ATSAUCĒ IETVERT:
Latviešu emigrācijas kultūras fenomens. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.2000., Nr. 55/57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1454
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latviešu emigrācijas kultūras fenomens
Līdztekus latviešu kultūras
dzīvei okupētajā dzimtenē veidojās rosīga kultūras dzīve trimdā,
kuras kodols sastāvēja no politiskajiem emigrantiem, kas kara
pēdējos mēnešos bija meklējuši patvērumu Zviedrijā un Vācijā.
Līdz 1949. gadam kultūras dzīve visaktīvāk attīstījās
Rietumvācijā. Pinebergā pie Hamburgas darbojās pat īpaša Baltijas
universitāte. Vēlāk trimdinieki izklīda no DP nometnēm un devās
galvenokārt uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Lielbritāniju un dažām
Dienvidamerikas valstīm. Kaut arī bez dzimtenes un tikpat kā bez
materiāliem līdzekļiem, apmēram 150 tūkstoši trimdinieku drīz
vien iedzīvojās jaunajās mītnes zemēs, saglabājot savu nacionālo
identitāti un neparasti spēcīgu patriotismu. Nacionālā identitāte
tika saglabāta vairākās paaudzēs, un šī trimdas kultūras dzīves
ilgstošā noturība un kvalitāte jāuzskata par vienreizēju parādību
latviešu kultūrvēsturē. Ievērojami panākumi tika gūti
grāmatniecībā, Latvijas vēstures pētniecībā (darbu trimdā
turpinājā paši izcilākie profesionālie vēsturnieki, izveidojot un
izdodot paliekamas nozīmes grāmatas par Latvijas vēsturi).
Trimdā (īpaši Amerikā un Austrālijā) regulāri notika Dziesmu svētki, darbojās vairāki amatierteātri, tika rīkotas latviešu mākslinieku izstādes. Savu radošo darbību ārpus dzimtenes turpināja daudzi latviešu literatūras, mūzikas, mākslas kritiķi, kuru darbi padomju režīma gados līdz Latvijai nenonāca vai nonāca ierobežotā veidā; izaugusi arī jauna trimdas rakstnieku un mākslinieku paaudze. Trimdā izdoti žurnāli un almanahi par kultūru, rakstniecību, mākslu, divi latviešu enciklopēdijas izdevumi (Zviedrijā un ASV). Rietumos darbojās un darbojas daudzi latviešu zinātnieki, arhitekti, inženieri, mediķi, kas savā profesionālajā jomā guvuši starptautisku atzinību un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudz palīdzējuši zinātnei un kultūrai dzimtenē. Kopš 1968. gada ASV darbojas Baltijas studiju veicināšanas asociācija (AABS — Association for the Advancement of Baltic Studies ), kas balstījusi Baltijas valstu un tautu vienotības ideju, šo nāciju vēstures un kultūras mantojuma pētīšanu Rietumu pasaulē. Latviešu trimdas kultūra balstījusies galvenokārt uz pašiniciatīvu un kultūras mecenātismu. Kultūras darbību ir veicinājis Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonds (dibināts 1968. gadā). Ik gadus 18. novembrī PBLA piešķir tautas balvu (pēc neatkarības atgūšanas — PBLA balvu), ko saņēmuši lielākoties izcili kultūras darbinieki.
Trimdas kultūra nav bijusi tīri nostaļģiska, tā uzturējusi Latvijas neatkarības ideju un veicinājusi kultūras tradīciju saglabāšanu, kultūras pēctecību. Jau sākot ar Gorbačova laiku, bet īpaši pēc neatkarības atgūšanas, trimdā uzkrātais bagātīgais kultūras mantojums ir kļuvis pieejams dzimtenē.
No akadēmiķa Jāņa Stradiņa sagatavotās sadaļas "Latvijas kultūrsituācijas attīstība XX gadsimtā" Latvijas nacionālajam ziņojumam