Ministru prezidents:

— vakar, 9. decembrī, Latvijas sabiedrībai

Latvijas televīzijā 1999.gada 9.decembrī (8.decembra ieraksts), atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Raidījumu vadīja žurnālists Kārlis Streips

— Labvakar! 4. studijā ir Ministru prezidents Andris Šķēle. Šovakar mēs esam mazliet citā situācijā nekā parasti. Raidījums, kuru jūs skatāties, tapa ierakstīts tieši pirms 24 stundām, trešdienas vakarā, tātad pirms ceturtdienas plenārsēdes, kā arī pirms premjera došanās uz Helsinkiem. Mēs sarunājamies ar premjeru trešdienas vakarā, to, lūdzu, cienījamie skatītāji, paturiet prātā, dzirdot jautājumu struktūru.

Premjera kungs, jūs solījāt, ka jaunais izglītības ministrs būs zināms jau līdz Ziemassvētkiem. Tātad Saeimai par to būtu jābalso nākamnedēļ. Līdz šim Tautas partija ir ļoti atturīgi izteikusies par iespējamajām personālijām, bet ir izvirzījusi kritērijus, kuriem būtu jāatbilst. Bet varbūt šodien jūs varētu nosaukt tos kandidātus, kurus ir izvirzījusi Tautas partija?

A.Šķēle:

— Es tomēr gribētu atturēties no jebkādas uzvārdu nosaukšanas. Es tikai varētu pateikt, ka Saeima strādās arī 20. datumā un ir pilnīgi iespējams, ka tas būs datums, kad taps zināms jaunais izglītības un zinātnes ministrs. Katrā gadījumā man gribētos, lai tas cilvēks, ko Saeima apstiprinās, spētu turpināt Silvas Goldes veiksmīgi iesākto darbu, kā arī lai mēs visīsākajā laikā, kā paredz likums, varētu Ministru kabinetā izskatīt reformu plānu un skolotāju darba algu palielināšanas shēmu. Tās ir divas lietas, kas ļoti īsā laikā Ministru kabinetam jāapstiprina. Un pirmoreiz likumdevējs to arī precīzi ierakstījis likumā.

— Ministru prezidenta kungs, kā jūs vērtējat valdošās koalīcijas stabilitāti, ņemot vērā gan Tautas partijas, gan "Latvijas ceļa" kongresos izskanējušās savstarpējās laipnības, gan tēvzemiešu koķetēriju ar sociāldemokrātiem Rīgas domē?

A.Šķēle:

— Es gribētu šo jautājumu pārvērst tādā sadzīviskā situācijā — parasti tikai tuviem paziņām apvaicājas: kā tev ir ar veselību? Un līdz ar to apjautāšanās valdošajai koalīcijai par tās stabilitāti man šķiet patiesi mīļa. Valdība šobrīd ir stabila, to pierādīja budžeta balsojums, valdībā esam pieņēmuši ļoti svarīgo integrācijas programmu, kā arī ceturtdien tiks pieņemts Valsts valodas likums.

— Sakiet, vai pēc Helsinku samita, ja iznākums būs mums pozitīvs, Latvija beidzot sāks ar Lietuvu un Igauniju runāt no spēka pozīcijām, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, piemēram, to, ka jūsu runa Baltijas asamblejā tika uzņemta diezgan vēsi, kā arī Būtiņģes naftas termināla skandālu?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka mēs nekad nerunāsim no spēka pozīcijām ar saviem kaimiņiem. Kas attiecas uz manu pieteikumu veidot vienotu akcīzes politiku Baltijā, tas tiešām uzreiz neguva milzīgu atsaucību deputātu vidū. Tomēr ar kolēģi Igaunijas premjeru Lāra kungu man ir zināmas vienošanās, dažas kopējas nostādnes, kuras mēs turpināsim tālāk attīstīt. Tāpēc es domāju, ka pēc Helsinkiem, lai arī turpināsies katras valsts patstāvīgi izvēlētais kurss ceļā uz Eiropu, mums izdosies turpināt triju Baltijas valstu sadarbības projektu.

Es domāju, ka arī tāda tumša lieta kā izlijis kubikmetrs naftas Būtiņģes terminālā nespēs sabojāt mūsu starpvalstu attiecības. Ir jānoslēdz savstarpēji līgumi, kas šādos gadījumos ļaus mums pieprasīt no mūsu draugiem un kolēģiem lietuviešiem zināmu kompensāciju.

— Vispirms man gribētos jums pateikties par jūsu sniegto informāciju attiecībā uz pensiju likuma grozījumiem. Diemžēl tā nesatur pat vienkāršu aprēķinu par pensiju likuma grozījumu ietekmi uz sociālo budžetu, bet tikai galarezultātus, kurus pārbaudīt nav iespējams. Man gribētos pievērst jūsu uzmanību šim dokumentam citu iemeslu dēļ. Kā jūs redzat, šis dokuments ir sagatavots angliski, kaut arī jūs teicāt, ka šis dokuments ir apspriests gan ar pozīciju, gan opozīciju, gan arodbiedrībām. Man ir jautājums: vai jūsu biroja darbiniekiem patiešām ir nepieciešams Valsts valodas likums, lai viņi sniegtu informāciju latviešu valodā? Ja viņi var iztikt bez šī likuma, tad varbūt bez tā iztikt varam arī mēs pārējie?

A.Šķēle:

— Paldies, Zaļetajeva kungs. Pagājušajā preses konferencē jūs ļoti ātri vēlējāties saņemt novērtējumu, vai ir bijuši dažādi aprēķini. Kā es redzu, šo informāciju angļu valodā jums ir pārsūtījis mans preses dienests. Redziet, es bieži strādāju ar angļu valodas tekstiem. Es jums atvainojos, ka jūs šo informāciju saņēmāt nevis latviešu, bet angļu valodā. Turpmāk es personīgi pats rūpēšos, lai tieši "Panorama Latvii" atbilstoši likumam visu informāciju saņemtu tikai valsts valodā.

— Šķēles kungs, nedēļas nogalē jūs būsit Helsinkos, kur notiks Eiropas valstu samits. Tajā jūs tiksities ar Igaunijas, Lietuvas un citu Eiropas valstu augstām amatpersonām. Kā jūs viņiem paskaidrosit par tiem pasākumiem, kas tiek veikti cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā?

A.Šķēle:

— Valdība, nopietni diskutējot, ir pieņēmusi lēmumu, ka mums uz diviem gadiem ir jānosaka mūsu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kopums attiecībā uz cūkgaļu. Mēs esam pieņēmuši šo lēmumu stingrā saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu principiem. Šis ir pirmais gadījums, kad mēs mēģinām mācīties administrēt kādu starptautisku līgumu. Līdz šim mēs esam dzīvojuši, priecājoties par to, ka līgumi ir noslēgti, bet mēs neesam mēģinājuši pārbaudīt, vai varam tos administrēt. Mēs šobrīd apzināti cenšamies pārbaudīt, balstoties uz rūpīgiem pētījumiem, vai esam spējīgi šos līgumus administrēt, vai spējam šos līgumus aizstāvēt arī starptautiski. Ja to nespēsim, tad mums ir jārēķinās, ka Latvijas valdībai būs jākompensē zaudējumi ārvalstu cūkgaļas importētājiem. Esmu sazinājies ar Igaunijas premjeru Lāra kungu, un šos jautājumus mēs pārrunāsim arī Helsinkos, lai izvairītos no viena vai otra paziņojuma. Mēs gribam pastāstīt saviem kolēģiem, kā mācāmies strādāt atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumiem.

— Valdība vakardien atcēla jautājuma izskatīšanu par Jāņa Reinika apstiprināšanu Drošības policijas priekšnieka amatā. Vai tas nozīmē, ka varētu parādīties kādas citas kandidatūras?

A.Šķēle:

— Iekšlietu ministrs nav pieteicis nevienu citu kandidatūru. Šis jautājums vienkārši netika izskatīts. Mums ir vienošanās, ka to izskatīsim pēc divām nedēļām. Jānis Reiniks ir vienīgais iekšlietu ministra izvirzītais kandidāts, un viņa kandidatūra ir saskaņota arī ar visām valdošajām frakcijām, kā arī ar Nacionālo drošības komisiju, Ģenerālprokuratūru un Satversmes aizsardzības biroju.

— Kad valdība izstrādās un pieņems likumu par bīstamo tranzītkravu apdrošināšanu?

A.Šķēle:

— Jāsaka, tas nav patīkamākais jautājums, uz ko man jāatbild, jo Latvija deviņus gadus neko nav darījusi šajā jautājumā. Attiecīgu lūgumu šo jautājumu izskatīt esmu nosūtījis finansu ministram. Pēdējās valdības sēdes protokolā ir atzīmēts, ka mums ir jāizstrādā bīstamo tranzītkravu apdrošināšanas likums. Ne visur Eiropā ir noteikta obligāta apdrošināšana šīm kravām, līdz ar to mums nav visaptverošas pieredzes, kā sabalansēt mūsu iedzīvotāju drošības intereses, ja, nedod Dievs, notiek kāda nelaime ar amonjaku vai naftu, kā, piemēram, Vecumniekos, kad no sliedēm nogāja un pēc tam eksplodēja vairāki naftas vagoni, ar to, lai neuzkrautu pārāk lielu slogu mūsu tranzītbiznesam. Tranzītbizness ir ļoti būtisks mūsu budžeta papildinājums, jo 16% no jaunradītās vērtības Latvijā dod tieši tranzītbizness. Tā ir ļoti nozīmīga sfēra.

— Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas izstrādātā jaunā Valsts valodas likuma redakcija paredz, ka lēmumu par valsts valodas lietošanu publiskajā sfērā pieņems valdība. Cik ilgā laikā tiks izstrādāti un akcentēti šādi Ministru kabineta noteikumi?

A.Šķēle:

— Pašlaik mums ir vienošanās, ka likums stāsies spēkā no 2000. gada 1. septembra un līdz tam ir jābūt pilnībā izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem. Tā ka mums ir pietiekami daudz laika, lai izstrādātu un izdiskutētu dažādus viedokļus un darītu to zināmu Latvijas sabiedrībai.

— Šī gada 8. decembrī Maskavā tika parakstīta vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas savienības izveidošanu. Kā, jūsuprāt, tas iespaidos mūsu attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī kopējo situāciju reģionā?

A.Šķēle:

— Es gribētu apgalvot, ka nekādi. Latviju tas nekādi neietekmēs. Tā ir divu, pagaidām suverēnu, valstu darīšana, kādus līgumus tās slēdz un kā plāno savu valstu attīstību. Attiecībā uz Latviju tam tiešām nav nekādas būtiskas ietekmes.

— Man jums ir jautājums kā izglītības ministram. Ir stājušies spēkā pensijas likuma grozījumi, un atskan spiedzieni no skolotājiem, ka daudzi ir nolēmuši iet prom tā vietā, lai strādātu un saņemtu zemo pensiju. Ko jūs darīsit — teiksit, ka tas ir slikti, vai nāksies kaut kur atkāpties?

A.Šķēle:

— Nē, pensiju likumu mēs tuvākajā laikā skatīt netaisāmies. Skolu direktoriem ir iespēja domāt, kādā veidā pārgrupēt savus algu fondus. Varbūt viena vai otra interešu disciplīna nemaz nav tik ļoti nepieciešama, un šos līdzekļus var novirzīt tiem patiesi svarīgajiem priekšmetiem, kuros skolotāju trūkst. Es domāju, ka šeit nevajadzētu runāt par kādām masveida problēmām. Tieši otrādi — mana pārliecība ir tā, ka pēc kāda laika mēs skolā redzēsim jaunas sejas un jaunus skolotājus. Piedāvājums no valdības puses šai jomā tiešām ir nozīmīgs. Pirmoreiz valdība piešķir tik nozīmīgu finansējumu skolotāju algu palielināšanai. Lietas tiek sakārtotas tā, lai jauniem cilvēkiem rastos vēlme apdomāt, ir vai nav vērts iet strādāt par pedagogu, varbūt tomēr ir vērts.

— Vai Valsts kancelejas darbiniekiem un ministriem tiks izmaksātas Ziemassvētku prēmijas, kā tas ir noticis katru gadu?

A.Šķēle:

— Diemžēl man ir jārunā par skumju lietu. Pēc manā rīcībā esošās informācijas šogad Ziemassvētkos ministriem nebūs nekādu iespēju saņemt Ziemassvētku prēmiju. Algu fonds ir notērēts, jo bija valdības demisija un saskaņā ar likumu ministri un demisionējušais Ministru prezidents saņēma trīs mēnešu kompensāciju. Līdz ar to esošajiem ministriem maciņš ir palicis stipri plānāks.

— Kā jūs vērtējat satiksmes ministra Gorbunova kunga atteikšanos apstiprināt par "Latvijas dzelzceļa" pilnvarniekiem trīs lielo ostu pilsētu un pašvaldību vadītājus? Ņemot vērā to, ka Gorbunova kungs ir miermīlīgs cilvēks, varbūt jūs viņam ieteicāt šo izvēli?

A.Šķēle:

— Paldies par jautājumu. Es domāju, ka mēs visi Gorbunova kungu zinām kā cilvēku, kas ļoti precīzi un rūpīgi ievēro likumus. Ministrs ir pieņēmis lēmumu stingrā saskaņā ar valdībā lemto. Man šeit negribētos sniegt nekādus citus komentārus. Es neesmu īpaši šo jautājumu ar Gorbunova kungu pārrunājis, bet es nešaubījos par šādu iznākumu. Es tikai varu brīnīties par to, ja jūs domājāt, ka būs kaut kā savādāk.

— "Ave Lat" īpašnieks pieder pie lielākajiem Latvijas rūķiem. Kādas labdarības akcijas jūs šogad esat iecerējis veikt kā valstsvīrs, pilsonis un lielrūpnieks. Un kā šajos Ziemassvētkos būs vairāk — rafinētas liekulības vai patiesas līdzcietības?

A.Šķēle:

— Es domāju, gan viens, gan otrs. Būs viens otrs rafinēts liekulis, gan ļoti daudzi cilvēki, kas aiz patiesas mīlestības un līdzcietības vēlēsies darīt labu saviem līdzpilsoņiem. Es šajā akcijā vairāk piedalīšos kā pilsonis Andris Šķēle. Es jau vairākus gadus palīdzu kādai skolai, kurā mācās bērni ar nelieliem garīgiem traucējumiem, tātad palīgskolai. Arī šogad esmu lūdzis sazvanīties ar šo skolu, lai viņi paziņotu, kā es varētu palīdzēt. Bet es nedomāju, ka man vajadzētu nākt klajā ar kādiem papildu afišējumiem, kur un kad tas notiks. Šoreiz iztiksim bez žurnālistiem un fotokamerām.

— Pensiju likums ir pilnīgi Latvijas iekšējā lieta. Kā jūs varat izskaidrot to, ka dokumentācija tika sagatavota svešvalodā, angļu valodā?

A.Šķēle:

— Zaļetajeva kungs, es gribētu paskaidrot, ka mēs ļoti rūpīgi strādājām un analizējām mūsu pensiju likumu. Šajā darbā ļoti nozīmīgu atbalstu mums ir sniegusi un turpinās sniegt Pasaules banka. Uzskatām par vajadzīgu vienu vai otru aprēķinu apspriest ar Pasaules bankas speciālistiem, kas ir pieredzējuši ļoti daudzu pasaules valstu pensiju reformas. Es gribētu jums vēlreiz atvainoties, ka darba materiāls angļu valodā ir nonācis pie jums. Es noteikti pret kādu savu darbinieku šajā sakarā vērsīšos atbilstoši savai administratīvajai jaudai.

— Pagājušajā gadā, atgriežoties no Eiropas valstu samita, mūsu valstsvīri bija nedaudz pārsteigti par to, ka mēs neesam saņēmuši uzaicinājumu, kaut gan tas bija ļoti loģiski. Kā jūs prognozējat, vai arī šogad būs tādi pārsteigumi?

A.Šķēle:

— Nē, es par to esmu pilnīgi pārliecināts. Latvija starp tā sauktajām otrās grupas kandidātvalstīm ir saņēmusi visaugstāko novērtējumu. Es nešaubos par to, ka šis uzaicinājums tiks izteikts. Es domāju, ka būs viena jauna nianse, par kuru es neesmu dzirdējis runājam Latvijas presē. Proti, es pieļauju, ka Helsinkos Turcija tiks kvalificēta kā kandidātvalsts, tātad nevis kā valsts, ar kuru var uzsākt sarunas, bet kā kandidātvalsts. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība pieteiks milzīgi lielu institucionālo reformu apjomu. Tas būs vērienīgs darbs, ko Eiropas Savienība būs spiesta tuvākajos divos gados izdarīt, domājot ilgtermiņā par gadiem desmit, piecpadsmit. Jautājums par Turciju varētu būt Helsinku jautājums.

— Valdība ir pieņēmusi sabiedrības integrācijas programmu, taču tās īstenošanai ir nepieciešama papildu nauda. Kad un no kādiem līdzekļiem tā tiks piešķirta?

A.Šķēle:

— Ministrs Birkavs, kas ir atbildīgais ministrs par šīs programmas aizstāvēšanu valdībā, pieteica šo summu, tā nav milzīgi liela, aptuveni 16 000 latu. Mēs, protams, vēl izvērtēsim, vai tie būs 16 000, 18 000 vai 12 000 latu, bet ir skaidrs, ka mēs šo naudas summu atradīsim. To varētu atrast no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Finansu ministrs, protams, bija ļoti sirdīgs, ka, tikko pieņemot budžetu, tik nopietnu lietu mēs nebijām iestrādājuši pamatbudžetā. Finansu ministru, protams, var saprast, jo viņš vienmēr ir sirdīgs, ja kāds viņam prasa naudu. Viņš pats nav pārāk dūšīgs miesās, un tāds nav arī Latvijas budžets. Nauda būs, un programmu mēs lēnām, bet rūpīgi īstenosim. Esam pirmā valsts, kas šādu programmu izstrādājusi, esam vienīgais paraugs, kā valsts, kur pamatnācija ir latvieši, ir darījusi tik daudz, lai tik lielu nepilsoņu loku, apmēram 25%, mierīgā, ļoti pieņemamā un saprotamā veidā integrētu mūsu sabiedrībā. Tas tiešām ir nopietns panākums.

— Ko valdība līdz gada beigām vēl gribētu pagūt izdarīt?

A.Šķēle:

— Nākamajā valdības sēdē mums ir jāizskata nozīmīgs lēmums, kas skar divu augstskolu apvienošanu. Tas man kā izglītības ministram būs jāprezentē valdībā. Tāpat mums ir paredzēts izvērtēt 81. panta kārtībā skatāmos likumprojektus, lai tos varētu pieņemt uzreiz pēc Jaunā gada. Dažās jomās to tiešām diktē arī neatliekama vajadzība. Tās ir tās lietas, pie kurām mēs strādāsim, un tādā Ziemassvētku noskaņā neko vairs neuzsāksim.

— Jūs vairākkārt esat teicis, ka Latvijai ir izredzes pabeigt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā līdz 2003. gadam. Kā jūs spēsit nodrošināt nepieciešamo reformu tempu, lai pēc trīs gadiem nebūtu jāsaka, ka sarunas nav pabeigtas nepadarīto mājasdarbu dēļ?

A.Šķēle:

— Ar šīs koalīcijas darbu. Es domāju, ka tā mēs patiešām spēsim pabeigt šīs sarunas. Tā, protams, ir ļoti augsta ambīcija, ko es esmu izvirzījis, bet domāju, ka mēs nedrīkstam latiņu nolaist zemāk. Tas liek pārvērtēt mums daudzas lietas, kas ir saistītas ar Eiropas integrācijas programmu. Esmu gatavs mobilizēt Ministru kabineta darbu tā, lai mēs patiešām varētu to izdarīt. Es uz to skatos kā uz lielu un augstu, bet tajā pašā laikā pilnīgi reālu uzdevumu.

— Vai jūs gatavojaties pieņemt vēl kādu nozīmīgu lēmumu kā izglītības ministrs?

A.Šķēle:

— Jā, mums ir daudzas sāpīgas lietas, piemēram, likvidējamā Rīgas Aviācijas institūta neizmaksātās algas saviem darbiniekiem. Par to man šodien ļoti rūpīgi nācās runāt. Ir jānoslēdz konkurss par tā cilvēka izvēli, kurš vadīs Pasaules bankas projektu skolu siltināšanai, jo martā jau jāsāk strādāt ar reālām naudām, reālu ieguldījumu. Tikai šī valdība noslēdza šo vienošanos, kas bija pieteikta jau pirms diviem gadiem.

— Ko jūs domājat par to, ka Rīgas Centrāltirgus vadība liek saviem darbiniekiem strādāt arī Ziemassvētkos? Ko jūs gribētu novēlēt cilvēkiem Latvijā uz Ziemassvētkiem — gan tiem, kuriem klājas labi, gan tiem, kas vēl desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas dzīvo pilnīgā izmisumā?

A.Šķēle:

— Par Centrāltirgu. Firmu īpašniekiem būtu jāpadomā, vai Ziemassvētki ir tas īstākais laiks, lai gūtu vislielāko peļņu jebkuriem līdzekļiem. Es domāju, ka varētu būt arī citi risinājumi.

Par novēlējumu Ziemassvētkos. Mēs tos svinēsim jau pēc pusotras nedēļas. Es domāju, ka Ziemassvētku laikā mums vajadzētu apstāties, padomāt un novērtēt: ko esmu darījis, ko neesmu spējis izdarīt, kur man ir tiešām jālūdz palīdzība vai jācer uz likteņa brīnumu. Galu galā mēs Ziemassvētkos vienmēr gaidām brīnumu. Es gribētu visiem, gan tiem, kuriem šķiet, ka viņiem nav veicies tā, kā viņi ir plānojuši, gan tiem, kuri jūtas ļoti pārliecināti, pārdroši un visapmierināti, novēlēt visaptverošu mieru un to, lai līdz nākamajiem Ziemassvētkiem visas lietas būtu gājušas uz labo pusi.

— Paldies, premjerministra kungs, paldies, kolēģi, paldies, skatītāji. Tā bija mūsu pēdējā tikšanās šajā tūkstošgadē.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā