2006. gada 5. oktobra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 2006.gada 5.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas–svītrot darba kārtības 35. un 36.punktu, tas ir, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” un likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Tolmačova, Lindas Mūrnieces, Kārļa Šadurska, Andreja Aleksejeva un Jura Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, godātie kolēģi! Grozījuma būtība ir ļoti vienkārša: “Deputāts, kas izstājies no frakcijas, kļūst par neatkarīgu deputātu. Neatkarīgu deputātu nevar uzņemt citā frakcijā.” Un šim likumam vajadzētu stāties spēkā ar 9.Saeimas sanākšanu.

Nav jau tā nekāda universālā metode, bet tas tomēr būtu pussolis ceļā uz deputātu apkārtklejošanas apturēšanu.

Dažreiz deputāta vēlme izstāties no frakcijas var būt argumentēta ar frakcijas nostājas maiņu (piemēram, partija, kas solīja cīnīties pret oligarhiem, “izaudzē” pati savu oligarhu un sāk draudzēties ar citiem oligarhiem, un nu iznāk tāds triju oligarhu “klubiņš”). Var gadīties arī paša deputāta nostājas maiņa, tā vairs nesakrīt ar frakcijas nostādnēm. Argumenti var būt arī tīri materiāli.

Taču, kad no frakcijas izstājies deputāts piepulcējas citai frakcijai, patiesībā notiek vēlēšanu rezultātu pārrakstīšana. Teorētiski varam iedomāties situāciju, ka 9.Saeimā kāda frakcija jau valdības veidošanas sarunās pēkšņi izaug vairs nevis par pieciem, bet par 10-15 deputātiem un kļūst par vēlēšanu uzvarētāju. Pozitīvās domāšanas laikmetā ne to vien var sagaidīt.

Var pat gadīties, ka vieni tādi pa vējam domājoši vispār Saeimā netiek, bet tur pēkšņi– gluži tukšā vietā!– rodas jauna frakcija ar 10-15 deputātiem. Es pat pieļauju iespēju, ka tad, ja partijas, kas vēlētāju viedokli pārstāvēs 9.Saeimā, spēs pieņemt tādu priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, ka ar Liepnieka un Stendzenieka prātu būs par maz, lai to apietu, tad varbūt kāda no partijām nolems vispār vairs nekandidēt uz 10.Saeimu, bet investēt savus līdzekļus jau deputātu mandātu pārpirkšanai. Tad mēs vispār nonāksim pie ļoti savdabīgas situācijas.

Un klejo jau deputāti uz nebēdu. Paši talantīgākie šajā Saeimā jau paspējuši trīsreiz ieslīdēt jaunā ostā.

Es aicinu nolikt kaut nelielu barjeru šo klejotāju, laimes meklētāju ceļā. Ja mēs šo grozījumu pieņemsim, aizvilināt deputātu gan varēs, bet ievilināt pie sevis vairs ne. Un tas varbūt mazinās vēlmi vilināt vispār.

Es uzskatu, ka būtu ļoti svarīgi šos spēles noteikumus mainīt vēl šīs Saeimas laikā, lai nākamās Saeimas darbības laikā deputāti jau no paša sākuma spēlētu jau pēc jauniem noteikumiem.

Es aicinu atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 37, pret– 8, atturas– 36. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 3, atturas– 33. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 29, atturas– 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 40, pret– nav, atturas– 38. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Repšem nodot!”) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 8. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa, Annas Seiles un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt “par”.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Daži vārdi par šīm nelielajām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Kā zināms, 12.pantā paredzētais neapliekamais minimums, kuru nosaka Ministru kabinets (šobrīd tas ir 32 lati, un, kā dzird runājam, nākamajā gadā tas būs 40 latu, kaut arī mūsu apvienība uzskata, ka šim pieaugumam vajadzētu būt krietni straujākam), tomēr neattiecas uz vairākām grupām, kas ir minētas 12.panta trešajā daļā. Tur ir teikts, ka šis neapliekamais minimums nav piemērojams personām, uz kurām attiecas 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punkts. Kas tad ir šīs personas? Šīs personas tātad ir pensionāri, kuriem ir piešķirta pensija laikā līdz 1996.gada 1.janvārim, personas, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra, un personas, kuras atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām. Tām īpašā kārtībā Ministru kabinets nosaka neapliekamo minimumu. Tas tātad nozīmē, ka šīm personām attiecībā uz pensiju ir sava īpaša kārtība,– proti, neapliekamais minimums tām ir pilnā pensijas apjomā, ja tās ir pensionējušās līdz 1996.gadam; tagad no 1.oktobra būs 165 lati mēnesī, ja tās ir pensionējušās pēc 1996.gada 1.janvāra. Un īpašā kārtība attieksies arī uz invalīdiem un politiski represētajām personām.

Ir arī zināma sabiedrības grupa, kas mērāma vairākos desmitos tūkstošos cilvēku,– pensionāri, kuri strādā. Šiem cilvēkiem ir īpaša situācija: viņiem gan ir neapliekamais minimums attiecībā uz pensiju, bet nav nekāda neapliekamā minimuma attiecībā uz algu, kuru viņi saņem. Tātad, ja cilvēks, kas ir spēka gados, strādā par 200 latiem, tad viņam pienākas 32 latus liels neapliekamais minimums, kas viņa algu palielina par astoņiem latiem, pastāvot pašreizējai likmei. Savukārt pensionāram šā neapliekamā minimuma nav. Tātad par vienādu darbu pensionārs saņem par astoņiem latiem mazāk nekā cilvēks, kurš nav pensionārs.

Uzskatām, ka šāda kārtība nav taisnīga. Un tieši šā iemesla dēļ mēs ierosinām nelielas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Proti, ja personai, kas saņem valsts pensiju, ir citi ienākumi, kas ir algas nodokļa objekts, tad šiem algas nodokļa objektiem piemēro šā panta pirmajā daļā minēto neapliekamo minimumu. Šobrīd tas ir 32 lati, nākamajā gadā tas būs 40 latu (mēs ceram, ka būs lielāks).

Uzskatām, ka šādi grozījumi būtu tikai taisnīgi no darbaspēka konkurētspējas viedokļa, it sevišķi apstākļos, kad darbaspēka trūkst. Ir jāveicina, lai tie pensionāri, kas vēl jūtas spējīgi strādāt, strādātu, lai viņi šo neapliekamo algas minimumu saņemtu, jo tā ir daudzu pensionāru, kā arī pensionāru organizāciju vēlme. Valsts no tā nabagāka nepaliks, bet atrisinās vienu otru no tām ekonomiskajām problēmām, kas šobrīd diemžēl vēl ir akūtas sakarā ar to, ka daudzi cilvēki, arī gados jauni, pamet Latviju un strādā ārzemēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 49, pret– nav, atturas– 35. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa, Annas Seiles un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “par”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau ilgāku laiku gatavo jaunu ekonomisko politiku– galvenokārt attiecībā uz nodokļu likumiem.

Lai arī nākamā Saeima ievērotu sagatavotos priekšlikumus, es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, kas paredz vienādu ienākuma nodokļa likmi kā lielajām, tā mazajām uzņēmējsabiedrībām. It sevišķi jāteic, ka liela netaisnība ir pret mazajām zemnieku saimniecībām. Tad nav ko brīnīties, ka 58 procenti no visām lauku saimniecībām… faktiski skaitās, ka tās neražo neko, jo tām ir jāmaksā 25 procentus liels ienākuma nodoklis. Bet, tiklīdz saimniecība pārtop par SIA, par lielu uzņēmumu, tai, kaut arī tā veic tos pašus darbus, ir jāmaksā 15 procentu. Mēs vienkārši esam aizmirsuši, ka visiem uzņēmējiem jādarbojas uz vienādiem nosacījumiem. Un varbūt tieši tas, ka netiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme mazajām saimniecībām, ir par iemeslu tam, ka tik daudz cilvēku izbrauc no Latvijas uz citām valstīm strādāt. Jo tā ir klaja netaisnība, un mazās saimniecības nespēj to nodokli samaksāt.

Šis likmes samazinājums attiektos, piemēram, arī uz amatnieku saimniecībām. Tas ir tikai saprotami, ka tām arī būtu jāmaksā tāpat kā visā valstī– nevis 25 procentus, bet 15 procentus liels ienākuma nodoklis. To mēs, šī Saeima, esam vēl parādā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai nākamā Saeima varētu rūpīgi izvērtēt visus ierosinājumus, kas iesniegti attiecībā uz likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un konstruktīvi strādāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 49, pret– nav, atturas– 35. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Imanta Kalniņa, Annas Seiles un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”. (No zāles dep. V.Orlovs: “Gulbja dziesma!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šis jau būs tāds smagāks balsojums. Protams, tas skars vairāk latviešu nacionālās intereses, bet nu nekā darīt, par tām visu laiku ir jādomā.

Tātad turpināsim savu ieceru īstenošanu. Tam visam jānotiek ir labdabīgā gaisotnē, mierīgi, bet pārliecinoši. Turpināsim veidot tādu sabiedrību, kurā latviešu valodai ir atbilstošā vieta, pelnītais gods un cieņa un kurā šeit no Saeimas tribīnes budžetu neviens nesauc par bjudžetu.

Tāpēc reizēm ir “jāpiegriež skrūvītes” tādiem, kuriem ir grūtāk ar saprašanu un kuriem reizēm patīk, ja viņus pamāca tā stingrāk. Sakarā ar to ir iesniegti attiecīgie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie grozījumi skar gan tos, kas slēdz darba līgumu ar darbinieku, kuram ir valsts valodas zināšanu apjoms tāds pavājš (skar tādā ziņā gan fiziskās personas, gan juridiskās personas), gan arī tos, kas valsts valodu nelieto savu pienākumu veikšanai vajadzīgajā apjomā; arī tādi reizēm ir jāpamāca ar dažāda veida sodīšanu, jo pēc tāda stingrāka soda cilvēks reizēm sāk vairāk domāt.

Bez tam īpaši ir jāpievērš uzmanība Valsts valodas centram. Mēs par maz dodam Valsts valodas centra pārstāvjiem pilnvaras dažādos jautājumos, un tā tas ir arī attiecībā uz tiesībām uzlikt sodus.

Un tāpēc mēs nolēmām Valsts valodas centra direktoram un viņa vietniekam dot iespēju uzlikt lielākus sodus par valsts valodas nelietošanu.

Tāpat neaizmirsām arī Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītāju un inspektorus, jo šis darbs ir ļoti atbildīgs. Diemžēl Latvijā pagaidām ir maza interese par to, kā jūtas inspektori. Šie cilvēki ir it kā nostumti malā, viņiem ir kaut kādas formālas pilnvaras, bet faktiski viņu darbs ir ļoti smags. Tas ir atbildīgs, bet diemžēl ļoti vāji apmaksāts.

Tātad arī tajā sadaļā, kas skar Valsts valodas centru un tā darbiniekus, ir jāievieš zināmas izmaiņas.

Nu, tā kā kolēģi te ir tādi patriotiski noskaņoti, mīl latviešu tautu un latviešu valodu, vajadzētu arī kopīgi padomāt par to, kā mūsu valodu nostiprināt, izmantojot mūsu visu iespējas, Saeimas deputātu iespējas. Jo, ja mēs šeit, Saeimā, izveidosim noteiktu sistēmu, kā aizstāvēt latviešu valodu, tad daudz nopietnāk pret to izturēsies arī visā valstī.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu! Novirzīsim to uz komisiju, un tad varēsim nedaudz paspriest par to, cik tad nu īsti lielam tam sodam ir jābūt!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 37, pret– 18, atturas– 29. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Silvas Bendrātes, Kārļa Šadurska, Jāņa Lagzdiņa, Roberta Jurķa, Lindas Mūrnieces un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 5.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas– pēc darba kārtības 24.punkta iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Repatriācijas likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 6, atturas– nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Sociālo hartu”” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Latvija ir ratificējusi Eiropas Sociālo hartu, taču ratificējusi tikai daļēji– tikai 10 pantus. Mūsu priekšlikuma būtība ir ratificēt Eiropas Sociālo hartu pilnā apmērā.

Es gribu jums atgādināt, kādi ir tie panti, ko mēs gribētu, lai mūsu valsts ratificē.

Tātad: tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, tiesības uz taisnīgu atalgojumu, bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību; tiesības uz arodapmācību, tiesības uz sociālo drošību, invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu; tiesības uz ienesīgu nodarbošanos citu līgumslēdzēju pušu teritorijā.

Godātie kolēģi! Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo pantu ir ierakstīta jūsu programmās. Tātad varbūt ir pienācis laiks Eiropas Sociālo hartu ratificēt pilnā apmērā.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 21, atturas– 40. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– 7. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu“Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Repatriācijas likumā””.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nav jau debates, ir runa par nodošanu vai nenodošanu kaut kam tālāk.

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, tas ir lēmuma projekts. Un lēmuma projektus nevienam nenodod, lēmuma projektus…

J.Dobelis.

Jā, jā, es to saprotu!

Sēdes vadītāja.

…pieņem Saeimā.

J.Dobelis.

Es izsaku savu viedokli un lūdzu ieklausīties manā viedoklī.

Tātad: es neuzskatu, ka te ir kaut kādas jēdzīgas debates iespējamas. Šis likumprojekts ir izskatīts gandrīz vai pilnīgi, un faktiski atliek trešajā lasījumā, nu, var teikt, tikai nogludināt visu to, kas ir iestrādāts.

Kāpēc gan tādas bailes un tāda nepatika, un nevēlēšanās šodien runāt par tik nopietnu likumprojektu kā “Grozījumi Repatriācijas likumā”? Es varu pateikt skaidri un gaiši, kāpēc. Tāpēc, ka ir bail parādīt savu liberālo, reizēm gļēvulīgo nostāju repatriācijas jautājumos. Jā, kārtējo reizi pirms vēlēšanām latviešu politiķi jeb, pareizāk sakot, latviski runājošie politiķi atceras, ka viņu galvenais vēlētājs ir latviešu tautības pilsonis. Un tāpēc ir šīs bailes, šī izvairīšanās runāt par ļoti nopietnu likumprojektu– par grozījumiem Repatriācijas likumā. Nu tagad ņemsim tik ārā no darba kārtības šo jautājumu un kaut kad vēlāk kaut kur runāsim par to!

Jā, protams, jebkura izvairīšanās, jebkura gļēvulība šodien var mums dārgi maksāt. Un tad mēs atkal un atkal atcerēsimies… Godīgums, atklātība, “caurspīdīgums” un vēl visādi citi skaisti vārdi ir te jādzird. Nu tad godīgi runāsim par repatriācijas jautājumu, lai kāds tas arī katram liktos! Runāsim par to šeit! Un arī tagad runāsim, ja jau esam tik tālu tikuši!

Man bija iespēja piedalīties komisijas sēdē, kurā izskatīja šos grozījumus. Un ko es konstatēju? Ka ir sajucis tas jēdziens vienam otram, ka nav skaidrs, kas tā repatriācija tāda ir, ka jēdzienu “repatriācija” sāk attiecināt tikai uz tiem, kas vēlas Latvijā atgriezties, bet galīgi nerunā par tiem, kuriem vajadzētu citā etniskajā dzimtenē atgriezties. Par tādiem jautājumiem komisija izvairījās runāt!

Nu, es teikšu tā: protams, te jau ir tā liekulības tāda… nu, pilnīgi skaidra liekulības izrāde– mīlēt vārdos, bet darbos darīt kaut ko tādu, kas pašiem ir izdevīgi. Un nu ir uzreiz radies šis ierosinājums… Tātad ir kaut kādas cerības vēl kaut ko, tā teikt, sagrābstīt pa stūriem.

Tā ka es tur neredzu nekādu jēgu– atteikties no nopietnām pārrunām par tik nopietnu jautājumu kā repatriācija. Tad nu runājiet skaidru valodu– nāciet un pasakiet, ka nav vairs šis jautājums mums interesants! Mēs vienkārši gribam to pastumt kaut kur tālāk, un tad kaut kā samuļļāsim… iemuļļāsim likumu, kuram faktiski jēgas nav gandrīz vairs nekādas. Repatriācijas fonda kā tāda nav, tas jau sen ir likvidēts. Tātad tā ir tikai tāda parunāšana.

Nevar taču nesaprast, ka tas ir svarīgs, valstiski svarīgs, jautājums Latvijā šodien– tieši tāpēc, ka mums ir nodarīta šī vēsturiskā netaisnība! Un mums ir jārēķinās ar to! Un tieši tāpēc mums būtu par tādām lietām jārunā.

“Nē, labāk nerunāsim! Gan jau kaut kur kaut kā… Atnāks kārtējā Eiropas direktīva, mēs paklanīsimies un kaut kā viņus pierunāsim.”

Tā ka es nevaru atbalstīt šādu lēmuma projektu un aicinu to neatbalstīt! Aicinu rīkoties tieši otrādi– aktīvi piedalīties diskusijās, lai mēs galu galā šeit valstiski pateiktu, kas tā repatriācija tāda ir. Godīgi un valstiski pateiktu, nevis domātu tā: “Ja mēs šodien par to runāsim, tad uz mums var šķībi paskatīties, bet pēc vēlēšanām… tad lai skatās, kā grib!” (No zāles: “Sodīt! Nošaut!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Atgādinu deputātiem Saeimas kārtības ruļļa 72.pantu: “Sēdi vada priekšsēdētājs vai viņa biedrs, un piezīmes vai domu apmaiņa par viņa rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujama, izņemot 66.pantā minētos gadījumus (par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu un par kārtību, kādā apspriežamā lieta ir tālāk virzāma). (No zāles: “Sodīt uz sešām sēdēm!”)

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 7, atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Mārtiņa Birkmaņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Mārtiņa Birkmaņa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ilonas Kalvānes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ilonas Kalvānes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Rozes Paegles iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Rozes Paegles iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ojāra Priedīša iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ojāra Priedīša iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Guntas Ozoliņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Guntas Ozoliņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ingrīdas Bites iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ingrīdas Bites iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Anitas Dzērves iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Anitas Dzērves iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Birutas Horunas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Birutas Horunas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Guntas Kusiņas iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Guntas Kusiņas iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 1, atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Santas Sondares iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Santas Sondares iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kārļa Šadurska, Viestura Šiliņa, Jura Dalbiņa, Antas Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu svītrot šīsdienas sēdes darba kārtības 39.punktu– likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad, lūdzu, veiksim balsojumu par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 7, atturas– nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6444.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis.

2.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Sokolovskis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Civilās aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Civilās aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Saņemti 15 priekšlikumi un izskatīti komisijas sēdē.

1.priekšlikums– iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

15.– iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likums “Civilās aizsardzības likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Latvijas Okupācijas muzeja likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Latvijas Okupācijas muzeja likums” (reģistrācijas numurs 1789). Trešais lasījums.

Kopumā ir saņemti pieci priekšlikumi.

1.– deputāta Buzajeva priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Negribējāt runāt par repatriāciju, nāksies runāt par okupāciju– tā sacīt, par repatriācijas pirmsākumu.

Atgādināšu, ka ilgi un pamatīgi ņēmāmies ap šā likuma projektu. Nu, paldies Dievam, esam tikuši tik tālu, ka šodien varam jau pieņemt šo likumu. Taču tagad atkal atgriežamies pie šā mūžsenā jautājuma, kas Latvijā joprojām ir ļoti mūsdienīgs. Vienam otram joprojām nav skaidrs, kas okupācija vispār ir un vai tāda šeit ir bijusi, un tieši tāpēc kā ar nazi griež nosaukums “Latvijas Okupācijas muzejs”, lai gan savulaik apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK panāca to, ka Latvijas Republikas kalendārā kā atceres diena ir iekļauts 17.jūnijs un skaidri ir rakstīts– “Latvijas Republikas okupācijas diena”. Gribat atgādināt tos pseidovēsturniekus– bija tāda īpatnēja komisija–, kas bija iecerējuši svītrot šo dienu no atceres dienu skaita? Paldies Dievam, nobijās no pretdarbības un pagaidām atstāja šo dienu. Gan jau meklēs atkal iespēju no jauna pie tās ķerties klāt.

Tagad mēs skaidri redzam tos cilvēkus, kuri, protams, jebkurā gadījumā izvairīsies no vārda “okupācija”– tieši tāpat kā lielkrieviski, šovinistiski domājošā kaimiņvalsts– un tāpēc vēlēsies padarīt šo likumu bālu un vārgu un izsvītrot no tā visu to, kas tur ir nopietns.

Tieši tāpēc ir jārunā par šiem priekšlikumiem, lai gan nešaubos, ka Saeimas vairākums noraidīs šādus priekšlikumus. Tagad ir apmēram tas pats, kas bija tad, kad bija balsojums par tiem priekšlikumiem, kas bija iesniegti par Repatriācijas likumu. Tieši tas pats tas ir! Tikai nu šeit ir tā, ka tik atklāta pretdarbība vienkārši nav iespējama.

Priekšlikuma būtība ir ārkārtīgi skaidra, labi saprotama: izņemt ārā no šā likuma visu to, kas to padara ietekmīgu. Izņemt ārā to, ka Latvijas Okupācijas muzejam varētu būt nopietnas attiecības ar valsts un pašvaldību institūcijām. Tiešām uzsveru to, ka tas ir kopīgs darbs, kas ir jāveic valsts un pašvaldību institūcijām un tik nopietnam muzejam, kāds ir Latvijas Okupācijas muzejs. Un tieši tāpēc, protams, attiecīgais deputāts rīkojas atbilstoši savām interesēm un atbilstoši tam baram, uz kura balsīm viņš cer. Jo tas, ko viņi ir iecerējuši, šeit turpināsies, šī darbība būs mūžīga, un velti ir naivi runāt kaut kādos
svešvārdos– par kaut kādām integrācijām un savstarpēju saprašanos. Nē! Šeit būs cīņa (ceru, ka garīga)! Visu laiku tā šeit būs. Un katrā likumā, kur varēs kaut ko iespraust vai izvilkt ārā, centīsies to darīt. Un nedod Dievs, ja kāds mūsu politiķis kaut kādu valdības ieceru dēļ pakāpsies atkal uz to pusi, uz kuru nevajag pakāpties (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nost ar nodevējiem!”), kā tas jau ir noticis, pieņemot Izglītības likumu un Valsts valodas likumu!

Tā ka, kā teica deputāts Ābiķis, nost ar nodevējiem!

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Buzik, beidz!”; dep. J.Dobelis: “Buziks!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie likumdevēji! Dievs ir mans liecinieks: es biju piedāvājis 7.oktobri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Latvijas Okupācijas muzeja likums”. Es neesmu vainīgs. Jūs paši divas dienas pirms vēlēšanām vēlaties uzklausīt visu, ko es domāju par okupāciju.

Šis un nākamie mani priekšlikumi ir ārkārtīgi vienkārši: atstāt Latvijas Okupācijas muzeju bez valsts finansējuma. Un tas ir taisnīgi. Lai jau vieni dibina Okupācijas muzeju, bet citi– teiksim, Krievu tautas pasaku muzeju! Pēdējā arī atrastos vieta gan trīsgalvainajam drakonam Zmejam Goriničam, gan ļaunprātīgajai raganai Babai Jagai, gan spēkavīram Iļjam Muromietim, kurš atnāks un visus atbrīvos.

Izvirzīdams argumentu par savu priekšlikumu, esmu gatavs paziņot, ka okupācija ir tieši saistīta ar valsts finansēm. Ja par nodokļu maksātāju naudu uz katra soļa neizkliegtu vārdu “okupācija”, tad neviena valsts mantas zagļu un tautsaimniecības postītāju kompānija Saeimā ilgi nesēdētu. Šogad beidzot mēs esam sasnieguši to iekšzemes kopprodukta līmeni, kāds bija pēdējā okupācijas gadā– 1990.gadā. Lūk, arī visi jūsu sasniegumi, dāmas un kungi! Bet kur ir palikusi bezmaksas izglītība un bezmaksas medicīna? Kur ir palikusi maksa par braukšanu tramvajā– trīs kapeikas? Un kur komunālie maksājumi– 20 rubļu apmērā mēnesī? Kur ir palicis tas viss, kas bija 1990.gadā? Jo budžeta ienākumu līmenis, kā zināms, ir palicis tas pats, palicis pat Okupācijas muzeja finansējumam. Jūs nespējat atbildēt uz šo vienkāršo jautājumu. Trūkst argumentu.

Kamēr jūs nespējat atbildēt uz šo jautājumu, jums nav ko darīt nedz Saeimā, nedz valdībā. Būtu lietderīgāk, ja jūs savāktu savas priekšvēlēšanu programmas un uzkārtu tās uz nagliņas Saeimas tualetē.

Es esmu pārliecināts, ka ikviens vēlētājs ar savu kabatu izjūt tos fantastiskos sasniegumus valsts attīstībā, kuri līdzinās latviešu un krievu tautas pasakām.

Es ceru, ka daudzgalvainais okupācijas drakons vairs nespēs iebaidīt vēlētājus un viņi ar savu balsošanu padzīs no Saeimas visus tos brāļus laupītājus, kuri prot svilpt, tikai ozolā sēdēdami. Jūsu izvēle– tā ir kreisā alternatīva, jūsu izvēle– tas ir viens likums, viena taisnība visiem.

Aicinu balsot par manis iesniegto 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka deputātam Buzajevam nav svēta Latvija un latviešu tautas piemiņa. Bet ne jau par to ir runa šajā priekšlikumā.

Kāpēc šis priekšlikums būtu jānoraida?

Kā mēs zinām, Latvijas Okupācijas muzejs ir privāts muzejs, jo šāds statuss muzejam ļauj piesaistīt ziedotāju līdzekļus daudz veiksmīgāk nekā tad, ja tas būtu valsts vai pašvaldību muzejs. Un tieši šā iemesla dēļ ir nepieciešams, lai speciāls likums regulētu valsts un pašvaldību institūciju attiecības ar muzeja darbību. Tā kā tas ir privāts muzejs, ir nepieciešams speciāls likums, lai šo privāto muzeju atbalstītu arī valsts un pašvaldības.

Ja mēs atbalstītu deputātu Buzajevu, tad faktiski šo likumu varētu izsviest atkritumu kastē. (No zāles dep. V.Buzajevs: “Pareizi!”)

Tā ka, protams, šis priekšlikums ir jānoraida.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16,
pret– 67, atturas– nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

2.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tas priekšlikums nu jau arvien skaidrāk parāda to lietas būtību. Te ir pamatjautājums– attieksme pret okupāciju, vai šīs okupācijas atspoguļošana ir valsts uzdevums vai nav? Ja tas ir valsts uzdevums, tad, neapšaubāmi, valsts budžetā ir jāparedz zināmas dotācijas muzeja darbībai. Nevar noliegt mecenātismu un ziedojumus (par to nav runa, tas ir kaut kas pilnīgi atsevišķs).

Taču, ja cilvēks (un tomēr cilvēks!) ierosina vispār izsvītrot tādu pantu, kurā ir paredzēta muzeja finansēšana un valsts budžeta dotācijas izlietojums, tad jājautā– par ko ir runa? Tātad pārvērtīsim muzeju par kaut ko sīku, neievērojamu? Bija jau te tādi centieni. Arī Rīgas Domē darbojas dažādi “malači”, kas Latvijas Okupācijas muzeju vispār gribēja pārvietot no centra kaut kur uz nomali, piedāvādami vienu variantu dumjāku par otru. Ka tikai tiek vaļā no tā muzeja, ka tikai tiek vaļā no tā vārda, un tad dzīvos tālāk un domās, kas notiks!

Ja mēs netiksim galā ar to, kas ir bijis, ja mēs nepratīsim vairāk vai mazāk pārliecināt gan Latvijas, gan starptautisko sabiedrību par to, ka pagātnē notikušais ļoti spēcīgi ietekmē to, kas notiek šodien Latvijā, tad nekas labs mūs negaida. Būs savstarpēja stumdīšanās un grūstīšanās, diemžēl… Tie tur ir skaidri sapratuši… Viņiem ir tik un tik laikrakstu, tik un tik organizāciju (tas faktiski ir viens un tas pats)... Tā izkārtnes dēļ nodibina vairākas, bet faktiski darbojas kopīgi– saskaņoti un saliedēti. Un priekšplānā iznāk daži runātāji, un pārējie vienkārši klusi un mierīgi viņus atbalsta.

Un tāpēc šādos gadījumos ir jāsniedz informācija, ir jāparāda savs viedoklis.

Tie nav, tā teikt, ierindas priekšlikumi. Tā ir okupantu iepotētā ideoloģija: “Neko nerunāsim, neko neatcerēsimies!” Atcerēsimies, kā izturējās sākumā PSRS un izturas pēdējos gados, tagad, Krievija pret visu to, kas ir saistīts ar okupantu nodarīto! Atcerēsimies, kā slēpa savas zvērības, kas tika nodarītas Katiņas mežā, slepkavojot tūkstošiem poļu virsnieku un inteliģenci! Centās uzvelt vainu vāciešiem, kamēr beidzot, piespiesti pie sienas, atzinās. Jā, nebija vairs kur sprukt.

Un tā gabaliņu pa gabaliņam atzīstas. Atzīstas, ka 1956.gadā ir slepkavojuši Ungārijā. Atzīstas, ka 1968.gadā ir slepkavojuši Čehoslovākijā. Pagaidām, tā teikt, vēl ar gariem zobiem skatās uz savām slepkavībām Baltijas valstīs, to skaitā arī Latvijā.

Un tāpēc, lai ik dienu bāztu ģīmī viņiem šo patiesību, ir nepieciešams spēcīgs muzejs. Ir nepieciešams kārtīgs valsts atbalsts šādam muzejam. Šā muzeja ekspozīcija ir stingri jāpaplašina.

Un tieši tāpēc ir nepieciešams katru gadu nopietni skatīties uz valsts budžetu un nopietni apsvērt, kādu daļu no valsts budžeta veltīt Latvijas Okupācijas muzeja darbībai.

Varat jūs te čiepstēt, varat bļaustīties, nekur jūs nepaliksiet! Nekas jums te nesanāks, ja mēs vienoti būsim pamatjautājumos. Ja mums būs vienota nopietna attieksme pret Latvijas vēsturi, pret Latvijas vēsturisko patiesību, nevis cenšanās aizmiglot cilvēkiem prātus un nestāstīt to, kas viņiem būtu jāzina.

Protams, priekšlikums ir noraidāms. Taču par šādiem priekšlikumiem ir jārunā un skaidri ir jāpasaka, ko mēs par tiem domājam.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pats par sevi saprotams, ka valsts budžets ir jāizveido tādām lietām kā dokumentu iepirkšana, muzeja krājumu izpēte, uzturēšana, apdrošināšana, ugunsdrošība un tā tālāk.

Taču ir šajā likumā viena sadaļa, kurai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, un tā ir par starptautisko sadarbību. Vai šī starptautiskā sadarbība ir iespējama bez valsts finansējuma un dotācijām, bez valsts budžeta līdzdalības? Acīmredzot– ne. Jo mums ir jābūt arī kritiskiem, jāpasaka, ka šī starptautiskā sadarbība nav bijusi pietiekama.

Lūk, tikai viens piemērs, godājamie deputāti. Kāpēc Austrijas gadījumā, tas ir, pēc 1938.gada anšlusa, starptautiskās organizācijas un lielvalstis, to skaitā arī Padomju Savienība, Amerikas Savienotās Valstis, Anglija un Francija, nolēma, ka viss, kas ir noticis pēc 1938.gada anšlusa, nerada nekādas tiesiskās sekas?
Neviens (es uzsveru– neviens!), kas iebrauca Austrijā no 1938.gada līdz 1945.gadam, nevarēja kļūt par Austrijas pilsoni, nebija spēkā nekādas robežu izmaiņas un nekādas īpašuma izmaiņas. Kāpēc mums, Latvijai, mūsu gadījumā teica, ka mums šie jautājumi jāatrisina sarunu ceļā ar Padomju Savienību, ar Krieviju? (Tas ir apmēram tā kā saruna starp kaķi un peli, kurā kaķis ar peli vienojas, ka kaķis ēdīs peles tikai sešas dienas nedēļā.) Tāpēc, ka šeit, kā to visprecīzāk starptautisko tiesību speciālists Lēbers pateica, parādījās lielvalstu liekulība vispretīgākajā formā. Vāciju visi sodīja, jo Vācija bija sakauta. Katrs bija gatavs iespert vāciešiem– gan amerikāņi, gan krievi, gan briti. Krievijas gadījumā, saprotiet, kurš gan bojās attiecības ar Gorbačovu? Viņš taču sāka “perestroiku”. Nu, un kā tad bez Jeļcina? Bez Jeļcina taču Krievijā iestātos haoss. Nu lai taču cilvēks iedzer šņabīti, padiriģē orķestri, uzdejo! Galvenais ir tas: lai tikai saglabājas šī draudzība ar Rietumiem! Nu, un pret Putinu vēl jo mazāk kādam ir vēlme kaut ko teikt. Jo, saprotiet, energoresursi tur ir Eiropas Savienībai, gāze, nafta… “Nu tad esiet tik labas, mazās Baltijas valstis,– nemēģiniet atsaukties uz Austrijas piemēru un risiniet visas attiecības ar okupantiem pašas!” (No zāles: “Par lietu runā! Par tēmu runā!”) Tāda panika no kreiso puses ir tāpēc, ka ir bail, ka šis Okupācijas muzejs izvietos savā ekspozīcijā tādu pašu dokumentāciju kā Austrijā, izplatīs Austrijas pieredzi un izskaidros gan Amerikas Savienotajām Valstīm, gan Eiropas Savienībai, ka nav starp Austriju un mums nekādas atšķirības un ka šeit nav nekādu nepilsoņu. Ka šeit tie visi ir PSRS pilsoņi, kas tātad pēc tam nav nokārtojuši savas attiecības ar Krieviju un negrib atsaukties prezidenta Putina aicinājumam braukt mājās. (No zāles: “Par ko viņš tur runā?”) Ignorē Putina aicinājumu, 22.jūnija dekrētu, ņirgājas par kaimiņvalsti, izzobo blakusvalsts prezidentu. Absolūti ignorē visas šīs lietas! Tāpēc es domāju, ka mums nekādā ziņā nav jāatbalsta šie priekšlikumi. Savukārt Latvijas Okupācijas muzejam vajadzētu vairāk salīdzināt Austrijas piemēru ar Latvijas piemēru. Jo okupācija Latvijā bija daudz briesmīgāka un noziegumi bija daudz lielāki.

Un beigās es gribētu teikt, kāda ir atšķirība starp fašisma noziegumiem un komunistu noziegumiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nekāda!”)Atšķirība ir tā, ka komunistu noziegumi ir daudz bīstamāki, jo šīs idejas ir dzīvas joprojām un tiek šeit kultivētas.

Tā ka aicinu noraidīt! Paldies par uzmanību. (No zāles: “Viņš nerunāja par tēmu! Demagogs!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Buzik!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Par līdzekļiem un muzeja ekspozīciju.

Es nepiekrītu Kiršteina kungam, ka starptautiskās attiecības var attīstīt tikai par valsts līdzekļiem. Jo, teiksim, mēs par savas partijas līdzekļiem izplatījām grāmatu “Pēdējie augstākās varas gūstekņi”, kur ir 30 intervijas ar nepilsoņiem, kuri ir piedzimuši Latvijā, bet kuriem tomēr nav politisko tiesību.

Par ekspozīciju. Es varētu piekrist, ka varbūt valsts finansējumu varētu dot šim muzejam, ja tur būtu arī ekspozīcijas par dažiem Lāčiem un Bērziņiem, kuri izveidoja… un ļoti aktīvi strādāja čekā, sadarbojās tieši ar Krieviju. Un, teiksim, arī ekspozīcija par vienu no maniem radiem– par pareizticīgo garīdznieku ar četriem nepilngadīgiem bērniem–, kurus no mājām izlika latviešu strēlnieki, lai izmantotu tās par savu štābu. Lai šī ekspozīcija papildinās!

Taču, tā kā šobrīd tomēr tikai daļa no nodokļu maksātāju viedokļa ir atspoguļota šā muzeja sienās, es tomēr aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Lai šo muzeju finansē okupācijas fani uz sava rēķina!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te jau ir šā likuma sāls: tautas vēsturiskās atmiņas kopšana nav tikai atsevišķu entuziastu pienākums. Tas ir visas mūsu tautas pienākums. Tas ir valsts institūciju pienākums, tas ir pašvaldību institūciju pienākums, un tas ir visu nodokļu maksātāju pienākums. Arī jūsu, Buzajeva kunga, pienākums, jo maksājat nodokļus.

Un tieši tāpēc mēs nedrīkstam Buzajeva priekšlikumu atbalstīt. Latvijas Okupācijas muzejs ir tik svarīgs muzejs, ka par to ir jāmaksā visiem valsts nodokļu maksātājiem, jo tā ir svēta lieta. Un arī jums, Buzajeva kungs, būs par to jāmaksā!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma. Tā tas ir pieņemts visās tiesiskās un demokrātiskās valstīs, arī Latvijā. Mūsu prokuratūras iestādes cenšas vajāt tos, kuri ir izdarījuši noziegumus pret cilvēci. Visā pasaulē noziegumus pret cilvēci pasludina par visļaunāko noziegumu veidu. Tieši tāpēc šiem noziegumiem nav noilguma.

Mani izbrīna PCTVL tumsonība un aprobežotība, un nezināšana par to, kas notiek pasaulē, izvērtējot šos noziegumus. Nezināšana par to, ka Vašingtonā ir Holokausta muzejs; nezināšana par to, ka Erevānā ir Genocīda muzejs; nezināšana par to, ka Dienvidāfrikā ir Aparteīda muzejs. Un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl.

Tāpēc es aicinu šos kolēģus vienkārši vairāk lasīt grāmatas un mazāk nākt šeit tribīnē.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vakar man izdevās apmeklēt Latvijas Okupācijas muzeju. Ko es tur ieraudzīju? Maza grāmatiņa, gadagrāmata, maksā sešus latus. Cilvēki tur taču nodarbojas ar komerciju! Es pats esmu izdevējs un zinu, ka nodrukāt šādu grāmatu izmaksā ne vairāk par diviem latiem. Viņi tur pelna. Tā ir vienkārši laba “sile”– Latvijas Okupācijas muzejs.

Tagad viņi grib uztaisīt jaunu ēku (pēc Birkerta projekta arī), no valsts budžeta paņemt kādu miljonu vai divus miljonus, un tā tālāk. Man liekas, ka tas… tā ir vienkārši tāda kā latviešu Disnejlenda. Ziniet, katrai valstij ir savs nacionālais zīmols. Un Latvijas Okupācijas muzejs ir pārtapis par tādu savdabīgu Latvijas zīmolu kā pelēkie zirņi vai skābputra. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Ko tu tur muldi?”)

Man liekas, ka turp dodas pārsvarā tikai japāņu tūristi. Neviens krievu jauneklis, teiksim tā, nebūs tāds idiots, lai, teiksim, no Juglas vai no Purvciema brauktu apmeklēt šo muzeju. Protams, pārsvarā tas viss ir atrakcija, un… (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Cūka tu esi! Cūka!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Izsaucieniem no zāles arī ir jābūt saskaņā ar Kārtības rulli un ievērojot ētiku!

N.Kabanovs.

…un man liekas, ka nevajag dot nevienu santīmu šim muzejam! Lai cilvēki paši, teiksim tā, naudu samet un rīko, ko viņi grib. Taču visvairāk šis muzejs man atgādina muzeju, kas atrodas pie Lohnesa ezera un ir veltīts Lohnesa briesmonim. (Starpsaucieni no zāles.) Situācija ir tāda, ka abi muzeji ir veltīti tam, kā nav un nebija.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu jūs redzat, kā tie ģīmji pamazām lien ārā. Protams, ja cilvēks nav spējīgs atšķirt karogu no vienkārša auduma un viņš ir spējīgs savu ne visai tīro ģīmi slaucīt karogā, tad ko jūs brīnāties par tādu cilvēku? Viņš vienkārši vienmēr būs tāds. Ir jāatgādina tas, ko es jums jau pirmīt teicu: šie cilvēki nemainīsies, viņi neatzīs neko no tā, kas latviešu tautai ir nozīmīgs un svēts. Viņi ir latviešu tautas ienaidnieki, nekas cits! Un ar to jums ir jārēķinās. Ar to jums vienmēr šeit ir jārēķinās! Šie cilvēki grib sagrābt varu, šie cilvēki grib pārtaisīt Latviju par Krievijas provinci ar nosaukumu “Latvija”, bet ar krievu valsts valodu kā valsts valodu. Kad jūs to beidzot sapratīsiet? Kad saziņas līdzekļi, kas raksta latviešu valodā, sapratīs, ka latviešiem ir kaut kas kopīgs, liels? Un tikai tad var runāt par atšķirībām. Nevis otrādi. Diemžēl!

Labi ir, ka viņi te sēž. Daži, ne pārāk daudz... Viņi vismaz pasaka to, ko daudzi no viņiem iekšēji domā, citiem ir vienkārši bail to pateikt. Lūk! Ļoti labi! Vēl jo vairāk nostiprinās mana pārliecība, ka visādu svešvārdu, tādu kā, piemēram, “integrācija” lietošana ir smieklīga. Tāda lieta vispār Latvijā nav un nebūs. Ir runa par to, kurš kuru, un ne par ko citu!

Un tāpēc tādam muzejam ir jābūt, un tam jāsaņem dotācijas no valsts budžeta.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Buzik, ej mājās!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie ir tikai tukši vārdi, ka mēs esot it kā valsts ienaidnieki. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka tas pasargātu valsts naudu un cīnītos pret iespējamo korupciju. Un ne vairāk! Un, kad katrā stūrī kliedz: “Okupācija, okupācija!”–, tas tātad ir tikai ar vienīgu mērķi– kaut ko nozagt. Tas ir skaidrs no visas šīs diskusijas. Un sakarā ar to ir mans priekšlikums.

Es vēlreiz lūdzu to atbalstīt! Un pēc tam pārbaudiet, kas ir “par” valsts naudas nozagšanu un korupciju šajā privātiestādē!

Lūdzu, pārbaudiet balsošanas rezultātus!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Mēs te no iepriekšējām runām varam ļoti skaidri redzēt, cik dziļi Latvijas vēsture iespaido visu cilvēku emocijas. Šis temats, kā vienmēr, atkal atplēš rētas un rada dziļas emocijas.

Bez šaubām, šie jautājumi, ļoti daudzi, cilvēkiem ļoti sāp; tie ir ļoti dziļi jautājumi mūsu, latviešu, psihei. Es domāju, mēs visi apzināmies, ka šo sarežģīto vēsturi vajag atšķetināt. Un šajā ziņā Latvijas Okupācijas muzejs mums ir ļoti, ļoti vērtīgs muzejs.

Tas šīs trīs okupācijas, kuras latviešu tauta ir pārdzīvojusi (1940.gadā– komunistisko okupāciju, 1941.gadā– nacistiskās Vācijas okupāciju, 1944. un 1945.gadā– komunistisko okupāciju), atspoguļo ļoti objektīvi.

Es domāju, ka muzejs kā tāds kļūst arvien pazīstamāks. Muzeja darbinieki mums stāsta, ka to apmeklē arvien vairāk tūristu, arvien vairāk skolasbērnu. Tā apmeklējums tiek iekļauts to ārvalstu viesu oficiālo vizīšu darba kārtībā, kuri ierodas šeit, Saeimā.

Un šo mūsu vēstures skaidrošanas darbu ir nepieciešams turpināt. Muzejs ir paredzējis savu ēku paplašināt, lai varētu labāk atspoguļot mūsu vēsturi un izstādīt visus tos eksponātus, kas pašlaik atrodas dažādās noliktavās, un es nešaubos, ka nākotnē tas arvien labāk atspoguļos mūsu vēsturi.

Šā priekšlikuma mērķis ir “nogriezt” valsts budžeta finansējumu Latvijas Okupācijas muzejam. Tas būtu ļoti nevēlami, jo, lai gan ir taisnība, ka aizgājušajos gados muzejs ir saņēmis daudz privātu ziedojumu (tas, kā te jau tika minēts, ir privāts muzejs), bez šaubām, šis darbs ir mūsu visu darbs, un tas ir jāatbalsta no valsts budžeta.

Es tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu un, kā ir paredzēts, Latvijas Okupācijas muzeju un šo nopietno vēstures skaidrošanas darbu turpināt atbalstīt no valsts budžeta.

Es aicinu: slēgsim šīs neauglīgās debates un noraidīsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Man rada izbrīnu tieši “tēvzemiešu” tumsonība: viņi nevar saprast, ka nevar iet uz priekšu ar atpakaļ pagrieztu galvu.

Es esmu pārliecināts– un par to es esmu runājis ne vienu vien reizi–, ka “tēvzemieši” ir pirmām kārtām latviešu tautas ienaidnieki vēsturiskajā perspektīvā un tikai pēc tam– citu tautu ienaidnieki.

Buzajeva kunga priekšlikums bija (No zāles dep. J.Dobelis: “Idiotisks!”) konkrēts– neiztērēt budžeta naudu privātajam muzejam. Kā jums ir zināms, Latvijā varētu būt– un varbūt pat ir– privāts leļļu muzejs, privāts motoru muzejs un tā tālāk. Diemžēl mēs esam pati nabagākā valsts Eiropas Savienībā, un naudiņa mums ir nepieciešama pensijām. (Vai jūs nezināt, kā dzīvo arī latviešu vecenītes? Kā dzīvo arī latviešu invalīdi?) Un ir vajadzīga arī bērnu mācīšanai un ārstēšanai. Es zinu daudzas ģimenes, kam nav līdzekļu, lai bērnam veiktu operāciju. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Demagoģija!”) Viss pie mums maksā dārgi. Un tāpēc mums vajadzētu rīkoties ar līdzekļiem ekonomiski, ekonomiski un vēlreiz ekonomiski! (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Atsakies no savas algas.”)

Par okupāciju. Jūs nevarat uzlikt uz galda starpnāciju organizācijas dokumentu– rezolūciju par to, ka 1940.gadā PSRS okupēja Latviju. Jūs labāk nekā es zināt, ka bija attiecīgs līgums. Jūs zināt, ka nebija, paldies Dievam, kaujas. Jūs zināt, ka Ulmanis teica, ka viņš paliek savā vietā, un ka pārējai tautai viņš lika palikt savējā. Un tā tālāk, un tā joprojām. Kā jūs sakāt, tā bija okupācija. Es uzskatu, ka bija inkorporācija, daļa tautas to gribēja, liela daļa tautas to negribēja (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kauns!”), tas ir skaidrs. Bet, ja bija okupācija, tad rodas jautājums (es arī to jums esmu uzdevis daudzas reizes): ja jau jūs pateicāt “A”, kāpēc jūs nepasakāt arī “B”? Vai ir bijusi tiesa kolaborantiem, arī tiem, kuri sēž šinī zālē? Jūs liekuļojāt vakar un liekuļojat arī šodien. Un desmit, divdesmit… daudzi no jums skrēja uz šo tribīni tieši tādēļ, lai pirms vēlēšanām kārtējo reizi atgādinātu par sevi.

Jūs nemīlat Latvijas tautu, jūs necienāt Latvijas tautu! Jūs diemžēl– diemžēl!– nerūpējaties par to, lai cilvēki dzīvotu labāk. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Demagoģija!”) Citādi jūs tagad neceltu tos “Trīs brāļus”. Tomēr bez bibliotēkas var iztikt, bet, ja cilvēkam nav naudas maizei, zālēm, iztikt nevar.

Es iesaku atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu. (No zāles: “Par okupāciju runā!”)

Paldies! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kauns, Jakov, kauns!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šodien Saeima lielā vienprātībā nodeva izskatīšanai jaunu likumprojektu, ko sagatavojis Ministru kabinets. Tas paredz nevalstiskai organizācijai, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, nodot nekustamo īpašumu bez atlīdzības lietošanā. Atkārtoju– nevalstiskai organizācijai! Šobrīd mēs runājam par Latvijas Okupācijas muzeju, kas atspoguļo visas Latvijas iedzīvotāju ciešanas okupācijas laikā. Latvijas Okupācijas muzejs nešķiro pēc tautībām cilvēkus, par kuriem tas raksta un vāc materiālus, un nešķiro vēsturi pēc tautībām.

Es uzskatu par ārkārtīgi lielu bezkaunību no PCTVL puses to, ka viņi ebrejus atbalsta, bet pret latviešiem izrāda atklātu naidu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot (No zāles dep. J.Dobelis: “Nost ar sivēniem!”) par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. (No zāles: “Brauc uz Ukrainu!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 72, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi, es atļaujos jums atgādināt Kārtības ruļļa 74.pantu, kas noteic, ka deputātiem nav atļauts lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucēt kārtību sēdes laikā. Tāpēc es aizrādu visiem deputātiem, kas to dara.

Lūdzu, turpināsim likumprojekta izskatīšanu!

A.Ziedone-Kantāne.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Vai jums pietiks ar trim minūtēm? (No zāles dep. A.Kiršteins: “Nē!”) Nē.

Cienījamie kolēģi, tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar savām reģistrācijas kartēm.

Cienījamie kolēģi, atļaujiet visu vārdā šodien pusapaļā jubilejā sveikt deputātu Jāni Strazdiņu, kuram šī jubileja bija 29.septembrī. (Aplausi.)

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātam Viesturam Šiliņam.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie deputāti! Veselības aizsardzības apakškomisijas sēde apakškomisijas telpās tūlīt. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Aicinu Ārlietu komisijas deputātus uz sēdi šajā pārtraukumā!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē un īsu sēdi. Lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Boriss Cilevičs, Anatolijs Mackevičs, Pāvels Maksimovs, Jānis Reirs, Māris Krastiņš un Pēteris Tabūns.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātam Aleksandram Kiršteinam ir kas sakāms? Nē.

Tad, cienījamie kolēģi, tiekamies zālē pulksten 11.00. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi un atsākam debates.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es tomēr aicinu neatbalstīt šo komisijas atbalstīto priekšlikumu, jo latviešu valodā ir ļoti liela atšķirība starp vārdiem “nodrošināt” un “veicināt”. Ja mums jāsarīko kāda starptautiska izstāde, kura izmaksā, piemēram, 100 tūkstošus latu, tad vārds “nodrošināt” nozīmē, ka šie 100 tūkstoši latu ir jādabū. Ja mēs vārdu “nodrošināt” nomainām ar vārdu “veicināt”, tad varam arī piešķirt piecus, septiņus, 15 vai 500 latus.

Varbūt es maldos. Ja mēs nerunāšot par okupācijas sekām, tad varbūt krējums būšot treknāks, kā mums daži stāsta. Taču es noklausījos ar lielu uzmanību Plinera kungu un sapratu, ka pat Saeimas deputātiem ir milzīgas problēmas ar vēsturi. Un tāpēc Latvijas Okupācijas muzejs ir vajadzīgs.

Plinera kungs atsaucās uz Maskavā 1939.gada 5.oktobrī parakstīto līgumu starp Padomju Savienību un Latviju. Es šo līgumu šeit nokopēju. Līgums ir ļoti labs, uz to atsaucas prezidents Putins (protams, PCTVL nevar neatsaukties, ja Putins atsaucas). Līgums saucas “Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību”.

Un kas tad, Plinera kungs, šeit rakstīts? Skaistas lietas.

Te ir teikts, ka līgums ir noslēgts, lai attīstītu 1920.gada Miera līguma draudzīgās attiecības, kuras pamatojas uz otras puses valstiskās neatkarības atzīšanu. Un tālāk– es neticu pats savām acīm!– te ir pateikts kaut kas vēl jaukāks: tas, ka šī pakta īstenošana dzīvē nekādā ziņā neaizskar līdzējpušu suverēnās tiesības, valsts iekārtu, saimniecisko un sociālo sistēmu un militāro rīcību.

Un tāpēc man ir jautājums Plinera kungam (varbūt es kaut ko neesmu sapratis): “Vai lata nomaiņa ar rubli neaizskāra valsts ekonomisko iekārtu? Vai saimnieciskās dzīves sagraušana, saimnieku deportēšana uz Sibīriju un kolhozu nodibināšana neaizskāra saimnieciskās dzīves iekārtu? Vai Ministru kabineta, Ministru prezidenta arests un nomaiņa ar tautas komisāriem neaizskāra valsts iekārtu? Vai varbūt jūs uzskatāt, ka tādā veidā tika nodrošināta šā līguma izpilde un ka tā mums ir jāievēro starptautiskās tiesības?”

Es domāju, godājamie kolēģi, varbūt mēs kaut ko neesam sapratuši. Varbūt tiešām okupācijas sekas ir novērstas un vispār okupācija ir beigusies? Plinera kungs, vai Abrenē jau ir atjaunota latviešu vidusskola, kas tur bija? Vai Gauru, Kacēnu un Purmales pagasts jau saņem Eiropas Savienības subsīdijas? Vai no Abrenes ir izvesta Krievijas karaspēka daļa? Vai varbūt es maldos? Varbūt okupācija turpinās? Nu, ja tā turpinās, tad– piedodiet!– mums tomēr te vēl ir jāatstāj vārds “nodrošināšana”. Nu nebūsim tik mīksti!

Veicināsim, jā, tad, kad visas šīs lietas būs atrisinātas. Un, tā kā Plinera kungs kopā ar prezidentu Putinu ciena šos starp­tautiskos līgumus, viņi taču mums palīdzēs šos jautājumus atrisināt. Tad mēs arī nomainīsim šo vārdu– “nodrošināšana”.

Un tāpēc es domāju, ka mums tomēr ir jāpaliek pie vecās redakcijas. Summas nav lielas. Ja jau mēs varam būvēt gan bibliotēkas, gan koncertzāles par simtiem miljonu latu, tad es domāju, daži simti tūkstoši latu Latvijas Okupācijas muzejam, lai izskaidrotu šo starptautisko situāciju, nāks tikai par labu.

Un pēdējais. Ja mēs saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ierosināsim nobalsošanu par šo jautājumu– par okupētās Latvijas teritorijas daļu– un tautas vairākums, piemēram, piekritīs šo teritoriju atdot, vai tad būs okupācijas sekas likvidētas? Vai Latvijā nebija pusmiljons iedzīvotāju, kuri skrēja tajā 3.martā balsot pret Latvijas neatkarību, godājamie kolēģi? Vai šie paši 500 tūkstoši 17.martā neaizskrēja Gorbačova referendumā balsot par PSRS saglabāšanu? Vai varbūt es maldos? Un, kad es skatu rezultātus, kādi bija balsojumā par NATO, es atkal redzu šo pašu skaitli. Kas tā par mistisku kopienu, kas veidojas?

Ziniet, kas mani visvairāk pārsteidz? Es arvien biežāk dzirdu, ka neesot latviešu tautas un Latvijas, bet esot kaut kāda latviešu kopiena, kura nu kopā ar PCTVL– otru kopienu– sēdīšoties pie sarunu galda un apspriedīšot, kā nu šīm kopienām sadalīt šeit īpašumus– zemi, teritoriju. Es tomēr kartē neatrodu šai mistiskajai kopienai teritoriju. Es paskatos uz Šveici, es redzu kantonus: vāciski runājošajiem redzu savu zemi, franciski runājošajiem– savu, ar savām varas iestādēm. Es paskatos Beļģijas kartē un redzu Valoniju, redzu Flandriju. Taču Latvijā es neredzu šādu kopienu un tās teritoriju.

Un tagad es dzirdu, ka… var būt, ka Latgalē dibināsim autonomiju pēkšņi. Redziet, Kremlis ir pasviedis ideju: mēs varētu varbūt to kopienu taisīt, to kopienu kaut kur Latgalē veidot…

Nē! Kamēr šīs provokācijas nebeidzas, godājamie deputāti, atstājiet te vārdu “nodrošināšana”, nekādu veicināšanu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Uldis Briedis. Nē? Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Leopold, pasaki!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Varu piekrist Kiršteina kunga teiktajam. Es arī aicinu noraidīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Latvijas Okupācijas muzejs ir izdarījis milzu darbu un šis darbs ir vainagojies ar panākumiem, kā jūs redzat pašreiz. Un tāpēc nebūtu jāmīkstina šis teksts šajā likumprojektā.

Gluži vienkārši arī jūs paši varat izdarīt secinājumus, jo jūs nupat dzirdējāt klaju necieņu pret latviešu tautu, ko izrādīja deputāti Kabanovs, Pliners un Buzajevs... izrādīja savu attieksmi pret valsti, kurā viņi dzīvo un kuras augļus viņi bauda. Man ir kauns par tādām runām, par tādu uzstāšanos, par to, ka šeit no tribīnes skan tādi vārdi.

Tāpēc lūdzu atbalstīt priekšlikumu noraidīt Juridiskā biroja ieteikumu mīkstināt šo frāzi. Aicinu turpināt muzeja finansēšanu pietiekamā apjomā, lai muzejs varētu skaidrot pasaulei– ārvalstu viesi arvien biežāk iegriežas mūsu galvaspilsētā– par notikumiem, kuru sekas jūtamas vēl šodien, ik dienu. Un droši vien arī vēl turpmāk, nākotnē, būs jūtamas. Tās izjūtam mēs katrs– mūsu ģimenes un mūsu bērni.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs varam atbalstīt šo Juridiskā biroja tīri tehnisko priekšlikumu. Es tomēr nevaru piekrist nedz Ozoliņa kunga, nedz Kiršteina kunga runām, ka mēs šeit no Saeimas tribīnes… ka, mūsu, PCTVL frakcijas pārstāvju, uzstāšanās… esot kā valsts ienaidnieku uzstāšanās.

Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs gribam tikai taupīt valsts budžetu.

Un par Kiršteina argumentiem par 3.marta aptauju un par 17.marta referendumu par PSRS saglabāšanu. Šajās balsošanās piedalījās gan Latvijas pilsoņi, gan Latvijas nepilsoņi. Un daļa pilsoņu noteikti balsoja Latvijas teritorijā nelikumīgajā referendumā, un daļa Latvijas pilsoņu neatbalstīja to it kā demokrātisko Latviju, kuru mēs redzam šodien.

Arī Kārlis Ulmanis noteikti bija Latvijas pilsonis, kas izšķirošā brīdī teica visiem Latvijas iedzīvotājiem: “Jūs palieciet savās vietās, un es palikšu savējā.” Tas bija tāda procesa, kas nepareizi nosaukts par okupāciju, sākums.

Par saimniecības sagraušanu. Es nezinu, kas bija 1940.gadā, taču Latvijas potenciāls pēc piecdesmit tā saucamajiem okupācijas gadiem palielinājās desmitiem reižu.

Taču par Godmaņa valdību var tomēr dažus vārdus teikt. Pirmais, ko izdarīja Godmaņa kungs,– viņš nacionalizēja uzņēmumus, kuri agrāk bija Maskavas pakļautībā, bet kuri tieši pirms 1991.gada tika nodoti kolektīviem, kuri šeit strādāja. Vislielākā nacionalizācija Latvijas vēsturē ir notikusi Godmaņa valdības laikā!

Un kas noticis ar Latvijas ekonomiku? Jūs, cienījamās dāmas un godātie kungi, arī to ļoti labi zināt. Arī to, ka par 30 tūkstošiem cilvēku ir samazinājies latviešu iedzīvotāju skaits, vairāk nekā pilsoņu karā vai lielā karā. Tas ir jūsu sasniegums, cienījamās dāmas un godātie kungi!

Un jau parīt jūs par to visu atbildēsiet.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 3.– Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 30, atturas– 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

4.– deputāta Buzajeva priekšlikums, kas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Praktiski jau balsojums pret 2.priekšlikumu ir noteicis turpmāko likuma virzienu. It kā par šo priekšlikumu nebūtu vairs jārunā un autoram varētu ieteikt to vienkārši atsaukt, jo tas ir neloģisks, bet, tā kā autors klusē, būs jārunā man.

Šeit, 5.pantā, ir runa par nosacījumiem, kurus ievērojot muzejs var saņemt valsts budžeta dotāciju, ne par ko citu. Mēs jau izlēmām, ka muzejs var saņemt šādu dotāciju. Taču, tā kā ir šāds priekšlikums un stūrgalvīga
vēlēšanās– nedomājot ne par kādu sakritību, sakarību, stūrgalvīga vēlēšanās!– tomēr te atstāt šo priekšlikumu, tad ir vienkārši jāuzsver tas, ka praktiski šodien, iebalsodama šeit normas atbilstoši mūsu koncepcijai un pieņemdama šo likumu, šī Saeima tomēr būs padarījusi svarīgu darbu– būs pielikusi skaidru punktu tai reizēm jocīgajai diskusijai: bija okupācija vai nebija okupācijas; ko darīt un ko nedarīt… Ja valsts pārstāvji, pirmām kārtām Saeima, skaidri pateiks savu attieksmi pret Latvijas vēsturi, tad visādu sīku runātāju jocīgie izteikumi tā arī paliks karājoties gaisā. Lai viņi nāk un runā, viņi tikai sevi šeit parāda! Viņi ir par sīku, lai uz viņiem nopietni skatītos. Ja diemžēl reizēm valsts, it īpaši Saeima, izvairīsies teikt savu jāvārdu, tad viņi šeit nāks. Ja viņi dabūs vienreiz pa degunu un otrreiz pa degunu, tad trešo reizi viņi baidīsies šeit nākt, jo viņi ir gļēvi un viņu pusē nav taisnības. Nāk šeit deputāts Kabanovs, kurš nesaprot vispār neko, kas Latvijā ir noticis. Viņam ir viens mērķis– ņirgāties, muldēt par kaut kādu Disnejlendu. Es domāju, ka, protams, varētu jautājumu par viņu izskatīt tur, tajās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdēs, bet nav vērts to darīt. Viņš nav tā vērts! Viņa uzdevums ir ņirgāties par Latviju, ņirgāties par Latvijas vēsturi un tādā veidā iegūt piekrišanu pie saviem tā saucamajiem vēlētājiem.

Ko tad jūs brīnāties, ja latviešu vidū ir tādi cilvēki, kas jums parāda to vietu, kur jums vajag atrasties? Jūs pretendējat uz kaut kādu līdztiesību Latvijā? Jums šādu tiesību nav. Jūs šeit ieradāties kā okupanti, un jūs šeit uzvedaties kā okupanti.

Mēs neko nesakām par tiem cilvēkiem, kas varbūt šeit ir nelikumīgi ieradušies, bet kas vismaz saprot kaut ko. Taču runa jau ir par kaut ko pavisam citu. Šis lielkrieviskais, šovinistiskais domāšanas veids jau nekur nav palicis. Žēl, ka citu tautību pārstāvji arī izmanto šo domāšanas veidu, lai vienkārši tiktu pie kumosa. Un paskatieties uz Krievijas idiotisko ālēšanos, palūkojieties uz notikumiem Moldovā un it īpaši Gruzijā, kur viņi dabūja pa degunu politiski! Ja jūs to redzat, tad varbūt padomājiet, cienītie kolēģi. Es nerunāju par tiem. Ar tiem nav vērts runāt. Es runāju par latviešu cilvēkiem un tiem latviešu draugiem, kam ir kas dārgs. Saprotiet, ka, patīk vai nepatīk, tas būs mūžīgi. Mūžīgi šeit būs cīņa. Jāprot cīnīties un attiecīgajā laika posmā jālieto pareizie cīņas ieroči. Tas ir viss. Cerēt, ka viņi te no kaut kā atteiksies,– tas ir vienkārši naivi. Paskatieties uz Krievijas vēsturi, un paskatieties Latvijas vēsturi! Tā ka neceriet uz kaut kādu godīgu Krievijas atbalstu jebkurā jautājumā. Tikai tad, ja mēs parādīsim, ka mēs kaut ko protam, viņi mūsos ieklausīsies. (Starpsauciens: “Tā ir!”) (No zāles dep. A.Klementjevs: “Projām jāiet!”)

Tātad… Pilnīgi pareizi. Viens no viņiem nupat nodziedāja dziesmu par sevi pašu– ka viņam ir jāiet projām. Ceru, ka tas ir domāts arī pārējiem. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Laimīgi!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu, balsosim par 4.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 2, pret– 73, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

Un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

Kolēģi, paldies. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 17, atturas– 1. Likums “Latvijas Okupācijas muzeja likums” pieņemts.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš ir iesniedzis iesniegumu: par likumprojekta “Latvijas Okupācijas muzeja likums” trešajam lasījumam iesniegto 2.priekšlikumu viņa balsojums ir bijis “pret”.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā”. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijā priekšlikumi nav iesniegti. Es jūs komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– 4. Likums “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Par minēto likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu– Juridiskā biroja– priekšlikumu un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Dokumenta numurs 6452. Izskatīsim priekšlikumus trešajam lasījumam.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

3.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Radzeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Emsis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

5.– Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā sakarā ar to, ka neviens priekšlikums Ārlietu komisijā nav iesniegts.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Solovjovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Šis ir likumprojekts, kas iesniegts uz pirmo lasījumu, un šie ir piedāvātie grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā.

Būtība ir tāda, ka ar šo likumprojektu Ministru kabineta jau noteiktos ierobežojumus polderiem, kas ir Ķemeru nacionālajā parkā, mēs pārceļam uz likumu. Tomēr vēl būtiskāks ir tas fakts, ka mēs padarām stingrākus šos ierobežojumus. Savukārt Vides ministrijas ziņojumā mēs esam saņēmuši nepārprotamu skaidrojumu, ka tas tiek darīts nevis ar mērķi stingrāk aizsargāt dabu, bet gan ar mērķi, lai šie iedzīvotāji varētu saņemt kompensācijas likumā paredzētajā kārtībā. Izvērsās diskusija, un tanī brīdī, kad mēs sapratām, ka šā likumprojekta mērķis ir drusku sekundārs, nevis primārs, kāds tas šinī likumā būtu jārisina, mēs nolēmām šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 30, pret– 33, atturas– 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Jūras kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Jūras kodeksā” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz jūrnieku tiesības uz izdienas pensijām. Šo likumprojektu ir atbalstījusi arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Tirdzniecības flotes darbinieku arodbiedrība. Likumprojekts ir saskaņots ar Satiksmes ministriju. Likumprojekts ļaus, mūsuprāt, uzlabot jūras transporta nozarē un zvejniecībā strādājošo darbinieku atlasi un paaugstināt šajā nozarē strādājošo darba kvalitāti, kas Latvijas tautsaimniecībai ir svarīgi, ņemot vērā jūras transportā un zvejniecībā pieaugošo starptautisko konkurenci. Pieaugs arī jūras transporta nozarē un zvejniecībā strādājošo sociālā drošība un garantijas.

Visi jau zina, ka darbs uz kuģiem ir saistīts ar pastāvīgu cilvēka veselībai kaitīgu faktoru iedarbību, it īpaši pārvadājot bīstamas, kaitīgas vielas.

Līdz 1999.gada 1.janvārim Jūras, upju un zivju rūpniecības flotes darbinieki par līdz šim datumam uzkrāto darba stāžu varēja saņemt izdienas pensijas. Pēc šā termiņa izdienas pensiju piešķiršana tika pārtraukta.

Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sniegtajām ziņām, uz izdienas pensijām gadā varētu vidēji pretendēt ap 70 ūdenstransporta un zivju rūpniecībā nodarbinātas personas. Ņemot vērā faktu, ka to nozaru skaits, kurās strādājošiem tiek piešķirtas tiesības uz izdienas pensijām, nemitīgi pieaug (piemēram, militārpersonas, Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieki, prokurori, tiesneši, arī orķestru, teātru, koru un cirka mākslinieki), ir jāpiešķir tiesības uz izdienas pensijām arī ūdenstransporta nozarē strādājošajiem, jo pastāvīgā kaitīgo faktoru ietekme uz šīm personām viņu ikdienas darbā ir grūti novēršama un samazināma.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– nav,
atturas– 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

13.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 13.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1692. Likumprojekts “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”. Juridiskā komisija izskatīja četrdesmit piecus saņemtos priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

5. un 6.priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 40, atturas– 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

11. un 12.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 15.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

17. un 18.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

19. un 20.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

22.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 27.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

23.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

24.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

26.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 27.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 27.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 27.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– nav, atturas– 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Stepaņenko.

28., 29. un 30.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

31.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

32. un 33.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

34. un 35.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

36. un 37.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

41.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

42.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 48, atturas– 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

43.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

13.oktobris.

Sēdes vadītāja.

13.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko. Lūdzu!

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”. Kopumā ir saņemti trīsdesmit trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

2., 3., 4. un 5.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

10. un 11.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

12. un 13.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

17. un 18.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

19.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

21., 22., 23. un 24.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

27. un 28.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

29.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 30.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais– 33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

13.oktobris.

Sēdes vadītāja.

13.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko. Lūdzu!

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums”. Pirms otrā lasījuma kopumā ir saņemts četrdesmit viens priekšlikums.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

2., 3., 4., 5. un 6.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10. un 11.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

15. un 16.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

19.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 20.priekšlikumā, kurš savukārt ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Stepaņenko.

21. un 22.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

24.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

26. un 27.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

28.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

30. un 31.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

34.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 35.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Stepaņenko.

36.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 36.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 50, pret– 8, atturas– 2. Priekšlikums atbalstīts.

V.Stepaņenko.

37.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

41.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2006.gada 13.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Vēlreiz, lūdzu! Vai 13.oktobris?

V.Stepaņenko.

13.oktobris.

Sēdes vadītāja.

13.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas valdību un Sabiedroto spēku augstāko virspavēlniecību Eiropā, un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības transformācijas komandiera štābu par uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas operāciju/mācību īstenošanai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja šo likumprojektu. Par tā būtību es nestāstīšu, jo visa būtība ir ietverta pašā tā nosaukumā.

Pirmais. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 42, pret– 11, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Solovjovs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 14, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es jūs aicinu, ja jūs varat to izdarīt, izskatīt un atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav… (No zāles: “Ir!”) Ir iebildumi. Ja deputātiem ir iebildumi, tad otrajā lasījumā tūlīt izskatīt likumprojektu mēs nevaram.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

I.Solovjovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–10.oktobris. Un izskatīt 12.oktobrī.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.oktobris. Izskatīšana– 12.oktobra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību III un IV pielikuma grozījumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

10.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas… Nepieciešamas vismaz piecas dienas. Vai tad ir? Jā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, tās parakstīšanas protokolu, Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un Protokolu, ar ko groza 1990.gada 23.jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Visa priekšlikuma būtība ir ietverta pašā nosaukumā. Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Arī 10.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Nolīgumu par 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es komisijas vārdā aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

10.oktobris.

Sēdes vadītāja.

10.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pielikumā pievienotajās parakstu lapās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Pati priekšlikuma būtība ir pateikta jau nosaukumā. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un to vienbalsīgi atbalstīja.

Es aicinu arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Arī 10.oktobris. Tāpat kā pārējos gadījumos.

Sēdes vadītāja.

10.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.

I.Solovjovs.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” (reģistrācijas numurs 1823) un atbalsta 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Krastiņš.

Līdz ar to lūdzu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

M.Krastiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.oktobris.

Sēdes vadītāja.

10.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” (reģistrācijas numurs 1801). Tā 1.priekšlikumu ir atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Krastiņš.

2.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Krastiņš.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

11.priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Krastiņš.

12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

14.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 15.priekšlikumā, kas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

M.Krastiņš.

16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

19.priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Krastiņš.

20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Krastiņš.

23.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

M.Krastiņš.

25.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

Līdz ar to lūdzu kolēģus pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

M.Krastiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks– 10.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Termiņš ir noteikts. Paldies.

M.Krastiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šajā sakarā izskatīja piecdesmit vienu priekšlikumu un pieņēma šādus lēmumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

7.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

19.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 20.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

21. un 22.priekšlikums. Atbalstīti un, mainot numerāciju, iekļauti 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Es atvainojos, arī ar 23.priekšlikumu ir tāpat.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

24.priekšlikums tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

27.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

35.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

36.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

37.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

38.priekšlikums. Atbalstīts, mainot tālāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

41.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā. Arī 42. ir atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

46.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

47.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

48.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

49.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

50.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

51.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ē.Zunda.

10.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.oktobris. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Eiropas kooperatīvo sabiedrību likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Es atvainojos, godātie kolēģi, par kavēšanos! Tātad skatīsim likumprojektu “Eiropas kooperatīvo sabiedrību likums” (dokumenta numurs 6451). Kopumā mēs esam saņēmuši deviņus– pārsvarā Juridiskā biroja–priekšlikumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 10.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 6453. Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” otrajam lasījumam. Kopumā ir saņemti četrdesmit seši priekšlikumi.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

12.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

17. un 18.priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

24.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

25.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

27.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

28.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

35.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

36.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

37.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

38.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

41.priekšlikums. Atbalstīts.

42.priekšlikums. Atbalstīts.

43.priekšlikums. Atbalstīts.

44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

Un arī 46.priekšlikums ir atbalstīts. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 46.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 13.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 13.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums” uz otro lasījumu. Kopumā ir saņemti trīsdesmit seši priekšlikumi.

1.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

4.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

5.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

6.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

7.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 8.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

9. un 10.priekšlikums. Atbalstīti, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

12. un 13.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

14.priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

16.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

17.priekšlikums. Atbalstīts.

18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

19., 20. un 21.priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

22.priekšlikums. Atbalstīts.

23.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

24.priekšlikums. Atbalstīts.

25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

26.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

27.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

28.priekšlikums. Atbalstīts.

29.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

30. priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 7, atturas– 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Jurķis.

33.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

34.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

35.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

Un 36.priekšlikums. Atbalstīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 13.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 13.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā”.

Lūdzu deputātus balsot… Vai balsosim, jā? Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu…

Pirms balsošanas atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! PCTVL frakcija ir kategoriski pret mūsu iesaistīšanos jebkurā militārā operācijā ārpus Eiropas Savienības robežām. Šeit mēs tikai turpinātu gan Latvijas Tautas frontes miermīlīgo tradīciju, gan arī Karavīru māšu kustības tradīciju.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka mēs skatām šo lēmuma projektu par mūsu karavīru termiņa pagarināšanu, kuri piedalītos militārajās operācijās Afganistānā, tieši divas dienas pirms vēlēšanām.

Es ceru, ka jau parīt situācija Saeimā būs krasi mainījusies, un līdz ar to aicinu šobrīd neatbalstīt šo likumprojektu un atgriezties pie tā izskatīšanas drusciņ vēlāk.

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu, es domāju, vēl viens punkts ir uzlikts uz “i”. To uzlika iepriekšējais runātājs. Kā interesēs ir tas, lai Latvija zaudētu savus sabiedrotos, lai Latvijai nebūtu atbalstītāju starptautiskajā līmenī?

Pirmām kārtām nepārprotami tas būtu Krievijas interesēs. Nupat Krievijā ir ārkārtīgi plašas diskusijas par to, kas notiek Gruzijā un kam tur būtu jānotiek pēc Krievijas prāta.

Šajās diskusijās publiski uzstājās Krievijas Domes deputāti, un viens no viņiem pateica šādu “skaistu” (pēdiņās) domu: “Ziniet, visam būs savs laiks, arī Baltijas valstīm. Es esmu vēsturnieks, un es zinu, ka viss notiek lēnām un pakāpeniski. Mēs protam gaidīt. Jā, šodien Baltijas valstis ir NATO sastāvā, ir Eiropas Savienībā, bet paskatīsimies, cik ilgu laiku.”

Lūk, tā skaidrā valodā runā! Ļoti iesaku tiem Latvijas ārpolitikas speciālistiem, kuri reizēm diemžēl tiešām ne sevišķi sakarīgi runā par ārpolitiku, skatīties un klausīties ne tikai Rietumu plašsaziņas līdzekļus, bet arī Austrumu, kur ļoti skaidri pēdējā laikā atklāti runā par savām interesēm.

Paskatieties, lūdzu, uz šo nežēlīgo izrēķināšanos ar Gruziju! Nu izrādās, ka visi noziedznieki, kas ir Krievijā, ir gruzīni, ka visi galvenie bandīti visos novados ir gruzīni. Izrādās, ka gruzīni ir tie, kuri Krievijā pievāc visu naudu un sūta to uz Gruziju, un tā tālāk. “Ģeniāli” (pēdiņās) atklājumi! Un tā ir Gruzija, kuras teritorija, ja tai paņem nost Abhāziju vai Dienvidosetiju, ir mazāka nekā Latvijas teritorija! Un tie politiķi, kuri plāno sadarboties ar Krieviju, padomājiet, uz kurieni jūs Latviju velkat! Vai jūs velkat, īstenojot savas personīgās intereses, vai domājat par to, kas notiks ar Latvijas valsti?

Un tieši tāpēc jūs šeit ļoti bieži to dzirdēsiet no tās puses, kurā ir vistīrākie Krievijas interešu aizstāvji. Tur nav nekādu jautājumu, tur vienmēr būs kaut kādas izrunāšanās tad, kad Latvija runās par savu starptautisko sadarbību, it īpaši militārajā laukā.

Jā, mēs esam NATO! Uz NATO mēs gājām jau kopš paša Atmodas sākuma, un paldies Dievam, ka mēs tur esam! Un vienam otram reizēm liekas, ka nu viss ir kārtībā. Tā nu nav! Mums ir savas saistības, mums ir savi pienākumi, un mums ir jāatrodas tur, kur mūs aicina nodrošināt mieru un kārtību, nevis jaukties valstu iekšējās lietās, atšķirībā no PSRS okupācijas karaspēka, kas jaucās iekšā visur, kur tik to sūtīja. Un tā ir milzīga starpība starp tām misijām, kuras veic latviešu karavīri ārpus Latvijas, ārpus Eiropas, un tās rīcības, ko ir darījuši okupanti.

Un tāpēc katru reizi, kad nāk šitādi runātāji un muld par visu ko– par to, ka viņi tagad būs visu aizstāvji, ka viņi būs nabadziņu barotāji (tikai paši viņi ir kārtīgi uzbarojušies pa šo laiku, barodami nabadziņus!)–, viņiem šeit ir jāsaņem pretspars. Šeit ir parlamenta tribīne, un šeit viņiem ir skaidrā valodā jānorāda viņu vieta. Tur, kur viņi sēž, un ne soli tālāk! Un pēc iespējas viņi ir jāpabīda arī drusku nost no tām vietām.

Tāpēc šādos jautājumos, kas skar Latvijas darbību starptautiskajā laukā, Saeimai ir jāpieņem stingri un noteikti lēmumi. Neapšaubāmi, mūsu karavīri pilda to misiju, ko viņiem uztic mūsu sabiedrotie.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Vai tu iesi mājās?”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es tomēr ļoti īsi atbildēšu.

Krievija atbalsta ASV un NATO misiju Afganistānā, bet mēs, PCTVL, neatbalstām, tāpēc visas šīs tukšās runas par “Maskavas roku” pilnīgi neatbilst realitātei. Mēs domājam pirmām kārtām par mūsu budžetu un par mūsu karavīru dzīvēm.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Šajā jautājumā es pilnīgi piekrītu kolēģim Dobelim. Latvijas karaspēks patiešām neiejaucas Afganistānas iekšējās lietās, un tieši tāpēc, ka starptautiskie miera uzturētāji tagad atrodas Afganistānā, heroīna ražotne Afganistānā pārspēj visas robežas.

Jūs visi atceraties, ka tad, kad Afganistānā bija talibi, viņi iznīcināja visus magoņu laukus. Visus! Un tagad Karzaja režīmā tur ražo šo heroīnu un tā tālāk, un tā joprojām… Un tā nav nejaušība, ka kopš tā laika, kad Latvijas karaspēks atrodas Afganistānā, heroīna narkomānu Latvijā kļūst ar katru gadu arvien vairāk un vairāk.

Es domāju, ka, atbalstot Latvijas karaspēka klātbūtni Afganistānā, jūs atbalstāt narkomāniju Latvijas jaunatnes vidū.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Diemžēl mūsu diskusija izvērtās nevis par to, lai parlaments izvērtētu un nobalsotu par termiņa pagarināšanu mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīru līdzdalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā, kuru ir pagarinājusi Apvienoto Nāciju Drošības padome ar savu rezolūciju, bet gan par vēlētāju balsu “zvejošanu” priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Sakarā ar to, ka Apvienoto Nāciju Drošības padome savā rezolūcijā ar numuru 1707 ir pagarinājusi Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) mandātu Afganistānā līdz 2007.gada 13.oktobrim, es aicinu atbalstīt arī valdības iesniegto dokumentu un balsot par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mandāta pagarināšanu Afganistānā līdz šim pašam termiņam.

Tā kā mūsu karavīri pašreiz tur ņem dalību, tiek plānots vienā rotācijas posmā uz turieni nesūtīt vairāk par 56 karavīriem, un tad mūsu kopējās izmaksas gadā varētu būt 2400000. Šī nauda ir Aizsardzības ministrijas budžetā, tāpēc papildu līdzekļi tam nav nepieciešami. Taču to, ko mēs iegūstam, sadarbojoties ar saviem alianses partneriem, nevar novērtēt naudā.

Lūdzu atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kabanova kungs, ir tāds teiciens: “Mucā audzis un pa spundi barots.” To varētu attiecināt uz tādiem cilvēkiem, kuri skatās tikai vienus un tos pašus propagandas televīzijas kanālus un nezina, kas reāli notiek konkrētajā valstī.

Ja runā par Afganistānu, tad, protams, saistībā ar narkotikām tā ir nevis Latvijas iedzīvotāju problēma, bet gan Krievijas iedzīvotāju problēma. Ja runā par Afganistānas lauksaimniecību, tad tur tiek ieviesti ļoti nopietni pasākumi alternatīvās lauksaimniecības attīstīšanai. Un tāpēc, ja jūs pats personīgi esat tik ļoti norūpējies par to, ka šī narkotisko augu audzēšana tiešām var nodarīt lielu kaitējumu, jums vajadzēja ziedot līdzekļus no savas deputāta algas Afganistānas alternatīvās lauksaimniecības attīstīšanai, nevis šeit runāt Krievijas televīzijas propagandas tekstus. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Nē. Ja ne, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 18, atturas– 1. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs šodien savā sēdē piešķīra bezalgas atvaļinājumu 5.oktobrī deputātam Anatolijam Mackevičam un deputātam Pēterim Tabūnam.

Cienījamie kolēģi, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šodien mums pulksten 12.50 Sarkanajā zālē būs tikšanās ar Turkmenistānas nevalstiskajām organizācijām, tāpēc lūdzu Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju un Dzimumu līdztiesības apakškomisiju pulksten 12.50 būt Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Sergejs Fjodorovs, Anatolijs Mackevičs, Pāvels Maksimovs, Mareks Segliņš un Pēteris Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 8.Saeimas 5.oktobra sēde ir slēgta.

Es gribētu visiem deputātiem, visām frakcijām un partijām, kuras pašreiz ir pārstāvētas parlamentā, Saeimā, novēlēt pietiekami labus rezultātus vēlēšanās. Acīmredzot pēc vēlēšanām mēs redzēsim, kurš ir vēlētāju uzticības cienīgs un kurš– ne. Mēs strādāsim vēl veselu mēnesi kā 8.Saeimas deputāti, bet vēlēšanu rezultātus mēs, protams, zināsim jau nākamajā nedēļā, vismaz indikatīvos.

Tā ka es novēlu visiem veiksmi pastrādāt vēl pēdējās dienas priekšvēlēšanu kampaņas laikā, taču galvenais ir tas, lai šī kampaņa tomēr neatstātu melnas un netīras mieles, bet radītu cilvēkos ticību, ka parlamentā deputāti strādā tautas un cilvēku labā.

Paldies.