāni noārdošo vielu ražošanas pakāpenisku samazināšanu, aizstājot šīs vielas ar mazāk kaitīgām, vēlāk nekaitīgām, šo vielu izplūšana atmosfērā turpināsies līdz 2040. gadam, saslimšana ar ādas vēzi palielināsies līdz 2060. gadam, un tikai gadsimta beigās gaidāma stāvokļa normalizēšanās.

Ko darīt? Ir jāaizsargā sevi ar pārdomātu izturēšanos (nepieļaujot pārsauļošanos), ar speciāliem ādas aizsarglīdzekļiem. Kopā ar attiecīgiem speciālistiem parādīts, ka dietons darbojas ne tikai profilaktiski, bet arī ārstējoši uz Saules radītiem ādas bojājumiem.

No otras puses, ozona koncentrācija pieaug zemākajos atmosfēras slāņos — kā gaisa piesārņojums. Arī tas ir slikti, bet arī šeit var līdzēt bioprotektori. Tātad – darba lauks vēl ir ļoti plašs.

— Jūsu institūts, kurā veicat arī direktora vietnieka pienākumus, ir izturējis desmit smagākos gadus zinātniskās iestādes pastāvēšanā un, ja nemaldos, tagad strādā ar labiem rezultātiem, ne tikai ņemot no valsts, bet arī dodot pretī. Kas te ir bijis un ir noteicošais? Kāda ir institūta atdeve?

— Noteicošais, iespējams, bija griba izturēt, nepadoties, meklēt risinājumus izdzīvošanai un pat attīstībai, nodibināt kontaktus un sadarbību ar ārzemju zinātniskajiem centriem un firmām. Ļoti svarīga ir institūta tradicionālā pieeja: pievērst uzmanību gan teorētiskajām, fundamentālajām problēmām, gan praktiskajiem, lietojamiem jautājumiem. Institūts spēj dot gan zinātniskus pētījumus augstā līmenī, gan nodrošināt praktiski svarīgus risinājumus Latvijas un ārzemju farmaceitiskajām un ķīmiskajām firmām.

Institūta darba līmeni apliecina darbinieku daudzās publikācijas prestižajos starptautiskajos žurnālos (profesoram Edmundam Lukevicam 1999.gadā publicēts 21 zinātnisks raksts), augstā šo publikāciju citējamība, daudzie pieņemtie referāti starptautiskajos kongresos (1999.gadā 32 institūta darbinieki piedalījušies zinātniskos kongresos, konferencēs, simpozijos), arī uzaicinājumi nolasīt plenārreferātus.

No otras puses, ļoti svarīga ir dažādu firmu vēlēšanās sadarboties. Institūts varētu dot vēl vairāk, ja būtu pienācīgs valsts atbalsts: tagad no zinātniskajiem pētījumiem paredzētās, par projektu un programmu izpildi piešķirtās naudas 78 procenti aiziet sociālajam nodoklim, siltumenerģijas, elektrības apmaksai. Mūsu kaimiņvalstīs valsts nodrošina zinātnisko institūtu ēku un infrastruktūras uzturēšanu. Latvijā arī tas būtu nepieciešams, sākumā vismaz attiecībā uz valsts nozīmes zinātniskajiem centriem, kāds pēc būtības jau ir bijis un ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Ir jāatjaunina un jāpapildina institūtā esošais, Latvijā un Baltijas valstīs vienīgais unikālais zinātniskās aparatūras (diemžēl novecojušas un nolietojušās) komplekss, jānodrošina institūta ēkas uzturēšana, jārada apstākļi, lai institūta līdzstrādnieki neaizplūstu uz ārzemēm.

– Vai institūts ir iekļāvies arī kādos starptautiskos projektos?

– Organiskās sintēzes institūts piedalās vairākās starptautiskās programmās: Eiropas Savienības "Copernicus" programmas ietvaros, NATO, Hovarda Hjūza projektos, ir pieteikti projekti Eiropas Savienības 5.ietvarprogrammā, notiek zinātniska sadarbība ar daudzām universitātēm un zinātniskajiem centriem ASV, Vācijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Japānā, Somijā, Nīderlandē, Polijā, Lietuvā, Krievijā u.c. (ap 25 institūta līdzstrādnieku regulāri strādā kādā no rietumvalstu universitātēm), ir vienošanās ar vairākām firmām. Tas apliecina, ka mūsu līmenis ir pasaulē atzīts, jo varam sekmīgi strādāt ārvalstu universitātēs, tur mūsu līdzstrādnieki ir pieprasīti; arī firmas pieņem darbus izstrādātajā līmenī.

— Acīmredzot medicīna savos sasniegumos ies līdztekus ar informācijas tehnoloģiju straujo attīstības tempu, tātad medicīnā mainīsies arī ārstēšanas metodes. Vai esat gatavi tam? Kādas tās būs no zāļu ražotāju viedokļa?

— Jā, institūta zinātnieki arvien ir orientējušies uz aktuālām medicīnas jomām: sirds—asinsvadu slimību, ļaundabīgo audzēju, nervu slimību, infekcijas slimību ārstēšanu, turklāt ar jaunām, aktuālām pieejām. Joprojām ir slimības, kuru ārstēšanai nav pietiekami efektīvu līdzekļu, tādi ir ļaundabīgie audzēji, daudzas vīrusu slimības. Pretvēža savienojumu dizains (konstruēšana), sintēze un izstrāde bija Organiskās sintēzes institūta pētniecības virziens jau kopš dibināšanas, tagad institūtā ir jaunas pieejas. Par selektīvas darbības radioprotektoriem jau minēts, kā arī par vielām, kas varētu novērst Saules vai radioaktīvā starojuma izraisītus audzējus. Aktuāla ir antioksidantu farmakoterapija vispār. Tiek pētītas vielas ar atmiņu uzlabojošām īpašībām, kā arī preparāti ar pretalkohola iedarbību, savienojumi, kas novērš alkohola negatīvo ietekmi uz pēcnācējiem. Ir arī jauni savienojumi, kas varētu tikt izlietoti ārstniecības vielu mērķtiecīgai nogādei šūnās.

— Pašlaik uzņēmumi apvienojas ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, vēl arvien pie mums aktuālāks par aktuālu ir privatizācijas process. Kā šajās norisēs redzat sava institūta likteni, kā prognozējat tā attīstību?

— Jā, intensīvi notiek dažādi procesi – globalizācija, veidojas "pasaules ciemats", konkurence pasaules mērogā. Ar to jārēķinās, institūta darbiniekiem jābūt gataviem asai starptautiskai konkurencei. Tas parādās praksē, kaut arī notiek zināma tālāka atlase. Lai celtu kvalifikāciju un konkurētspēju, laboratorijas sadarbojas ar partnerorganizācijām, gūstot abpusēju labumu. Ķīmiskajā un ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā turpinās privatizācija. Dažreiz tā ir veiksmīga, bet dažkārt noved pie bēdīgi slavenās "prihvatizācijas" ar nacionālo vērtību izšķērdēšanu.

Jādomā, ka institūts arī šīs laika pārbaudes izturēs. Bet svarīgi ir, kā uz šiem procesiem, uz zinātni vispār Latvijā raugās mūsu valsts institūcijas. Protams, esmu ļoti pateicīgs par augsto atzinību un dāsno balvu, ko saņēmu no Ministru kabineta. Šo atzinību attiecinu uz Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, sevišķi uz Membrānaktīvo savienojumu un b—diketonu laboratoriju, Farmakoloģijas laboratoriju, Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, daudziem citiem mūsu institūta, kā arī citu institūtu un augstskolu speciālistiem.

Bet es būtu daudz vairāk gandarīts, ja šī atzinība apliecinātu attieksmes maiņu pret zinātni Latvijā. Tad kāpēc zinātnes finansējums ir tik zems un arvien samazinās? Pēc 1998.gada oficiālās statistikas datiem, zinātnes finansējums Latvijā bija procentuāli viszemākais visās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Tas ir katastrofāli zems! Tāpēc ir vietā jautājums, kā šo zinātnes lomas nenovērtēšanu izturēs Latvijas tautsaimniecība un sabiedrība kopumā? Jo izdevumi zinātnei ir investīcijas valsts nākotnei.

Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas valstij būtu tāds institūts, kāds ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Šajā institūtā ir ievērojamas tradīcijas un panākumi tieši jaunu ideju ģenerēšanā, jaunu ārstniecības un citu tautsaimniecībā nozīmīgu preparātu radīšanai. Šīs idejas ģenerē zinātnieki, kuri ir veidojušies šādu tradīciju garā un apguvuši jaunāko pasaules pieredzi. Tieši to arī meklē visas pasaules firmas – arī pie mums. Un par zinātnieku jau nekļūst ne vienā dienā, ne vienā gadā. Tādēļ zinātnieki — ideju ģenerētāji — ir būtiski svarīgi, lai valsts pastāvētu.

Latvija ir pelnījusi, lai tā būtu dinamiski plaukstoša, bagāta valsts, kas prastu izmantot savus intelektuālos resursus, balstoties uz zinātnes attīstības stratēģiju. Vai mēs to varam īstenot?

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre