Vakar Rīgā tika atklāta atjaunotā piemiņas plāksne Latvijas pirmajam apsardzības ministram, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Zālītim

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un goda sardze pie piemiņas plāksnes Krišjāņa Barona ielā 13/15

Vakar, 9.decembrī, Rīgā, pie nama Krišjāņa Barona ielā 13/15, atklāja atjaunoto piemiņas plāksni Latvijas valdības pirmajam apsardzības ministram, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jānim Zālītim.

Piemiņas plāksnes atklāšanas ceremonijā runāja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis, Kara muzeja nodaļas vadītājs vēsturnieks Juris Ciganovs un aktrise Vera Gribača. Spēlēja NBS orķestris. Ziedi tika aiznesti uz Brāļu kapiem Rīgā, kur apbedīts Jānis Zālītis.

Pēc piemiņas plāksnes atklāšanas Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis "Latvijas Vēstnesim" sacīja:

— Tā ir goda un cieņas parādīšana Jānim Zālītim, pirmajam Latvijas apsardzības ministram. Jo toreiz nav bijis viegli. Mēs visi apzināmies, ka tas bija ļoti smags laiks. Nebija pieredzes un cilvēku, vienīgi gars. Un šo garu Jānis Zālītis sēja kopā ar latviešu atmodas cilvēkiem, viņš aicināja tautu domāt par savas zemes aizsardzību. Pēc viņa aicinājumiem tika veidoti pirmie strēlnieku bataljoni. Domāju, strēlnieku bataljonu nozīme mūsu tautas dzīvē nav pārvērtējama, tā ir ļoti liela. Un tas, ka Jānis Zālītis bija šajos procesos viens no aktīvākajiem cilvēkiem, acīmredzot viņa autoritāti nostiprināja, tieši tāpēc viņam tika uzticēts pildīt šos pienākumus. Jo viņam cilvēki ticēja, viņu atzina. Mūsdienās redzam, cik smags ir process un cik ilgi gadi vajadzīgi, lai attīstītu un sakārtotu bruņotos spēkus. Un tas apstākļos, kad mums ir zināma pieredze, kad mums ir pietiekami daudz militāru speciālistu, kas ir dažādu valstu bruņotos spēkos bijuši un var šo pieredzi nest kopā. Tomēr viss šis process ir ļoti smags un komplicēts. Manuprāt, toreiz Jānim Zālītim bija ļoti grūti, jo Latvijai faktiski gandrīz nebija draugu. Bija tikai karavīri, varbūt ar kailām rokām toreiz. Un šādā situācijā ir jābūt lielai drosmei un gribai uzņemties pildīt pienākumus, kuri šķiet pat nepaveicami. Un par to, ka viņam šī griba bija, liecina bruņoto spēku izveidošana, vēlāk izcīnītās sekmīgās kaujas un Latvijas valsts izveidošana. Par to, ka viņš to paveica, ka bija klāt šajos procesos, liecina jau kādreiz atklātā piemiņas plāksne Jānim Zālītim pie šī nama. Tātad tas tika novērtēts. Un tas, ka to atklāj otro reizi, ir vēl kārtējā atzinība viņa personībai.

Latvijas pirmais apsardzības ministrs Jānis Zālītis dzimis 1874.gada 27.jūlijā Sausnējas pagastā. Tērbatas universitātē no 1895. līdz 1905.gadam studējis tieslietas, pēc tam strādājis par zvērināta advokāta palīgu. No 1910.gada bijis zvērināts advokāts Rīgā, 1912.gadā ievēlēts par Krievijas IV Valsts domes deputātu. Pirmā pasaules kara laikā darbojies Petrogradā, gādājot līdzekļus bēgļiem no Latvijas. Tajā pašā gadā kopā ar J.Goldmani organizējis pirmās latviešu nacionālās karavīru vienības — latviešu strēlnieku bataljonus. No 1917.gada septembra bijis Latvijas Pagaidu nacionālās padomes loceklis. 1918.gadā piedalījies Latvijas Tautas padomes izveidē, Latvijas valsts proklamēšanā, bijis Tautas padomes loceklis. No 1918.gada 4.decembra līdz 1919.gada 13.jūlijam bijis pirmais apsardzības ministrs Kārļa Ulmaņa valdībā, kad ārkārtīgi grūtos apstākļos veidoja valsts aizsardzībai nepieciešamos pirmos bruņotos spēkus. Miris 1919.gada 9.decembrī un apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. 1927.gadā Jānim Zālītim piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore