Par Azerbaidžānas prezidenta valstsvizīti Latvijā 3.–5.oktobrī

Latvijas Valsts prezidente un Imants Freibergs 4.oktobra vakarā Melngalvju namā rīkoja valstsvakariņas par godu Azerbaidžānas prezidenta un viņa dzīvesbiedres Meribanas Alijevas valstsvizītei Latvijā. Attēlā: ierodamies valstsvakariņās, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri sveic Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs, Meribana Alijeva un Imants Freibergs Foto: Juris Krūmiņš

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts valstsvakariņās par godu Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva un Mēribanas Alijevas kundzes valstsvizītei Latvijas Republikā 2006.gada 4.oktobrī Melngalvju namā:

“Es vēlētos pacelt šo glāzi par mūsu līdzšinējo un nākamo sadarbību, mūsu valstu uzplaukumu! Par Latvijas un Azerbaidžānas draudzību!” Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs kopīgā tostā valstsvakariņās Melngalvju namā Rīgā 4.oktobra vakarā Foto: Juris Krūmiņš

Jūsu ekselence Azerbaidžānas prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Alijevas kundze!
Ekselences, dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks, Jūsu ekselence, ka esat atsaucies uz manu ielūgumu un apmeklējat Latviju pirmajā oficiālajā vizītē kopš mūsu abu valstu valstiskās neatkarības atjaunošanas un diplomātisko attiecību nodibināšanas.
Tieši pirms gada, 2005.gada 3. un 4.oktobrī, notika Latvijas prezidenta pirmā vizīte Azerbaidžānā, kad man bija gods apmeklēt brīnišķīgo Azerbaidžānas zemi un izbaudīt Jūsu tautas viesmīlību. Vizītes laikā man bija iespēja apmeklēt Baku vecpilsētu (Icheri Sheher), kas ir lielisks vēstures piemineklis un kas, tāpat kā Rīgas vecpilsēta, kuras sirdī mēs atrodamies patlaban, ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Mēs atrodamies vēsturiskā ēkā – Melngalvju namā, kas ir viens no mūsu vecpilsētas Vecrīgas spilgtākajiem vēstures lieciniekiem. Zināmā mērā šis nams simbolizē mūsu vēsturi:
Otrā pasaules kara laikā tas tika pilnībā iznīcināts, un tagad, atgūstot neatkarību, mēs šo namu esam uzcēluši no jauna – tāpat kā mūsu valsti. Un arī Azerbaidžānas tauta ir uzcēlusi savējo.
Mūsu valstis ir tālu viena no otras, bet mūsu tautu emocionālās saites ir vienojošas. Mūsu tautu vēstures līdzība ir pārsteidzoša. 1918.gadā Latvija un Azerbaidžāna uzsāka savu ceļu kā neatkarīgas valstis, taču šis ceļš tika varmācīgi pārtraukts – Azerbaidžānai 1920.gadā, bet Latvijai 20 gadus vēlāk. Tikai pēc vairākiem gadu desmitiem līdz ar abu mūsu tautu nerimstošiem centieniem pēc taisnības un neatkarības Latvija un Azerbaidžāna atguva neatkarību.
Šogad aprit 15 gadi kopš mūsu abu valstu neatkarības atjaunošanas, un šajos 15 gados ir sasniegts ļoti daudz. Latvija un Azerbaidžāna ir pārliecinoši un neatgriezeniski atgriezušās pasaules politiskajā kartē. 2004.gadā Latvija sasniedza divus no saviem stratēģiskajiem mērķiem – iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Azerbaidžāna šajos 15 gados ir kļuvusi par vienu no reģiona līderiem. Tas, kas vēl nesenā pagātnē šķita nesasniedzams, šodien jau ir neatņemama un neapstrīdama realitāte.
Kopš pagājušā gada mūsu divpusējo attiecību ietvaros ir notikuši vairāki svarīgi un zīmīgi notikumi. Diplomātiskās attiecības ir nozīmīgi attīstījušās līdz ar Azerbaidžānas vēstniecības atvēršanu Rīgā. Esmu gandarīta, ka savu darbu ir uzsākusi Latvijas vēstniecība Baku, un ceram, ka drīzumā tiks akreditēts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Azerbaidžānā.
Ekonomiskajā jomā ir padarīts ļoti daudz. Vēlos minēt faktu, ka divos gados tirdzniecības apjoms starp abām valstīm ir faktiski dubultojies. Šo procesu ir veicinājuši gan pagājušajā gadā parakstītie līgumi, gan abu vēstniecību veiksmīgais darbs. Biznesa kontaktu aktivizēšanu ir veicinājusi tiešās gaisa satiksmes atklāšana starp mūsu galvaspilsētām. Biznesa forums, kas notiek valstsvizītes ietvaros, paver lielas iespējas šo kontaktu tālākai padziļināšanai. Arī šodien parakstītie līgumi palīdzēs šo sakaru attīstībai. Ceru, ka līdz šī gada beigām savu darbu sāks starpvaldību komisija.
Par mūsu valstu attiecību briedumu liecina arī šodien parakstītā deklarācija, kurā ir formulēta mūsu valstu kopējā pozīcija daudzos starptautiski būtiskos jautājumos.
Ar patiesu gandarījumu esmu vērojusi Azerbaidžānas izvēli par labu ciešākām attiecībām ar ES un NATO. Latvija aktīvi iesaistās ES kaimiņu politikā un ir starp tām valstīm, kas veicina ES sadarbību ar Dienvidkaukāza valstīm, tajā skaitā arī ar Azerbaidžānu, jo šis reģions ir viena no mūsu prioritātēm. Varat paļauties, ka Latvija turpinās aktīvi to darīt.
Prezidenta kungs, sirsnīgi izsaku savu visdziļāko pateicību par Azerbaidžānas izteikto atbalstu manai kandidatūrai uz ANO ģenerālsekretāra posteni. Pateicos arī triju Baltijas valstu valdībām par atbalstu manai kandidatūrai šim augstajam amatam. Esmu pārliecināta, ka ANO ir neaizstājams forums, lai veicinātu mieru, stabilitāti un attīstību pasaulē. Mūsu kopējs pienākums ir darīt visu, lai šī organizācija spētu efektīvi stāties pretī 21.gadsimta izaicinājumiem, veicinot mieru un līdzsvarotu attīstību pasaulē.
Pateicos, Jūsu ekselence, par Latvijas tautai izrādīto godu, apciemojot mūsu valsti. Tas ir daudzsološs turpinājums mūsu abu valstu attiecībās, kas, esmu pārliecināta, arī turpmāk attīstīsies tikpat intensīvi.
Es vēlētos pacelt šo glāzi par mūsu līdzšinējo un nākamo sadarbību, mūsu valstu uzplaukumu! Par Latvijas un Azerbaidžānas draudzību!

Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Valters Nollendorfs 5.oktobrī muzejā, iepazīstinot Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu ar Latvijas vēstures drūmākajām lappusēm Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.