Uzturoties darba vizītē Čehijas Republikā 8.–9.oktobrī

Tiekoties ar Čehijas Republikas prezidentu 8.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga svētdien, 8.oktobrī, Prāgā tikās ar Čehijas prezidentu Vāclavu Klausu (Vaclav Klaus). Sarunas laikā abas puses pauda gandarījumu, ka starp Latviju un Čehiju arvien plašāk izvēršas politiskie, ekonomiskie un militārie kontakti. Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta gaidāmajai NATO galotņu sanāksmei Rīgā. Vāclavs Klauss apliecināja, ka ieradīsies uz galotņu sanāksmi. Abi prezidenti apspriedās arī par plānoto sanāksmes dienaskārtību.

Tikšanās laikā pievērsta uzmanība arī Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, īpaši tam, kā ES varētu veicināt savu konkurētspēju starp citiem pasaules reģioniem. Apspriesta arī Latvijas un Čehijas sadarbība starptautiskajās organizācijās. Latvijas prezidente pateicās Čehijai par tās atbalstu viņas kandidatūrai uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Abi prezidenti arī pārrunāja veidus, kā turpināt labo sadarbību dažādās citās starptautiskajās organizācijās.

Sarunas nobeigumā prezidente ielūdza Čehijas prezidentu apmeklēt Latviju, un viņš pieņēma ielūgumu.

Piedaloties Prāgas konferencē par globālo sadzīvošanu 9.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 9.oktobrī, Prāgā notiekošajā un bijušā Čehijas prezidenta Vāclava Havela (Vaclav Havel) dibinātā foruma konferencē “Globālās sadzīvošanas dilemmas” uzsvēra demokrātijas pilnveidošanas nozīmi cilvēces attīstībā.

Pēc Vairas Vīķes-Freibergas sacītā, demokrātija ir nesena pārvaldes forma, un vēl joprojām to var nosaukt kā “darba procesā esošu”. Kā jau demokrātijas tapšanas vēsture norāda, demokrātija ir gājusi nemitīgu attīstības ceļu, ietverot arvien plašāku vērtību un cilvēktiesību kopumu.

Prezidente akcentēja nepieciešamību panākt valstu centienus ilgtermiņa jautājumu risināšanā. “Šodien tika atzīmēts, ka egoisms bieži vien vada cilvēkus, tomēr vēlos uzsvērt: tā kā egoisms ir daļa no katra cilvēka psiholoģijas, tad ir jārunā par pozitīvo egoisma aspektu, kas liek savu interešu pēc saprast, ka cilvēki un valstis ir vairāk savstarpēji atkarīgi, nekā tas varētu šķist, un tieši tāpēc ir jāpanāk labākie risinājumi cilvēces attīstībai un labklājībai.”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda uzskatu, ka viena no globālās sadzīvošanas dilemmām pasaulē ir dažādi totalitārie režīmi. Minot trīs Baltijas valstu piemēru, prezidente sacīja, ka totalitārā komunisma ideoloģija bija pārvērtusies par noslēgtu sistēmu, tādā veidā kļūstot par sekulāru reliģiju, kas apspieda šajās valstīs dzīvojošos cilvēkus. Viņa atzīmēja, ka šīs ideoloģijas dēļ trīs Baltijas valstu vārds pusgadsimta garumā bija dzēsts no pasaules iedzīvotāju mentālās kartes. Tāpēc pirmais, ko cilvēki mēģināja panākt tā dēvētajā Samta revolūcijā Čehoslovākijā un Dziesmotajā revolūcijā Baltijas valstīs, bija brīvība no totalitārisma, brīvība no šīs sekulārās reliģijas. Viņa atzīmēja, ka otrs būtiskākais aspekts cilvēka brīvai dzīvei ir viņa paša identitātes apzināšanās un spēja piekopt tradīcijas, kas saistītas ar savu kultūru. Viņa uzsvēra, ka, izprotot savu kultūru, cilvēks spēj dziļāk novērtēt citas identitātes un citas kultūras.

Prezidente arī uzsvēra, ka nedrīkst novērtēt par zemu tās zināšanas, ko vairākas paaudzes nesušas tautas eksistences nodrošināšanai. Lai arī mūsdienu laikmets nāk ar augstajām tehnoloģijām un atsvešināšanos no dabas, tomēr ir būtiski nepazaudēt tās zināšanas, ko dažādos kontinentos tautas savākušas gadsimtu garumā, lai nodrošinātu cilvēces tālāko eksistenci un pastāvēšanu.

Viņa arī uzdeva jautājumu par to, ko šodienas pasaulē var saukt par universālām vērtībām – vai tā ir cilvēka dzīvība, cieņa pret cilvēku un pret abiem dzimumiem vienlīdzīgi vai arī cilvēka izvēles iespējas savas dzīves veidošanā. Viņa uzsvēra, ka šodienas praktiskā pasaule pārāk bieži atbild ar šo vērtību noliegumu un tas joprojām ir vislielākais izaicinājums, lai šīs pamatvērtības visi atzītu kā vienotas un universālas, un lai varētu panākt pēc iespējas lielāku vienprātību šo vērtību stiprināšanā pasaulē.

Tiekoties ar Čehijas Republikas bijušo prezidentu 9.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 9.oktobrī, Prāgā tikās ar Čehijas bijušo prezidentu Vāclavu Havelu (Vaclav Havel). Sarunā liela uzmanība tika pievērsta NATO galotņu sanāksmei Rīgā šī gada novembrī, kā arī “Foruma 2000” tematam par dažādu kultūru, reliģiju un identitāšu sadzīvošanu šodienas globālajā pasaulē.

V.Havels izteica lielu pateicību Latvijas prezidentei, ka viņa ir varējusi ierasties uz forumu, uzsverot, ka ir foruma īpašā viese un vienīgā valsts vadītāja šajā forumā. Prezidente savukārt atzīmēja, ka augstu novērtē forumu, kas notiek jau desmito reizi un katrreiz akcentē akūtākās pasaules problēmas, meklējot tām intelektuālus risinājumus.

Pārrunājot gaidāmo NATO galotņu sanāksmi, V.Havels uzsvēra, ka NATO transformācija ir svarīga, taču tai jānotiek plašā spektrā, ietverot arī partnerības jautājumus un mūsdienu draudu novēršanas aspektus.

Abas puses pārsprieda šībrīža situāciju Gruzijā, uzsverot, ka ir svarīgi izrādīt solidaritāti un sniegt atbalstu valstīm, kas ir ceļā uz tālāku demokratizāciju un eiropeisko vērtību stiprināšanu.

Tiekoties ar Gruzijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju 9.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien “Foruma 2000” ietvaros Prāgā tikās ar Gruzijas parlamenta priekšēdētāju Nino Burdžanadzi (Nino Burjanadze). Sarunas laikā tika pārrunāta pašreizējā situācija ES un Krievijas, kā arī Gruzijas un Krievijas attiecībās. Prezidente atzīmēja, ka Latvijas kā Eiropas Savienības valsts nostāja ir panākt, lai situācija abu pušu starpā netiktu tālāk eskalēta, kā arī paust solidaritāti Gruzijai kā jaunajai demokrātijai, kas tiecas uz tālāku eiroatlantisko integrāciju.

Valsts prezidenta preses dienests