Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministrs K.Peters

Uz jaut.nr.149 – dok.nr.6320

Par Satiksmes ministrijas atbildību saistībā ar Rīgas brīvostu un izlietoto finansējumu Satiksmes ministrijas apmaksātajiem reklāmas klipiem

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem (jautājumu reģistra nr.149) saskaņā ar Ministru prezidenta šā gada 5.septembra rezolūciju Nr.45/SAN–2584, Satiksmes ministrija sniedz šādas atbildes.

1. Kāpēc jautājums par Rīgas brīvostas robežu maiņu valdības sēdē tika pieņemts pēkšņi, pretēji ierastajai praksei, apejot tā izskatīšanu valsts sekretāru sanāksmē, tādējādi liedzot Rīgas pašvaldībai gūt miljonus latu no vērtīgo zemesgabalu atsavināšanas?

Šā gada 6.jūlijā Satiksmes ministrija saņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iesniegumu, kurā atbilstoši likumam “Par ostām”, Satiksmes ministrija tika aicināta virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā jautājumu par jaunu Rīgas brīvostas robežu noteikšanu atbilstoši Rīgas domes 06.06.2006. lēmumam Nr. 1141 “Par grozījumiem Rīgas brīvostas robežās”.

Pēc iesniegto materiālu izvērtēšanas Satiksmes ministrija pieprasīja papildu informāciju no Rīgas brīvostas pārvaldes, Rīgas domes un VAS “Latvijas dzelzceļš”, paužot bažas, vai jautājums ir saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm un vai brīvostas robežu maiņa neradīs negatīvas sekas uz kravu vai pasažieru pārvadājumiem.

Rīgas dome savā atbildes vēstulē norādīja, ka Satiksmes ministrijas bažām nav pamata, un lūdza noteikumu projektu virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Tā kā noteikumu projekta saskaņošana jau bija ieilgusi vairāk nekā mēnesi un savukārt Rīgas brīvostas pārvalde lūdza nekavēties un iesniegt to izskatīšanai valdībā pēc iespējas ātrākā laikā, kā arī ņemot vērā to, ka jautājums par ostas robežu izmaiņām ir saimnieciskas dabas jautājums, no kā tieši atkarīga Rīgas brīvostas un tajā strādājošo uzņēmumu darbība, un neietekmē citu ministriju intereses, Satiksmes ministrija atbalstīja Rīgas domes un Rīgas brīvostas pārvaldes lūgumu un atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim iesniedza Ministru kabineta noteikumu projektu izskatīšanai Ministru kabinetā kā steidzamu.

Noteikumu projekts tika saskaņots ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, kā to prasa Ministru kabineta Kārtības rullis, kā arī ar Rīgas domi un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju VAS “Latvijas dzelzceļš” – saskaņā ar likumu “Par ostām”.

Savukārt jautājumā par atsevišķu teritoriju iekļaušanu vai izņemšanu no ostas teritorijas Satiksmes ministrija iebildumus neizvirzīja, jo tas ir saimnieciskas dabas jautājums un skar vienīgi pašu ostu vai attiecīgo teritoriju lietotājus un nomniekus, kā arī pašvaldību– Rīgas domi. Rīgas brīvostas pārvaldei tika pieprasīts iesniegt apstiprinājumus, ka ostā strādājošie termināļi, kas apkalpo tranzīta kravas, neiebilst pret to izslēgšanu no ostas teritorijas. Šādi apliecinājumi tika arī saņemti. Par to, kāpēc viena vai otra teritorija tika izslēgta, atbild pati Rīgas brīvostas pārvalde saskaņā ar tās attīstības plāniem un pašvaldības lēmumiem.

Attiecībā uz deputātu bažām, ka šis valdības lēmums būtu liedzis Rīgas pašvaldībai gūt miljonus latu no zemesgabalu atsavināšanas, varam tikai paust neizpratni, kādēļ šāds jautājums tiek izteikts Satiksmes ministrijai. Satiksmes ministrija paļāvās uz Rīgas domes profesionalitāti un nevērtēja iespējamo zemes privatizāciju pašvaldības teritorijā. Tas bija jāvaicā Rīgas domes vadībai, kad tā lēma par jaunajām brīvostas robežām.

2. Cik lielas ir izmaksas Satiksmes ministrijas apmaksātajiem reklāmas klipiem plašsaziņas līdzekļos? Vai Satiksmes ministrija arī turpmāk ir pasūtījusi raidlaiku kādā no plašsaziņas līdzekļiem? Ja jā, tad kāds ir šī rezervētā raidlaika grafiks? Vai šos līdzekļus nebūtu lietderīgāk izmantot ceļu remontiem?

Atbildot uz Jūsu otro jautājumu, vēlamies uzsvērt, ka 2003.gadā, Einara Repšes valdības laikā nepārdomāti likvidējot Autoceļu fondu, dramatiski tika samazināts finansējums autoceļu uzturēšanai, rekonstrukcijai un būvniecībai (2005.gadā autoceļiem tika novirzīti vairs tikai aptuveni 33% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa). Tādējādi sabiedrība varēja tikai noraudzīties, kā autoceļi nenovēršami sabrūk, remontdarbi notiek tikai atsevišķās vietās un situācija strauji pasliktinās. Tas arī bremzēja ceļu būvniecības uzņēmumu materiāli tehniskās bāzes attīstību un sekmēja ceļu būvniecības speciālistu aizplūšanu no nozares.

2005.gadā Satiksmes ministrijai izdevās pārliecināt valdību un Saeimu, ka ir jāatjauno autoceļu finansēšanas mehānisms, piesaistot to iekasētā degvielas akcīzes nodokļa apjomam, t.i., 2007.gadā 60% apjomā un turpmāk katru gadu palielinot šo proporciju par 5%, lai 2010.gadā šis apjoms sasniegtu 80%.

Līdz ar to šajā gadā tika uzsākti nepieredzēti lieli remonta un būvniecības darbi, kas savukārt radīja autovadītājiem dažādus sarežģījumus, gan gaidot sastrēgumos pie luksoforiem, gan braucot pa apbraucamajiem ceļiem, utt.

Saņemot lielu skaitu sūdzību un jautājumu gan vēstulēs, gan ar e–pastiem un telefoniski, Satiksmes ministrija pārliecinājās par nepieciešamību veicināt aktīvāku dialogu ar sabiedrību un veikt skaidrojošas informatīvās kampaņas.

Esam uzsākuši nopietnu valsts galveno autoceļu atjaunošanu, rekonstrukciju un jaunu ceļu būvniecību. Jau nākamgad tiks uzsākts būvēt pirmo auto maģistrāli valstī, šobrīd Saulkrastos tiek veikti atjaunotās valsts vēsturē pirmā jauna ceļa būvniecības darbi. Darbi tiek veikti uz 1. un 2.šķiras ceļiem, gan asfaltējot, gan sakārtojot grants segu. Darbojas programma, kas paredz sakārtot ceļus, kur savulaik tika slēgti dzelzceļa maršruti, notiek tiltu uzturēšanas un rekonstrukcijas darbi, ir atsevišķa programma infrastruktūras izbūvei satiksmes drošības uzlabošanai (gājēju un velobraucēju celiņi, apgaismojums utt.).

Ņemot vērā strauji pieaugošo būvdarbu apjomu un sabiedrības interesi par šo procesu, Satiksmes ministrija ir deleģējusi VAS “Latvijas valsts ceļi” veikt informatīvas un skaidrojošas kampaņas. No deputātu jautājuma nav noprotams, par kādu laika posmu tiek izrādīta interese, taču vēlamies informēt, ka 2006.gadā mārketinga komunikāciju nolūkam tiks tērēti aptuveni Ls 130 000 (~0,06% no VAS “Latvijas valsts ceļi” administrējamo līdzekļu apjoma). Informatīvās kampaņas ir bijušas par autoceļu būvdarbiem, to radītajām neērtībām, parādot ceļu būvdarbu kartes un informācijas avotu, kur var tuvāk iepazīties ar plānoto darbu vietām un norises laikiem. Tāpat no 21.09. līdz 30.09. (skat. pielikumā) ir paredzēta izglītojošā kampaņa “Nemēslo ceļmalā”, kuras laikā sabiedrībā jau iepazītais personāžs Cūkmens aicinās autovadītājus rūpēties par tīrību autoceļu malās, jo šī ir būtiska problēma, ar kuru ikdienā saskaras VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, tērējot ievērojamas naudas summas, lai uzkoptu autoceļu malas.

Vēlamies uzsvērt, ka kampaņu plānošana nav uzticēta mediju vai sabiedrisko attiecību aģentūrām, bet līgumi slēgti tieši ar medijiem, t.i., ar vadošajām televīzijām– LNT, TV3, LTV.

Līdzekļi informatīvo kampaņu veikšanai ir paredzēti gan no Eiropas Savienības fondiem (Nacionālās programmas 5.prioritāte punkts 5.2.2. Informācija un publicitāte), gan no VAS “Latvijas valsts ceļi” administrējamo līdzekļu apakšprogrammas sabiedrisko attiecību funkciju veikšanai.

Jāuzsver, ka valsts iestādēm un uzņēmumiem ir pienākums veidot saikni ar sabiedrību, kas ir arī paredzēts šo iestāžu un uzņēmumu darbību reglamentējošajos dokumentos. Informācijas pārraidīšana televīzijā ir viens no veidiem, kā efektīvi uzrunāt lielu daļu sabiedrības.

Savukārt Jūsu jautājumu pēdējo daļu nekomentēsim, jo Saeimas Kārtības rullis neparedz iesniegt jautājumu, kurā ietverts vērtējums.

Satiksmes ministrs K.Peters

Rīgā 2006.gada 12.septembrī

 

Pielikums

Country: Latvia

Customer: Latvijas Valsts ceļi

Brand: Nemēslo uz ceļiem

Campaign Period: September 21, 2006 – September 30, 2006

 

Ministrs A.Pabriks

Uz jaut.nr. 150 – dok.nr.6321

Par Latvijas pozīciju par situāciju Baltkrievijā un Libānā

Godātie deputāti!

Atbildot uz Jūsu 2006.gada 4.septembra vēstuli Nr. 8/1–2–198, Ārlietu ministrija vēlas vispirms atsaukties uz manu tikšanos ar LR Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem š.g. 9.augustā un Ārlietu ministrijas š.g. 11.augusta vēstuli nr. 51/558–6969. Ārlietu ministrija vēlreiz nosūta atbildes uz Jūs interesējošajiem jautājumiem:

1. Par Latvijas viedokli par Libānu

Vēlos Jūs informēt, ka Latvija atkārtoti ir paudusi viedokli par Tuvo Austrumu konfliktu. Šeit jāmin Latvijas pozīcijas uz ES Vispārējo un ārējo attiecību padomi (VLĀAP), tāpat arī Ārlietu ministrijas sniegtie preses paziņojumi, kuros Latvija ir aicinājusi puses pārtraukt militāras aktivitātes, nepieļaut civiliedzīvotāju upurus, risināt konfliktu sarunu ceļā, kā arī atbalstīt starptautisko spēku izvietošanu Dienvidlibānā.

Pēdējā publicētā preses relīze ir 2006.gada 1.septembrī, kur Latvija paudusi gandarījumu par 31.augustā Stokholmā, Zviedrijā, notikušās starptautiskās donoru konferences rezultātiem. Konferencē paziņotais donoru palīdzības apjoms agrīnās rekonstrukcijas fāzei pārsniedza 940 miljonus USD. 31.augustā publicēta preses relīze par Latvijas piedāvāto palīdzību Libānai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. 14.augustā Ārlietu ministrija publicējusi paziņojumu, novērtējot 11.augustā pieņemto ANO Drošības padomes (DP) 1701.rezolūciju, kas ir būtisks pamats militāro darbību pārtraukšanai. Ārlietu ministrija atzinīgi novērtējusi Izraēlas un Libānas lēmumu akceptēt rezolūciju, noslēdzot pamieru 14.augustā.

Atskatoties uz konflikta attīstību: par konflikta atkārtotu saasināšanos var uzskatīt gan 2006.gada 25.jūniju, kad uz Gazas joslas un Izraēlas robežas tika saņemts gūstā Izraēlas karavīrs, par kuru ministrija ievietoja paziņojumu mājaslapā jau 26.jūnijā, tāpat arī 12.jūliju, kad uz Izraēlas– Libānas robežas tika nogalināti astoņi un sagūstīti divi Izraēlas armijas karavīri. Arī par šo konflikta pavērsienu ministrija jau 13.jūlijā ievietoja nostāju mājaslapā.

Vienlaikus vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka šis nav principiāls konflikts par Izraēlas karavīru atbrīvošanu, bet gan gadu desmitiem reģionā eksistējoša konflikta nākamā stadija, kuru šajā gadījumā Izraēla nav izraisījusi. “Hezbollah” necīnās par palestīniešu vai Libānas tautas interesēm, bet gan par savu un Irānas ietekmi reģionā un pat pasaulē kopumā. Kā redzams, šim konfliktam nav vienkārši panākams diplomātisks risinājums.

Karadarbība nenotika tikai Libānā, bet arī Izraēlā, kur tā arī sākās 2006.gada 12.jūlijā ar “Hezbollah” veikto provokāciju uz Izraēlas robežas. Ārlietu ministrija regulāri sekoja šo notikumu attīstībai, izmantojot gan Latvijas vēstniecības Izraēlā sniegto informāciju, gan LR goda konsula Libānā sniegtās ziņas. Joprojām situācija reģionā ir kritiska. Ir iespējama konflikta eskalācija, ja tajā tieši iesaistās Sīrija. Līdzsvars ir trausls – jebkura neveikla Izraēlas armijas kustība var tikt uztverta kā uzbrukums Sīrijai. Papildus tam “Hezbollah” mēģina provocēt gan vienu, gan otru pusi, raidot savas raķetes Golanas augstieņu rajonā. Tālākās sekas sagaidāmas, ja konfliktā iesaistās Irāna. Kā zināms, Irāna atkārtoti ir nodemonstrējusi nepiekāpību starptautiskās sabiedrības izstrādātajiem standartiem, noraidot ANO DP rezolūciju, kas paredzēja Irānai līdz 31.augustam pārtraukt urāna bagātināšanu.

Latvijas iesaiste Tuvajos Austrumos īstenojas divos virzienos – Latvijas valstspiederīgo evakuācijā no Libānas un humānās palīdzības sniegšanā Libānai, kā arī līdzdalībā ES pozīcijas veidošanā.

Informēju, ka Latvijas sniegtā humānā palīdzība 2000 segas un medikamenti 40 000 LVL vērtībā kopā ar palīdzības kravām no Vācijas, Ungārijas, Īrijas, Maltas un Slovākijas tika efektīvi un iespēju robežās ātri nosūtīta uz Beirūtu.

Latvijas valstspiederīgo evakuācija, t.i., visi tie Latvijas valstspiederīgie, kas vēlējās pamest Libānu, tika pabeigta 2006.gada 4.augustā. Kopš militārā konflikta sākuma starp Libānu un Izraēlu Ārlietu ministrija apzinājusi 55 Latvijas valstspiederīgos, no kuriem palīdzību evakuācijā lūguši 25 valstspiederīgie un 6 viņu ģimenes locekļi. Sadarbība notika ar ES dalībvalstīm, īpaši Franciju un Dāniju, lielu darbu ieguldot Latvijas goda konsulam Beirūtā un Latvijas goda ģenerālkonsulam Kiprā. Ārlietu ministrija 4.augustā apstiprinājusi LR goda konsulu Libānā Žerāru A.Renno par goda ģenerālkonsulu Libānā. Vienlaikus Ārlietu ministrija ir atbalstījusi Hosamu Abu Meri kā Libānas Republikas goda konsulu Latvijā.

2006.gada 17.–18.jūlijā notika VLĀAP, kurā Latviju pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke. 1.augustā notika ārkārtas VLĀAP, kur Latviju pārstāvēja ārlietu ministrs Artis Pabriks un valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava. Tika pieņemti Padomes secinājumi, kas kopumā saskan ar Latvijas līdz šim pausto pozīciju. Savukārt 2006.gada 1.–2.septembrī Somijā notika ES ārlietu ministru neformālā sanāksme. Pēc ES neformālās sanāksmes Somijā ārlietu ministrs Artis Pabriks paudis šādu viedokli: ES iesaistīšanās Tuvo Austrumu konflikta risināšanā pierāda, ka tā ir globāli aktīvs spēlētājs, kam rūp miers un drošība pasaulē; ES pierāda, ka tā var kalpot kā vidutājs konflikta atrisināšanā; Latvija plāno Libānai piedāvāt ekspertīzi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rekonstrukcijas un restaurācijas darbos.

Ārlietu ministrija regulāri publicējusi pozīciju par Tuvo Austrumu konfliktu un Latvijas iesaisti, kuras pārskats ir pievienots pielikumā.

2006.gada 31.augustā Stokholmā, Zviedrijā, notika starptautiskā donoru konference, kurā piedalījās 50 valstu un 22 starptautisko organizāciju pārstāvji. Konferences laikā donoru solījumi agrīnās atjaunošanas fāzei sasniedza 940 miljonus USD. Latvija finansiālu kontribūciju nesolīja, tomēr vienlaikus tiek apsvērta iespēja iesaistīties kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī citās civilajās jomās.

Ārlietu ministrija turpina sekot notikumiem Tuvajos Austrumos. Latvijas puse ir lūgusi tikšanos gan ar Izraēlas, gan Libānas pārstāvjiem ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā. Tāpat paredzēts, ka atkārtota diskusija par situāciju reģionā un Eiropas Savienības iesaisti Tuvajos Austrumos notiks VLĀAP ietvaros 2006.gada 14.–15.septembrī.

2. Par Baltkrieviju

Divpusējās attiecībās ar Baltkrieviju tiek ņemts vērā fakts, ka mūsu kaimiņvalstī ir nedemokrātisks režīms un tā realizētā politika nav balstīta uz demokrātijas principiem un pilsoniskajām brīvībām. Bet, analizējot citu valstu pieredzi, sadarbība ar Baltkrieviju tiek veidota, atrodot balansu starp demokrātiskajām vērtībām un ekonomiskajām interesēm, jo liela daļa Baltkrievijas tranzīta kravu tiek transportētas caur Latvijas teritoriju. Ja Baltkrievijā būtu uz demokrātiskām vērtībām balstīts režīms un tirgus ekonomika, tad ekonomiskajām attiecībām būtu cits raksturs. Turklāt Latvijā, kā jau demokrātiskā valstī, ekonomiskās intereses nenosaka Ārlietu ministrija, bet gan diktē brīvā tirgus ekonomika. Vienlaikus Ārlietu ministrija savu iespēju robežās atbalsta Baltkrievijas sabiedrības centienus ienest demokrātiskas vēsmas tās politiskajā dzīvē.

Latvija uz Baltkrievijas varas iestāžu nelikumīgo rīcību reaģēja nekavējoties. Jau nākamajā rītā pēc notikušā incidenta tika pieprasīti paskaidrojumi no Baltkrievijas puses, norādot faktu, ka Baltkrievija rupji pārkāpusi Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Sinhroni tajā pašā laikā, izmantojot ES iekšējos informācijas kanālus, tika informēti partneri, Komisija un Prezidentūra. Šajā situācijā Baltkrievijas puse pierādīja totalitārā režīma spēju izplatīt kompromitējošu materiālu par Latvijas diplomātu publiskajā telpā, tādējādi jau apzināti pārkāpjot Vīnes Konvenciju. Šajā situācijā ārlietu ministrs izšķīrās par Latvijas vēstnieces Mairas Moras atsaukšanu uz konsultācijām Rīgā un publiski darīja zināmu, ka viņš nepieņems nesen akreditēto Baltkrievijas vēstnieku, tādējādi parādot, ka starpvalstu attiecības ir pasliktinājušās. ES prezidējošā valsts Somija nāca klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Savienības Prezidentūra nosoda Baltkrievijas varas iestāžu rīcību attiecībā uz Latvijas diplomātu. Ar līdzīga rakstura paziņojumiem ir nākušas klajā arī Francija un Amerikas Savienotās Valstis.

Latvijas Ārlietu ministrijas rīcība šajā sakarā ir bijusi adekvāta minētajai situācijai, jo īpaši ņemot vērā, ka diplomātiskā krīze ir attiecībās ar nedemokrātisku valsti. Latvijas puse stingri ievēro starptautiskajās attiecībās pieņemtās normas un cenšas atrast civilizētu izeju no saspīlējuma.

Cieņā,

ārlietu ministrs Dr. A.Pabriks

Rīgā 2006.gada 11.septembrī

 

Pielikums

Ārlietu ministrijas pozīcija par Tuvo Austrumu konfliktu

Par konflikta atkārtotu saasināšanos var uzskatīt 2006.gada 25.jūniju, kad uz Gazas joslas un Izraēlas robežas tika saņemts gūstā Izraēlas karavīrs. Ministrija par šo notikumu ievietoja paziņojumu mājaslapā (27.jūnijā):

Ārlietu ministrija izsaka nopietnas bažas par notikumu attīstību Tuvajos Austrumos – uz robežas starp Gazas joslu un Izraēlu – un pieprasa nekavējoties bez tālākiem nosacījumiem atbrīvot Izraēlas teritorijā sagūstīto Aizsardzības spēku karavīru Giladu Šalitu (Gilad Shalit), kas ir arī Francijas pilsonis.

Ministrija aicina Palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu darīt visu iespējamo, lai rastu iespējas situācijas normalizēšanai. Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka Izraēlas valdība rīkosies savaldīgi un risinās konfliktsituāciju diplomātiskiem līdzekļiem.

Palestīniešu kaujinieku uzbrukums Izraēlas armijas postenim notika 25.jūnijā. Astoņi palestīniešu kaujinieki caur pazemes tuneli no Gazas joslas iekļuva Izraēlas teritorijā, nogalinot divus Izraēlas armijas karavīrus, ievainojot četrus, viens tika sagūstīts un aizvests. Tika nogalināti divi no uzbrucējiem.

• 2006.gada 17.–18.jūlijā notika VLĀAP, kurā Latviju pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke. Latvijas pozīcija tika apstiprināta Ministru kabineta sēdē 11.jūlijā.

• Ļoti būtisks šī gada Tuvo Austrumu konflikta saasinājums notika 2006.gada 12.jūlijā, par kuru jau 13.jūlijā ministrija ievietoja nostāju mājaslapā:

Ārlietu ministrija pauž satraukumu saistībā ar situācijas kraso saasināšanos Tuvo Austrumu reģionā un aicina nekavējoties atbrīvot 25.jūnijā sagūstīto Izraēlas Aizsardzības spēku karavīru Giladu Šalitu (Gilad Shalit), kā arī 12.jūlijā Izraēlas ziemeļos sagūstītos Izraēlas karavīrus. Aicinām visas iesaistītās puses rīkoties savaldīgi, tādējādi novēršot konflikta tālāku padziļināšanos.

Ārlietu ministrija ar satraukumu raugās uz metodēm, kas tiek izmantotas konfliktā. Nav atbalstāma nedz karavīru nolaupīšana, nedz nevainīgu civilpersonu upuri, nedz arī civilās infrastruktūras sagraušana, kas pasliktina vispārējo humanitāro situāciju.

Izraēlas un palestīniešu konflikts jaunu saasinājumu guva 25.jūnijā pēc palestīniešu kaujinieku uzbrukuma Izraēlas armijas postenim Izraēlas teritorijā. Uzbrukumā tika nogalināti divi Izraēlas armijas karavīri un viens sagūstīts. Savukārt 12.jūlijā Libānas politiskās partijas “Hezbollah” militārā spārna kaujinieki iebruka Izraēlas teritorijā izvietotam armijas postenim, nogalinot vairākus un sagūstot divus karavīrus.

Izraēlas teritorija tiek apšaudīta gan no Gazas sektora, gan no Libānas teritorijas. Pēc abiem incidentiem, nespējot rast risinājumu diplomātiskā ceļā, Izraēlas Aizsardzības spēki ir uzsākuši vērienīgas militārās operācijas Gazas joslā un Libānas teritorijā, tai skaitā iznīcinot infrastruktūras un civilos objektus.

• 2006.gada 17.jūlijā tika ievietota konsulārā informācija par Latvijas valstspiederīgo evakuāciju no Libānas.

• 2006.gada 30.jūlijā ministrijas mājaslapā atkārtoti tika ievietots paziņojums, kurā Latvija aicināja Tuvo Austrumu konfliktā iesaistītās puses pārtraukt militārās aktivitātes un sēsties pie sarunu galda:

Latvija konsekventi iestājas par jebkāda veida militāro aktivitāšu pārtraukšanu no visām iesaistītajām pusēm. Tām jāsēžas pie sarunu galda, jo tikai sarunu ceļā panākams konflikta risinājums. Starptautiskajiem vidutājiem ir jāizmanto visas dialoga iespējas, lai panāktu minēto.

Latvija uzsver, ka pusēm strikti jāievēro samērība un starptautiskās tiesību normas, īpaši, civiliedzīvotāju aizsardzībā, un atgādina, ka spēka lietošana nav pierādījusi sevi kā līdzeklis ilgstoša un stabila miera nodrošināšanai.

Latvija atbalsta ieceri par starptautisku spēku izvietošanu Dienvidlibānā.

Latvija iestājas par ANO lomas stiprināšanu situācijas noregulēšanā, kā arī Eiropas Savienības centienus konflikta risināšanā. Latvija uzskata, ka ir svarīgi saglabāt līdzšinējo ES dialogu ar Izraēlu.

Liela nozīme ir vienotai un savstarpēji koordinētai ES un ASV nostājai par notikumiem Tuvajos Austrumos.

Latvijas iesaiste Tuvajos Austrumos īstenojas trijos virzienos: Latvijas valstspiederīgo evakuācijā no Libānas, humānās palīdzības sniegšanā Libānai un līdzdalībā ES pozīcijas veidošanā.

• 2006.gada 31.jūlijā ministrs izteica līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem saistībā ar traģisko notikumu Kanā:

Ārlietu ministrs Artis Pabriks izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem saistībā ar traģisko notikumu Kanā un citiem incidentiem, kas pēdējo nedēļu laikā notikuši Libānā un Izraēlā, atkārtoti uzsverot, ka civiliedzīvotāju upuri nav pieļaujami. Šī gada 30.jūlijā Kanas ciemā Libānā nogalināti vismaz 54 civiliedzīvotāji, pārsvarā bērni, kas visā pasaulē izraisīja plašu nosodījumu.

Latvija atgādina, ka tā iestājas par jebkāda veida militāro aktivitāšu pārtraukšanu no visām iesaistītajām pusēm. Tām jāsēžas pie sarunu galda, jo tikai sarunu ceļā panākams konflikta risinājums. Starptautiskajiem vidutājiem ir jāizmanto visas dialoga iespējas, lai panāktu minēto.

Otrdien, 1.augustā, notiks ārkārtas Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksme par pašreizējo situāciju Tuvajos Austrumos, kurā Latviju pārstāvēs ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Kā jau ziņots, Latvija uz Libānu šonedēļ nosūtīs 2000 segas un 45 dažādus medikamentus 40 000 latu vērtībā. Tāpat Latvijas valdība atvēlējusi 17 050 latu Latvijas iedzīvotāju evakuēšanai no Libānas. Pašlaik 23 personas no Libānas jau ir evakuētas, sešas tiks izvestas un 10 nevēlas izceļot no valsts.

• 2006.gada 31.jūlijā publicēts paziņojums ar informāciju, ka tika nosūtīta humānās palīdzības krava uz Libānu.

Šodien, 31.jūlijā, tiek izsūtīta humānās palīdzības krava Libānai. Tā no Latvijas, šķērsojot Poliju, Čehijas Republiku un Vāciju, tiks nogādāta Marseļas ostā Francijā. No Marseļas krava ar kuģi tiks vesta uz Libānu. Latvija izmanto Eiropas Savienības Civilās aizsardzības sistēmu, lai nogādātu palīdzību Libānai.

Jāatgādina, ka 25.jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu sniegt humāno palīdzību Libānai, nosūtot 2000 segas un 45 dažādus medikamentus 40 000 latu vērtībā.

• 2006.gada 4.augustā Ārlietu ministrija informēja par Latvijas valstspiederīgo evakuēšanas pabeigšanu no Libānas:

Latvijas valstspiederīgo evakuācija, kas vēlējušies pamest Libānu, ir pabeigta, informē Ārlietu ministrija. Pēdējā ģimene, kas ar Latvijas Ārlietu ministrijas un citu ES dalībvalstu dienestu palīdzību pameta Libānu, atgriezās Latvijā šodien, 4.augustā.

Cilvēku skaita ziņā šī ir bijusi lielākā Latvijas valstspiederīgo evakuācijas operācija Latvijas konsulārā dienesta vēsturē. Kopumā, kopš militārā konflikta sākuma starp Libānu uz Izraēlu, Ārlietu ministrija apzinājusi 55 Latvijas valsts­piederīgos, no kuriem palīdzību evakuācijā lūguši 25 valstspiederīgie un seši viņu ģimenes locekļi.

Veiksmīgu evakuācijas norisi nodrošināja operatīva un regulāra sadarbība ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, it īpaši Franciju un Dāniju. Tāpat Ārlietu ministrija atzinīgi vērtē Kipras aktīvo atbalstu ES piederīgo evakuācijā. Tā kā Libānā nav Latvijas vēstniecības, ievērojamu palīdzību Latvijas valstspiederīgo evakuācijā sniedza Latvijas goda konsuls Beirutā – Žerārs Reno, savukārt Kiprā– Latvijas goda ģenerālkonsuls Adonis Papadopolus.

Jāatgādina, ka Latvijas valdība piešķīra 17 050 latu valstij piederīgo un viņu ģimenes locekļu evakuācijai no Libānas.

• 2006.gada 8.augustā Ārlietu ministrija aicināja ANO Drošības padomi pēc iespējas ātrāk pieņemt rezolūciju par situāciju Tuvajos Austrumos:

Ārlietu ministrija aicina ANO Drošības padomi pēc iespējās ātrāk pieņemt rezolūciju, kas definētu uguns pārtraukšanas praktiskos nosacījumus un starptautisko spēku dislokāciju Dienvidlibānas pierobežas joslā.

Pašreizējā situācijā lielākais izaicinājums būs kontroles nodošana starptautiskajiem spēkiem un miera nodrošināšana reģionā, lai izslēgtu iespēju konflikta jaunai eskalācijai.

Ministrija uzskata, ka situācija reģionā joprojām ir kritiska. Pastāv iespēja, ka konfliktā var iesaistīties arī citas reģiona valstis, tā vēl vairāk saasinot situāciju.

Ārlietu ministrija informē, ka Latvijas sniegtā humānās palīdzības krava – segas un medikamenti 40 000 latu apmērā – ar palīdzības kravām no Vācijas, Ungārijas, Īrijas, Maltas un Slovākijas 11.augustā no Marseļas turpinās ceļu uz Beirūtu.

• 2006.gada 14.augustā publicēts paziņojums, kurā Ārlietu ministrija atzinīgi novērtējusi Izraēlas un Libānas lēmumu akceptēt ANO rezolūciju:

Ārlietu ministrija, novērtējot 11.augustā pieņemto ANO Drošības padomes 1701.rezolūciju, uzskata, ka tā ir būtisks pamats militāro darbību pārtraukšanai. Ārlietu ministrija atzinīgi vērtē Izraēlas un Libānas lēmumu akceptēt rezolūciju un vienlaikus uzsver, ka tās veiksmīga īstenošana būs atkarīga no iesaistīto pušu rīcības. Pašreiz svarīgākais ir, lai uz Izraēlas un Libānas robežas būtu nodrošināts miers un drošība, nepieļaujot turpmāku konflikta situācijas saasināšanos reģionā.

Situācijas kontroles nodošana starptautiskajiem spēkiem un citi soļi, kas nodrošinātu mieru un stabilitāti, ir būtiski gan militārās darbības neatjaunošanai, gan arī problēmas atrisināšanai ilgtermiņā.

ANO Drošības padomes 1701.rezolūcija aicina pilnībā pārtraukt karadarbību starp Izraēlu un grupējumu “Hezbollah”. Grupējums “Hezbollah” tiek aicināts pārtraukt uzbrukumus Izraēlai, kā arī izdot divus sagūstītos izraēliešu karavīrus, savukārt Izraēla – apturēt militāro uzbrukumu operācijas.

Rezolūcija paredz Libānas armijas un starptautisko spēku izvietošanu Libānas dienvidu daļā vienlaikus ar Izraēlas armijas izvešanu. 15 000 karavīru lielajam ANO kontingentam paredzēts uzraudzīt izraēliešu spēku izvešanu un palīdzēt Libānas armijai nodrošināt pamiera noteikumus.

• 2006.gada 30.augustā ārlietu ministrs ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju pārrunāja palīdzības sniegšanu Libānai:

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 30.augustā tikās ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Pāvo Liponenu (Paavo Lipponen) un pārrunāja Eiropas Savienības (ES) iesaisti Izraēlas un Libānas konfliktsituācijas atrisināšanā. Amatpersonas bija vienisprātis, ka ES militārās un civilās palīdzības sniegšana ir būtiska gan Libānas valstij, gan svarīga kopīgās ES ārpolitikas un drošības politikas veidošanā.

Artis Pabriks uzsvēra, ka pilnībā atbalsta Eiropas Savienības iesaisti, un ka tas ir liels izaicinājums un milzīga atbildība. Viņš informēja, ka Latvija jau šobrīd ir iesaistījusies piecās starptautiskajās operācijās un līdz ar to tās rīcībā esošie militārie resursi ir ierobežoti, taču nākotnē Latvija vēlētos vairāk iesaistīties ES vadītajās starptautiskajās operācijās. Ārlietu ministrs un Somijas parlamenta priekšsēdētājs atzina, ka mazām valstīm kā Latvija un Somija iesaistīšanās starptautiskās misijās nodrošina ietekmes palielināšanu un starptautiskās sabiedrības atbalstu, ja tāds ir nepieciešams.

Artis Pabriks informēja, ka šobrīd Latvija apsver iespēju sniegt civilu palīdzību Libānas iedzīvotājiem. Somijas parlamenta priekšsēdētājs to ļoti atzinīgi novērtēja un norādīja, ka ES iesaistei plānotas vairākas fāzes.

Gan Artis Pabriks, gan Pāvo Liponens bija pārliecināti, ka ES ārpolitikai un enerģētikas politikai jābūt daudz koordinētākai, jo no tā iegūtu visas Eiropas valstis. Turklāt ES dalībvalstīm vajadzētu vairāk atbalstīt vienai otru, veidojot attiecības ar trešajām valstīm.

Ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja Somijas prezidentūru ES, norādot, ka Somija savus uzdevumus līdz šim ir pildījusi ļoti augstā līmenī.

Puses pārrunāja arī Latvijas un Krievijas attiecības, Ziemeļu dimensijas attīstību un citas ārpolitikas aktualitātes.

Pāvo Liponens ir Somijas parlamenta priekšsēdētājs kopš 2003.gada, iepriekš bijis Somijas premjerministrs.

• 2006.gada 31.augustā informēts par Latvijas iespējamo palīdzību Libānai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā:

Šodien, 31.augustā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošajā starptautiska mēroga donoru konferencē par palīdzības sniegšanu Libānai, Latvija piedāvās ekspertīzi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, piemēram, Čamas ciema un Bālbekas vēsturisko centru – rekonstrukcijas un restaurācijas darbos. Latvijas eksperti jau veiksmīgi līdzdarbojušies līdzīgos projektos Irākā.

Par šādu lēmumu vakar vienojās ministru prezidents Aigas Kalvītis, ārlietu ministrs Artis Pabriks un aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Ārlietu ministrs uzsver, ka mazai valstij kā Latvija iesaistīšanās starptautiskās misijās nodrošina ietekmes palielināšanu un starptautiskās sabiedrības atbalstu, ja tāds ir nepieciešams.

Konferencē piedalās pārstāvji no vairāk nekā 40 pasaules valstīm un organizācijām, lai vienotos par palīdzību Libānas valsts atjaunošanai. Latviju konferencē pārstāv Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ekonomiskajos jautājumos Maija Manika.

Šī gada 25.jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu sniegt humāno palīdzību Libānai, nosūtot 2000 segas un 45 dažādus medikamentus 40 000 latu vērtībā.

• 2006.gada 1.septembrī Latvija paudusi gandarījumu par starptautiskās sabiedrības atbalstu Libānas atjaunošanai:

31.augustā Stokholmā notika Zviedrijas un Libānas valdību rīkota starptautisko donoru konference, kurā piedalījās 50 valstis un 22 starptautiskās organizācijas, kas sniegušas palīdzību Libānai. Konferences mērķis bija apzināt starptautiskās sabiedrības gatavību papildus jau piešķirtajai neatliekamajai humānajai palīdzībai sniegt ieguldījumu Libānas agrīnās atjaunošanas fāzē – līdz 2006.gada beigām.

Latvija piedalījās pasākumā un pauž gandarījumu par starptautiskās sabiedrības izrādīto solidaritāti un sniegto atbalstu Libānas valdībai. Latvija apsveic konferences sasniegtos rezultātus – vakar paziņotais donoru palīdzības apjoms agrīnās rekonstrukcijas fāzei pārsniedz 940 miljonus ASV dolāru.

Latvija Libānai jau piešķīrusi humāno palīdzību 40 000 latu vērtībā. Papildus tam Latvija apsver iespēju sniegt ieguldījumu agrīnās atjaunošanas fāzē. Saskaņā ar Libānas valdības apzinātajām vajadzībām Latvija varētu sniegt atbalstu, piemēram, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, ņemot vērā līdz šim uzkrāto pieredzi līdzīgos projektos Irākā. Vienlaikus tiek apzinātas arī citas potenciālās palīdzības jomas.

 

 

Ministrs O.Spurdziņš

Uz jaut.nr.151 – dok.nr.6410

Cik naudas tiek tērēts Eiropas Savienības fondu administrēšanai Latvijā?

Finanšu ministrija ir iepazinusies ar Jūsu 2006.gada 21.septembra vēstulē Nr.8/8-2-182 minēto jautājumu. Informējam, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu administrēšanai Latvijā tehniskās palīdzības nacionālās programmas projekta “Atbalsts projektu atlasē, vērtēšanā, programmu vadībā un uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, arī finanšu kontrolēm un auditam” ietvaros, galvenokārt tiek segtas tikai ar ES struktūrfondu administrēšanu strādājošo darbinieku atalgojuma izmaksas. ES struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas 2004.gada pēdējā ceturksnī un 2005.gadā veikušas izdevumus Ls 1 652 501,62 (viens miljons seši simti piecdesmit divi tūkstoši pieci simti viens lats un 62 santīmi) apmērā. Savukārt 2006.gadā plānots veikt izdevumus Ls 4 092 422,00 (četri miljoni deviņdesmit divi tūkstoši četri simti divdesmit divi lati un 00 santīmi) apmērā. Norādām, ka 75% no šiem izdevumiem prognozēts atgūt no Eiropas Komisijas valsts budžeta līdzekļu ieņēmumu veidā, savukārt 25% ir valsts budžeta līdzfinansējums.

Informējam, ka ES līdzekļi valsts budžetā tiek uzskaitīti sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām, tādēļ informāciju par atalgojuma izmaksām ES fondu administrēšanai papildus iepriekš minētajam var iegūt no nozaru ministrijām.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš