Valsts sekretāru 2006.gada 5.oktobra sanāksmē

AM: Par finansējuma piešķiršanu grāmatai “Austrumu robeža”

Aizsardzības ministrija izstrādājusi un Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē pieteikusi MK rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.11 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu””.

Projekts paredz piešķirt 19590 latu finansējumu latviešu rakstniekam Rimantam Ziedonim grāmatas “Austrumu robeža” sagatavošanai.

Grāmatā rakstnieks atspoguļos baltu teritoriju attīstības vēsturi, šo jautājumu pētot Latvijas aizsardzības nozares attīstības un militārās kultūras veidošanās kontekstā Latvijas austrumu robežas teritorijā, kas vienlaikus ir NATO, Eiropas Savienības un rietumu pasaules galējās austrumu robežšķirtnes posms.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2006./2007.mācību gadā

Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2006./2007.mācību gadā”.

Ievērojot Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punkta deleģējumu MK noteikt katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem valsts pārbaudes darbu norises laiku, IZM lūdz izdot “Noteikumus par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2006./2007. mācību gadā”.

Noteikumi nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku 2006./2007. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Valsts pārbaudes darbi 3.klases izglītojamiem – ieskaite ar kombinētu mācību saturu notiek 2007.gada 8., 9. un 10.maijā, bet ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās notiek 2007.gada 15.maijā.

Valsts pārbaudes darbi 6.klases izglītojamiem – ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās notiek 2007.gada 10.maijā, matemātikā notiek 2007.gada 15.maijā, latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs notiek 2007.gada 17.maijā, un ieskaite mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās notiek 2007.gada 17.maijā.

Valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi:

Ieskaites – sportā rakstu daļa notiek 2007.gada 16.maijā, prasmju pārbaude un fizisko īpašību tests – no 2007.gada 10.janvāra līdz 11.maijam; vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles (kombinēti) rakstu daļa notiek 2007.gada 29.maijā un mutvārdu daļa – 2007.gada 29. un 30.maijā un dabaszinībās (rakstiskā) notiek 2007.gada 1.jūnijā.

Eksāmeni – mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās (rakstiskais) notiek 2007.gada 21.maijā; latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās (kombinēti) rakstu daļa notiek 2007.gada 23.maijā, mutvārdu daļa – 23., 24. un 25.maijā; latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti; centralizēti) rakstu daļa notiek 2007.gada 23.maijā, mutvārdu daļa – 23., 24. un 25.maijā; matemātikā (rakstiskais) notiek 2007.gada 5.jūnijā; vēsturē (rakstiskais) notiek 2007.gada 7.jūnijā.

Eksāmeni izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenus noteiktajos laikos, – latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (kombinēti) notiek 2007.gada 9.jūlijā; mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās (rakstiskais) notiek 2007.gada 9.jūlijā; latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti; centralizēti) notiek 2007.gada 10.jūlijā; matemātikā (rakstiskais) notiek 2007.gada 11.jūlijā un vēsturē (rakstiskais) notiek 2007.gada 12.jūlijā. Izglītojamie, kuri neattaisnotu iemeslu dēļ nekārto eksāmenus noteiktajos laikos, tos var kārtot nākamajā mācību gadā.

Valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi:

Ieskaites – sportā rakstu daļa notiek 2007.gada 14.maijā, prasmju daļa un fizisko īpašību tests – no 2007.gada 10.janvāra līdz 11.maijam; lietišķajā informātikā (rakstiskā) notiek 2007.gada 22.maijā; matemātikā (rakstiskā) notiek 2007.gada 25.maijā.

Obligātie centralizētie eksāmeni – latviešu valodā un literatūrā latviešu mācībvalodas izglītības programmās (rakstiskais) notiek 2007.gada 28.maijā; latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti) rakstu daļa notiek 2007.gada 28.maijā, mutvārdu daļa – 2007.gada 28., 29.un 30.maijā; pirmajā svešvalodā (kombinēti), rakstu daļa notiek -- angļu valodā 2007.gada 21.maijā; franču valodā 2007.gada 5.jūnijā; krievu valodā 2007.gada 7.jūnijā un vācu valodā 2007.gada 11.jūnijā. Mutvārdu daļa notiek – angļu valodā 2007.gada 21., 22. un 23.maijā; franču valodā 2007.gada 5.jūnijā; krievu valodā 2007.gada 7. un 8.jūnijā; vācu valodā 2007.gada 11. un 12.jūnijā.

Eksāmens izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divi eksāmeni izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos, centralizētie eksāmeni – matemātikā (rakstiskais) notiek 2007.gada 1.jūnijā; vēsturē (rakstiskais) notiek 2007.gada 4.jūnijā; bioloģijā (rakstiskais) notiek 2007.gada 8.jūnijā; fizikā (rakstiskais) notiek 2007.gada 12.jūnijā; ķīmijā (rakstiskais) notiek 2007.gada 14.jūnijā; otrajā vai trešajā svešvalodā, ja kursa apjoms nav mazāks par 105 stundām, notiek noteikumu 13.3.apakšpunktā noteiktajā laikā. Eksāmeni – biznesa ekonomiskajos pamatos (rakstiskais) notiek 2007.gada 30.maijā; ģeogrāfijā (rakstiskais) notiek 2007.gada 6.jūnijā; mazākumtautību valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (rakstiskais) notiek 2007.gada 7.jūnijā; kultūras vēsturē (rakstiskais) notiek 2007.gada 13.jūnijā, bet dabaszinībās (rakstiskais) notiek 2007.gada 15.jūnijā.

Eksāmenu norises laikus mācību priekšmetos, kas noteikti MK 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” un izglītības iestādes licencētā izglītības programmā, bet nav norādīti šo noteikumu 12.1., 12.3.apakšpunktā, 13.punktā, 14.1. un 14.2. apakšpunktā un kuru apjoms nav mazāks par 105 stundām, nosaka izglītības iestāde, nodrošinot tos laikā no 2007.gada 21.maija līdz 15.jūnijam .

Eksāmeni izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenus noteiktajos laikos – svešvalodā (kombinēti) notiek 2007.gada 18.jūnijā; latviešu valodā un literatūrā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs (rakstiskais) notiek 2007.gada 19.jūnijā; latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti) notiek 2007.gada 19.jūnijā; matemātikā (rakstiskais) notiek 2007.gada 20.jūnijā; ķīmijā (rakstiskais) notiek 2007.gada 25.jūnijā; vēsturē (rakstiskais) notiek 2007.gada 26.jūnijā; bioloģijā (rakstiskais) notiek 2007.gada 27.jūnijā; fizikā (rakstiskais) notiek 2007.gada 28.jūnijā; dabaszinībās (rakstiskais) notiek 2007.gada 28.jūnijā; ģeogrāfijā (rakstiskais) notiek 2007.gada 29.jūnijā; kultūras vēsturē (rakstiskais) notiek 2007.gada 2.jūlijā; biznesa ekonomiskajos pamatos (rakstiskais) notiek 2007.gada 3.jūlijā; mazākumtautību valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās (rakstiskais) notiek 2007.gada 4.jūlijā.

Izglītojamie, kuri neattaisnotu iemeslu dēļ nekārto eksāmenus noteiktajos laikos, tos var kārtot nākamajā mācību gadā.

IZM: Par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību

Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” atklāta konkursa nolikums”.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” atklāta projektu konkursa izsludināšanu un norisi. MK noteikumu projekta teksts ir saskaņots ar donorvalstīm.

Noteikumu projekts nosaka atklāta konkursa Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumus, atklāta konkursa izsludināšanas, tā termiņa noteikšanas, individuālā projekta iesnieguma sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu prasības.

Gatavojot šo projektu, ir izmantoti MK 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.852 “Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu” un 2006.gada 28.marta MK noteikumi Nr.238 “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”.

Projektu konkursā uzvarējušos projektus paredzēts finansēt no projekta iesniedzēja līdzekļiem un līdzfinansēt no finanšu instrumentu līdzekļiem. Kopējais finanšu instrumentu līdzfinansējums, kas pieejams projektiem atklātā konkursā, ir 2221180 eiro.

IZM: Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi

Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi”.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme tika apstiprināta ar Ministru kabineta (MK) 1998.gada 8.jūlija rīkojumu Nr.352 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar MK 2001.gada 7.novembra rīkojumu Nr.534 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Satversme nosaka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” un nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme nosaka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tiek noteikta arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

IZM: Par Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmi

Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Par Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta 3.daļu, citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina MK.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, kuru pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes sapulce 2006.gada 27.jūnija sēdē pieņēma lēmumu izdarīt attiecīgus grozījumus Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmē.

Šie grozījumi ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā, un tajos ir iekļautas prasības par studējošo īpatsvara izmaiņām Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes sapulcē un Senātā, kā arī tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas – vārds “finansu” tekstā aizstāts ar vārdu “finanšu”, vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārds “ievēl” aizstāts ar vārdu “ievēlē”.

Rīkojuma projekts nepieciešams, lai tiktu izpildītas Augstskolu likumā noteiktās prasības.

IZM: Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi

Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi”.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.

Rēzeknes Augstskolas Satversme tika apstiprināta ar Ministru kabineta (MK) 1998.gada 9.jūnija rīkojumu Nr.299 “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar MK 2002.gada 28.maija rīkojumu Nr.283 “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Satversme nosaka Rēzeknes Augstskolas darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” un nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme nosaka Rēzeknes Augstskolas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tiek noteikta arī Rēzeknes Augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī Rēzeknes Augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta konkursa nolikumu tieslietās

Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Tieslietas” atklātā konkursa nolikumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Ministru kabineta noteikumi noteiks prasības TM kompetencē esošās prioritātes atklāta konkursa ietvaros pieejamā līdzfinansējuma piešķiršanai, atklāta konkursa, kura vadību nodrošina TM, izsludināšanai, tā termiņa noteikšanai, individuālā projekta iesnieguma sagatavošanai, iesniegšanai, vērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumos minēto, ka TM veic starpnieka institūcijas funkcijas prioritātē “Tieslietas” un finanšu instrumentu vadības komitejas noteiktajos termiņos izstrādā atklāta konkursa nolikumu individuālo projektu iesniegumu atlasei.

Prioritātes “Tieslietas” aktivitātes ir ieslodzījuma vietu ēku standartu uzlabošana un personāla apmācības, penitenciārās sistēmas darbinieku izglītošana, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializācija, preventīvi pasākumi, kas vērsti uz jauniešu noziedzības līmeņa samazināšanu un ierobežošanu, organizētās noziedzības apkarošana un novēršana, kā arī probācijas sistēmas stiprināšana.

Projekts tiek finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem, kā arī tiek saņemts līdzfinansējums no finanšu instrumenta līdzekļiem (apmēram Ls 2516994). Projektu iesniedzēji var būt valsts pārvaldes iestāde, valsts vai pašvaldības dibināta izglītības iestāde, valsts zinātniskā institūcija, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona – biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, arodbiedrība vai kapitālsabiedrība.

Noteikumu projekts tiks nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības un Veselības ministrijām.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta konkursu nolikumiem vides aizsardzībā

Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē izsludināja Vides ministrijas izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” atklāta konkursa nolikums” un “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Vides aizsardzība” atklāta konkursa nolikums”.

Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklāto konkursu nolikumiem mērķis prioritātē “Ilgtspējīga attīstība” ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana, uzlabojot resursu izmantošanu un apsaimniekošanu, savukārt prioritātes “Vides aizsardzība” mērķis ir vides aizsardzība, samazinot piesārņojumu un veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

MK noteikumu projekti sagatavoti, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklāto konkursu izsludināšanu un piešķirtā finansējuma apguvi.

VidM: Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību

Valsts sekretāru 5.oktobra sanāksmē izsludināja Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.107 “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība””.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts pārņem direktīvas 2006/8/EK prasības, ar ko, pielāgojot tehnikas attīstībai, groza direktīvas 1999/45/EK II, III un V pielikumu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu. Paredzēti arī redakcionāli precizējumi.

Direktīva 2006/8/EK precizē ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu lietošanu 3.kategorijas kancerogēnām, mutagēnām un reproduktīvajai sistēmai toksiskām ķīmiskām vielām un videi bīstamu ķīmisko produktu klasifikāciju.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa