Par starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem

Eiropas Komisija pieņēmusi ziņojumu par 2005.gadā pārskatītajiem Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem. Tie stāsies spēkā 2007.gada jūnijā un ir svarīgs juridisks instruments, kas vērsts uz slimību novēršanu un izplatības ierobežošanu starptautiskā līmenī, turklāt neradot nevajadzīgus tirdzniecības un pārvietošanās traucējumus. 28.septembrī publiskotajā ziņojumā izklāstīta tā sākotnējā piemērošana ar gripu saistītajos aspektos, kā to ierosinājusi Pasaules veselības organizācijas (PVO) asambleja. Precizēta ES loma Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu īstenošanā, un ierobežojumi tajos paredzēti attiecībā uz valsts līmeņa pasākumiem.

Eiropas Komisijas loceklis Markoss Kiprijanu, kas atbild par veselības aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību, teica: “Komisija vienmēr ir noteikti atbalstījusi Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus. Tāpēc tagad vēlamies, lai ES to īstenošanā ieņemtu aktīvu nostāju, jo īpaši ņemot vērā gripas pandēmijas draudus. Noteikumu īstenošanā sadarbojoties ar dalībvalstīm, visi kopā varēsim labāk pasargāt Eiropas pilsoņus no starptautiska mēroga sabiedrības veselības apdraudējuma. Varam palīdzēt arī nodrošināt, lai visā pasaulē veicamie aizsargpasākumi pret tiem būtu samērīgi ar šiem draudiem”.

ES un Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu īstenošana

Lai gan ES Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem nav pievienojusies, Komisija uzskata, ka ES un tās dalībvalstis var kopīgi strādāt, lai optimizētu šo noteikumu īstenošanu, un tas ir jādara, ņemot vērā ar veselības aizsardzību saistītās ES politiskās nostādnes, pasākumus un iniciatīvas. Konkrēti – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un ES agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas centrs sabiedrības veselības draudu gadījumā (EWRS) var palīdzēt šos noteikumus īstenot iespējami pilnīgi un vienveidīgi. Publiskotajā ziņojumā šajā sakarībā ierosināti vairāki pasākumi, kā arī saprašanās memorands ar Pasaules veselības organizāciju, lai nodrošinātu šo noteikumu precīzu definēšanu. Tajā aicināts arī izstrādāt ES vienotu pieeju attiecībā uz tajos paredzētajām atrunām.

Sākotnējā piemērošana ar gripu saistītajos aspektos

Šā gada maijā Pasaules veselības organizācijas asambleja aicināja valstis iespējami drīz ieviest noteikumus, kas atzīti par nepieciešamiem sakarā ar putnu gripas un iespējamās parastās cilvēku gripas pandēmijas risku. Komisijas ziņojumā šajā jautājumā norādīti īpaši aspekti, kas identificēti sākotnējai piemērošanai, un aprakstīta ES nostāja šajā jautājumā, lai veicinātu vienotu pieeju tā risināšanai.

Pasaules veselības organizācijas dalībvalstis 1951.gadā pieņēma pirmos Sanitāros noteikumus. Vēlāk, 1969.gadā, tos pārdēvēja par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem. Kopš tā laika noteikumi grozīti četras reizes, pēdējo reizi – 2005.gadā.

Eiropas Savienības dalībvalstis un Komisija aktīvi piedalījusies sarunās par 2005.gada grozījumiem, un jaunie noteikumi ir pagaidām pilnīgākie un daudzpusīgākie. Atšķirībā no iepriekšējiem, kas attiecās tikai uz dažām slimībām (holēru, mēri un dzelteno drudzi), jaunajos noteikumos ieviests plašāks jēdziens par starptautiska mēroga draudiem sabiedrības veselībai, kas ietver esošās, jaunās un atkārtoti parādījušās slimības, kā arī draudi, ko rada citu, neinfekciju slimību izraisītāji. Svarīgas noteikumu izmaiņas attiecas uz draudu paziņošanas un apstiprināšanas kārtību, valstu koordinācijas centriem, galveno pienākumu noteikšanu un Pasaules veselības organizācijas ieteiktiem atbildes pasākumiem uz draudiem sabiedrības veselībai.

Jaunie 2005.gadā pieņemtie noteikumi stāsies spēkā no 2007.gada 15.jūnija, un tie pakāpeniski jāievieš ne vēlāk kā līdz 2016. gadam. Tomēr Pasaules veselības organizācija aicinājusi valstis, kas ir šīs organizācijas locekles, brīvprātīgi un nekavējoties ieviest tos noteikumus, kas saistīti ar putnu gripas un iespējamās parastās cilvēku gripas pandēmijas risku.

Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi ir automātiski saistoši visām valstīm, kas ir Pasaules veselības organizācijas locekles, ja līdz 2006.gada 15.decembrim neatsakās no to ievērošanas vai neiesniedz rezervācijas. Pašlaik PVO ir 192 valstis, tostarp 25 ES dalībvalstis, Bulgārija un Rumānija. Pati Eiropas Savienība nav PVO locekle, un tāpēc tā nevar būt šo noteikumu puse, taču tās kā reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas loma ir atzīta noteikumu 57.pantā. Šajā pantā arī noteikts, ka valstīm kā šādu reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju loceklēm savstarpējās attiecībās jāievēro tām spēkā esošie attiecīgās organizācijas kopīgie noteikumi.