Mūsu valsts un Eiropas Savienība: par un pret

Eiropas integrācijas biroja un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" pētījums

Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) norisinājās no 12. līdz 22.novembrim. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1000 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Terminu skaidrojums

Izlase - Latvijas iedzīvotāju mikromodelis

Reģions

Rīga - Rīgas pilsēta.

Vidzeme - Jūrmala, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme - Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale - Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale - Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga - Rīgas pilsēta.

Cita pilsēta - Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki - ciemi, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata - respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā - respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā - respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris - uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists - profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos.

Kalpotājs - kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks - ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks - persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs - pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs - persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolnieks, students- persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece - persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks - persona, kas ir darbaspējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.)

Zemi - mazāk par Ls 42

Vidēji - no 43 līdz Ls 84

Vidēji augsti - no 85 līdz Ls 126

Augsti - vairāk par Ls 127

Atbildes uz jautājumu:

"Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos

Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?"

Grafikā ir attēlots eventuālais respondentu (N = 1000) balsojums referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā redzams, gandrīz puse jeb 49,7% respondentu balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pret balsotu 28% aptaujāto, bet 22,3% Latvijas iedzīvotāju nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Grafikā ir attēlots visās aptaujās uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?" iegūto atbilžu salīdzinājums. Salīdzinājumā ar iepriekš veikto aptauju (1999. gada augusts) nav vērojamas būtiskas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju iespējamajā balsojumā. Iegūtie rezultāti ir relatīvi stabili un atrodas pētījuma kopējās iespējamās statistiskās kļūdas ietvaros (+/- 3%). Tā, piemēram, iepriekšējā aptaujā 50,8% respondentu norādīja, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bet šajā aptaujā attiecīgais rādītājs ir 49,7%. Pret balsojošo skaits sadalās attiecīgi 29,5% un 28%.

Pēdējās aptaujās iegūtos rezultātus varētu raksturot kā relatīvi stabilus. Tie atspoguļo viedokļu sadalījumu Latvijas sabiedrībā kopumā pašreizējā situācijā. Iespējams, ka zināmas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju viedoklī attiecībā uz iespējamo balsojumu referendumā varētu izraisīt decembrī gaidāmā Helsinku sanāksme, ja tajā tiktu pieņemts apstiprinošs (vai noraidošs) lēmums attiecībā uz sarunu uzsākšanu ar Latviju. Kā zināms, 1999. gada 13. oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar progresa ziņojumu, kurā ieteikts sākt ar Latviju sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, taču šai rekomendācijai vēl ir nepieciešams apstiprinošs lēmums.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes būtiski neatšķiras ne no kopējiem rādītājiem, ne arī savstarpēji.

Analizējot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, atklājas sakarība, ka gados jaunākiem respondentiem raksturīgs lielāks par balsojošo procentuālais skaits. Tā, piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vairāk nekā puse jeb 60,7% aptaujāto balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet vecuma grupā virs 55 gadiem šis rādītājs sasniedz tikai 40,4%. Jāatzīmē, ka šajā aptaujā noskaidrotais jauniešu (18 līdz 24 g.v.) par balsojošo procents salīdzinājumā ar visām iepriekš veiktajām aptaujām ir visaugstākais (11.98. - 54,7%; 02.99. - 49,3%; 05.99. - 58,5%; 08.99. - 52,9%; 11.99. - 60,7%). Raksturīgi, ka salīdzinājumā ar iepriekš veikto aptauju ir saglabājies gados vecāko (virs 55 g.v.) Latvijas iedzīvotāju pozitīvi balsojošo procentuālais skaits (11.98. - 35,6%; 02.99. - 27,9%; 05.99. - 27,8%; 08.99. - 39,4%; 11.99. - 40,4%).

Atšķirības balsojumā atklājas arī aptaujas dalībnieku vidū ar dažādu izglītības līmeni. Samērā pozitīvāks balsojums raksturīgs respondentiem ar vidējo vai augstāko izglītību. Tā, piemēram, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 58,1% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību (11.98. - 52,4%; 02.99. - 43%; 05.99. - 47,2%; 08.99. - 56,4%) un 26,4% respondentu ar pamatizglītību (11.98. - 35,1%; 02.99. - 30,3%; 05.99. - 23,6%; 08.99. - 23,9%).

53,3% latviešu balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, cittautiešu vidū šis rādītājs ir zemāks - 45,3%.

Grafikā ir redzams LR pilsoņu iespējamais balsojums referendumā. Dati liecina, ka LR pilsoņu balsojums būtiski neatšķiras no kopējiem rādītājiem, taču ir pozitīvāks nekā nepilsoņu balsojums (attiecīgi par balsotu 52,8% LR pilsoņu un 37,9% nepilsoņu).

Valsts sektorā strādājošie aptaujas dalībnieki salīdzinājumā ar privātajā sektorā strādājošajiem un nestrādājošiem respondentiem ir caurmērā biežāk atzīmējuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Visai ievērojamas atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas respondentu vidū ar dažādu nodarbošanos. Tā, piemēram, 70% vadītāju, menedžeru, 67,1% skolēnu, studentu un tikai 21,6% bezdarbnieku un 36,4% zemnieku un pensionāru balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Atšķirības balsojumā par iestāšanos Eiropas Savienībā atklājas arī atkarībā no aptaujāto ienākumu līmeņa. Latvijas iedzīvotājiem ar augstāku ienākumu līmeni ir raksturīgs arī augstāks par balsojošo procentuālais skaits. Tā, piemēram, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 62,2% respondentu ar augstu ienākumu līmeni (08.99. - 71,2% ) un 40,1% respondentu ar zemu ienākumu līmeni (08.99. - 44,1%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka biežāk nekā caurmērā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu Zemgales (53,3%), kā arī Latgales iedzīvotāji (55,7%). Tradicionāli salīdzinoši visskeptiskākie savā par balsojumā ir izrādījušies Kurzemes iedzīvotāji (35,5%).

Latvijas pilsētu (arī Rīgas) iedzīvotāju vidū par balsojošo procentuālais skaits būtiski neatšķiras no kopējiem rādītājiem, taču pagastos tas ir zemāks nekā caurmērā (43,9%).

Atbildes uz jautājumu:

" Kādas organizācijas vai iestādes, pēc jūsu domām,

Latvijā nodarbojas ar Eiropas integrācijas lietām? "

Piezīmes:* Saeima (t.sk. Saeimas Eiropas lietu komisija (8,8%)).

** Valdība (Ministru kabinets (t.sk. Eiropas Integrācijas padome (0,2%)).

*** Citas ministrijas (t.sk. Tieslietu ministrija 1,1%), Ekonomikas ministrija (0,5%) u.c.).

**** NVO (t.sk. klubs "Māja - jaunatne vienotai Eiropai" (0,3%), Eiropas kustība Latvijā (0,6%), AISEC (0,1%)).

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja atzīmēt vairākas organizācijas vai iestādes, kuras, pēc viņu domām, Latvijā nodarbojas ar Eiropas integrācijas lietām, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Šis jautājums tika uzdots, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju informētības izmaiņas (salīdzinot ar 1998. gada novembrī veikto aptauju) par institūcijām, kuras nodarbojas ar Eiropas integrācijas lietām. Jautājums tika formulēts kā "atklātais", t.i., respondentiem netika piedāvāti iespējamie atbilžu varianti, līdz ar to, atbildot uz šo jautājumu, viņiem bija jāvadās tikai pēc saviem priekšstatiem.

Grafikā ir attēlots Latvijas iedzīvotāju minēto atbilžu ranžējums. Attēlotas ir tikai tās institūcijas, kuru minēšanas biežums pārsniedz vienu procentu.

Organizācijas, kuru minēšanas biežums ir mazāks par vienu procentu, ir:

Eiropas Savienības specializētais dokumentācijas centrs 0,1%.

* Piezīme. 0,1% atbilst 1 minēšanas reizei.

Kā liecina aptaujas rezultāti, 41,5% respondentu nav varējuši nosaukt nevienu organizāciju vai iestādi, kas nodarbotos ar Eiropas integrācijas jautājumiem, pārējie ir nosaukuši vienu vai pat vairākas iestādes (līdz trim) iestādes.

Sagrupējot izveidojās 26 dažādas Latvijas iedzīvotāju minētās organizācijas vai to grupas.

Visbiežāk respondenti ir minējuši Ārlietu ministriju (34,3%). Tālāk minēšanas biežuma ziņā ir Saeima (t.sk. Eiropas lietu komisija) (19,9%) un Eiropas Integrācijas birojs (19,4%).

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no kopējiem rādītājiem, taču sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši ir atzīmējušas, ka viņām grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (attiecīgi 43,3% un 39,4%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu dažādās vecuma grupās, redzams, ka caurmērā augstāka Eiropas Integrācijas biroja atpazīstamība ir gados jaunāko respondentu vidū (18 līdz 34 g.v.). Tā, piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 28,8% aptaujāto zina, ka ar Eiropas integrācijas jautājumiem nodarbojas Eiropas Integrācijas birojs. Gados vecāko (virs 55 g.v.) respondentu vidū šis rādītājs ir 10,5%.

Vērojama sakarība, ka, jo augstāks ir aptaujāto izglītības līmenis, jo augstāka ir arī Eiropas Integrācijas biroja atpazīstamība. Tā 1/4 jeb 25,2% respondentu ar augstāko izglītību un tikai 6,1% aptaujāto ar pamatizglītību ir informēti, ka ar Eiropas integrācijas jautājumiem nodarbojas Eiropas integrācijas birojs.

Atšķirības atbildēs uz šo jautājumu atklājas arī tautību griezumā. Latviešu atbilžu sadalījums ranžējuma ziņā atšķiras no cittautiešu ranžējuma : 40,2% gadījumu latvieši ir minējuši Ārlietu ministriju, 24,6% gadījumu - Eiropas Integrācijas biroju un 23,2% gadījumu - Saeimu. Savukārt cittautiešu ranžējumā Eiropas Integrācijas birojs atrodas tikai 4. vietā: 26,9% gadījumu cittautiešu ir minējuši Ārlietu ministriju, 13,2% gadījumu - valdību, 15,6% gadījumu - Saeimu un 12,7% gadījumu - Eiropas Integrācijas biroju.

Grafikā ir attēlots LR pilsoņu un nepilsoņu sniegto atbilžu salīdzinājums. Kā redzams, līdzīgas sakarības kā tautību griezumā ir vērojamas arī atkarībā no respondentu pilsonības.

Iegūtie rezultāti atkarībā no Latvijas iedzīvotāju darbības sfēras neatspoguļo būtiskas atšķirības no kopējā atbilžu sadalījuma. Vienīgi valsts sektorā strādājošajiem ir bijis nedaudz vieglāk minēt organizācijas vai iestādes, kas nodarbotos ar Eiropas integrācijas jautājumiem.

Zināmas atšķirības vērojamas respondentu atbildēs atkarībā no viņu nodarbošanās. Tā augstāka Eiropas Integrācijas biroja atpazīstamība ir skolēnu, studentu (44,4%) un vadītāju, menedžeru (25,6%) vidū.

Respondenti ar augstu ienākumu līmeni biežāk nekā caurmērā ir zinājuši, ka ar Eiropas integrācijas jautājumiem nodarbojas Eiropas Integrācijas birojs (26,5%).

Caurmērā biežāk Eiropas Integrācijas biroju ir minējuši Vidzemes iedzīvotāji (26,2%). Savukārt 60,8% Kurzemes iedzīvotāju nav spējuši nosaukt nevienu organizāciju vai iestādi, kas nodarbotos ar Eiropas integrācijas jautājumiem.

Aplūkojot Rīgā, citās Latvijas pilsētās un pagastos dzīvojošo respondentu atbildes, redzams, ka pagastos dzīvojošie aptaujas dalībnieki caurmērā biežāk nav spējuši atbildēt uz šo jautājumu (49,5%). Viņi arī dažādas organizācijas un iestādes ir minējuši caurmērā retāk.

Grafikā ir attēlots 1998. gada novembra un 1999. gada novembra aptaujās Latvijas iedzīvotāju biežāk minēto iestāžu un organizāciju, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumiem, salīdzinājums.

Kā redzams, minēšanas biežuma ziņā savu līderpozīciju ir saglabājusi Ārlietu ministrija, kas abās aptaujās ir minēta vienlīdz bieži.

Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar pirms gada veikto aptauju par ~5% ir palielinājies gan Saeimas (t.sk. Eiropas lietu komisijas), gan Eiropas Integrācijas biroja minēšanas biežums.

Ir pieaudzis arī valdības minēšanas biežums, taču samazinājies citu ministriju (neskaitot Ārlietu ministriju) minēšanas biežums.

Galvenie secinājumi:

1. Dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekš veikto aptauju (1999. gada augusts) nav vērojamas būtiskas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju iespējamajā balsojumā. Iegūtie rezultāti ir relatīvi stabili un atrodas pētījuma kopējās iespējamās statistiskās kļūdas ietvaros (+/= 3%). Tā, piemēram, ja iepriekšējā aptaujā 50,8% respondentu norādīja, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, šajā aptaujā attiecīgais rādītājs ir 49,7%. Pret balsojošo skaits sadalās attiecīgi 29,5% un 28%.

Pēdējās aptaujās iegūtos rezultātus varētu raksturot kā relatīvi stabilus. Tie atspoguļo viedokļu sadalījumu Latvijas sabiedrībā kopumā pašreizējā situācijā. Iespējams, ka zināmas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju viedoklī attiecībā uz iespējamo balsojumu referendumā varētu izraisīt decembrī gaidāmā Helsinku sanāksme, ja tajā tiktu pieņemts apstiprinošs (vai noraidošs) lēmums attiecībā uz sarunu uzsākšanu ar Latviju. Kā zināms, 1999. gada 13. oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar progresa ziņojumu, kurā tika rekomendēts sākt ar Latviju uzņemšanas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, taču šai rekomendācijai vēl ir nepieciešams apstiprinošs lēmums.

2. Jautājumā par iestādēm un organizācijām, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumiem, salīdzinājumā ar pirms gada veikto aptauju vērojamas pozitīvas izmaiņas vairāku institūciju minēšanas biežumā. Tā, piemēram, par ~5% ir palielinājies Eiropas Integrācijas biroja un arī Saeimas (t.sk. Eiropas lietu komisijas) minēšanas biežums.

Kopsavilkums:

Atbalsts Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā stabili pozitīvs

Salīdzinājumā ar 1999.gada augustā veikto aptauju nav būtiski mainījušies sabiedrības uzskati jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ja referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā notiktu rīt, par Latvijas iestāšanos balsotu 49,7% respondentu (augustā - 50,8%, 1998.gada novembrī - 46,4%), pret balsotu 28% (augustā - 29,5%, 1998.gada novembrī - 26,8%). Noteiktas nostājas šajā jautājumā nav 22,3% aptaujāto (augustā - 19,7%, 1998.gada novembrī - 26,6%).

Viena gada laikā dramatiskākās izmaiņas sabiedrības uzskatos bija vērojamas februāra aptaujā, kas izlīdzinājās jau maijā. Februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, ievērojami kritās ''par'' balsojošo respondentu skaits, kas lielā mērā bija saistāms ar tābrīža problēmām Eiropas Savienībā (korupcijas skandāls Eiropas Komisijā, zemnieku streiki).

Stabili nemainīgs ir iestāšanos atbalstošo sociāldemogrāfiskais raksturojums. Tie pārsvarā ir gados jaunāki cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, labākiem ienākumiem, pilsētnieki, īpaši rīdzinieki. Nav būtisku atšķirību sieviešu un vīriešu uzskatos. Skeptiskāki tradicionāli ir gados vecāki Latvijas iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, kas strādā privātajā sektorā vai arī nestrādā, kā arī ar zemāku ienākumu līmeni.

Diezgan ievērojamas atšķirības ir pilsoņu un nepilsoņu uzskatos. Attiecīgi par balsotu 52,8% LR pilsoņu un tikai 37,9% nepilsoņu. Salīdzinot 1999.gada aptauju datus, redzama pakāpeniska pilsoņu un nepilsoņu uzskatu diferencēšanās ar nelielu atkāpi augustā, kas saistāms ar V.Vīķes-Freibergas lēmumu neapstiprināt jauno Valsts valodas likumu. Šis lēmums tika saistīts ar nosacījumiem, kuri jāizpilda, lai Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā. Novembrī šis lēmums, iespējams, jau ir aizmirsies un līdz ar to atkal parādās līdzšinējā tendence. Jāatzīmē, ka šis eirooptimisma kritums nepilsoņu vidū nav veicinājis eiroskepticismu, bet gan papildinājis neizlēmušo rindas.

Interesanti, ka vērojama tendence, kad par Eiropas Savienību vairāk interesējas, diskutē un meklē papildu informāciju tie, kuriem ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Tā no visiem, kas speciāli ir meklējuši informāciju, 81 % ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Attiecīgi arī cilvēki ar pozitīvu attieksmi savas zināšanas par Eiropas Savienību novērtē nedaudz augstāk.

Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņu valstīs Lietuvā un Igaunijā Latvijā ir vislielākais iestāšanās atbalstītāju skaits. Tā Igaunijā, pēc oktobra aptaujas datiem, par balsotu 38%, pret 22%, savukārt 34% nav noteiktas nostājas, bet 6% nebalsotu vispār. Salīdzinājumā ar maija aptaujas datiem Igaunijā ir neliela tendence palielināties ES atbalstītāju skaitam. Maijā par iestāšanos būtu balsojuši 34%.

Lietuvā sabiedrības attieksme ir salīdzinoši visnegatīvākā no Baltijas valstīm, ko Lietuvas Eiropas integrācijas komitejas darbinieki skaidro ar Eiropas Savienības prasību slēgt Ignalinas atomelektrostaciju, kas Lietuvā tiek vērtēts visai negatīvi. Pēc novembra aptaujas datiem, Lietuvā par Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā būtu balsojuši 30%, pret - 31%. Lietuvas Eiropas integrācijas komitejas darbinieki gan aicina šos datus nevērtēt atrauti no citiem aptaujā uzdotajiem jautājumiem. Tā, piemēram, analizējot atbildes uz jautājumu ''Kad Lietuvai būtu jāiestājas Eiropas Savienībā?'', būtībā iznākot, ka 66,8% tuvākā vai tālākā nākotnē redz Lietuvu kā Eiropas Savienības dalībvalsti.

1999.gada maijā Latvijā, atbildot uz līdzīgu jautājumu jautājumu: ''Kad, jūsuprāt, Latvija iestāsies Eiropas Savienībā?'', 83,3% aptaujāto uzskatīja, ka Latvija kādreiz iestāsies Eiropas Savienībā. Var apgalvot, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju iestāšanos Eiropas Savienībā ir pieņēmuši kā Latvijas nākotni, domstarpības valda tikai jautājumā, cik drīz un kā tam vajadzētu notikt.