Varbūtība izdzīvot. Un varbūtība nomirt…

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"

Ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību sabiedrībā vairākkārt ir izskanējusi informācija, ka Latvijā vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums ir tikai 64 gadi (sieviešu - 76 gadi), tātad mazāk nekā referendumā apspriestais pensionēšanas vecums. Vai tiešām puse vīriešu nesagaidītu šādu pensionēšanās vecumu? Ko īsti nozīmē vidējais paredzamais mūža ilgums? Un kā šis rādītājs mainījies laika gaitā kopš Latvijas pirmās neatkarības trīsdesmitajos gados? Kāds tas kaimiņvalstīs?

Pirms pievēršamies vidējam paredzamajam mūža ilgumam, īsi varam atzīmēt pāris citu vienkāršu rādītāju, kas raksturo mirstību. Ja visus 1998.gadā mirušos sagrupē pēc vecuma piecu gadu grupās, tad redzams, ka visvairāk mirušo ir bijis 60-64 gadu vecuma grupā, bet puse no mirušajiem vīriešiem ir bijuši jaunāki par 69 gadiem. Rēķinot miršanas intensitāti dažādās vecuma grupās (mirušo skaits uz 1000 attiecīgā dzimuma un vecuma iedzīvotājiem), redzams, ka tas strauji pieaug līdz ar vecumu (skat. Latvijas demogrāfijas gadagrāmatu 1999. - 99.lpp.).

Dažas metodiskas piezīmes

Vidējo paredzamo mūža ilgumu visām vecuma grupām aprēķina tā saukto mūža ilguma tabulu ietvaros. Tās sauc arī par pārdzīvotības jeb mirstības tabulām.

Pēdējais termins laikam radies tādēļ, ka tabulu centrālais rādītājs, kuru katrai vecuma grupai aprēķina pirmo, ir varbūtība nomirt nākamajā dzīves gadā. Šīs varbūtības papildinājums līdz vienam ir varbūtība nodzīvot nākamo gadu.

Ļoti tuvināti varbūtību nomirt nākamajā gadā katrai gadu ilgai vecuma grupai var aprēķināt, dalot šajā vecumā mirušo skaitu ar tā paša vecuma dzīvojošo skaitu. Precīzāk šo varbūtību aprēķina ar vairāk vai mazāk sarežģītām formulām atkarībā no tā, cik detalizēti dati ir tabulu sastādītāju rīcībā un vai tabulas sastāda viena gada, vai vairāku gadu vecuma intervāliem. Tā kā gada laikā fiksēta vecuma mirušo skaits nav liels, dažkārt ir vajadzīga atrasto varbūtību izlīdzināšana ar kādu matemātisku metodi. Tāpat specifisku pieeju lieto mazo 0-3 gadu vecuma grupām un lielo 80 un vairāk gadu vecuma grupām.

Kad varbūtības nomirt nākamajā dzīves gadā ir atrastas, var izskaitļot citus mūža ilguma tabulu rādītājus. Lai tabulas būtu pārskatāmākas un labāk salīdzināmas, tās nesastāda valsts vai kādas pilsētas faktiskajam iedzīvotāju skaitam, bet pārrēķina uz standartskaitu - parasti uz 100 000 dzimušajiem (precīzāk 0-1 gadu veciem iedzīvotājiem). Virzoties uz nākamo vecuma grupu, šo skaitu sadala pārdzīvojušajos un gada laikā mirušajos. Turpmākajā vecuma grupā atkal izdala šo vecumu pārdzīvojušos un šajā vecumā mirušos utt.

Vidējā paredzamā mūža ilguma noteikšanai svarīgs starprezultāts ir vēl nodzīvojamo gadu kopsumma (cilvēku gadi). Tās katrai vecumu grupai aprēķina, saskaitot atsevišķos vecumos nodzīvotos gadus. Saskaitīšanu iesāk ar vecākiem gadiem, arvien pieliekot vienu jaunāku gadu klāt.

Kad tas izdarīts, aprēķina katrai vecuma grupai vidējo paredzamo mūža ilgumu, dalot šai grupai vēl nodzīvojamo gadu kopsummu ar šī grupas vecumu.1)

Vidējam paredzamajam mūža ilgumam ir liela nozīme, aprēķinot pensijas, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c. Kaut gan vidējais paredzamais mūža ilgums nav attiecināms uz kādu konkrētu iedzīvotāju, tā nav viņa nāves prognoze, tomēr šis skaitlis nav arī tikai statistiķu un demogrāfu pētījumu instruments, bet skar cilvēkus tīri personīgi. Vispirms - nosakot, kāda būs pensija.

 

Jaundzimušā vidējais paredzamais mūža ilgums

Kā ir mainījies jaundzimušā vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā 1934.-1998.gada periodā, tas redzams 1.tabulā. Jau bija aizrādīts, ka šie rādītāji nav prognozes konkrētam jaundzimušajam. Vēl vairāk - tie nav prognozes arī, piemēram, visiem 1998.gadā dzimušajiem vidēji, jo vidējie paredzamie mūža ilgumi ir aprēķināti, vadoties no mirstības procentiem un to varbūtībām konkrētā gadā, piemēram, 1934. vai 1998. gadā. Turpretī 1998.gadā dzimušie dzīvos jau nākamajā gadsimtā, kad mirstības intensitāte var būt pavisam citāda nekā šodien. Cerams, ka tā būs labvēlīgāka.

Tādēļ iedzīvotāju statistikā izšķir divas dažādas iedzīvotāju paaudzes: 1) līdzaudži - vienā kalendāra gadā (vai citā periodā) dzimušie, kas veido tā sauktās reālās paaudzes; 2) laikabiedri - vienā kalendāra gadā (vai citā periodā) dzīvojošie. Saprotams, ka pēdējā "paaudzē" ir dažādu vecumu cilvēki, un to sauc par nosacīto jeb hipotētisko paaudzi. Gandrīz visi demogrāfiskā statistikā izstrādājamie rādītāji ir attiecināmi uz uzrādītā gada nosacīto paaudzi, arī tie, kas ietverti mūža ilguma tabulās. Tas nemazina šo tabulu zinātniski praktisko nozīmi, tomēr jāievēro, ka tie raksturo sava laika laikabiedru (nevis līdzaudžu) demogrāfiskās likumsakarības un tendences.

1.tabulā ir redzams, ka vairāk nekā pusgadsimtu gara perioda laikā no tiem gadiem, par kuriem mums ir uzrādīti dati, visgarākais paredzamais mūža ilgums ir bijis laikā no 1986. līdz 1988.gadam un tiem tuvākajos gados. Tad iedzīvotāju pārdzīvošanas iespējas bijušas vislabvēlīgākās. Savukārt viszemākais jaundzimušā paredzamais mūža ilgums pēdējā desmitgadē ir bijis 1994. un 1995.gadā, kā arī dažos iepriekšējos gados. Pašos pēdējos gados jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir nedaudz pieaudzis, sasniedzot raksta sākumā minētos lielumus un nedaudz pārsniedzot 1979.-1980. gada rādītājus.

Pārsteidz ļoti zemie jaundzimušo vidējie paredzamie mūža ilgumi no 1934. līdz 1936.gadam, laikā, kuru parasti uzskata par sociāli un saimnieciski ļoti labvēlīgu. Tādēļ kaut nedaudz jāpakavējas pie dažiem faktoriem, kas nosaka jaundzimušo paredzamo mūža ilgumu.

Kā nozīmīgs faktors jāvērtē zīdaiņu mirstība - jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā. Kā teikts iepriekš, vidējais paredzamais mūža ilgums ir atkarīgs no vēl nodzīvojamo gadu kopskaita (cilvēku gadi). Mirstot zīdainim, no šīs summas zaudējam visu viņa iespējamo mūžu - daudzus desmitus gadu; mirstot sirmgalvim, zaudējam viņa atlikušo iespējamo mūža daļu - 5-15 gadus. Tādēļ zīdaiņu mirstība ļoti ietekmē vidējo paredzamo mūža ilgumu.

1936.gadā sava mūža pirmajā gadā Latvijā mira 2842 zīdaiņi (1628 zēni, 1214 meitenes) jeb, rēķinot no 1000 dzīvi dzimušiem, 80,1 (88,7; 71,0) 1998.gadā Latvijā mira tikai 276 zīdaiņi (162 zēni, 114 meitenes) - ap desmit reizes mazāk! Rēķinot uz 1000 dzīvi dzimušiem tas sastāda 14,9 (17,1; 12,7) (Latvijas Statistikas gada grāmata 1937/ 1938. - R.:VSP, 1938. - 30.lpp.; Demogrāfijas gadagrāmata 1997. - 131.lpp.).

Milzīgo starpību izskaidro medicīnas zinātnes un medicīniskās kultūras attīstība pēdējā pusgadsimtā. Mūsdienās lielākā daļa bērnu dzimst stacionāros, mediķu uzraudzībā, kur sarežģījumu gadījumos pieejama reanimācijas tehnika, antibiotikas u.c. Trīsdesmitajos gados, cik var spriest, vairums bērnu dzima mājas apstākļos kādas vecmātes uzraudzībā, kurai nekā no iepriekš teiktā nebija. Tomēr arī 1936.gadā, salīdzinot ar 1925.gadu, zīdaiņu mirstība bija būtiski samazinājusies.

Mūsdienās visaugstākā zīdaiņu mirstība bija vērojama no 1992. līdz 1995.gadam, pēc tam tā samazinājās, tomēr joprojām nesasniedzot 1987.-1989. gada līmeni.

Otrs svarīgs faktors mūža ilguma palielināšanā ir zinātnieku un mediķu lielie sasniegumi infekcijas un parazitāro slimību ārstēšanā. 1998.gadā no šādām slimībām mira tikai 1,4%, bet 1937. - 12,9% (pēdējais skaitlis par mirušiem Rīgā - "Tautas veselības statistika par 1937.gadu". - R.: VSP, 1938. - 91.lpp.). Pirmais sulfanilamīdu priekštecis prontosils kā liels deficīts Latvijā kļuva pazīstams vācu okupācijas laikā, bet penicilīns - tikai piecdesmitajos gados.

Ir faktori, kas salīdzinājumā ar vēsturisko periodu darbojas pretējā virzienā, samazinot vidējo mūža ilgumu. No tiem varētu minēt ārējos nāves cēloņus: transporta un citi nelaimes gadījumi, pašnāvības, slepkavības u.c. Taču šādu nāves gadījumu skaita pieaugums ir daudz mazāks nekā zīdaiņu mirstības, tapat letālo infekcijas slimību samazinājums. Tāpēc ilglaicīgā skatījumā ir pamats vidējā mūža ilguma pieaugumam.

Īslaicīgākā skatījumā (1989.-1998. gads) vidējais dzīves ilgums diezgan uzskatāmi korelē ar tautas labklājības izmaiņām pat tad, ja tās ir nelielas. Tautas labklājības pazemināšanās daļai iedzīvotāju padara nepieejamas dārgākās zāles, rada stresu, alkoholismu, hronisku pārtikas trūkumu u.c., kas izraisa organisma novājināšanos un priekšlaicīgu nāvi.

1.tabula

Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā, gadi

	Vīrieši	Sie-	Sievietēm
		vietes	ilgāks nekā
			vīriešiem
			(par gadiem)
1934-1936	55,39	60,93	5,54
1979-1980	63,61	73,85	10,24
1986-1987	66,29	75,00	8,71
1988	66,26	75,14	8,88
1989	65,25	75,16	9,91
1990	64,21	74,58	10,37
1991	63,85	74,75	10,90
1992	63,25	74,83	11,58
1993	61,61	73,84	12,23
1994	60,72	72,87	12,15
1995	60,76	73,10	12,34
1996	63,94	75,62	11,68
1997	64,21	75,88	11,67
1998	64,08	75,54	11,46

Datu avots: Mēneša biļetens 1938. Nr.2. - R.: VSP, 1938 - 207.lpp.

Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1999. - R.: CSP, 1999. - 123.lpp.

 

Paredzamais mūža ilgums dažāda vecuma iedzīvotājiem

Vidējais paredzamais turpmākā mūža ilgums dažāda vecuma personām Latvija parādīts 2.tabulā. Tās 0 rindā ir atkārtoti jau iepriekš apspriestie jaundzimušā paredzamie mūža ilgumi dažos raksturīgos gados.

Turpmāk apspriedīsim paredzamā turpmākā mūža ilguma izmaiņas četrām raksturīgām vecuma grupām: 1) 15 gadu - darbspējas vecuma sākums; 2) 40 gadu - pusmūžs; 3) 60 gadu - pirmspensijas vecums un 4) 70 gadu - raksturīgs pensijas vecums. Par to par visiem gadiem vēl atrodami vajadzīgie dati.

Piecpadsmit gadu vecumā vidējais turpmākais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir ap 50 gadi. 1998.gadā tas ir tikai nedaudz lielāks nekā 1934/1936.gadā (izslēgta zīdaiņu mirstības ietekme!). Garāks mūža ilgums ir bijis labvēlīgajā 1988.gadā, bet visīsākais - nelabvēlīgajā 1994.gadā. Sievietēm pašreizējais turpmākais mūža ilgums ir tuvu 1988. gada līmenim, bet pārsniedz 1934./1936. un 1994.gada līmeņus. Šī vecuma personu turpmākie mūža ilgumi vēstures gaitā ir mainījušies daudz mazāk nekā jaundzimušo mūža ilgumi.

Četrdesmit gadu vecumā vidējais atlikušais mūža ilgums vīriešiem ir nedaudz zem 30 gadiem, sievietēm 34 - 38 gadi. Izmaiņas dinamikā diezgan līdzīgas iepriekš aplūkotām. Vīriešiem 1998.gadā aprēķinātais atlikušais mūža ilgums ir tuvu 1934/1936.gadu radītājiem, lielāks nekā 1994.gadā, bet mazāks nekā 1988.gadā. Četrdesmitgadīgu sieviešu 1998.gada atlikušais mūža ilgums 38 gadi ir lielāks nekā visos iepriekšējos uzrādītajos gados, ļoti tuvu 1988.gada līmenim.

2.tabula

Vidējais paredzamais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem Latvijā, gadi

Vecums	Vīrieši				Sievietes
gadi	1934/ 1936	1988	1994	1998	1934/ 1936	1988	1994	1998
0	55,39	66,26	60,72	64,08	60,93	75,14	72,87	75,54
1	60,10	66,14	61,08	64,18	64,79	74,80	73,07	75,51
5	58,33	62,35	57,47	60,44	62,90	71,09	69,30	71,71
10	54,19	57,54	52,69	55,55	58,80	66,23	64,43	66,81
15	49,79	52,71	47,93	50,66	54,45	61,34	59,56	61,90
20	45,58	48,09	43,31	45,88	50,25	56,51	54,72	57,03
25	41,56	43,56	38,90	41,28	46,17	51,68	49,93	52,23
30	37,47	39,04	34,75	36,89	42,10	46,84	45,22	47,43
35	33,34	34,60	30,91	32,71	37,99	42,03	40,57	42,67
40	29,30	30,19	27,38	28,69	33,87	37,84	36,03	38,00
45	25,32	26,05	24,17	24,83	29,70	32,75	31,63	33,45
50	21,51	22,14	21,25	21,12	25,57	28,25	27,42	29,06
55	17,97	18,54	18,62	17,60	21,56	23,92	23,43	24,86
60	14,73	15,26	16,24	14,30	17,73	19,75	19,71	21,92
65	11,84	12,01	14,09	11,31	14,20	15,94	16,30	17,27
70	9,33	9,43	12,15	8,68	11,04	12,47	13,23	13,97
75	7,17	…	10,40	6,47	8,39	…	10,55	11,06
80	5,50	…	8,82	4,70	6,35	…	8,26	8,58
85	4,28	…	7,40	3,35	4,83	…	6,36	6,52
90	3,26	…	…	…	3,69	…	…	…
95	2,53	…	…	…	2,85	…	…	…
100	1,97	…	…	…	2,21	…	…	…

Datu avots: Latvijas iedzīvotāju mirstības tabulas 1934./36.g. - Mēneša biļetens statistikai un konjuktūrai, 1938.g. Nr.2. - R.: VSP, 1938. - 207.lpp.

Tcntcndtyyjt lk;tybt b vbuhfwbz yfctktybz Kfndbqcrjq CCH d 1988 ujle.

Cnfnbcnbxtcrbq ,/ktntym - Hbuf% Ujcrjvcnfn> 1989. - 134.> 135.c.

Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1995. - R.: VSK, 1995. - 106.lpp.

Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1999. - R.: CSP, 1999. - 123.lpp.

Sešdesmit gadu vecumā vīriešu atlikušais mūža ilgums laika gaitā ir svārstījies ap 14-16 gadiem, turklāt 1998.gadā tas bija mazāks nekā visos uzrādītajos iepriekšējos gados. Savukārt sievietēm 1998.gadā atlikušais mūža ilgums ir lielāks nekā visos iepriekšējos uzrādītājos gados. Iznāk, ka vīrieši pirmspensijas vecumā šodien jūtas sliktāk nekā iepriekšējos gadu desmitos, bet sievietes - labāk.

Līdzīgus secinājumus iegūstam, izskatot 70 gadus veco iedzīvotāju paredzamā turpmākā mūža ilgumu, vīriešiem tas mūsdienās ir ļoti mazs, sievietēm - gandrīz divas reizes lielāks.

Runājot par pensijas vecuma iedzīvotājiem, laikabiedru kopa, par kuru ir dati, zināmā mērā tuvojas līdzaudžu kopai. Lai arī pensionāru vecums ir dažāds, tomēr visi viņi dzimuši sen, sen - laika tālumā skatoties, gandrīz vienā laikā. Arī pensionāriem atlikušajos 5-10-15 mūža gados nav gaidāmas tik būtiskas mirstības izmaiņas kā turpmākajā pusgadsimtā, ko pārsniedz jaudzimušā paredzamais mūža ilgums. Tādēļ, runājot par pensionāriem, iegūto atlikušā mūža ilgumu zināmā mērā var attiecināt jau uz konkrētiem cilvēkiem, un to, aprēķinot pensijas, arī dara. Vismaz nav zināms, kā viņu paredzamo turpmākā mūža ilgumu varētu prognozēt precīzāk.

 

Sievietēm lemts dzīvot ilgāk

Jau iepriekš ievērojām, ka visos vecumos sieviešu paredzamais turpmākais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem. Lai šo atziņu padarību uzskatamāku, var izskaitļot abu dzimumu turpmākā mūža ilguma starpības un sakārtot atsevišķā ailē (3.tabulas 2.aile).

Redzams, ka mūža sākumā turpmākā mūža ilgums sievietēm Latvijā ir apmēram par 11 gadiem lielāks nekā vīriešiem. Pusmūžā šīs starpības sarūk uz 5-8 gadiem, bet mūža beigās - uz 3-4 gadiem. Vai vīrieši, mūžam ejot, ar savu izturību panāk sievietes? Gan jā, gan nē. Ja vērtējam iepriekš komentētos absolūtos skaitļus (starpības gados), tad jā. Bet, ja aprēķinām relatīvos lielumus, tad nē, tad ir tieši otrādi.

Piemēram, piedzimstot sievietēm, turpmākā mūža ilgums ir 1,18 reizes lielāks nekā vīriešiem (75,54: 64,08), bet, sasniedzot 75 gadu vecumu, jau 1,71 reizi lielāks (11,06: 6,47).

Šķietamo paradoksu izskaidro sadzīviska analoģija. Pārtikas veikalā iepērkas bagāts un nabadzīgs pircējs. Bagātais nopērk daudz vairāk (gan kilogramos, gan latos) nekā nabadzīgais. Bet no savas rīcībā esošās naudas viņš izdod mazu daļu, turpretī nabagais - varbūt pat pusi vai vairāk.

Līdzīgi ir ar mūža gadiem. Jaunībā, kad to daudz, vienā gadā var nodzīvot divus, tāpat daudz vēl ir priekšā. Vecumā, kad atlicis ļoti maz, katrs aizgājušais gads nozīmē ļoti daudz.

3.tabula

Daži vidējā paredzamā mūža ilguma papildrādītāji

Latvijā 1998.gadā

Vecums,	Sievietēm	Paredzamā mūža ilguma samazināšanās
gadi	ilgāks nekā	piecu gadu periodos, salīdzinot ar periodu sākumu
	vīriešiem	gadi		procenti
		vīrieši	sievietes	vīrieši	sievietes
0	11,46	-	-	-	-
1	11,33	-	-	-	-
5	11,27	3,64	3,83	5,68	5,07
10	11,26	4,89	4,90	8,09	6,83
15	11,24	4,89	4,91	8,80	7,35
20	11,15	4,78	4,87	9,37	7,87
25	10,95	4,60	4,80	10,0	8,42
30	10,54	4,39	4,80	10,6	9,19
35	9,96	4,18	4,76	11,3	10,0
40	9,31	4,02	4,67	12,3	10,9
45	8,62	3,86	4,55	13,5	12,0
50	7,94	3,71	4,39	14,9	13,1
55	7,26	3,52	4,20	16,7	14,5
60	6,62	5,30	3,94	18,8	15,8
65	5,96	2,99	3,65	20,9	16,7
70	5,29	2,63	3,30	23,3	19,1
75	4,59	2,21	2,91	25,5	20,8
80	3,88	1,77	2,48	27,4	22,4
85	3,17	1,35	2,06	28,7	24,0

Cik gadus "nodzīvojam" gadā?

Vai tādam jautājuma ir jēga? Vai tā nav kāda sofistika vai sholastika… Formulēsim zinātniskāk: par cik gadiem samazinās paredzamā turpmākā mūža ilgums, nodzīvojot kārtējo piecu gadu ilgu periodu? Atbildes ir sakopotas 3.tabulas 3., 4., ailē. Tās atrod atņemot kārtējā gada paredzamā mūža ilgumu no piecus gadus iepriekš bijušā mūža ilguma. Piemēram, 10 gadus veciem vīriešiem 1988.gadā: 60,44 - 55,55 = 4,89.

Pārsteidz tas, ka nevienā vecuma grupā iedzīvotāji piecos gados no sava mūža nenodzīvo piecus gadus. Skaidrojums varētu būt tāds, ka, dzīvojot 100 gadus, "statistiskais iedzīvotājs" drīkst nodzīvot tikai jaundzimušā vidējo mūža ilgumu: vīrieši 64,08 gadus, sievietes - 75,54 gadus. Tādēļ jābūt taupīgākiem. Varbūt kāds no lasītājiem atradīs labāku šī paradoksa skaidrojumu.

Tā vai citādi, redzam: katros nākamos piecos gados paredzamā mūža ilgums samazinās mazāk nekā iepriekšējos. Cilvēki sāk taupīt savus gadus. Tomēr to viņi spēj izdarīt, tikai mērījot absolūtā izteiksmē - gados. Gluži tāpat kā nabadzīgs pircējs, izdarot pirkumu, ietaupa latus, tomēr izdodot lielāku daļu savas naudas nekā bagātais.

Aprēķinot paredzamā mūža ilguma samazināšanos procentos, rēķinot katrā piecu gadu periodā zaudēto atlikušo mūža ilgumu pret perioda sākumā esošo mūža ilgumu, iegūstam strauji augošus procentu skaitļus. Jaunībā piecos gados katrs zaudē 5-8% no atlikušā mūža ilguma, bet vecumā jau ap 25-30 %. Taupi, kā gribi, strauji tuvojas beigas.

 

Latvija tabulas apakšā

Kā jau minējām, lai salīdzinātu vidējā paredzamā mūža ilgumus garā vēsturiskā periodā, ir jāņem vērā daudzas nopietnas atrunas. Mazāk atrunu vajadzīgs, izdarot salīdzinājumus īsākā, piemēram, desmitgadu, periodā. Tāpat diezgan droši ir izmantot starptautiskus salīdzinājumus.

Zinātnes, tehnikas un medicīnas progress sasniedz visas kaimiņvalstis apmēram vienā laikā. Tikai dažās valstīs šie sasniegumi ir pieejami plašiem iedzīvotāju slāņiem, citās - tikai bagātākajiem. Tas arī ir viens no faktoriem, kas nosaka dažādus vidējos paredzamā mūža ilgumus dažādās valstīs.

Kā redzams 4. tabulā, vislielākie paredzamā mūža ilgumi Eiropā ir Zviedrijā, Šveicē, Norvēģijā, Nīderlandē. Šajās valstīs vīrieša vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot un tāpat pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas ir vairāk nekā par desmit gadiem lielāks nekā Latvijā. Tas ir ļoti daudz. Mazāku starpību uzrāda sieviešu paredzamais mūža ilgums.

Zīmīgi, ka tabulas augšgalā atrodas valstis, kuras mazāk skāris Otrais pasaules karš un kurās pēc vispārēja priekšstata ir relatīvi augsts sociālais taisnīgums, maz nabadzīgu iedzīvotāju. Tabulas lejasdaļā koncentrējas valstis, kuras daudz cieta karā un pēdējās desmitgades reformās.

Latvija diemžēl atrodas gandrīz vai tabulas apakšā. Vēl īsāks vidējais paredzamais mūža ilgums nekā Latvijā ir tikai austrumu kaimiņvalstīs - Baltkrievijā, Ukrainā un īpaši Krievijā.

Latvijas vadītāji daudz domā par valsts ārpolitiku - iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Uzmanības centrā ir arī uzkrāto vērtību pārdalīšana - privatizācija un "prihvatizācija". Sāk domāt pat par grūstošiem un nolaistiem namiem. Tikai cilvēki un viņu likteņi aizmirstas. Demogrāfiskā statistika brīdina, ka tāda politika ir vismaz vienpusīga. Valsts iedzīvotāji ir jāvērtē kā valsts galvenā bagātība.

4.tabula

Vidējais paredzamais mūža ilgums, Eiropas valstīs no 1993. līdz 1998. gadam

		Vīrieši			Sievietes
	piedzim-	15 gadu	65 gadu	piedzim-	15 gadu	65 gadu
	stot	vecumā	vecumā	stot	vecumā	vecumā
Zviedrija	76,5	62,0	16,1	81,5	67,0	19,7
Šveice	76,1	61,7	16,5	82,2	67,7	20,5
Norvēģija	75,5	61,0	15,5	81,0	66,5	19,4
Nīderlande	74,7	59,9	14,4	80,4	65,4	18,6
Spānija	74,4	60,1	16,0	81,5	67,2	19,8
Austrija	74,3	59,8	15,4	80,6	66,2	19,1
Lielbritānija	74,3	60,0	14,8	79,5	65,1	18,3
Itālija	74,1	59,9	15,2	80,5	66,3	19,1
Beļģija	74,0	59,8	15,2	80,8	66,4	19,6
Francija	73,6	59,4	16,1	81,7	67,3	20,5
Somija	73,4	59,0	15,0	80,5	66,0	18,9
Vācija	73,0	58,7	14,6	79,5	65,1	18,3
Dānija	72,9	58,5	14,2	78,0	63,6	17,7
Portugāle	71,3	57,2	14,3	78,9	64,3	17,7
Slovēnija	71,0	56,7	13,8	78,6	64,1	17,6
Čehija	70,5	56,2	13,2	77,5	63,1	16,6
Slovākija	68,8	55,1	13,0	76,7	63,1	16,8
Polija	68,5	54,5	13,1	77,0	62,9	16,8
Bulgārija	67,2	54,2	12,2	74,4	60,9	14,9
Lietuva	66,5	52,6	13,4	76,9	62,8	17,4
Ungārija	66,1	52,1	12,1	74,7	60,7	15,6
Rumānija	65,3	52,7	12,6	73,1	60,2	15,1
Igaunija	64,7	50,9	12,6	76,0	62,1	16,8
Latvija	64,1	50,7	11,3	75,5	61,9	17,3
Baltkrievija	62,9	49,2	11,5	74,3	60,4	15,6
Ukraina	62,8	49,5	11,5	73,2	59,6	14,9
Krievija	61,0	44,4	10,4	73,1	57,8	14,6

Datu avots: Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1999. - 177.lpp.