Trimdā (īpaši Amerikā un Austrālijā) regulāri notika Dziesmu svētki, darbojās vairāki amatierteātri, tika rīkotas latviešu mākslinieku izstādes. Savu radošo darbību ārpus dzimtenes turpināja daudzi latviešu literatūras, mūzikas, mākslas kritiķi, kuru darbi padomju režīma gados līdz Latvijai nenonāca vai nonāca ierobežotā veidā; izaugusi arī jauna trimdas rakstnieku un mākslinieku paaudze. Trimdā izdoti žurnāli un almanahi par kultūru, rakstniecību, mākslu, divi latviešu enciklopēdijas izdevumi (Zviedrijā un ASV). Rietumos darbojās un darbojas daudzi latviešu zinātnieki, arhitekti, inženieri, mediķi, kas savā profesionālajā jomā guvuši starptautisku atzinību un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudz palīdzējuši zinātnei un kultūrai dzimtenē. Kopš 1968. gada ASV darbojas Baltijas studiju veicināšanas asociācija (AABS — Association for the Advancement of Baltic Studies ), kas balstījusi Baltijas valstu un tautu vienotības ideju, šo nāciju vēstures un kultūras mantojuma pētīšanu Rietumu pasaulē. Latviešu trimdas kultūra balstījusies galvenokārt uz pašiniciatīvu un kultūras mecenātismu. Kultūras darbību ir veicinājis Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonds (dibināts 1968. gadā). Ik gadus 18. novembrī PBLA piešķir tautas balvu (pēc neatkarības atgūšanas — PBLA balvu), ko saņēmuši lielākoties izcili kultūras darbinieki.
Trimdas kultūra nav bijusi tīri nostaļģiska, tā uzturējusi Latvijas neatkarības ideju un veicinājusi kultūras tradīciju saglabāšanu, kultūras pēctecību. Jau sākot ar Gorbačova laiku, bet īpaši pēc neatkarības atgūšanas, trimdā uzkrātais bagātīgais kultūras mantojums ir kļuvis pieejams dzimtenē.
No akadēmiķa Jāņa Stradiņa sagatavotās sadaļas "Latvijas kultūrsituācijas attīstība XX gadsimtā" Latvijas nacionālajam ziņojumam