Ministru kabineta 2006.gada 9.oktobra ārkārtas sēdē

FM: Par Latvijas pozīciju ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomē

Vakar, 10.oktobrī, Luksemburgā notika Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas apstiprināta Ministru kabineta 9.oktobra ārkārtas sēdē.

Latvijas delegācijas sastāvā ECOFIN sanāksmē piedalījās Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Eduards Stiprais, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze, kā arī FM specializētais atašejs Latvijas pārstāvniecībā ES Mihails Kozlovs.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2006.gada 10.oktobra sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1) progress iniciatīvas “Labāks regulējums” ietvaros un ES administratīvo šķēršļu samazināšana – Padomes secinājumi;

2) padomes viedoklis par Ungārijas 2006.gada septembra atjaunoto Konverģences programmu (2005.–2009.) un Padomes rekomendācijas Ungārijai pārmērīga budžeta deficīta novēršanai;

3) komisijas novērtējuma ziņojums par Apvienotās Karalistes valdības veiktajiem pasākumiem atbilstoši Padomes 2006.gada 24.janvārī sniegtajām rekomendācijām;

4) komisijas novērtējuma ziņojums par Vācijas valdības veiktajiem pasākumiem pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanai atbilstoši Padomes 2006.gada 14.martā sniegtajām rekomendācijām;

5) par enerģētiku, inovācijām, finanšu stabilitātes pasākumiem un ECOFIN darba metodēm – Padomes secinājumi;

6) par valsts finanšu kvalitāti – Padomes secinājumi;

7) par Eiropas Investīciju bankas (EIB) Ārējo aizdevumu mandātu pamatelementiem;

8) par finanšu pakalpojumiem: klīringu un norēķiniem – viedokļu apmaiņa;

9) par Eiropas Savienībā vienotu eiro maksājumu telpu – Padomes secinājumi.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 9.oktobrī tika apstiprināta Latvijas pozīcija jautājumos, kas ir Finanšu ministrijas kompetencē (2.–9. darba kārtības punkts), kā arī vienā jautājumā, kas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē (1.darba kārtības punkts).

Latvijas pozīcija svarīgākajos FM kompetencē esošajos jautājumos:

Padomes viedoklis par Ungārijas 2006.gada septembra atjaunoto Konverģences programmu (2005.–2009.) un Padomes rekomendācijas Ungārijai pārmērīga budžeta deficīta novēršanai

Ungārijas Konverģences programmas novērtējumā par lielāko problēmu tiek uzskatīts pēdējo gadu augstais budžeta deficīta līmenis, it īpaši 2006.gadā, kad budžeta deficīta līmenis sasniegs 10,1% no IKP. Balstoties uz atjaunoto Ungārijas programmu, Padome ir sagatavojusi jaunas rekomendācijas par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, kuras paredz, ka Ungārijas valdībai pēc iespējas drīzāk, ne vēlāk kā līdz 2009.gadam, jānovērš pārmērīgā budžeta deficīta situācija un jānodrošina, lai valdības parāds tiktu samazināts saskaņā ar atjaunotajā programmā noteikto ikgadējo plānu, un vēlams vēl pirms 2009.gada.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes viedokļa par Ungārijas 2006.gada septembra atjaunoto Konverģences programmu (2005.–2009.) un Padomes rekomendāciju Ungārijai pārmērīga budžeta deficīta novēršanai apstiprināšanu.

Komisijas novērtējuma ziņojums par Apvienotās Karalistes valdības veiktajiem pasākumiem atbilstoši Padomes 2006.gada 24.janvārī sniegtajām rekomendācijām

Padome tiks aicināta izvērtēt Apvienotās Karalistes valdības veiktos pasākumus pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanai (budžeta deficīts 2004/2005. finanšu gadā bija 3,3% no IKP) atbilstoši Padomes 2006.gada 24.janvārī sniegtajām rekomendācijām. Eiropas Komisija (EK) ir veikusi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas pasākumu analīzi, balstoties uz Apvienotās Karalistes un EK prognozēm, kā arī 2006.gada martā apstiprināto valsts budžetu. Apvienotās Karalistes 2006.gada budžets paredz, ka budžeta deficīts 2007/2008. finanšu gadā būs 2,4% no IKP.

EK secina, ka Apvienotā Karaliste ir rīkojusies efektīvi, lai koriģētu pārmērīgo budžeta deficītu, un, balstoties uz novērtējumu, pašlaik nav nepieciešami turpmāki soļi pārmērīga budžeta deficīta procedūras ietvaros pret Apvienoto Karalisti. Padome sadarbībā ar EK arī turpmāk cieši uzraudzīs budžeta attīstību Apvienotajā Karalistē.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes kopējo nostāju, kas balstīta uz EK novērtējumu, ka pašlaik nav nepieciešams veikt turpmākos pasākumus pārmērīgā budžeta deficīta procedūras ietvaros.

Komisijas novērtējuma ziņojums par Vācijas valdības veiktajiem pasākumiem pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanai atbilstoši Padomes 2006.gada 14.martā sniegtajām rekomendācijām

Pēc Eurostat sniegtajiem datiem, Vācijas budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP. 2006.gada 14.martā Padome nolēma izteikt Vācijai brīdinājumu par pārmērīgu budžeta deficītu. Padome ieteica Vācijai samazināt budžeta deficītu līdz 3% no IKP ne vēlāk kā līdz 2007.gadam. EK un Vācija uzskata, ka budžeta deficīts 2006.gadā būs 3,1% no IKP, bet 2007.gadā tas plānots 2,5% no IKP.

ECOFIN ministri ir vienisprātis ar EK, ka pašlaik nav nepieciešami turpmāki soļi pārmērīgā budžeta deficīta procedūras ietvaros pret Vāciju. Taču Padome kopā ar EK arī turpmāk cieši uzraudzīs budžeta attīstību Vācijā.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes kopējo nostāju, kas balstīta uz EK novērtējumu, ka pašlaik nav nepieciešami turpmāki soļi pārmērīgā budžeta deficīta procedūras ietvaros pret Vāciju.

Par enerģētiku, inovācijām, finanšu stabilitātes pasākumiem un ECOFIN darba metodēm – Padomes secinājumi

ECOFIN ministri tiks aicināti pieņemt Padomes secinājumus par enerģētikas jautājumiem, inovācijām, finanšu stabilitātes pasākumiem un ECOFIN turpmākajām darba metodēm: lai efektivizētu ministru darbu, turpmāk ECOFIN Padomes sanāksmju formāts būs noteikts – ministrs plus trīs delegāti, tāpat ministri tiek aicināti vērīgāk uzraudzīt riska kapitāla finansēšanas un inovāciju attīstību, kā arī atbalstīt galvenās idejas attiecībā uz turpmāko Eiropas enerģētikas politiku, kas EK jāņem vērā, gatavojot rīcības plānu par enerģētikas politiku uz 2007.gada pavasara sanāksmi.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu par enerģētiku, inovācijām, finanšu stabilitātes pasākumiem un ECOFIN darba metodēm apstiprināšanu.

Par valsts finanšu kvalitāti – Padomes secinājumi

Padomes secinājumu projekts balstās uz Ekonomiskās politikas komitejas un Eiropas Komisijas veiktu pētījumu par nacionālajiem fiskālajiem nosacījumiem un institūcijām. Tajā sniegti secinājumi par Padomes turpmāko rīcību attiecībā uz fiskālajiem nosacījumiem un institūcijām ES dalībvalstīs.

Lai gan nav iespējams atrast universālu, visām ES dalībvalstīm piemērotu risinājumu, pastāv vairākas vispārīgas fiskālo nosacījumu iezīmes, kas pozitīvi ietekmē izmantoto noteikumu efektivitāti un sasniegtos budžeta rādītājus. EK ir aicināta 2007.gada vidū, balstoties uz 2007.gada Stabilitātes un Konverģences programmu aktualizētajām versijām, sniegt pārskatu par fiskālo nosacījumu ieviešanu ES dalībvalstīs

Latvijas pozīcija:

atbalstīt Padomes secinājumu par nacionālo fiskālo nosacījumu un institūciju lomu fiskālās politikas veidošanā ES dalībvalstīs pieņemšanu

Par Eiropas Savienībā vienotu eiro maksājumu telpu – Padomes secinājumi

ECOFIN 5.maija sanāksmē Padome apstiprināja secinājumus par EK Balto grāmatu par Finanšu pakalpojumu stratēģiju 2005.–2010.gadam, kuros cita starpā uzsvēra Vienotās Eiropas maksājumu telpas (Single Euro Payments area) izveides nozīmi un norādīja, ka tā ir viena no galvenajām jomām, kurā ES finanšu integrācija būtu jāuzlabo, aicinot Finanšu pakalpojumu komiteju kopā ar EK līdz 2006.gada rudenim izpētīt, kā šajā jomā līdz 2010.gadam vislabāk panākt progresu.

Padomes secinājumos par vienoto Eiropas maksājumu zonu ietverts ministru atbalsts tās izveidei, paredzot uzlabot konkurenci maksājumu sektorā, atvērt tirgu jauniem tirgus dalībniekiem, nodrošināt vienotas prasības visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, veicināt atklātību un piedāvāt patērētājiem lielākas izvēles iespējas.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumus kopumā, kā arī to mērķi – ieviest Eiropas Savienībā vienotu eiro maksājumu telpu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments