Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Un mirdzēt tev kā zelta spogulim". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.1999., Nr. 410/411 (1870/1871) https://vestnesis.lv/ta/id/14524

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēl viena mīkla nākamībai - trīs mākslinieki

Vēl šajā numurā

10.12.1999., Nr. 410/411 (1870/1871)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Un mirdzēt tev kā zelta spogulim"

— Aleksandrs Čaks

Vakar tika iesvētīts atjaunotais Melngalvju nams un Rātslaukums

Ar daudzu jo daudzu Latvijas celtnieku, restauratoru, amatnieku un mākslinieku darbu un daudzu Latvijas cilvēku morālo un materiālo atbalstu atjaunotā Melngalvju nama un Rātslaukuma iesvētīšanas ceremonijā, ko vadīja evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, piedalījās arī citu konfesiju augstākie garīdznieki, izlūgdamies atjaunotā nama viesiem un visiem pilsētniekiem Tā Kunga žēlastību un izteikdami novēlējumu, lai te būtu krietni darbi, sirsnīga sadzīve un svētīga dzīve.

Rīdziniekus un lūgtos augstos viesus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš un viņa priekštecis Māris Purgailis, kura darbības laikā tika likts Melngalvju nama pamatakmens. Dziedāja "Tēvzemes" vīri, spēlēja orķestris. Vēstnesis viduslaiku herolda apģērbā un Jāņa Skaņa balsī no pergamenta ruļļa lasīja ziņas par Melngalvjiem un Rīgas senajām dienām un ne tik seniem notikumiem. (Īsu atstāstu — skat. tālāk. Plašāk par Melngalvju namu — "Latvijas Vēstneša" 12.novembra num.)

Rolanda statujas atklāšana tika uzticēta trim sabiedrībā labi pazīstamiem Rolandiem — Tjarvem (TV padome), Zagorskim (Nacionālais teātris), Juraševskim (Rīgas domes Kultūras pārvalde) un Rolandam Eihentālam no turpat kaimiņos esošās Rīgas 3.vidusskolas 1.klases. Gaiši iedegās Ziemassvētku egle. Šoreiz labi izdevās arī uguņošana. Lai svētku sajūta būtu vēl pilnīgāka, "Skandinieki" visus klātesošos iepriecināja ar dziesmām un piparkūkām.

Melngalvju namā sienas ir nokrāsotas, grīdas nolakotas un sastatnes no telpām aizvāktas. Pabeigta arī Rātslaukuma apakšzemes izbūve, kas ilga gandrīz piecus mēnešus. Pašlaik tiek apkopoti firmu priekšlikumi, kā šīs apakšzemes platības būtu izmantojamas. Par paša Melngalvju nama (MGN) telpu izmantošanas plāniem un kultūras politiku žurnālistus pirms svinībām informēja MGN izpilddirektors Ojārs Spārītis un direktora vietnieces kultūras jautājumos Inga Klāsone. Pirmie šai namā uz pateicības sarīkojumu tiks aicināti restauratori, celtnieki, amatnieki, mākslinieki un visi citi darba darītāji, kas piedalījušies nama atjaunošanā. Bet drīz vien pēc gadu mijas nams kļūs plaši pieejams ikvienam. Tas darbosies kā muzejs ar apskatāmām būvniecības un mākslas vērtībām visos trijos stāvos. Te būs kafejnīca, būs telpas koncertiem, konferencēm un reprezentācijai. Paredzēts, ka namā atradīsies liela grāmatnīca, notiks suvenīru un biļešu tirdzniecība, būs biroja "Rīga 800" telpas un strādās Rīgas pilsētas Informācijas birojs.

Svētki izskanējuši, bet pilsētas vēsturiskā centra atjaunošanas darbi turpinās. Pašlaik tiek gatavots Rātslaukuma apbūves projektu konkurss, kas paredz arī vēsturisko ieliņu tīkla atjaunošanu. Arī pašam Melngalvju namam viss vēl priekšā. Kā saka Ojārs Spārītis, ir radīta grezna ārējā čaula, kas tagad jāpiepilda ar tikpat atbilstīgu saturu.

Kara un okupācijas pusgadsimtā ir aizgājušas paaudzes, nepieredzēdamas Rīgas godības atdzimšanu. To nepiedzīvoja arī lielais Rīgas dziesminieks Aleksandrs Čaks, bet viņš mums atstājis savu veltījumu "Iekšpilsētas laukumam", kas atrodams 1946.gadā iespiestajā grāmatā "Zem cēlās zvaigznes". Dažus pantus šajā svētku reizē citēsim, kopā ar dzejnieku novēlot Rīgas Rātslaukumam kļūt par spožu pilsētas akcentu un mirdzēt kā zelta spogulim.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

M1.JPG (22162 BYTES)
Melngalvju nama komplekss — Švābes nams (pa kreisi) un Melngalvju nams (pa labi) 1999.gada 8.decembrī

M2.JPG (27910 BYTES)

M5.JPG (19996 BYTES)

M8.JPG (21863 BYTES)
Svētbrīdī
(no kreisās) Latvijas ev.lut. Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, pareizticīgo Baznīcas priesteris Tēvs Nils, Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Andrejs Šterns

Par Melngalvju nama vakardienu, šodienu un rītdienu

M4.JPG (46070 BYTES) M6.JPG (35971 BYTES) Pašos pirmsākumos to dēvēja par Jauno namu, 14.gadsimta 30.—40. gados Tirgotāju ģilde un Rīgas rāte cēla svētku, apspriežu, kā arī noliktavu vajadzībām, bet jau 16.gadsimta beigās tas kļuva par neprecēto tirgotāju apvienības — Melngalvju brālības — pastāvīgas pulcēšanās un reprezentatīvu sarīkojumu vietu. No šī brīža sabiedrības apziņā minētās ēkas apzīmējumā sāka aizmirsties Jaunā nama nosaukums, bet ienāca Melngalvju nama vārds. Spoži bruņinieku turnīri, karnevāli, svētki un līksmas dzīres, kas saistījās ar uzņēmīgajiem un iznesīgajiem tirgotājiem, bagātināja pilsētas sabiedrisko dzīvi. Kā savu patronu melngalvji godināja Svēto Maurīciju, kas tika attēlots mora izskatā.

Otrā pasaules kara sākumā nodedzinātais un vēlāk nojauktais nams ir atdzimis no krāsmatām, ieņemot savu unikālo vietu Vecrīgas vēsturiskajā centrā. Ar Latvijas celtnieku, restauratoru un mākslinieku talanta spēku tas ir atguvis savu sākotnējo veidolu. Ap to veidosies vecpilsētas telpa ar Rātsnamu, tirgotāju namiem, sabiedriskajām ēkām un senās pilsētas mērogam atbilstošu romantisku ieliņu tīklu. Melngalvju nams pašlaik uzkrāj sevī atdzimstošās mākslas vērtības, iekārtas, priekšmetus un daudzveidīgās metropoles kultūras liecības. Tūlīt pēc gadu mijas tas vērs durvis ikvienam Latvijas iedzīvotājam un Rīgas viesim un piedāvās atdzimušās vēsturiskās gaisotnes piesātinātās telpas gan apskatei un reprezentācijai, gan arī ekskluzīvu biroju un veikalu ierīkošanai.

Pasaules izcilāko vācu komponistu skaņdarbi jau kopš 18.gadsimta ir spēlēti Melngalvju namā — nams lepojas ar labu akustiku un elitāru koncertdzīvi. Melngalvju nama Svētku zāle ir uzskatāma par pirmo koncertzāli visā Latvijā, kurā 200 gadu garunā skanējusi visdažādākā mūzika. Šī zāle dienā pildīs muzejisku jeb izstādes funkciju, ļaujot apmeklētājiem priecāties par tās greznumu, bet telpa būs atvērta arī konferencēm, koncertiem un diplomātiskiem sarīkojumiem. Griesti šeit ir 8 m augsti, to centru veido apaļš 64 kvadrātmetrus liels plafons, apgleznots ar dažādiem melngalvjiem nozīmīgiem motīviem. Jau kopš dažām dienām Melngalvju nama Svētku zāli tāpat kā pirms pusgadsimta grezno firmas "Steinway & Sons" izcilais koncertflīģelis, kas tiks atklāts un iesvētīts koncertā ar Latvijas opermūzikas zvaigžņu piedalīšanos 2000.gada 27.janvārī.

Bet kas tie melngalvji tādi bija? Melngalvji bija jaunu, turīgu un neprecējušos galvenokārt vācu tautības tirgoņu apvienība ar bagātām sadzīves un militārajām tradīcijām, kuras tika pārņemtas no slaveno Hanzas savienību pilsētām un to tradīcijām. Melngalvji bija ļaudis, kas prata ne tikai naudu skaitīt, bet arī "zobenu vadīt un pistoli turēt".

Nav taisnība, ka melngalvji būtu devuši svinīgu solījumu neprecēties. Nekā tam līdzīga! Melngalvji uz sava karoga rakstīja: "Kalpot sievietēm un aizsargāt tās". Var jau viegli iedomāties, kas nu tas par aizsargu, kas šodien te Rīgā, lepnā ballē, bet jau rīt uz kuģa, uz — varbūt — nekad neatgriešanos, jo melngalvji taču rekrutējās no visām pasaules malām. Kad melngalvis apprecējās, tad tam bija jāatsakās no aktivitātes biedrībā un viņš kļuva pasīvs biedrības loceklis.

Melngalvju kompānija bija tirdznieciska organizācija ar stipru bruņniecisku nokrāsu. Par tās aizbildņiem melngalvji bija izvēlējušies Sv. Mariju un Sv. Maurīciju, kā arī karavīru aizstāvi Sv. Juri. Melngalvji tiek uzskatīti par pirmo laicīgo biedrību Rīgā (no 1354.g.), kas kopš 1687. gada bija vienīgie Melngalvju nama nomnieki.

Būdami Rīgas tirgoņu "elite", kuru rokās bija galvenie tirdzniecības pavedieni, melngalvji bija spiesti piedalīties visās aktivitātēs, kas notika pilsētā, piem., pilsētas aizstāvībā pret iebrucējiem un citu tirgoņu aizstāvēšanā, ja tiem neveicās. Viņi bija devīgi ziedotāji.

Par Rīgas centrālo vietu tiek uzskatīts Rātūža laukums, kuru tā sauc kopš 1334.gada, kad te uzcelts Rātsnams. 1923.gadā Rātūža laukumu pārdēvēja par Rātslaukumu. Rātslaukuma pirmsākums ir Jaunais tirgus laukums, kas šajā vietā radies jau 13.gadsimtā. Tirgus laukums dod impulsus Rīgas saimnieciskajai darbībai. Ar Rātsnama uzcelšanu tirgus laukums kļuva arī par Rīgas sabiedriskās dzīves centru. Rātsnamā sēdes notur rāte, kas izlemj visus svarīgākos pilsētas iekšējās dzīves jautājumus. No Rātsnama balkona rīdziniekiem tiek nolasīti rātes ziņojumi un pavēles. Ik gadus svinīgā ceremonijā šeit pulcējas pilsētas iedzīvotāji, lai, kājās stāvēdami, noklausītos gadskārtējos noteikumus par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Rātslaukumā tika svinēti visi svētki — tad laukums pildījās ar jautru un trokšņainu pūli. Te notika mistēriju un liturģisku drāmu izrādes. Pēc izrādēm sākās ziedojumu vākšana un gājieni uz baznīcām. Bet Rātslaukums ir arī soda vieta. Tā vienā malā ir ierakts kāķis jeb kauna stabs. Rātslaukumā notiek arī raganu dedzināšana — šīs raganu prāvas ir viena no tumšākajām Rīgas vēstures lappusēm.

Nedalāmā vienībā ar Melngalvju namu un Rātslaukumu ir arī 1896.gada 11.decembrī atklātā 6,3 metrus augstā bruņinieka Rolanda (Rulanda) statuja. Toreiz artēziskās akas izdaiļošanai apvienojās arhitekta V.Neimaņa un tēlnieka A.Folca talants. Okupācijas varas ierēdņi 1945.gadā lika nogāzt šo kultūras simbolu un iznīcināt arī tā postamentu. Šodien, pēc 50 gadiem, uz atjaunotā postamenta kā traģiska liecība kara laika postam un cilvēku neprātam uz īsu laiku atkal nostāsies oriģinālais skulptūras veidojums, lai pēc dažiem mēnešiem atdotu vietu tēlnieka E.Krūmiņa darinātajai Rolanda tēla kopijai, kurai jābūt izturīgai gan skarbajā Latvijas klimatā, gan arī pret cilvēku vienaldzību. Šai savdabīgajai skulptūrai ir jākļūst par simbolisku Rīgas piederības izjūtas zīmi. Pēc Rīgas Rātsnama atjaunošanas oriģinālo Rolanda skulptūru paredzēts novietot nama foajē.

Rīgas pilsētas Rātsnams kopš 13.gadsimta bija mājvieta Rīgas galvenajām pārvaldes iestādēm, kur gandrīz septiņus gadsimtus tika risinātas pilsētas un tās iedzīvotāju kopuma pastāvēšanas un attīstības jautājumi, sākot no dažādiem vietēja rakstura praktiskas dabas uzdevumiem līdz politiski nozīmīgiem starptautiskiem risinājumiem. Vēstures gaitā bijušas divas Rātsnama ēkas, kā arī ir veiktas neskaitāmas to pārbūves. Rātsnama celšanas un pastāvēšanas sākumi saistāmi ar Rīgas rātes iecelšanu 1226.gadā, tomēr dokumentāras liecības par senāko ēku saglabājušās tikai no 14. gadsimta.

1941.gadā, atkāpjoties krievu armijai un Rīgā ienākot vācu armijai, Pēterbaznīca, Melngalvju nams un Rātsnams tika nodedzināti. Palikušās drupas, neskatoties uz iedzīvotāju vairākkārtīgiem priekšlikumiem atjaunot seno celtni, nojauca 1954.gadā.

1999.gada rudenī tika uzsākti sagatavošanas darbi Rātslaukuma celtniecībai tā vēsturiskajā atrašanās vietā. Rātsnama celtniecības darbus paredzēts pabeigt 2001.gadā.

Aleksandrs Čaks

M7.JPG (27107 BYTES) M10.JPG (21233 BYTES) Skrien apkārt rūkdami kā nikni vērši trami.

Tu ielenkts mūžīgi un tomēr mūžam brīvs.

Plīv zvaigžņu svečturi virs tevis drebēdami.

Tavs pieres vizmojums vienmēr kā saule

dzīvs.

–  –  –

Karš gājis pāri tev. Ar visu savu spēku

Reiz kārais iebrucējs tev gāzās virsū spīvs;

Karš gājis pāri tev. Un tik daudz senu ēku

Guļ apkārt putekļos, bet pats tu esi dzīvs.

 

Bez vienas nopūtas tu gaidi atkal mierīgs,

Kad laiki nogulsies un darbā atzels viss.

Gaišs jaunu namu loks vīs cēli tavu pieri.

Tu vidū mirdzēsi kā zelta spogulis.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!