Piektdien, 10.decembrī, Rīgā tikās Baltijas valstu lauksaimniecības ministri. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministri apmainījās ar informāciju par katras valsts lauksaimniecības politikas attīstību un valsts atbalstu lauksaimniecībai, pārrunāja jautājumus par godīgas konkurences nosacījumu iedibināšanu un Brīvās tirdzniecības līguma darbības paplašināšanas iespējām Baltijas valstu tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm.

Tikai iepriekšējā dienā Latvijas Saeima steidzamā kārtā pieņēma lēmumu pagarināt cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumus vēl uz diviem gadiem, tāpēc tikšanās laikā kaimiņvalstu lauksaimniecības vadītāji īsi komentēja šādu Latvijas rīcību.

Igaunijas lauksaimniecības ministrs Ivari Padars sacīja, ka Igaunija vēl nav oficiāli saņēmusi šo dokumentu, tāpēc nav bijusi iespēja iedziļināties šajos jautājumos. I.Padars atzīmēja, ka ir pāragri izdarīt secinājumus par Latvijas valdības sperto soli iekšējā tirgus aizsardzībā. Igauņi veiks detalizētu analīzi, pirms pieņems lēmumu par tālāko rīcību.

Ministrs uzsvēra, ka pēdējos gados Igaunijas fermeru ražotā cūkgaļa ir kļuvusi konkurētspējīga. Tās pašizmaksa ir 15 līdz 17 kronas (57–66 santīmi) par dzīvsvara kilogramu. Latvijas zemkopības ministrs Aigars Kalvītis piebilda, ka igauņu ražotās cūkgaļas zemo pašizmaksu veicina lētais lopbarības graudu imports, kas ir viens no galvenajiem cūku barības komponentiem.

Savukārt Lietuvas lauksaimniecības ministrs Edvards Makelis informēja, ka Lietuvā cūkgaļas dzīvsvara kilograma pašizmaksa ir apmēram viens ASV dolārs. Arī Lietuvas cūkkopības nozari negatīvi ietekmējuši cūkgaļas importa apjomi. Tā, piemēram, no Igaunijas Rakveres gaļas kombināta Lietuvā ievestas apmēram 1500 tonnas cūkgaļas par dempinga cenām, sacīja E.Makelis.

Lauksaimniecības ministri vienojās, ka Latvijas noteiktos cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus izvērtēs Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līguma Apvienotā komiteja. Tās sanāksme paredzēta janvārī. Triju Baltijas valstu lauksaimniecības ministri izteica neapmierinātību ar Apvienotās komitejas līdzšinējo darbību. Nav pieļaujams, ka tā aktivizē darbu tikai tad, kad radušās problēmas, komitejas uzdevums ir tikties biežāk, vismaz reizi ceturksnī, lai risinātu sasāpējušos jautājumus, kas radušies savstarpējā lauksaimniecības preču tirdzniecībā.

Preses konferencē: Igaunijas lauksaimniecības ministrs Ivari Padars, Latvijas zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Edvards Makelis Foto: Juris Logins

Latvijas zemkopības ministrs Aigars Kalvītis izteica gandarījumu, ka Saeima 9.decembrī galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)". Tie nosaka, ka fiziskas personas, šķērsojot Latvijas robežu, valstī varēs ievest ne vairāk kā 3 kilogramus cukura. Tādējādi tiks ierobežota cukura legālā kontrabanda no Igaunijas, teica A.Kalvītis. Jāpiebilst, ka līdz šim cukuru valstī varēja ievest 15 latu vērtībā. Turklāt robežu bija iespējams šķērsot vairākas reizes diennaktī. Šādā veidā Latvijā tika ievesti vairāki desmiti tonnu cukura. Igaunijas lauksaimniecības ministrs bija pārsteigts par šādu informāciju.

Pēcpusdienā E.Makelis iepazinās ar Bauskas rajona zemnieku saimniecību "Pavāri", bet I.Padars apmeklēja zemnieku saimniecību "Kalndunduri" Krimuldas pagastā.

Vakar, 13.decembrī, A.Kalvītis Briselē tikās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ieviestos cūkgaļas aizsardzības pasākumus. Latvijas puse uzskata, ka ieviesti iekšējā tirgus aizsardzības pagaidu pasākumi atbilst starptautiskajiem noteikumiem. Tie pieļauj ārkārtējos apstākļos veikt steidzamus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus. Tā kā tika pierādīts importa nodarītais kaitējums vietējiem cūku audzētājiem, pieņemts lēmums uz diviem gadiem ieviest iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus fiksētas robežcenas formā (1,05 lati par kilogramu).

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"