Par pilsoniskās līdzdalības veicināšanu Eiropā

Pilsētu mēri un citi pārstāvji no visas Eiropas 28.septembrī tikās Briselē forumā “Eiropa tās pilsoņiem”, lai spriestu par Eiropas pilsoņu pilsonisko līdzdalību Eiropas līmenī. Pasākuma kulminācija bija šā gada “Zelta zvaigznes” balvas piešķiršana par izcilību Eiropas pilsonībā, ko piešķīra sešām pilsētām par pilsētu sadraudzības izveidošanu un piecām – par pilsoniskās sabiedrības projektiem.

“Pilsoniskās sadraudzības projekti un pilsētu sadraudzības plāni ir efektīvs veids, kā apmierināt prasību pēc uztveramākas Eiropas, iesaistot pilsoņus,” teica Jans Figels, Eiropas komisārs, kas atbildīgs par izglītību, apmācību, kultūru un daudzvalodību. “Nelaimīgā kārtā Eiropai nav vietas daudzu personu dzīvē, lai gan Eiropas Savienības darbs mūs dažādi ietekmē. Esmu priecīgs, ka šīsdienas balvu saņēmēju centieni, kuru centrā ir pilsonis, ir atzīmēti ar Zelta zvaigznes balvu. Viņu ieguldījums ir vērtīgs, jo tas savstarpēji tuvina “Eiropu” un eiropiešus no visas ES.”

Forums “Eiropa pilsoņiem” tuvina pilsētu un pilsonisko organizāciju pārstāvjus no visas Eiropas, un šogad pirmo reizi pasākumā piedalījās pilsētu mēri. Šīs dažādās grupas kopīgi pētīja jautājumus, kas saistīti ar Eiropas līmeņa pilsonisko līdzdalību.

Pētījumi atkārtoti pierāda, ka vidusmēra eiropieši maz zina par Eiropas Savienību un domā, ka viņiem nav teikšanas ES lēmumu pieņemšanas procesos. Savā atklāšanas runā priekšsēdētāja vietniece Margota Vallstrēma, kas ir atbildīga par iestāžu attiecībām un saziņas stratēģiju, teica: “ES nozīmīgo lomu var novērtēt pēc avīžu pirmo lapu virsrakstiem un TV ziņām. Notiek debates par pakalpojumu direktīvu, gāzes piegādi vai ģenētiski modificētiem organismiem. ES nozīme pieaug, tomēr, ja ES grib atgūt pilsoņu uzticību, tai jāveic taustāmi uzlabojumi un vienlaikus jāprogresē demokrātijas, pārredzamības un pilsoniskās līdzdalības virzienā.” Foruma nozīmīgākais brīdis bija šā gada Zelta zvaigžņu piešķiršana vienpadsmit izciliem projektiem. Balvas par Eiropas pilsonību pirmo reizi piešķīra 1994.gadā un kopš tā laika piešķir katru gadu. Šogad uzvarēja seši pilsētu sadraudzības projekti un pieci bija projekti, ko vada pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Uzvarējušo starpā bija šādi projekti:

– pilsētu sadraudzības plāns starp trim pilsētām, kurās ir universitātes teātri, – Nante (Francija), Karlsrūe (Vācija) un Ļubļina (Polija), vienā no tiem tiek strādāts ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nante uzņēma teātra projektu par realitātes un aizspriedumu tēmu, kuru vadīja teātra profesionāļi.

– Polijas pilsoniskās sabiedrības projekts, kas risina jautājumu, kā labāk sadarboties kopīgas Eiropas celtniecībā diviem lauku apvidiem Polijā un Slovākijā, vienlaikus vietēji sabiedrības līderi palīdzēja vadīt Eiropas jautājumu sabiedrisko apspriešanu.

Uzvarētāji sadraudzības pilsētu kategorijā:

• Nante (Francija) – Karlsrūe (Vācija), Ļubļina un Sedlce (Polija), Peskantīna (Itālija), Sabinova (Slovākija), Viļņa (Lietuva), Cīrenberga (Vācija) – Gatatiko (Itālija) Ontiņente (Spānija) – Marka (Zviedrija);

• Līdsas pilsētas dome (Anglija) un Brno (Čehoslovākija);

• Tema (Dānija) un Gulbene (Latvija)

Uzvarētāji pilsoniskās sabiedrības organizāciju kategorijā:

• "Sievietes par iecietību Eiropā”;

• "Jaunie Eiropas pilsoņi”,

• Eirodiskusija, "Jaunatne paplašinātā Eiropā”.