Par Azerbaidžānas prezidenta valstsvizīti Latvijā 3.–5.oktobrī

Latvijas Republikas Valsts prezidentes un Azerbaidžānas Republikas prezidenta kopējā deklarācija

Ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils (apakšējā attēlā) un oficiālo fotografēšanos pilī (augšējā attēlā) vakar sākās Azerbaidžānas prezidenta valstsvizīte Latvijā. Viņš ar dzīvesbiedri mūsu valstī ieradās 3.oktobra vakarā. Rīgas pilī 4.oktobrī: Meribana Alijeva, Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs uzturējās oficiālā vizītē Latvijas Republikā 2005.gada 4. un 5.oktobrī pēc Latvijas Republikas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma.

Puses apliecināja savu gandarījumu, ka Latvijas Republikas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās vizītes laikā Azerbaidžānas Republikā no 2005.gada 2. līdz 4.oktobrim un Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva oficiālās vizītes laikā Latvijas Republikā 2006.gada 4. un 5.oktobrī tika radīts plašs tiesiskais pamats attiecību veidošanai abu valstu starpā un ka šīs vizītes dos īpašu stimulu abu draudzīgo valstu attiecību attīstībai jaunā līmenī. Latvijas Republikas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās vizītes laikā Azerbaidžānas Republikā 2005.gadā tika parakstīti līgumi tādās svarīgās jomās kā ekonomiskā sadarbība, nodokļi, investīciju veicināšana un aizsardzība, kā arī muitas sadarbība. Azerbaidžānas Republikas prezidenta vizītes laikā Latvijas Republikā tika parakstīti līgumi tādās jomās kā gaisa satiksmes pakalpojumi, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, izglītība, finanses, kā arī veselība un medicīna.

2005.gada 3.oktobrī parakstītais Azerbaidžānas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par sadarbību ekonomiskajā, zinātniskajā, tehniskajā un kultūras jomā paredz Starpvaldību komisijas izveidi. Puses uzsvēra Starpvaldību komisijas svarīgo uzdevumu abu valstu savstarpējās attiecībās, it īpaši ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības veicināšanā, mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības nostiprināšanā.

Puses uzsvēra savu apņemšanos veidot attiecības uz tādu vērtību pamata kā likuma vara, demokrātija, cilvēktiesības un tirgus ekonomika. Šajā sakarā Latvija apsveica Azerbaidžānas centienus demokrātijas nostiprināšanā, attīstot pilsoniskas sabiedrības un tirgus ekonomikas principus.

Puses uzsvēra politiskā dialoga veidošanas nozīmību augstākajā līmenī, kā arī sadarbības paplašināšanas svarīgumu abu valstu likumdošanas un izpildvaras institūciju starpā.

Puses apstiprināja starpparlamentārās sadarbības nozīmi, tajā skaitā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ietvaros.

Puses uzsvēra nepieciešamību paplašināt sadarbību tirdzniecībā, ekonomikā, investīciju un tehniskajā jomā.

Puses atzīmēja nepieciešamību īstenot papildu pasākumus, lai paplašinātu sadarbību humanitārajā jomā – kultūrā, izglītībā, veselības,plašsaziņas līdzekļu un citās jomās. Tās apsveica attiecību veidošanos un paplašināšanos tūrisma, jaunatnes un studentu organizāciju, kā arī arodbiedrību un nevalstisko organizāciju starpā.

Puses, atzīstot vēsturisko līdzību abu nāciju neatkarības iegūšanā, uzsvēra, ka ir svarīgi veidot sadarbību kopīgu zinātnisko un arhīvu pētījumu jomā. Šajā sakarā tās uzsvēra, ka ir svarīgi veikt vēstures pētījumus attiecībā uz Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas neatkarības proklamēšanu 1918.gada 28.maijā un Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanu 1918.gada 18.novembrī.

Puses apliecināja, ka tās nostiprinās divpusējo militāro un militāri tehnisko sadarbību, kas atbilst drošības interesēm un nav pretrunā ar abu valstu starptautiskajām saistībām.

Puses, pilnībā atbalstot un ievērojot ANO Hartas un EDSO pamatdokumentu principus, uzsvēra nepieciešamību rast miermīlīgu Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabahas konflikta risinājumu, balstoties uz vispāratzītajiem starptautisko tiesību principiem un normām, īpaši ievērojot valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī starptautiski atzīto robežu neaizskaramību. Atsaucoties uz centieniem EDSO ietvaros panākt Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabahas konflikta miermīlīgu atrisinājumu, kā arī Minskas grupas aktivitātēm, puses atkārtoti uzsvēra nepieciešamību spert būtiskus un izšķirošus soļus šajā virzienā.

Puses apņēmās turpināt savus centienus, lai palielinātu savstarpējās sadarbības efektivitāti ANO, EDSO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Attiecībā uz ANO reformu puses uzskata, ka uzmanība jāvērš uz organizācijas centrālās lomas stiprināšanu starptautiskajās lietās, tās efektivitātes palielināšanu un potenciāla izmantošanu, saskaroties ar jauniem draudiem un izaicinājumiem pastāvošajai pasaules kārtībai. ANO administratīvajām reformām ir jābalstās uz vienprātības principu, un tām ir pilnībā jāatspoguļo organizācijas dalībvalstu kopīgās intereses.

Abas puses apsprieda gaidāmās ANO ģenerālsekretāra vēlēšanas, un Azerbaidžānas puse atbalsta un augstu vērtē V.E. Vairas Vīķes-Freibergas, Latvijas Republikas prezidentes, kā pirmās kandidātes sievietes izvirzīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra amatam šīs universālās organizācijas vēsturē. Azerbaidžāna uzsvēra, ka Vairas Vīķes-Freibergas personiskā apņēmība un zināšanas attiecībā uz ANO reformu procesu veicinās šo reformu īstenošanu.

Puses apliecināja savu atbalstu ciešai sadarbībai Eiroatlantiskās partnerības padomes, NATO Partnerattiecību programmas un Azerbaidžānas iesniegtā individuālās partnerības rīcības plāna ietvaros.

Puses veiks konsultācijas un turpinās kopīgus centienus, lai paplašinātu Azerbaidžānas attiecības ar Eiropas Savienību un NATO. Šajā sakarā Latvija izteica gatavību dalīties ar Azerbaidžānu pieredzē, ko guvušas tās valsts institūcijas integrācijas procesā Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās.

Abas puses ar gandarījumu atzīmēja Eiropas Kaimiņu politikas pozitīvo ietekmi uz Azerbaidžānas tuvināšanos Eiropas Savienībai, kā arī uzsvēra, ka Eiropas Kaimiņu politika veicinās stabilitātes un drošības atjaunošanos Dienvidkaukāzā. Šajā kontekstā Latvija atbalstīja Rīcības plānu Azerbaidžānas Republikai.

Latvijas puse uzsvēra ekonomisko reformu nozīmību Azerbaidžānas Republikā un apliecināja savu atbalstu Azerbaidžānas pievienošanās procesam Pasaules tirdzniecības organizācijai.

Puses uzsvēra Eiropas enerģētiskās drošības pieaugošo svarīgumu un šai sakarā atzīmēja Kaspijas jūras reģiona enerģētisko resursu pieaugošo lomu Eiropas enerģētiskā pieprasījuma apmierināšanā. Ir svarīgi nostiprināt saites starp Eiropas Savienību un Kaspijas jūras reģionu enerģētiskās sadarbības ziņā. Šajā kontekstā abas puses uzsvēra Baku–Tbilisi–Džeihanas galvenā naftas eksporta vada atvēršanas un darbības uzsākšanas, kā arī Baku–Tbilisi–Erzurumas gāzes vada un Baku–Tbilisi–Akhalkalaki–Karsas dzelzceļa projektu īstenošanas starptautisko nozīmību. Puses apliecināja ieinteresētību ciešākā sadarbībā transporta koridoru attīstīšanā, izmantojot abu valstu tranzīta potenciālu.

Puses atzīmēja Baltijas jūras reģiona pieaugošo ietekmi Eiropas un globālajā līmenī. Šajā kontekstā Azerbaidžāna atzina savstarpējās sadarbības svarīgumu dažādu projektu īstenošanā Baltijas jūras reģionā uz savstarpēja izdevīguma pamatiem.

Puses bija vienisprātis, ka ir svarīgi uzturēt dialogu reliģiju un civilizāciju starpā un atzina nepieciešamību paplašināt attiecības un izpratni starp kristietību, islāmu un citām kultūrām un civilizācijām, lai veidotu labus apstākļus miera, brīvības, tiesību un taisnīguma harmonijai.

Šī kopējā Deklarācija ir parakstīta Rīgā 2006.gada 4.oktobrī divos oriģināleksemplāros latviešu, azerbaidžāņu un angļu valodā.

Azerbaidžānas un Latvijas prezidenti, Rīgas pilī parakstot kopējo deklarāciju un dodoties nolikt ziedus pie Latvijas valstiskuma simbola – Brīvības pieminekļa Rīgā 4.oktobrī Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”