Vakar, 13. decembrī, tika iesvētīts Latvijas Universitātes Filoloģijas un Svešvalodu fakultātes nams un atvērta gadagrāmata "Acta Baltica ’99"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Lai stiprinātu Latvijas Universitātes garīgumu vakar Filoloģijas fakultātē notika ekumēniskais dievkalpojums, ko vadīja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu Baznīcas metropolīts arhibīskaps Jānis Pujats, bet Latvijas pareizticīgo Baznīcu svētbrīdī pārstāvēja priesteris tēvs Aleksandrs

Lai stiprinātu Latvijas Universitātes garīgumu, vakar, 13. decembrī, Filoloģijas fakultātē notika ekumēniskais dievkalpojums, ko vadīja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags un Romas katoļu Baznīcas metropolīts arhibīskaps Jānis Pujats. Latvijas pareizticīgo Baznīcu svētbrīdī pārstāvēja tēvs Aleksandrs. Ekumēniskā dievkalpojuma laikā notika Filoloģijas un Svešvalodu fakultātes ēkas iesvētīšana.

Ievadot svētbrīdi, Filoloģijas fakultātes dekāne profesore Janīna Kursīte teica: — Šī ir nozīmīga diena ne tikai Filoloģijas fakultātei, bet, es domāju, visai Universitātei. Bija padomju laiks, kad mēs nedrīkstējām iesvētīt mūsu telpas. Tad nāca starplaiks, kad tas bija atļauts, bet kad mēs nevarējām sadūšoties to darīt. Tagad ir pienācis šis brīdis. Es esmu laimīga, ka šajā brīdī ir klāt visa Universitātes vadība, ka šajā brīdī mūs ar savu klātbūtni ir pagodinājis Lietuvas vēstnieks Latvijā, ka šajā brīdī te esam mēs — studenti un pedagogi. Šo iesvētīšanas ceremoniju piekrituši izdarīt mūsu luterāņu un katoļu arhibīskapi. Žēl, ka ir saslimis pareizticīgo Baznīcas galva, bet viņu aizstāj priesteris tēvs Aleksandrs. Lūdzu sākt svētbrīdi un ēkas iesvētīšanas ceremoniju.

Pēc svēto tēvu uzrunām, visu kopīgi dziedātām garīgajām dziesmām un ēkas iesvētīšanas klātesošos uzrunāja Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis, apcerot garīguma atjaunošanas iespējas, izpausmes un gaitu augstskolā.

Tajā pašā nu jau iesvētītajā ēkā kādu stundu vēlāk risinājās gadagrāmatas "Acta Baltica" vaļā vēršanas svētki, kurus rīkoja Latvijas Universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas Lituānistikas centrs, Lietuvas vēstniecība Latvijā un izdevniecība "Aesti".

Gadagrāmatas atvēršanā runāja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte, Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns, Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis un citi.

"Acta Baltica '99" pētījumi sakārtoti sešās nodaļās: valodniecība, literatūras zinātne, etnoloģija, mākslas zinātne, socioloģija un vēsture.

Autori — Latvijas un Lietuvas attiecīgo nozaru speciālisti, daļa darbu ir lietuviešu valodā, daļa — latviešu, bet viens pētījums — angļu valodā, darba kopsavilkums sniegts vai nu angļu, vai vācu valodā. Gadagrāmatu izdevis apgāds "Aesti" Kauņā.

Jaunajā gadagrāmatā daudzi autori pievērsušies abu baltu tautu valodniecības jautājumu, rakstniecības un citu pētījamo nozaru salīdzināšanai, nonākot pie interesantiem slēdzieniem. Par "Acta Baltica '99" daudzpusību liecina jau atsevišķu pētījumu virsraksti: Laimute Balode "Leksikogrāfijas paralēles Lietuvā un Latvijā 20. gs.", Regīna Kvašīte "Lietuviešu personvārdi Latvijas presē", Silva Omārova "Latviešu valodas situācija Latvijā 20. gadsimta beigās", Daļa Kuiziniene "Literārā dzīve Vācijas DP nometnēs: starp tradīciju un modernismu", Olga Peipiņa "Ignalīnas AES zonas Latvijas iedzīvotāju kolektīvās uzvedības raksturojums", Broņus Genzelis "Lietuviešu un latviešu vienības ideja 20. gadsimta sākumā", Dzintars Ērglis "Latvijas Centrālās padomes un Lietuvas pretestības kustības sadarbība nacistiskās Vācijas okupācijas laikā" — tā ir tikai daļa.

Gadagrāmatas noslēgumā sniegtas ziņas par autoriem — to šoreiz ir 30.

Svētvārdus teic arhibīskaps Jānis Pujats; svētbrīža dalībnieku rindās

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Foto: Māris Kaparkalējs "LV"