Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 5. oktobra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja mūsu izstrādāto likumprojektu “Grozījums Jūras kodeksā”. Mums ir prieks par to, jo normatīvais akts paredz, ka jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensijām. Visi zina, ka darbs uz kuģiem saistīts ar pastāvīgu cilvēka veselībai kaitīgu faktoru iedarbību, un man ir ļoti patīkami, ka Saeimas deputātu vairākums šoreiz ieklausījās un atbalstīja politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” iniciatīvu.

Runājot par pēdējiem “Saskaņas Centra” sasniegumiem Saeimas plenārsēdēs, man gribētos īpaši atzīmēt, ka maznodrošinātie iedzīvotāji no valsts tagad varēs saņemt bezmaksas juridisko palīdzību; demisionējušajiem ministriem vairs neizmaksās nesamērīgas kompensācijas; tūkstošiem Liepājas un Ventspils iedzīvotāju ir ieguvuši tiesības privatizēt savus dzīvokļus; ar nodokli neapliekamā pensijas daļa palielināta līdz 165 latiem; sociālās programmas budžets, no kura maznodrošinātie iedzīvotāji saņem kompensācijas medikamentiem, trīskāršots; no 9 uz 5 procentiem ir samazināts nodoklis medikamentiem, tādējādi zālēm novēršot cenu kāpumu. Latvijas iedzīvotāji tagad atkal varēs izmantot iespēju priekšlaicīgi aiziet pensijā; jaunie vecāki, kuri audzina bērnu līdz gada vecumam un strādā, ir ieguvuši tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu. Un arī Černobiļas AES avārijas seku likvidatoriem četrkārt ir paaugstināti pabalsti. Mēs uzskatām, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes, jo visu izšķir rīcība.

Paldies jums par sadarbību un uzticību! Jūsu “Saskaņas Centrs”.

I.Emsis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien šī bija pēdējā plenārsēde 8.Saeimā pirms nākamās Saeimas vēlēšanām.

Un es gribētu minēt tikai divus likumprojektus, kuri, manuprāt, mums ir ļoti nozīmīgi. Trešajā lasījumā pieņemtais Civilās aizsardzības likums mums garantēs daudz lielāku civilo drošību dažādu negadījumu brīžos, bet Latvijas Okupācijas muzeja likums uzlabos un garantēs mūsu nacionālās identitātes un vēstures pareizu skaidrojumu.

Bet īpaši gribu aicināt visus sestdien iet uz vēlēšanām un balsot. Tas ir galvenais, ko vajag izdarīt,– iet un balsot. Jo tie, kas paliks malā, atļaus valsts liktenim iet nekonkrētā virzībā un attīstībā. Es aicinu balsot par darbiem, ne tik daudz par reklāmu saukļiem. Savas– Zaļo un Zemnieku savienības– frakcijas vārdā aicinu balsot par latvisku Latviju, jo šī nacionālā identitāte mums visiem ir ļoti svarīga tāpēc, ka mēs gribam redzēt Latviju plaukstošu un augošu. Mēs gribam redzēt Latvijas lauku atdzimšanu, lielāku sociālo līdztiesību un plašākas sociālās garantijas, lai cilvēki jūtas labāk un būtu aizsargātāki. Es domāju, ka šajos četros gados mēs esam centušies to darīt un mums ir izdevies, proti, mēs gribam raudzīties, lai vide būtu tīra, sakopta un latviska, lai Latvijā zemnieki būtu apmierināti ar dzīvi, lai mums būtu augoša tautsaimniecība un celtos mūsu labklājības līmenis. Tādēļ sestdien visiem jāiet balsot!

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Atskatoties uz šodienas plenārsēdi, es gribu pieminēt, ka Saeima šodien atbalstīja nodošanai izskatīšanai komisijās divus mūsu piedāvātos priekšlikumus, proti, grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, kas aizliedz politisko organizāciju, partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu aģitāciju, izmantojot trešās personas. Tas nozīmē, ka tika atbalstīts aizliegums, kurš jau sen bija jāpieņem, jo dažas partijas vēlēšanu aģitācijai pašlaik izmanto trešās personas.

Vēl nodošanai izskatīšanai komisijās tika atbalstīti mūsu priekšlikumi grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam paredz tiesības vērsties tiesā ar prasību anulēt vēlēšanu rezultātus tām partijām, kas pieļāvušas nelikumības finansēšanā un aģitācijā. Mūsu skatījumā tā ir ļoti laba norma un tādai jau sen vajadzēja būt.

Diemžēl šodien netika atbalstīti mūsu priekšlikumi grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kuros mēs kārtējo reizi piedāvājām izslēgt normu par aizliegumu balotēties bijušajiem komunistiem un VDK darbiniekiem. Satversmes tiesa tomēr ir atzinusi, ka viens no VDK darbiniekiem bijis tiešām labs darbinieks; tas ir Juris Bojārs, un viņam aizliegums noņemts. Diemžēl Saeima šodien šos priekšlikumus neatbalstīja.

Līdz vēlēšanām palikušas divas dienas. Es aicinu visus iet uz vēlēšanām un balsot! Neļausim citiem lemt mūsu likteni nākamajiem četriem gadiem!

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Labējās partijas paliek labējās partijas pat divas dienas pirms vēlēšanām. Smieklīga iegansta dēļ Saeimas Prezidijs neļāva pat izskatīt mūsu PCTVL likumprojektu par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētajās mājās. Labējie noraidīja arī PCTVL priekšlikumu pievienoties Eiropas Sociālajai hartai, garantējot tiesības uz taisnīgu atalgojumu, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, bērnu un jauniešu tiesībām uz aizsardzību un arodmācību.

Mēs esam gatavi pazemināt nodokļu jūgu, atbalstīt Latvijas uzņēmējus nevienlīdzīgajā cīņā ar ārvalstu konkurentiem, atgriezt Latvijā tūristus un tranzītu, atteikties no korupciju veicinošajiem dārgajiem projektiem, kā arī no militārajiem izdevumiem un no nesamērīgā ierēdņu ienākumu pieauguma. Tikai tad budžetā parādīsies nauda dzīvokļu celtniecībai, izglītībai un zinātnei, algu un pensiju paaugstināšanai, medicīnai un sociālajai palīdzībai un cīņai pret noziedzību.

Mūsu lozungs– “Viens likums, viena taisnība visiem!”– ir tuvs gan nabagiem, kuri zaudējuši pēdējo pajumti, gan privātuzņēmējiem, no kuriem izspiež kukuļus. Šis lozungs tuvs arī visiem tiem, kuri pakļauti diskriminācijai– sirmgalvjiem, bērniem, invalīdiem un mazākumtautību pārstāvjiem. Šī devīze, kas grezno Ministru kabineta sēžu zāli, līdz pat šim laikam netika īstenota. To neīstenos arī turpmāk līdz pat tam brīdim, kamēr vēlētāji neatbalstīs kreiso alternatīvu un PCTVL nesastādīs valdību.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien ir pēdējā 8.Saeimas sēde pirms vēlēšanām. Līdz ar to var izdarīt dažus secinājumus vai rezumējumus– vairāk vai mazāk priecīgus.

Pie tiem bēdīgākajiem jāsecina tas, ka Saeima tā arī neatrada spēkus atbalstīt straujāku neapliekamā minimuma un neapliekamā minimuma par apgādībā esošām personām pieaugumu. Saeima neatrada arī vēlmi paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli dārgo ēku un dzīvokļu īpašniekiem, kas būtu viens no reālākajiem instrumentiem inflācijas mazināšanai. Saeima neatrada gribu pieņemt stingrākus nosacījumus pilsonības iegūšanai; nesaņēmās pieņemt tiesisku risinājumu, lai palīdzētu aizbraukt no Latvijas tiem cittautiešiem, kuriem šeit dzīve grūta, nepatīkama un kuri paši labprāt postos prom.

Tieši šāds jautājums bija šodienas sēdes darba kārtībā– likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” izskatīšana trešajā lasījumā. Tomēr Tautas partijas un “Jaunā laika” deputāti panāca to, ka šo jautājumu izslēdza no darba kārtības un tas tiks skatīts jau pēc vēlēšanām. Acīmredzot iemesls viens– nepieļaut diskusiju par tiem darba kārtības punktiem, kuros bija iesniegta vesela rinda mūsu priekšlikumu, kas regulētu ne tikai latviešu atgriešanos tēvzemē, bet arī cittautiešu brīvprātīgu izbraukšanu no Latvijas. Šodien laikam nebija tādas gribas vai noskaņojuma, jo pirms pašām vēlēšanām latviskajām partijām nepiedien šādi balsojumi.

Pie pozitīvām ziņām atzīmēšu to, ka Saeima izskatīšanai komisijās nodeva divus nelielus priekšlikumus grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz individuālajiem uzņēmējiem– zemniekiem, zvejnieku saimniecībām un individuālajiem komersantiem– noteikt 15 procentu ienākuma nodokļa likmi, kas būtu tikai taisnīgi, jo pārējie uzņēmēji 15 procentu likmi maksā jau vairākus gadus. Mūsu priekšlikumi arī paredz noteikt neapliekamo minimumu strādājošajiem pensionāriem, kuri saņem algu, jo šobrīd likumā šādas normas nav. Citiem vārdiem sakot, ja strādājošais pensionārs, piemēram, saņem 200 latus, un strādājošais, kurš nav pensionārs, arī saņem 200 latus, tad ar pašlaik esošo 32 latu neapliekamo minimumu strādājoša pensionāra reālā alga ir par 8 latiem mazāka. Nākamajā gadā, ja neapliekamais minimums būs 40 latu, summa būtu jau par 10 latiem mazāka. Mūsuprāt, tas nav taisnīgi, uz pensionāru rēķina nebūtu jāpelna. Tātad izskatīšanai komisijās šie divi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas sagatavotie grozījumi tika nodoti. Ceru, ka Saeima šos likumprojektus līdz 8.Saeimas sasaukuma beigām arī pieņems.

Šodien Saeima trešajā lasījumā atbalstīja Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kaut gan daži kreisie deputāti runāja tā, it kā viņiem pašiem būtu vieta Okupācijas muzejā kā eksponātiem. Jāsaka, ka šīs visai dīvainās runas bija nekaunīgas un vienkārši nepieklājīgas.

Saeima šodien tomēr neatbalstīja mūsu atkārtoto priekšlikumu grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredzēja noteikt stingrākas normas darba devējiem, īpaši juridiskajām personām, par to, ka darbā tiek pieņemti darbinieki, kuri neprot vai pilnībā nelieto latviešu valodu, ar ko bieži nākas saskarties gan valsts, gan arī privātajā sektorā.

Nobeigumā gribu teikt paldies mūsu atbalstītājiem, kuri bijuši mums uzticīgi šos četrus gadus. Atgādināšu, ka iegūs tās partijas, kuru atbalstītāji būs ne tikai par šīm partijām, bet kuri arī aizies un par tām nobalsos. Tas ir ļoti būtiski apstākļos, kad ne visi saprot, cik tas ir nozīmīgi.

K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Vispirms visas “Jaunā laika” frakcijas vārdā vēlos izteikt lielu paldies par izteikto un sniegto atbalstu šajos četros gados. Un īpaši par daudzajām vēstulēm un telefona zvaniem, kurus mēs saņemam tieši pēdējā laikā.

Tuvojas vēlēšanas, to mēs visi zinām un jūtam. “Jaunais laiks” pēdējos četros gados sevi pierādījis ar to, ka mēs ne tikai protam runāt, bet esam arī ļoti rezultatīva partija. Minēšu tikai dažus likumprojektus un likumus, kurus mēs esam īstenojuši.

Pirmais ir Kriminālprocesa likums, kas dod tiesības prokuratūrai cīnīties ar noziedzniekiem mūsu valstī. Desmit gadus šis likumprojekts tika “marinēts” Saeimā, bet mēs panācām tā pieņemšanu.

Otro saistībā ar šo panākumu varu minēt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. 8.Saeimas sākuma posmā no 7.Saeimas mēs mantojām tādu KNAB, kura vadītājs nenāca uz darbu, tāpēc birojs vispār nestrādāja. Šodien tā ir darbspējīga struktūra, kas izpelnījusies mūsu valsts premjera uzbrukumus, iespējams, tādēļ, ka tā tiešām sāka labi strādāt.

Trešais panākums ir mazākumtautību izglītības reforma, ko savā laikā panāca “Jaunā laika” izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Toreiz daži brēca, ka neizdosies. Izdevās! Un to panācām mēs.

Ceturtais ir finansējums zinātnei, izglītībai un pedagogu algu pielikumam. Neklausieties to, ko viens otrs televizorā šobrīd stāsta. Šie ir “Jaunā laika” ministres Inas Druvietes panākumi. Varētu teikt, ka, par spīti mūsu valdības premjera argumentiem, šo finansējumu zinātnei panācām mēs. Pēdējos divos gados vairākkārt dubultojies arī pedagogu algu pielikums, kas arī ir Inas Druvietes panākums.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka “Jaunajā laikā” mēs esam spējīgi paškritiski vērtēt sevi, un saskatām, ka arī mēs reizēm esam kļūdījušies. Un viena no šīm pieļautajām kļūdām ir tā, ka mēs pametām esošo valdības koalīciju. Par to tika diskutēts mūsu jaunajā valdē. Mēs konstatējām, ka šis lēmums bija ļoti argumentēts. Premjeram Kalvītim bija iespēja izvēlēties starp “Jauno laiku” un Latvijas Pirmo partiju– viņš izvēlējās Latvijas Pirmo partiju. Mums nevajadzēja pieļaut Tautas partijai īstenot šo iespēju, kuru tā jau sen bija lolojusi.

Mēs esam apņēmības pilni tūlīt pēc vēlēšanām iesaistīties jaunās koalīcijas veidošanas sarunās. Mēs esam apņēmības pilni arī vadīt nākamo valdību, ja mums būtu tāds mandāts. Jebkurā gadījumā mēs esam gatavi strādāt nākamajā valdībā un turēties tajā visus četrus gadus, lai varētu turpināt īstenot tādu politiku, ko jūs mums esat uzticējuši.

Un tieši šobrīd mēs redzam, ka notikusi valsts akciju sabiedrības “Ventspils nafta” izsole. Valdība kārtējo reizi izdarījusi to, kas, mūsuprāt, nebija jādara. Valdība jau pirms gada nolēma izsolē pārdot visas akcijas par tirgus, proti, sākotnējo cenu, kas ir biržas cena, un toreiz tā bija 1,81 lats. Šodien tirgus cena ir vairāk nekā divi lati, tāpēc valsts zaudējusi vismaz 20 miljonus latu, pārdodot akcijas zem tirgus izsoles cenām. Tātad kārtējo reizi tas parāda, kā citi strādā. Bet tas liecina, ka mēs tomēr strādāsim citādi– mēs būsim valdībā un tur arī paliksim!

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeima aizvadīja pēdējo sēdi pirms vēlēšanām, tādēļ būtu īstais laiks nedaudz atskatīties uz četru gadu darbu Saeimā un valdībā.

Ja atceramies, tad pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām frakcija “Jaunais laiks” pusotru gadu atstūma Tautas partiju no darba valdībā. Jāsaka, ka pirmie gadi Einara Repšes valdībai pagāja diezgan asos strīdos un konfliktos. Bet mūsu vērtējumā tieši pēdējais Saeimas un valdības divu gadu darba periods bija ražīgāks, un tas parādās arī konkrētos darba rezultātos.

Jāteic, ka pēdējos gados parlaments un Aigara Kalvīša vadītā valdība ir pieņēmusi daudz lēmumu un likumu, kas tieši ietekmējuši katra Latvijas iedzīvotāja labklājību.

Panākts, ka pēdējos divos gados valsts ieņēmumi dubultojušies un palielinājušies gandrīz par 2 miljardiem latu. Mēs atceramies, ka pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām bija tāda partija, kas kā brīnumu solīja palielinājumu 400 miljonus, bet Aigara Kalvīša valdība divos gados panākusi gandrīz 2 miljardu latu lielu ienākumu.

Pēdējos divos gados vidējais vecuma pensijas pieaugums ir sasniedzis arī šoruden paredzēto indeksāciju– vidēji 25 lati katram pensionāram. Jāpiebilst, ka Einara Repšes valdības laikā pensijas palielinājās diemžēl tikai par 3,60 latiem. Darba samaksas vidējais pieaugums no 20 latiem Einara Repšes laikā palielinājies par 80 latiem Aigara Kalvīša valdības laikā. Šobrīd vidējā darba alga pārsniedz 300 latus.

Arī bērna kopšanas pabalsts, kas 2003. un 2004.gadā bija tikai 20 lati un nedaudz vairāk, šobrīd jau pārsniedz 55 latus, kas ir vērā ņemams atbalsts jaunajām ģimenēm.

Tautas partija, tāpat kā citas lielās partijas, aicina visus Latvijas vēlētājus noteikti piedalīties vēlēšanās, balsot par labējiem politiskajiem spēkiem un, galvenais, dodoties pie vēlēšanu urnām, izvērtēt nevis skaistus saukļus un solījumus, bet novērtēt padarītos darbus.

Tautas partijas frakcijas vārdā es gribu izteikt lielu paldies tiem cilvēkiem, kuri atbalstījuši mūsu frakciju, sūtījuši vēstules un teikuši labus vārdus. Paldies, lai mums kopā veicas!

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien īsi pirms 9.Saeimas vēlēšanām ir laiks atskatīties uz četru gadu laikā paveikto.

Es pārliecināti varu apgalvot, ka Latvijas Pirmā partija ir pildījusi pirms vēlēšanām dotos solījumus un centusies piepildīt arī to, kas rakstīts mūsu devīzē– “Vīrs un vārds!”. Par to vislabāk liecina mūsu padarītie darbi.

Atgādināšu tikai dažus no tiem. Šajā laikā ir izdevies īstenot vienu no vissvarīgākajām Latvijas Pirmās partijas prioritātēm, kas ir ierakstītas mūsu programmā,– ģimenes kā valsts pamata nostiprināšana. To sekmējusi īstenotā audžuģimeņu koncepcija. Pirmo reizi Latvijas vēsturē ir tā, ka potenciālie adoptētāji un audžuģimenes no Latvijas stāv rindā, lai bērns augtu ģimenē, nevis bērnunamā. Pēc mūsu partijas pārstāvja– bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika– izlolotās idejas no 2005.gada 1.janvāra tiek maksātas tā saucamās māmiņu algas. Mērķtiecīgi īstenojot bērnu un ģimenes atbalsta politiku, beidzamajos gados bērnu dzimstība Latvijā bijusi pati lielākā kopš neatkarības atjaunošanas.

Pēc Latvijas Pirmās partijas ierosinājuma no 2004.gada 1.jūlija darbu uzsācis Uzturlīdzekļu garantiju fonds. Šķirto vecāku bērniem iztikas līdzekļus garantē valsts, bet alimentu nemaksātājiem beigušās vieglās dienas, jo šie alimenti būs jāatmaksā līdz pat mūža beigām.

Lai ierobežotu kazino, spēļu zāļu un citu azartspēļu vietu izplatību, Latvijas Pirmā partija ierosināja iekļaut Azartspēļu un izložu likumā pastiprinātas prasības azartspēļu rīkotājiem.

Mēs iesniedzām arī priekšlikumus Radio un televīzijas likuma grozījumiem, kas paredz laikā no pulksten 7 rītā līdz 24 aizliegt izplatīt raidījumus, kuros ir vardarbība, asiņainas vai šausmu ainas un bērnu un pusaudžu garīgajai un tikumiskajai attīstībai kaitējoša cita veida informācija.

Latvijas Pirmā partija ir panākusi no 2004.gada 1.janvāra arī uzņēmumu ienākumu nodokļa samazināšanu līdz 15 procentiem. Rezultāts ir tas, ka nodokļu ieņēmumi ne tikai būtiski pārsniedz prognozes, bet tie palielinājušies trīs reizes, nevis samazinājušies, jo uzņēmēji ir vairāk ieinteresēti godīgi maksāt nodokļus.

Latvijas Pirmā partija iestājas arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Pēc Latvijas Pirmās partijas izvirzītā satiksmes ministra kategoriskās prasības 2006.gada budžetā atjaunots Einara Repšes valdības laikā likvidētais valsts autoceļu fonda finansējums. Tas nozīmē lauku ceļu seguma sabrukšanas apturēšanu, ceļu remontu pieaugumu mazpilsētās un jaunu ceļu būvi visā valstī. Nenoliedzams Latvijas Pirmās partijas izvirzītā satiksmes ministra nopelns ir arī lēto aviokompāniju ienākšana Latvijā.

Pēc Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas Satversmē noteikta valsts aizsardzība laulībai, savienībai starp vīrieti un sievieti, proti, atbalsts tradicionālām vērtībām un ģimenei, kurā ir tēvs, māte un bērni, tādējādi novēršot izvirtības un perversiju legalizāciju, kas var apdraudēt latviešu tautas pastāvēšanu nākotnē.

Mēs, Latvijas Pirmā partija, lepojamies arī ar to, ka esam panākuši, ka Latvijas dievnamu atjaunošanas programmas ietvaros, kā arī no budžeta un budžeta grozījumiem atbalstu vairāk nekā 2,5 miljonu latu apmērā saņēmušas vairāk nekā 200 baznīcas, no kurām lielākā daļa ir lauku draudzes.

Latvijas Pirmā partija ir sekmējusi kristīgās mācības ieviešanu skolās un līgumu parakstīšanu ar sešām tradicionālajām kristīgajām konfesijām par valsts un baznīcas sadarbību. Šodien Saeimā otrajā lasījumā pieņēma uz šo līgumu bāzes izstrādātos baznīcas speciālos likumprojektus– Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likumu, Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas likumu un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības likumu.

Jāatgādina arī viena lieta, ko mūsu koalīcijas partneru dēļ mēs nevarējām izdarīt. Latvijas Pirmā partija joprojām cer, ka šīs Saeimas laikā tiks pieņemti grozījumi pensiju likumā, lai gan Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība un frakcija “Jaunais laiks” balsoja pret steidzamību, un tas ļoti sarežģīja situāciju. Situāciju apgrūtina arī populistiskie un nepārdomātie kreiso partiju priekšlikumi, kas ir iestrādāti likumprojekta priekšlikumos. Latvijas Pirmā partija darīs visu, lai šie grozījumi tiktu pieņemti.

Es varētu uzskaitīt vēl daudzas un dažādas labas lietas. Diemžēl laiks ir ierobežots. Tāpēc noslēgumā es vispirms gribu pateikties visiem vēlētājiem un tiem, kuri mūs ir atbalstījuši pirms četriem gadiem, dāvādami mums savu uzticību un tādējādi dodami mums iespēju šos jau minētos un vēl daudzus citus darbus paveikt mūsu kopējās valsts– Latvijas– labā.

Es gribu neatkarīgi no parti jiskās piederības novēlēt– lai jums visiem ir svētīga šī nedēļas nogale! Un pats galvenais– lai Debesu tēvs dod apskaidrotu prātu un gudrību vēlēšanās nobalsot tā, lai par savu balsojumu būtu gandarījums, nevis vilšanās tuvākajos četros gados! Lai mums visiem viss labi izdodas!

Saeimas preses dienests