I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē sēra dioksīda emisiju no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

1.2. šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt;

1.3. vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;

1.4. izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos;

1.5. institūciju, kura veic degvielas (tajā skaitā flotes degvielas) tirgus uzraudzību, kā arī šo noteikumu uzraudzības mehānismu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. pasažieru kuģis - kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12pasažierus (ikvienu personu, izņemot kuģa kapteini, kuģa apkalpes locekļus vai citas personas, kuras ir nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šī kuģa vajadzībām, un bērnus, kuri nav sasnieguši gada vecumu);

2.2. regulāri pārvadājumi - pasažieru kuģu pārvadājumi, kas nodrošina satiksmi starp divām vai vairākām ostām, vai jūras reisi, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, bez pieturvietām, ja minētie pārvadājumi un reisi notiek:

2.2.1. saskaņā ar publiski pieejamu kustības sarakstu;

2.2.2. bieži un regulāri, veidojot konkrētu grafiku;

2.3. kuģis piestātnē - ostā droši noenkurots vai pietauvots kuģis, kamēr tajā tiek iekrauta vai izkrauta krava vai tas tiek izmantots par viesnīcu, ietverot laiku, kas nav saistīts ar kravas operācijām (iekraušanu un izkraušanu);

2.4. iekšējo ūdensceļu kuģis - kuģis, kas paredzēts izmantošanai iekšējos ūdeņos un kura pilna kravnesība ir 15 tonnu vai vairāk, kuģis, kurš nav paredzēts kravu pārvadāšanai un kura ūdensizspaids ir 15 kubikmetru vai vairāk, kā arī velkonis vai stūmējvelkonis, ieskaitot tos, kuru ūdensizspaids ir mazāks par 15kubikmetriem, ja tie ir būvēti tā, lai vilktu, stumtu vai pārvietotu ar bortiem sakabinātus kuģus, izņemot:

2.4.1. pasažieru kuģus;

2.4.2. prāmjus;

2.4.3. peldošas iekārtas;

2.4.4. peldošas konstrukcijas un peldošas sistēmas (tajā skaitā tās, ko pārvieto no vienas vietas uz citu);

2.4.5. atpūtas kuģus;

2.4.6. valsts dienestā nodarbinātus kuģus (arī ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kuģus un kuģus, ko izmanto militārajā dienestā);

2.4.7. jūras kuģus, arī jūras velkoņus un stūmējvelkoņus, kas darbojas plūdmaiņu ūdeņos vai īslaicīgi iekšējos ūdensceļos, ja tiem ir derīgs kuģa sertifikāts;

2.4.8. velkoņus un stūmējvelkoņus, kuru ūdensizspaids ir mazāks par 15kubikmetriem un kuri ir būvēti, lai vilktu, stumtu vai pārvietotu tikai tādus kuģus, kuru ūdensizspaids ir mazāks par 15 kubikmetriem;

2.5. emisijas samazināšanas tehnoloģija - izplūdes gāzu attīrīšanas sistēma vai jebkura cita tehnoloģiska metode, kas ir pārbaudāma un īstenojama;

2.6. karakuģis - kuģis, kas pieder valsts bruņotajiem spēkiem un kam ir ārējas atšķirības zīmes, kuras identificē šādu kuģi pēc tā valstiskās piederības. Šāds kuģis ir virsnieka vadībā, kurš ir attiecīgās valsts dienestā, virsnieka vārds norādīts atbilstošā militārā dienesta sarakstā, un kuģa komanda pakļauta regulārai bruņoto spēku disciplīnai.

3. Noteikumi attiecas uz šādiem šķidrās degvielas veidiem:

3.1. degvieleļļu - no naftas produktiem iegūtu šķidro degvielu (izņemot flotes degvielu), uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi no 27101951 līdz 27101969, kā arī no naftas produktiem iegūtu visu veidu šķidro degvielu (izņemot dīzeļdegvielu (gāzeļļu), flotes dīzeļdegvielu un flotes gāzeļļu), kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un kas 250°C pārtvaicējas mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka atbilstoši Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības 1976.gada izdevuma naftas produktu un smērvielu kvalitātes standartiem un tehniskajiem noteikumiem (turpmāk - ASTM D86 metode). Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produkts tiek klasificēts tāpat kā degvieleļļa;

3.2. dīzeļdegvielu (gāzeļļu) - no naftas produktiem iegūtu šķidro degvielu (izņemot flotes degvielu), uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi 27101925, 27101929 vai 27101945, vai 27101949, kā arī no naftas produktiem iegūtu visu veidu šķidro degvielu (izņemot flotes degvielu), kas 250°C temperatūrā pārtvaicējas mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus, bet 350°C temperatūrā - vismaz par 85 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka ar ASTM D86 metodi;

3.3. flotes degvielu - no naftas produktiem iegūtu šķidro degvielu, kas paredzēta izmantošanai vai ko izmanto kuģošanas līdzekļos, ieskaitot tās degvielas, kas noteiktas standartā LVS ISO 8217:2006 "Naftas produkti - Degvielas (klase F) - Flotes degvielu specifikācijas";

3.4. flotes dīzeļdegvielu - visu veidu flotes degvielu, ja tās viskozitāte vai blīvums atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām DMB un DMC degvielas kategorijas prasībām;

3.5. flotes gāzeļļu - visu veidu flotes degvielu, ja tās viskozitāte vai blīvums atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām DMX un DMA degvielas kategorijas prasībām.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. dīzeļdegvielu, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu;

4.2. degvielu, ko lieto satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu un lauksaimniecības traktoru iekšdedzes dzinējos;

4.3. degvielu, kas paredzēta pētījumiem vai testēšanai;

4.4. degvielu, ko izmanto karakuģi un citi militārajā dienestā izmantoti kuģi (Aizsardzības ministrija var noteikt prasības šajos noteikumos minētās degvielas izmantošanai attiecīgajos kuģos, ja tas nepasliktina šādu kuģu darbību un tehniskās iespējas);

4.5. jebkādu degvielas izmantošanu ar īpašu mērķi-kuģa drošības nodrošināšanai vai dzīvības glābšanai jūrā;

4.6. jebkādu degvielas izmantošanu kuģos, ja tiem vai to aprīkojumam ir radušies bojājumi, ja vien pēc bojājuma rašanās ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu gaisu piesārņojošo vielu emisiju, un ir veikti pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk novērstu bojājumus. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad īpašnieks vai kapteinis bojājumus radījuši ar nodomu vai rīkojušies vieglprātīgi;

4.7. degvielu, ko lieto kuģi, kuri izmanto Eiropas Komisijas apstiprinātas emisijas samazināšanas tehnoloģijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Regulu (EK) Nr.2099/2002, ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu;

4.8. degvielu, ko pirms sadedzināšanas paredzēts apstrādāt;

4.9. degvielu, ko paredzēts pārstrādāt naftas pārstrādes rūpnīcā.

II. Degvieleļļas izmantošanas nosacījumi

5. Aizliegts izmantot degvieleļļu, kurā sēra saturs pārsniedz vienu masas procentu, izņemot šo noteikumu 6.punktā paredzētos gadījumus.

6. Ierobežojumi sēra saturam degviel­eļļā neattiecas uz šādām iekārtām, kuras saņēmušas likumā "Par piesārņojumu" minēto atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, ja sēra dioksīda emisijas dēļ netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi:

6.1. Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumu Nr.379 "Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem" 2.punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, kas vienāda ar 50 MW vai lielāka, ja sēra dioksīda emisija nepārsniedz minēto noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

6.2. iekārtām, kurām sēra dioksīda emisija nepārsniedz 1700 mg/m³, ar skābekļa saturu trīs tilpuma procenti, pārrēķinot sausām dūmgāzēm, izņemot šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētās iekārtas;

6.3. naftas pārstrādes rūpnīcām, ja mēneša vidējā sēra dioksīda emisija no visām rūpnīcas iekārtām (izņemot sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šo noteikumu 6.1.apakšpunkta nosacījumi) neatkarīgi no izmantojamā degvielas veida vai degvielas maisījumiem nepārsniedz 1700 mg/m³.

7. Komersants, kas izlaiž brīvam apgrozījumam vai realizē degvieleļļu, kurā sēra saturs pārsniedz vienu masas procentu, līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā informāciju par iepriekšējā gadā izlaišanai brīvam apgrozījumam ievestās vai realizētās degvieleļļas daudzumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

8. Par šo noteikumu 5. un 6.punkta nosacījumu ievērošanu atbild operators, bet kontroli veic attiecīgā Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā informāciju par iepriekšējā gadā veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem. Operators ne retāk kā reizi sešos mēnešos (divas reizes gadā) ņem degvieleļļas paraugus, veic to analīzes akreditētā laboratorijā un nosūta analīžu rezultātus attiecīgajai Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei.

9. Līdz investīciju projekta īstenošanai attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu vai pāreju uz citu kurināmo šo noteikumu 5.punkts neattiecas uz esošajām sadedzināšanas iekārtām, kurām 2004.gada 1.maijā nebija tehnoloģisku iespēju degvieleļļas vietā izmantot citu kurināmo vai arī cits kurināmais nenodrošināja nepieciešamo iekārtas jaudu, ja operators ir iesniedzis attiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē:

9.1. iesniegumu par iekārtas atbilstību šī punkta nosacījumiem - līdz 2004.gada 31.maijam;

9.2. pasākumu plānu energoefektivitātes uzlabošanai vai pārejai uz citu kurināmo, lai varētu īstenot šo noteikumu 5.punkta nosacījumus, - līdz 2004.gada 31.jūlijam.

10. Precizējot pasākumu plānu, nav atļauts pagarināt termiņu pārejai uz citu kurināmā veidu vai energoefektivitātes uzlabošanas termiņu, izņemot gadījumus, ja operators īsteno projektu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un finansējuma saņemšana aizkavējas no operatora neatkarīgu apstākļu dēļ.

11. Laikposmā, kurā uz iekārtu attiecas šo noteikumu 10.punktā minētais izņēmums attiecībā uz šo noteikumu 5.punkta prasībām, operatoram nav jāveic šo noteikumu 8.punktā minētā paraugu ņemšana un analīze.

12. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu apkopo informāciju par stacionārajās iekārtās sadedzinātās degvieleļļas daudzumu, kurā sēra saturs pārsniedz vienu masas procentu, un emisiju raksturojošajiem rādītājiem.

III. Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) izmantošanas un tirgus uzraudzības nosacījumi

13. Komersantam aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurā sēra saturs:

13.1. pārsniedz 0,20 masas procentus, - līdz 2007.gada 31.decembrim;

13.2. pārsniedz 0,10 masas procentus, - no 2008.gada 1.janvāra.

14. Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) importētājs apliecina dīzeļdegvielas (gāzeļļas) atbilstību šo noteikumu prasībām ar atbilstības sertifikātu, kuru izsniegusi sertifikācijas institūcija, kas akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN 45011:2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām", vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts paziņota institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Atbilstības sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz testēšanas pārskatu, kuru izsniegusi testēšanas laboratorija, kas akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības", vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts paziņota institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk - testēšanas laboratorija).

15. Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) piegādātājs, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs ražoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) vēlas realizēt Latvijā, dīzeļdegvielas (gāzeļļas) atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina ar atbilstības apliecinājumu. Apliecinājumam pievieno testēšanas laboratorijas izsniegtu dīzeļdegvielas (gāzeļļas) testēšanas pārskatu.

16. Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) tirgus uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests, ne retāk kā divas reizes gadā nodrošinot dīzeļdegvielas (gāzeļļas) paraugu ņemšanu katram komersantam, kurš realizē dīzeļdegvielu (gāzeļļu). Valsts ieņēmumu dienests līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā informāciju par:

16.1. iepriekšējā gadā tirgū pārdotās (realizētās) dīzeļdegvielas (gāzeļļas) apjomu;

16.2. iepriekšējā gadā veikto dīzeļdegvielas (gāzeļļas) kvalitātes atbilstības pārbaužu rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

IV. Nosacījumi flotes degvielas izmantošanai un tirgus uzraudzībai

17. Kuģiem Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā aizliegts izmantot flotes gāzeļļu, kurā sēra saturs:

17.1. pārsniedz 0,20 masas procentus, - līdz 2007.gada 31.decembrim;

17.2. pārsniedz 0,10 masas procentus, - no 2008.gada 1.janvāra.

18. Kuģiem Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā aizliegts izmantot flotes degvielu, kurā sēra saturs pārsniedz 1,5 masas procentus.

19. Kuģiem ar Latvijas karogu ar 2007.gada 11.augustu aizliegts Ziemeļjūras reģionā izmantot flotes degvielu, kurā sēra saturs pārsniedz 1,5masas procentus (izņemot gadījumu, ja SO_x emisijas kontroles zonas apzīmējums Ziemeļjūras reģionam stājas spēkā agrāk saskaņā ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas prasībām).

20. Kuģiem ar Latvijas karogu jūrās un ostās, kuras Starptautiskā jūrniecības organizācija ir noteikusi par SO_x emisijas kontroles zonu, aizliegts izmantot flotes degvielu, kurā sēra saturs pārsniedz 1,5 masas procentus.

21. Pasažieru kuģiem, kas veic regulārus pārvadājumus uz jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsts ostu vai no tās, Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā aizliegts izmantot flotes degvielu, kurā sēra saturs pārsniedz 1,5 masas procentus.

22. Iekšējo ūdensceļu kuģiem un kuģiem, kas noenkuroti, pietauvoti vai citādā veidā nostiprināti Latvijas ostās (dodot pietiekamu laiku apkalpei, lai tā veiktu jebkuras nepieciešamās degvielas nomaiņas operācijas iespējami ātri pēc ierašanās enkurvietā un iespējami vēlu pirms atiešanas), ar 2010.gada 1.janvāri aizliegts izmantot flotes degvielu, kurā sēra saturs pārsniedz 0,10 masas procentus, izņemot:

22.1. kuģus, kuriem pēc publicētajiem sarakstiem ir paredzēts atrasties ostā vai enkurvietā mazāk par divām stundām;

22.2. iekšējo ūdensceļu kuģus, kuriem ir sertifikāts, kas apliecina to atbilstību 1974.gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) (ar grozījumiem) vai līdzvērtīgām prasībām - kamēr tie atrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

22.3. kuģus, kuriem izslēdz visus motorus un izmanto krasta elektroenerģijas pieslēgumu, kamēr tie ir pietauvoti ostās.

23. Komersantam aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt flotes dīzeļdegvielu, kurā sēra saturs pārsniedz 1,5 masas procentus.

24. Komersantam, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt flotes gāzeļļu, kurā sēra saturs pārsniedz 0,10 masas procentus.

25. Kuģim ienākot Latvijas ostā, kuģa kapteinis ir nodrošinājis, ka kuģa žurnālā ir veikti attiecīgi ieraksti, tajā skaitā par kuģa degvielas nomaiņas operācijām, reģistrējot zema sēra satura degvielas daudzumu katrā tilpnē, kā arī dienu, laiku un kuģa atrašanās vietu brīdī, kad pabeigta degvielas nomaiņa.

26. Flotes degvielai (tajā skaitā flotes dīzeļdegvielai un flotes gāzeļļai), kuru piegādā uz kuģa, piegādātājs noformē degvielas pavaddokumentu un tam pievieno piegādātās degvielas paraugu, ievērojot 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokola (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums) 18.noteikumu trešo un sesto daļu.

27. Latvijas Jūras administrācija, veicot ārvalstu kuģu ostas valsts kontroli un Latvijas kuģu karogvalsts kontroli:

27.1. pārbauda, vai kuģa žurnālā ir ieraksti par degvielas nomaiņu;

27.2. pārbauda kuģa dzinēja degvielas piegādes pavaddokumentu, kuram pievienots piegādātās flotes degvielas noplombēts paraugs, un pārliecinās, ka paraugs ir apzīmogots un to parakstījis piegādātāja pārstāvis un kuģa kapteinis vai par degvielas uzņemšanu atbildīgā persona.

28. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde:

28.1. kontrolē, vai kuģi, kuri kuģo ar Latvijas karogu, ievēro šo noteikumu 18.punktā noteiktās prasības, kā arī var kontrolēt citu valstu kuģus saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām;

28.2. kontrolē, vai pasažieru kuģi, kuri kuģo ar Latvijas karogu, un visi pasažieru kuģi, kas pietauvoti, noenkuroti vai citā veidā nostiprināti ostā, ievēro šo noteikumu 21.punktā noteiktās prasības, kā arī var kontrolēt citu valstu pasažieru kuģus saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām;

28.3. kontrolē šo noteikumu 17. un 22.punktā noteikto prasību ievērošanu;

28.4. atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas vadlīnijām nodrošina flotes degvielas paraugu ņemšanu degvielas uzņemšanas laikā uz kuģa vai, ja tas ir iespējams, flotes degvielas paraugu ņemšanu no degvielas tilpnēm un noplombētajiem degvielas paraugiem uz kuģa, kā arī sēra satura analīzi minētajos paraugos;

28.5. katru ceturksni iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā pārskatu par veiktajām flotes degvielas pārbaudēm, norādot, kurai šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai degvielas kategorijai pieder kvalitātes prasībām neatbilstošā degviela.

29. Valsts ieņēmumu dienests:

29.1. veic to Latvijas komersantu uzskaiti, kuri piegādā flotes degvielu (tajā skaitā flotes dīzeļdegvielu un flotes gāzeļļu);

29.2. veic flotes dīzeļdegvielas un flotes gāzeļļas tirgus uzraudzību, ne retāk kā divas reizes gadā nodrošinot flotes dīzeļdegvielas un flotes gāzeļļas paraugu ņemšanu katram komersantam, kurš realizē flotes dīzeļdegvielu vai flotes gāzeļļu;

29.3. līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā informāciju par iepriekšējā gadā veikto flotes dīzeļdegvielas un flotes gāzeļļas kvalitātes atbilstības pārbaužu rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

V. Sēra satura noteikšanas metodes un pārskata iesniegšana Eiropas Komisijā

30. Sēra saturu nosaka akreditētās laboratorijās, izmantojot šādas bāzes (references) metodes:

30.1. degvieleļļas un flotes degvielas analīzēm - LVSENISO 8754:2003 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Enerģijas dispersīvā rentgenfluorescences metode" un LVS EN ISO 14596:2002 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Viļņu garuma dispersīvā rentgenfluorescences spektroskopijas metode";

30.2. dīzeļdegvielas (gāzeļļas) analīzēm - LVS EN 24260:2002 "Naftas produkti un ogļūdeņraži - Sēra satura noteikšana ar Vikbolda sadedzināšanas metodi", LVSENISO 8754:2003 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Enerģijas dispersīvā rentgenfluorescences metode" un LVS EN ISO 14596:2002 "Naftas produkti - Sēra satura noteikšana - Viļņu garuma dispersīvā rentgen­fluorescences spektroskopijas metode".

31. Strīdu gadījumā lieto standartu LVS EN ISO 14596:2002 "Naftas produkti- Sēra satura noteikšana - Viļņu garuma dispersīvā rentgen­fluorescences spektro­skopijas metode". Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) sēra satura analīžu rezultātu statistisko interpretāciju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 4259:2000 "Naftas produkti - Datu precizitātes noteikšana un lietošana testēšanas metodēs".

32. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 30.jūnijam iesniedz Eiropas Komisijā pārskatu par tās šķidrās degvielas izmantošanu, uz kuru attiecas šie noteikumi, tajā skaitā apkopotu informāciju par šo noteikumu 8. un 16.punktā un 28.3.apakšpunktā noteiktajām pārbaudēm, kā arī par šo noteikumu 6.punktā noteikto normu piemērošanu.

VI. Iesniegums emisiju samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumiem un emisiju samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauja

33. Ja kuģa īpašnieks vai operators, kura kuģis kuģo ar Latvijas karogu, vēlas veikt emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumus (turpmāk - izmēģinājumi), izmantojot noteikumu prasībām neatbilstošu degvielu, tas iesniedz Latvijas Jūras administrācijā iesniegumu izmēģinājumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

34. Kuģa īpašnieks vai operators iesniegumam pievieno dokumentus, kas pamato iesniegumā norādīto informāciju. Iesniegumā norāda atsauces uz pievienotajiem dokumentiem.

35. Latvijas Jūras administrācija pēc iesnieguma pieņemšanas to nosūta Eiropas Komisijai un saskaņo ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kuru ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai teritoriālajos ūdeņos ir paredzēts veikt izmēģinājumus. Kuģi izmēģinājumus drīkst uzsākt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iesnieguma saskaņošanas ar minētajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

36. Latvijas Jūras administrācija kuģa īpašniekam vai operatoram sniedz rakstisku atzinumu par iesnieguma pieņemšanu (ja iesniegumā norādīta vai tam pievienota visa normatīvajos aktos noteiktā informācija) vai rakstiski informē kuģa īpašnieku vai operatoru par nepieciešamo papildinformāciju.

37. Latvijas Jūras administrācijai pēc iesnieguma pieņemšanas ir tiesības pieprasīt un saņemt no kuģa īpašnieka vai operatora papildinformāciju, ja tā nepieciešama iesniegtās informācijas precizēšanai vai lēmuma pieņemšanai.

38. Pirms atļaujas izsniegšanas Latvijas Jūras administrācijas amatpersona iepazīstas ar attiecīgo emisijas samazināšanas tehnoloģiju un sagatavo atzinumu par tās atbilstību iesniegumā norādītajai informācijai. Ja nepieciešams, Latvijas Jūras administrācija tehnoloģiju izvērtēšanai piesaista pilnvarotas kuģu klasifikācijas sabiedrības speciālistus.

39. Latvijas Jūras administrācija izvērtē iesniegumu un izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju (turpmāk - atļauja) (6.pielikums) vai pieņem motivētu lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju. Ja iesniegums ir nosūtīts saskaņošanai Eiropas Savienības dalībvalstīm, atļauju izsniedz pēc saskaņojuma saņemšanas.

40. Izsniedzot atļauju vai pieņemot lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, Latvijas Jūras administrācija ņem vērā šo noteikumu 38.punktā minētajā atzinumā sniegto informāciju un tās izvērtējumu. Atļauju izsniedz uz termiņu līdz 18 mēnešiem.

41. Latvijas Jūras administrācija atļaujas kopiju vai lēmuma kopiju par atteikumu izsniegt atļauju nosūta (arī elektroniski) Vides ministrijai.

42. Latvijas Jūras administrācija var anulēt atļauju, ja tā konstatē, ka kuģa īpašnieks vai operators sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju.

43. Latvijas Jūras administrācija nodrošina:

43.1. informācijas pieejamību par izmēģinājumu rezultātiem, publicējot tos savā mājas lapā internetā. Minētā informācija ir publiski pieejama vēl sešus mēnešus pēc izmēģinājumu veikšanas;

43.2. Eiropas Komisiju ar visu pieejamo informāciju par izmēģinājumu rezultātiem.

44. Kuģis drīkst izmantot šo noteikumu 18., 19., 20., 21. un 22.punkta prasībām neatbilstošu flotes degvielu, ja uz kuģa ekspluatē Eiropas Komisijas apstiprinātu emisijas samazināšanas tehnoloģiju un:

44.1. nodrošina emisijas samazināšanu līdz tādam līmenim, kas nav augstāks par to, kas rastos, izmantojot flotes degvielu, kuras sēra satura normatīvi atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

44.2. kuģis ir aprīkots ar iekārtām, kas veic nepārtrauktu monitoringu;

44.3. kuģa īpašnieks vai operators nodrošina, lai tiktu dokumentēta gaisu piesārņojošo vielu emisija, kas izplūst no kuģa ostās un upju grīvās, un veikti gaisu piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini. Šīs emisijas rezultātā nedrīkst tikt pārsniegti gaisa kvalitāti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktie gaisa kvalitātes robežlielumi sēra dioksīdam ne ostas teritorijā, ne ārpus tās. Latvijas Jūras administrācija par šajā apakšpunktā minēto kritēriju informē Starptautisko jūrniecības organizāciju.

VII. Noslēguma jautājumi

45. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumus Nr.125 "Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem".

46. Šo noteikumu 17.punkts zaudē spēku ar 2010.gada 1.janvāri.

47. Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde uzsāk kontrolēt šo noteikumu 18., 21. un 22.punktā noteikto prasību ievērošanu, kā arī īsteno 28.2.apakšpunkta nosacījumus, sākot ar 2007.gada 1.martu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1999.gada 26.aprīļa Direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija Direktīvas 2005/33/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.801

Prasības flotes dīzeļdegvielas un flotes gāzeļļas viskozitātei un blīvumam

Nr. p.k.	Raksturojums	Limits	ISO-F kategorija
			DMX	DMA	DMB	DMC
1.	Blīvums 15°C, kg/m3	maks.	-	890,0	900,0	920,0
2.	Viskozitāte 40°C, mm2/s1	min.	1,40	1,50	-	-

Piezīme.

¹1 mm²/s = 1 cSt.

Vides ministrs R.Vējonis

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.801

Degvieleļļa, kurā sēra saturs pārsniedz 1% un kas izlaista brīvam apgrozījumam vai realizācijai 20____.gadā

 

Vides ministrs R.Vējonis

3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.801

Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) sēra satura pārbaužu rezultāti 200_____.gadā

Vides ministrs R.Vējonis

4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.801

Flotes dīzeļdegvielas un flotes gāzeļļas sēra satura pārbaužu rezultāti 20_____.gadā

Vides ministrs R.Vējonis

5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.801

Iesniegums emisiju samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumiem

Vides ministrs R.Vējonis

6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 26.septembra noteikumiem Nr.801

Emisiju samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauja Nr.______

Vides ministrs R.Vējonis