Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vēl viena mīkla nākamībai - trīs mākslinieki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1999., Nr. 410/411 (1870/1871) https://vestnesis.lv/ta/id/14523

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vilhelms Mihailovskis: manas 1999. gada 365 dienas

Vēl šajā numurā

10.12.1999., Nr. 410/411 (1870/1871)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vēl viena mīkla nākamībai — trīs mākslinieki

Pirms pusgada ģeogrāfijas zinātņu doktors Uldis Švēde rakstā "Mīkla nākamībai: latvietis, Ļermontova portretu autors" ("LV" 1999.gada 17.jūnijā) aicināja izzināt portretista Roberta Konstantīna Švēdes (1806—1871) atstāto kultūras mantojumu. Vispirms redakcijā pienāca atzinīga atsauksme no Hamburgas, no prof. Dītricha Andreja Lēbera (Locber), kurš atsūtīja arī viņa rīcībā esošo informāciju par šo mākslinieku. Mākslas zinātniece Eduarda Šmite atklāja, ka Rīgā, Aizrobežu mākslas muzejā, atrodams R.K.Švēdes 1937.gada akvarelis (203x210 mm) "Schloss Wiborg". Mākslas vēsturnieka Romja Bēma atstātajos materiālos atradās R.K.Švēdes gleznota portreta (tas varētu būt ģenerālleitnants Ivans Arnoldi (1780—1860)) fotogrāfija. Laikraksts "Enerģētikas Vēstnesis" 1999.gada 16.septembra numurā ievietojis R.K.Švēdes pašportreta pirmpublicējumu. Gatavojoties zinātniskajai konferencei "Vecsalacas novada cilvēkģeogrāfija", jaunus datus par Salacas pasta komisāra Pētera (Peter Friedrich) Švēdes mazdēliem gleznotājiem atradis šīs dzimtas pārstāvis, jūrniecības zinātnieks, pirmā ranga kapteinis Nikolajs Švēde. Iepazīstinām ar viņa pārdomām, kas atceļojušas no Sanktpēterburgas.

Kurš no Švēdēm varētu būt admirāļa M.Lazareva portreta autors?

LAZ.JPG (27489 BYTES) Admirāļa Mihaila Lazareva portrets

1945.gadā Lielbritānijā tulkojumā no krievu valodas divās grāmatās izdots apraksts par 1819.—1821.gada ceļojumu apkārt zemeslodei pa Antarktīdas jūrām, ko veica krievu ekspedīcija F.Belinshauzena vadībā. Pirmajā grāmatā publicēts ekspedīcijas laikā gleznotais F.Belinshauzena portrets, bet otrajā — M.Lazareva portreta gravīras reprodukcija. M.Lazarevs bija otrā ekspedīcijas kuģa komandieris. Šis portrets gleznots tolaik, kad M.Lazarevam piešķirta admirāļa dienesta pakāpe, t.i., ievērojami vēlāk pēc notikušās ekspedīcijas. Zem portreta reprodukcijām atbilstoši paskaidrojumi. M.Lazarevam admirāļa dienesta pakāpe piešķirta 1843.gadā. Vēstulē savam draugam A.Šestakovam admirālis 1846.gadā par sava portreta tapšanu stāsta: "Manu ģīmi šeit uzzīmēja pēc samērā daudzu pasūtītāju izteiktas vēlēšanās, tādēļ biju spiests pasēdēt ne vienu reizi vien. To zīmēja kāds Švēde, bet gravēja Anglijā visai pazīstams gravieris N.Tomsons,— man arī pašam šķiet, ka portrets ir līdzīgs, starp citu, Švēde neko sagrozītu pat uzzīmēt neprot — viņa talants attiecībā uz līdzību ir apbrīnojams."

M.Lazarevs nomira 1856.gadā. Admirāļa dzīves laikā neviens cits viņa portrets nav gleznots. D.A.Rovinska 1887.gadā Sanktpēterburgā izdotajā grāmatā "Krievu gravēto portretu sīka vārdnīca" iekļauts tikai šis portrets, par kuru M.Lazarevs raksta A.Šestakovam. Vārdnīcā teikts, ka izgatavota arī šī portreta mazāka izmēra gravīra Baumaņa grāmatai "Mūsu darbinieki", bet nav minēts, ka būtu vēl kāds līdz 1887.gadam gravēts M.Lazareva portrets. Tātad 1945.gadā angļu izdevumā ievietotā reprodukcija ir Anglijā pēc Švēdes gleznotā M.Lazareva portreta darinātā gravīra, par kuru tik atzinīgus vārdus teicis pats admirālis. Diemžēl N.Tomsons savā gravīrā nav norādījis portreta autoru. Vienīgi M.Lazareva vēstule nosauc mākslinieku, kurš gleznojis šo lielisko portretu. No vēstules uzzinām, ka šis mākslinieks ir Švēde, kā arī to, ka M.Lazarevam pazīstami arī citi šī gleznotāja portreti. Tomēr informācija nav pietiekama, lai pārliecinoši personificētu portreta autoru un noskaidrotu viņa vārdu. Laikā no 1843. līdz 1846.gadam Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā strādāja trīs mākslinieki ar uzvārdu Švēde. Vecākais no viņiem Roberts Gustava d. Švēde (1806) un divi viņa brālēni: Adelberts Teodora d. Švēde (1818) un Teodors Teodora d. Švēde (1819).

Varētu domāt, ka portreta iespējamais autors ir Teodors, jo gleznotāja sieva un admirāļa sieva bija māsas. Teodors 1844.gadā darinājis admirāļa sievas portretu. Portrets tagad ir Sanktpēterburgā, Krievu muzejā, un rāda autora meistarību portreta žanrā. Kaut gan T.Švēde Mākslas akadēmijā specializējās kā sadzīves ainu gleznotājs, arī akadēmiķa nosaukumu T.Švēde saņēma nevis par šī žanra darbu, bet gan par pazīstamā graviera F.Jordana portretu. Bet tas jau bija ievērojami vēlāk — 1864.gadā. 1844.gadā, kad M.Lazarevs kļuva par admirāli, Teodoram bija tikai 25 gadi. Viņš šajā laikā apmeklēja Mākslas akadēmiju kā brīvklausītājs un tikai 1846.gadā ieguva ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja kvalifikāciju. No T.Švēdes šī perioda darbiem zināmi tikai sadzīves notikumu gleznojumi. Grūti iedomāties, ka jaunam māksliniekam, kurš vēl nav guvis ievērību kā portretists, pasūtīts ievērojama admirāļa portrets. Varētu būt, ka mākslinieks admirāļa portretu gleznoja nevis kā pasūtījuma izpildītājs, bet gan kā radinieks. Tajā laikā bija modē gleznot portretus abiem laulātajiem, tāpēc var pieņemt, ka viens un tas pats mākslinieks gleznojis arī šī pāra portretus. Pasūtījums varēja rasties vēlāk un attiekties tikai uz gravēšanas darbiem.

Teodora vecākais brālis Adelberts Švēde savu pirmo kvalifikāciju — ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs — saņēma 1842.gadā. Toreiz viņam bija 24 gadi. Arī viņš akadēmijā specializējās sadzīves žanrā, un nav ziņu, ka A.Švēde būtu gleznojis portretus. 1848.gadā viņš devās uz ārzemēm papildināt savu meistarību un no ceļojuma atgriezās pēc četriem gadiem. Krievijā viņa darbi pašreiz nav zināmi, kaut gan 1853.gadā Mākslas akadēmijas zinātniskā padome viņam piešķīra mākslinieka akadēmiķa nosaukumu ģimenes dzīves ainu gleznošanā. Savā 45. dzīves gadā Adelberts Sanktpēterburgā miris. No iepriekš minētā varētu secināt, ka Adelbertu Švēdi nezin vai varētu uzskatīt par admirāļa M.Lazareva portreta autoru.

Teodora un Adelberta brālēns Roberts Švēde bija vairāk nekā 10 gadus vecāks par abiem radiniekiem — 1844.gadā viņam bija 38 gadi. Kaut gan Mākslas akadēmijā viņš vēl skaitījās kā brīvklausītājs, tomēr R.Švēde jau bija pazīstams kā labs portretists. Literatūrā aprakstīti viņa 1841.gadā gleznotie portreti Kaukāzā: dekabrista Nikolaja Lorera portrets, Arnoldi ģimenes locekļu portreti, Mihaila Ļermontova portrets uz kalnu fona un divi dzejnieka pēcnāves portreti. Daļa no šiem portretiem tagad ir Sanktpēterburgā, Ermitāžā un Puškina literatūras muzejā. 1847.gadā Robertam Švēdem piešķīra portretu glezniecības brīvmākslinieka nosaukumu par "Imperatoriskās Mākslas akadēmijas un Imperatoriskās Mākslas veicināšanas biedrības prezidenta, Viņa Imperatoriskās augstības Maksimiliana Jevgeņjeviča Leihtenbergska" portretu. M.Leihtenbergskis bija Itālijas karaļa Jevgenija Bodžornes dēls, kurš bija precējies ar "Viņa Imperatorisko augstību, lielkņazi" Mariju Nikolajevnu. Minētie Roberta Švēdes darbi liek domāt, ka mūs interesējošajā periodā mākslinieks sava profesionālā līmeņa ziņā pilnībā jau bija cienīgs, lai viņam pasūtītu gleznot ievērojamā admirāļa portretu, un pilnīgi iespējams, ka šis portrets arī ir viņa darbs.

M.Lazareva vēstulē aprakstītā portreta autoru šā gadsimta 50.gados centās noskaidrot Roberta Švēdes brāļa kuģu inženierkorpusa ģenerālmajora Leopolda Magnusa Švēdes mazdēls, kontradmirālis Jevgeņijs Švēde. Viņam neizdevās uzzināt ne paša portreta atrašanās vietu, ne arī gūt pierādījumus tam, ka portreta autors ir Roberts Švēde. Valsts arhīvā glabājās tikai mākslas akadēmijas akadēmiķa personīgās lietas. Tā kā Roberts šeit nebija aizstāvējis akadēmiķa nosaukumu, viņa lieta nav saglabājusies. Mākslas literatūrā un rokasgrāmatās atrodamas ziņas, ka viņam 1853.gadā piešķirts mākslinieka akadēmiķa nosaukums tautas dzīves ainu gleznošanā, bet pēc gada viņš pārcēlies uz Latviju, kur daudz strādājis un guvis pietiekamu ievērību, gleznojot portretus un ainavas.

Uldis Švēde

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!