Ministru kabineta noteikumi Nr.826
Rīgā 2006.gada 3.oktobrī (prot. Nr.50 24.§)
Kārtība, kādā nodrošināma Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 45.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošināma Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros.
2. Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma ir savietojama ar Eiropas Kopienas sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (izveidota, lai paaugstinātu kuģošanas drošību un efektivitāti, uzlabojot iestāžu gatavību reaģēt uz incidentiem un negadījumiem jūrā (ieskaitot meklēšanas un glābšanas operācijas) un veicinātu kuģu izraisītā piesārņojuma efektīvāku novēršanu un noteikšanu).
II. Automātiskās identifikācijas sistēmas krasta sakaru tīkla darbība
3. Automātiskās identifikācijas sistēmas krasta sakaru tīkla darbību nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) (turpmāk — koordinācijas centrs). Koordinācijas centrs ir Latvijas Automātiskās identifikācijas sistēmas informācijas saņemšanas, glabāšanas, apmaiņas un sadales centrs.
4. Automātiskās identifikācijas sistēmas datu izmantošanā koordinācijas centrs ievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos transporta un sakaru jomā, Starptautiskās jūras organizācijas rezolūcijas A.851(20) “Vispārējie principi attiecībā uz kuģu ziņošanas sistēmām un prasībām attiecībā uz ziņošanu, ieskaitot pamatnostādnes ziņošanai par starpgadījumiem ar bīstamām kravām, kaitīgām vielām un/vai jūru piesārņojošām vielām”, rezolūcijas A.917(22) “Pamatnostādnes par automātisko identifikācijas sistēmu (AIS), kas atrodas uz kuģa, ekspluatāciju” (ar labojumiem), rezolūcijas A.949(23) “Vadlīnijas par patvēruma vietām kuģiem, kam nepieciešama palīdzība” un rezolūcijas A.950(23) “Jūras palīdzības dienests (MAS)”, kā arī Starptautiskās bāku asociācijas ieteikumus un Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas izdoto normatīvo aktu prasības.
5. Latvijas Automātiskās identifikācijas sistēma nodrošina datu apmaiņu ar citu valstu automātiskās identifikācijas sistēmām atbilstoši šiem noteikumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
III. Automātiskās identifikācijas sistēmas informācija
6. Automātiskās identifikācijas sistēmas informācija sastāv no tiešsaistes datiem un statistikas datiem:
6.1. tiešsaistes dati — 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijā noteikto prasību ieviešanai nodibinātās Helsinku komisijas (turpmāk — Helsinku komisija) Automātiskās identifikācijas sistēmas un Latvijas Automātiskās identifikācijas sistēmas dati saskaņā ar šo noteikumu 4.punktā minētajiem normatīvajiem aktiem. Latvijas Automātiskās identifikācijas sistēmas dati ir dati, kas atspoguļo kuģu kustību Latvijas Automātiskās identifikācijas sistēmas krasta tīkla uztveršanas zonā;
6.2. statistikas dati — kuģu kustības Baltijas jūrā uzskaite pēc kuģu tipiem saskaņā ar Latvijas Jūras spēku un Dānijas Karaliskās navigācijas un hidrogrāfijas administrācijas 2005.gada 14.janvārī noslēgto līgumu “Par pieeju AIS informācijai”.
7. Koordinācijas centrs atbilstoši kompetencei izmanto Automātiskās identifikācijas sistēmas tiešsaistes datus un nodrošina, lai tie būtu brīvi pieejami šādām institūcijām:
7.1. Valsts vides dienestam;
7.2. valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija);
7.3. ostas kapteiņa dienestam;
7.4. Valsts robežsardzei;
7.5. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm;
7.6. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
8. Šo noteikumu 7.punktā minētās institūcijas Automātiskās identifikācijas sistēmas tiešsaistes datus izmanto tikai atbilstoši kompetencei. Aizliegts izplatīt minētos datus trešajām personām.
9. Šo noteikumu 7.punktā minētajām institūcijām ir atļauts sūtīt ziņojumus atsevišķam kuģim, kuģu grupai vai kuģiem noteiktā ģeogrāfiskajā rajonā, izmantojot tiešo pieslēgumu Automātiskās identifikācijas sistēmas serverim.
10. Koordinācijas centrs nosaka ierobežotu pieeju Automātiskās identifikācijas sistēmas tiešsaistes datiem (datu filtrēšana) un atļauj lietot šādus Helsinku komisijas Automātiskās identifikācijas sistēmas datus un Latvijas Automātiskās identifikācijas sistēmas datus šādām personām:
10.1. ostas pārvaldei — par attiecīgajā ostā ienākošiem un no tās izejošiem kuģiem;
10.2. kuģu operatoram, kā arī jebkurai personai, kas pilnvarota sniegt informāciju kuģa operatora vārdā (turpmāk — aģents), — par kuģiem Baltijas jūras reģionā, kurus apkalpo konkrētais kuģu operators vai aģents;
10.3.kuģu īpašniekam — par īpašnieka kuģiem Eiropas Savienības dalībvalstu automātisko identifikācijas sistēmu krasta tīklu uztveršanas zonā.
11. Šo noteikumu 10.punktā minētajām personām aizliegts sūtīt ziņojumus kuģiem, izmantojot Automātiskās identifikācijas sistēmu.
IV. Automātiskās identifikācijas sistēmas datu apmaiņa starp Helsinku komisijas dalībvalstīm
12. Datu apmaiņu starp Helsinku komisijas dalībvalstīm koordinācijas centrs veic saskaņā ar Latvijas Jūras spēku un Dānijas Karaliskās navigācijas un hidrogrāfijas administrācijas noslēgto līgumu “Par pieeju AIS informācijai”.
13. Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, Vides ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija, piesakoties par lietotājiem, saņem ikmēneša vai iknedēļas Automātiskās identifikācijas sistēmas statistikas informāciju no Dānijas Karaliskās navigācijas un hidrogrāfijas administrācijas.
V. Datu apmaiņa Eiropas Kopienas sistēmā apmaiņai ar kuģošanas informāciju
14. Kuģošanas informācijas apstrādes nodrošināšanai Latvijā ir izveidota Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma (turpmāk — nacionālā sistēma), kas savietojama ar Eiropas Kopienas sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk — SafeSeaNet sistēma).
15. Kuģošanas informācija šo noteikumu izpratnē ir ziņojumi, brīdinājumi un informācija saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.
16. SafeSeaNet sistēmā iesaistītās Latvijas institūcijas ir nacionālā kompetentā institūcija un vietējās kompetentās institūcijas.
17. Latvijas nacionālā kompetentā institūcija ir koordinācijas centrs. Koordinācijas centrs:
17.1. nodrošina nacionālās sistēmas un tajā ievadītās informācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, III pielikuma 2.punkta nosacījumiem izstrādātā Saskarnes kontroles dokumenta jaunākajā redakcijā (turpmāk — Saskarnes kontroles dokuments);
17.2. nodrošina un uztur vietējo kompetento institūciju pieejas tiesības nacionālās sistēmas tīklam saskaņā ar šo noteikumu 28.punktā un pielikumā noteikto kārtību.
18. Koordinācijas centrs izveido un uztur infrastruktūru, lai nodrošinātu datu pārsūtīšanu, uztveršanu un pārveidošanu starp sistēmām, kas izmanto XML vai EDIFACT sintaksi un balstās uz interneta vai X.400 sakaru iekārtām.
19. Nacionālā sistēma nodrošina iespēju savākto informāciju izmantot operatīviem mērķiem, un tā atbilst šādiem nosacījumiem:
19.1. datu apmaiņa notiek elektroniski, ļaujot saņemt un apstrādāt kuģošanas informāciju;
19.2. informācijas apmaiņa tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī;
19.3. kuģošanas informāciju ir iespējams nekavējoties pēc pieprasījuma nosūtīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai institūcijai.
20. Koordinācijas centrs nodrošina nacionālās sistēmas savietojamību ar SafeSeaNet sistēmu.
21. Par nacionālās sistēmas attīstības koordināciju atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija.
22. Vietējās kompetentās institūcijas SafeSeaNet sistēmas izpratnē ir:
22.1. ostas pārvalde (tai skaitā ostas kapteiņa dienests);
22.2. Latvijas Jūras administrācija;
22.3. Valsts vides dienests.
23. Nacionālās sistēmas un SafeSeaNet sistēmas lietotāji ar ierobežotām pieejas tiesībām ir:
23.1. kuģa kapteinis, īpašnieks vai operators, vai — saskaņā ar pilnvarojumu— aģents;
23.2. Valsts robežsardze;
23.3. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes;
23.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
23.5. Drošības policija.
24. Šo noteikumu 22. un 23.punktā minētajām personām pieejas tiesības nacionālās sistēmas un SafeSeaNet sistēmas datiem nosaka saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.
25. Kuģa kapteinis, operators vai īpašnieks, izmantojot nacionālās kompetentās institūcijas nodrošināto pieeju nacionālajai sistēmai, elektroniski sniedz aizsardzības informāciju saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978. un 1988.gada protokoliem XI-2.nodaļas 9.noteikuma 2.1.apakšpunktu, kā arī šādu informāciju atbilstoši prasībām, kas noteiktas šādos normatīvajos aktos:
25.1. par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no tās, — tikai vispārīgu informāciju par kuģi;
25.2. par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām — vispārīgo informāciju un informāciju par kravu;
25.3. par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāniem — informāciju, kas iekļauta kuģa atkritumu deklarācijā.
26. Kuģa kapteinis, operators vai īpašnieks informācijas ievadīšanai nacionālajā sistēmā var pilnvarot aģentu. Personas, kuras saskaņā ar šo noteikumu 25. un 26.punktu ievada informāciju nacionālajā sistēmā, nodrošina informācijas pareizību.
27. Brīdinājumus nacionālajā sistēmā ievada:
27.1. koordinācijas centrs — brīdinājumus par incidentiem (SITREP), brīdinājumus par jūras vides piesārņojumu (POLREP), kā arī brīdinājumus par dreifējošiem objektiem (piemēram, konteineriem), kas apdraud kuģošanas drošību;
27.2. ostas pārvalde (tai skaitā ostas kapteiņa dienests) — brīdinājumus par to, ka kuģis ostā nav nodevis atkritumus, un citus brīdinājumus atbilstoši kompetencei.
28. Vietējās kompetentās institūcijas, kā arī personas, kas saskaņā ar šo noteikumu 25. un 26.punktu ievada informāciju nacionālajā sistēmā, pieprasa nacionālajai kompetentajai institūcijai nepieciešamās pieejas tiesības datu ievadīšanai un papildināšanai.
29. Ja pēc pieciem mēģinājumiem neizdodas informāciju nosūtīt elektroniski, ziņojuma nosūtītājs informē ziņojuma saņēmēju, izmantojot jebkurus citus pieejamos līdzekļus (tālrunis, fakss).
30. Vietējās kompetentās institūcijas nodrošina informācijas nodošanu nacionālajai kompetentajai institūcijai saskaņā ar Saskarnes kontroles dokumenta prasībām.
VI. Noslēguma jautājumi
31. Šo noteikumu 10.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.septembri.
32. Šo noteikumu 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30.punkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Satiksmes ministrs K.Peters
Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 3.oktobra noteikumiem Nr.826
Nacionālās sistēmas kuģošanas informācijas pārvaldībai un SafeSeaNet sistēmas lietotāju pieejas tiesības
|
Sistēmas
lietotāji
|
Ziņojumi
(internets/XML)
|
Informācijas pieprasījumi
(internets/XML)
|
Informācijas pieprasījumi
(tikai internets)
|
|
ziņojumu
detaļas
|
kuģu meklēšana
|
ostu
meklēšana
|
|
osta
|
kuģis
|
bīstamās
kravas
|
ISPS drošība
|
brīdinājumi
|
osta
|
kuģis
|
bīstamās
kravas
|
ISPS drošība
|
brīdinājumi
|
pēdējais
ziņojums
|
reiss
|
kravas
manifests
|
pēdējie
incidenti
|
|
par incidentiem
(SITREP)
|
par jūras vides
piesārņojumu (POLREP)
|
par to, ka kuģis
ostā nav nodevis atkritumus
|
par dreifējošiem
objektiem (piemēram, konteineriem), kas apdraud
kuģošanas drošību
|
citi
|
obligātie kuģu
ziņojumi (MRS)
|
AIS
|
par incidentiem
(SITREP)
|
par jūras vides
piesārņojumu (POLREP)
|
par to, ka kuģis
ostā nav nodevis atkritumus
|
par dreifējošiem
objektiem (piemēram, konteineriem), kas apdraud
kuģošanas drošību
|
citi
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
10
|
11
|
12
|
13
|
14
|
15
|
16
|
17
|
18
|
19
|
20
|
21
|
22
|
23
|
24
|
25
|
|
Ostas pārvalde*
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J1
|
J1
|
J1
|
J1
|
J
|
N
|
N
|
J
|
N
|
N
|
J1
|
J1
|
J1
|
J
|
J1
|
|
Latvijas Jūras administrācija
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
|
Valsts vides dienests
|
N
|
N
|
N
|
N
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
N
|
N
|
J
|
J
|
N
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
|
Jūras meklēšanas un glābšanas
koordinācijas centrs
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
|
Valsts ieņēmumu dienesta
muitas iestādes
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
N
|
J
|
J
|
|
Valsts robežsardze
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
J
|
N
|
J
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
J
|
J
|
N
|
J
|
J
|
|
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
N2
|
J
|
N
|
J
|
N
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
J
|
N
|
J
|
J
|
|
Drošības policija
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
J
|
J
|
J
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
Aģents**
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
J
|
N
|
J/N3
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
Piezīmes.
1. J – ir pieejas tiesības nacionālās sistēmas kuģošanas
informācijas pārvaldībai un SafeSeaNet sistēmas
datiem.
2. N – nav pieejas tiesību nacionālās sistēmas kuģošanas
informācijas pārvaldībai un SafeSeaNet sistēmas
datiem.
3. 1 Ja osta ir nākamā ienākšanas osta.
4. 2 Par pieeju nacionālā kompetentā institūcija
(MRCC) lemj katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā
Saskarnes kontroles dokumentā noteiktās prasības.
5. 3 Ir pieejami ierobežoti Automātiskās
identifikācijas sistēmas dati saskaņā ar noteikumu
10.punktu.
6. * Ostas pārvalde (tai skaitā ostas kapteiņa dienests).
7. ** Kuģa kapteinis, īpašnieks vai operators, vai –
saskaņā ar pilnvarojumu – aģents.
Satiksmes ministrs K.Peters
