Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra sēdē

 

MK: Par valsts saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībā

Ministru kabinets, otrdien, 10.oktobrī, izskatot jautājumu par grozījumiem 2006.gada valsts budžetā, nolēma paredzēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecības projekta īstenošanai valsts budžeta ilgtermiņa saistības.

Kultūras ministre Helēna Demakova uzsver: “Valsts uzņemas ilgtermiņa saistības, tādējādi vēlreiz apliecinot Latvijas kultūras nozīmīgā objekta īstenošanu, jo šobrīd LNB ēkas būvniecības projekts ir tādā darba stadijā, ka ir uzsākta ēku demontāža, lai nākamajā gadā sāktu ēkas celtniecību.”

2006.gada budžeta grozījumos ir paredzēti papildu 2,5 miljoni latu, kurus izlietos nekustamo īpašumu atpirkšanai, LNB ēkas būvprojektēšanai un demontāžas darbiem.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par finansējuma pārskatīšanu Rīgas Brāļu kapu izbūves darbiem

Aizsardzības ministrija (AM) izstrādājusi un Ministru kabinetā (MK) apstiprināts MK rīkojuma “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.11 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu” projekts.

Projekts paredz samazināt sākotnēji piešķirto AM finansējumu 2006.gadā Rīgas Brāļu kapu rekonstrukcijai, restaurācijai un projektēšanai līdz 97652 latiem, jo šogad nav iespējams apgūt visu plānoto AM finansējumu. Atlikusī finansējuma daļa – 73949 lati – Rīgas Brāļu kapu izbūves darbiem ir ieplānota AM 2007.gada budžetā.

Rīgas Brāļu kapu restaurācijas, rekonstrukcijas un projektēšanas darbiem kopā atvēlēti 344660 lati: no Aizsardzības ministrijas budžeta – 265520 lati, Kultūras ministrijas – 39200 lati un no Rīgas domes – 39940 lati.

 

AM: Par algas palielināšanu Afganistānā dienošajiem karavīriem

Otrdien, 10.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās”.

Projekts paredz Afganistānā dienošo karavīru algas piemaksas koeficientu palielināt no 1,5 līdz 1,8. Palielinot algas piemaksas koeficientu, karavīru algas pieaugs vidēji par 270 latiem.

Algas koeficienta palielinājums nepieciešams, jo drošība Afganistānā ir nestabila – iespējama strauja situācijas pasliktināšanās, tajā skaitā Afganistānas ziemeļos, kur izvietoti Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Nemiernieku uzbrukumi vērsti arī pret NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) karavīriem. Ņemot vērā operāciju raksturu un drošības apstākļus, ISAF operācija Afganistānā ir pielīdzināma starptautiskajai miera nodrošināšanas operācijai Irākā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par piešķīrumu 2006.gada valsts budžeta grozījumu ietvaros

Ministru kabinets 10.oktobrī vienojās par šā gada budžeta grozījumiem. Tālāk likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” tiks nodots izskatīšanai Saeimā. Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus par papildus nepieciešamajiem līdzekļiem. Ekonomikas ministrijai papildus varētu tikt piešķirti 1573886 lati:

projekta “Festivāls “Francijas pavasaris” Latvijā 2007.gadā” īstenošanai – 356 280 latu;

darbaspēka apsekojuma palielināšanai no 25 tūkstošiem līdz 60 tūkstošiem respondentu gadā – 150 000 latu;

informatīvā materiāla izstrādei par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu valsts ekonomiskā potenciāla paaugstināšanai – 20 000 latu;

Valsts kontroles funkciju būvniecībā nodrošināšanai un Valsts būvinspekcijas administratīvās kapacitātes paaugstināšanai – 51 000 latu;

maksājumam Eiropas Savienības Ogļu un tērauda izpētes fonda pētniecības programmā – 33 582 lati;

ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai šā gada novembrī un decembrī – 351 319 latu;

efektīvas tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai – 116 300 latu;

tūrisma politikas ieviešanai – 463 205 lati;

patēriņa preču cenu monitoringa pasākumiem un informēšanas kampaņai par cenu monotoringa rezultātiem, kā arī sagatavotos eiro pasākumu plāna ieviešanai – 15 000 latu;

dotācijām un subsīdijām Patērētāju interešu aizsardzības asociācijai, lai tā nodrošinātu ES programmu ieviešanu (līdzfinansējuma nodrošināšanai projektam “Kapacitātes stiprināšana jaunajās ES dalībvalstīs” – plaša patēriņa preču testēšana” (projekta uzsākšanas datums 15.09.2006.) un projekta “Atbildīga aizņemšanās: informētas izvēles un efektīvas aizsardzības nodrošināšana patēriņa kredītlīgumos” (iesniegts apstiprināšanai EK 2006.gada30.jūnijā)) – 17 200 latu

Ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30262695.

 

EM: Par Latvijas nacionālās Lisabonas programmas īstenošanu

Ministru kabinets otrdien, 10.oktobrī, akceptēja Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.–2008.gadam īstenošanā. Atgādinām, ka Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.–2008.gadam Ministru kabinets apstiprināja 2005.gada oktobrī. Programmas mērķis ir veicināt valsts izaugsmi un nodarbinātību. Programma ir politikas plānošanas dokuments, kas parāda, kā Latvija laikā no 2005. līdz 2008.gadam, balstoties uz Eiropas Padomes 2005.gada jūlijā apstiprinātajām integrētajām pamatnostādnēm, sasniegs Lisabonas stratēģijas mērķus.

Ziņojumā par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.–2008.gadam īstenošanā ir izvērtēts progress Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Ziņojums pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā līdz 2006.gada 15.oktobrim tiks iesniegts Eiropas Komisijai.

Ziņojums sastāv no politiskā kopsavilkuma, programmas ieviešanas nodrošināšanas, ekonomiskās situācijas un makroekonomiskās politikas, mikroekonomikas politikas un nodarbinātības politikas, kā arī labas prakses piemēru un struktūrfondu izmantošanas raksturojuma.

Programmas izpildes gaita liecina, ka tajā izvirzītie galvenie mērķi ir sasniedzami. 2005.gadā iekšzemes kopprodukts pieauga par 10,2%, bet 2006.gada 1.pusgadā – par 12%, kas ir straujāk, nekā noteikts programmā. Arī nodarbinātību raksturojošie rādītāji Latvijā strauji uzlabojas. Nodarbinātības līmenis 2005.gadā sasniedza 63,3%, tas ir, palielinājās par 1 procentpunktu, salīdzinot ar 2004.gadu. Tajā pašā laikā bezdarba līmenis samazinājās no 10,4% 2004.gadā līdz 8,7% 2005.gadā un 7,2% 2006.gada 2.ceturksnī.

Latvijas prioritārie darbības virzieni Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai paliek nemainīgi: makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana; zināšanu un inovāciju stimulēšana; investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošana; nodarbinātības veicināšana un izglītības un prasmju uzlabošana.

Ziņojumu izstrādāja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Konkurences padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Ziņojuma izstrādes koordināciju nodrošināja Lisabonas stratēģijas uzraudzības padome un Lisabonas stratēģijas konsultatīvā darba grupa.

Ar ziņojumu par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.–2008.gadam īstenošanā var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30262649 .

 

EM: Par ekspluatācijas aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

Ministru kabinets otrdien, 10.oktobrī, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem”.

Izstrādātie noteikumi nosaka ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu tīklu ekspluatācijas un drošības, vides un cilvēku aizsardzības prasības, aizsargjoslu uzturēšanas un tehniskā stāvokļa kontroles mehānismu. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā. Noteikumu projekta izstrādē piedalījās arī Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija.

Ūdensvadu un kanalizācijas tīkli šo noteikumu izpratnē ir ūdensapgādes cauruļvadi, kas nodrošina ūdens padevi no ūdensgūtnes uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem objektiem, kanalizācijas ūdeņu un lietusūdeņu novadīšanas cauruļvadi, kā arī inženierbūves, kas nodrošina minēto tīklu ekspluatāciju, – ūdenstorņi, virszemes ūdens rezervuāri, ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu stacijas, ūdens apstrādes stacijas un kanalizācijas sūkņu stacijas.

Tīklu elementi šo noteikumu izpratnē ir tuneļi, kanāli, drenas, atklāti grāvji, zemtekas, ūdeņu un notekūdeņu izlaides.

Aizsargjoslas uztur un to tehnisko stāvokli kontrolē ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašnieks. Aizsargjoslu likumā aizsargjoslām noteikto prasību izpildi kontrolē Valsts vides dienests un attiecīgās pašvaldības saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”.

Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudēs Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.198 “Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku” .

Ar Ministru kabineta noteikumiem var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā – http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=
30248726 .

 

EM: Par Biodegvielas attīstības konsultatīvo padomi

Ministru kabinets otrdien, 10.oktobrī, apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu “Par Biodegvielas attīstības konsultatīvo padomi”. Vienlaikus ar rīkojumu par padomes izveidi apstiprināts arī Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes nolikums. Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes mērķis ir koordinēt iesaistīto institūciju darbu Biodegvielas likuma īstenošanai.

Biodegviela mazāk piesārņo dabu, ražošanai izmanto atjaunojamos resursus un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un to izraisītās klimata pārmaiņas, tāpēc padome sekmēs vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu biodegvielas nozarē, veicinās biodegvielas nozares attīstību un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Lai attīstītu biodegvielas ražošanu un izmantošanu, galvenie konsultatīvās padomes uzdevumi būs analizēt biodegvielas nozares stāvokli valstī, izstrādāt ieteikumus par biodegvielas nozares attīstību valstī, sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz biodegvielas nozari, kā arī sniegt atzinumus par attiecīgo normatīvo aktu projektiem un analizēt biodegvielas nozares mērķprogrammas un vadlīnijas un paust viedokli par tām.

Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs būs ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, padomē tiks iekļauti pārstāvji no iesaistītajām ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un augstskolām. Padomes sēdes būs atklātas, un plānots, ka tās notiks reizi ceturksnī.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

EM: Par Kohēzijas fonda projekta maksājuma dokumentu pārbaudi

Ministru kabinets (MK) otrdien, 10.oktobrī, pieņēma Finanšu ministrijas izstrādātos MK noteikumus par kārtību, kādā starpniekinstitūcija pārbauda ieviešanas iestādes iesniegtos Kohēzijas fonda projekta maksājuma dokumentus, kā arī MK instrukciju, kas noteiks, kā starpniekinstitūcijai jāiesniedz Kohēzijas fonda projekta pārskati.

MK noteikumi “Kārtība, kādā starpniekinstitūcija pārbauda ieviešanas iestādes iesniegtos Kohēzijas fonda projekta maksājuma dokumentus un iesniedz tos maksājumu iestādei” regulēs kārtību, kādā starpniekinstitūcija pārbauda ieviešanas iestādes iesniegtos Kohēzijas fonda projekta maksājuma dokumentus un iesniedz tos maksājumu iestādei. Tiks noteikta kārtība, kādā maksājumu iestāde nodrošina starpniekinstitūcijas iesniegto maksājuma dokumentu pārbaudi un maksājumu veikšanu.

MK noteikumus pielikumos papildina vairāki veidlapu paraugi: iesniegums Valsts kasei par konta atvēršanu, iesniegums Valsts kasei par konta slēgšanu, maksājuma procesa pārbaudes lapa, maksājuma uzdevums u.c.

Savukārt MK instrukcija “Kārtība, kādā starpniekinstitūcija iesniedz Kohēzijas fonda projekta pārskatus vadošajai iestādei un maksājumu iestādei” noteiks kārtību, kādā starpniekinstitūcija sagatavo un iesniedz projektu pārskatus vadošajai iestādei – Finanšu ministrijai un maksājumu iestādei – Valsts kasei. Tā reglamentēs arī projektu pārskatu iesniegšanas termiņus.

Instrukcija regulēs šādu dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību:

• pārskats par projekta ieviešanu,

• projekta naudas plūsmas prognoze,

• projekta izdevumu prognoze,

• projekta starpposma un noslēguma izdevumu deklarācija,

• mēneša pārskats par Kohēzijas fonda un valsts budžeta līdzdalības maksājumiem,

• ziņojums uzraudzības komitejai,

• noslēguma ziņojums.

Projekta pārskatu veidlapu forma ir pievienota MK instrukcijai pielikumu veidā.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums ir stājies spēkā no šī gada 1.janvāra, un likumā ir noteikts, ka starpniekinstitūcijai MK noteiktā kārtībā jāiesniedz vadošajai iestādei un maksājumu iestādei Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta pārskati.

Kohēzijas fonds ir izveidots 1994.gadā, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Kopienā, finansiāli atbalstot projektus, tehniski un finansiāli neatkarīgus projektu stadijas un vienotu veselumu veidojošu projektu grupas vides aizsardzības un transporta infrastruktūras tīklu jomā.

Papildu informācija par Kohēzijas fondu: http://www.esfondi.lv/page.php?id=16.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem

Ministru kabineta (MK) 10.oktobra sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos, kas paredz no nākamā gada palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Atbilstoši grozījumiem MK 1997.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, tiks piemērots IIN papildu atvieglojums 576 latu gadā līdzšinējo 456 latu vietā, bet III grupas invalīdiem būs tiesības uz nodokļa atvieglojumu 456 latu apmērā 360 latu vietā.

Savukārt personai, kurai ir noteikts politiski represētās personas statuss, un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem papildu IIN atvieglojumu plānots palielināt no 840 latiem gadā uz 1056 latiem gadā vai arī no 456 latiem uz 576 latiem gadā, ja šai personai ir piešķirta pensija.

Valdības akceptētie grozījumi MK noteikumos paredz paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu apmēru, lai novērstu invalīdu, politiski represēto personu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku reālo neto ienākuma samazināšanos inflācijas ietekmē.

Atbilstoši aplēsēm IIN papildu atvieglojumu apmēra palielināšana 2007.gadā varētu samazināt IIN ieņēmumu pieaugumu par 0,56 miljoniem latu. Taču sagaidāms, ka IIN papildu atvieglojumu paaugstināšana pozitīvi ietekmēs ekonomikas attīstību. Iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un līdz ar to arī pirktspējas un maksātspējas palielināšanās ietekmēs patēriņa līmeni iedzīvotājiem ar zemu ienākumu. Tā kā pieaugs iedzīvotāju neto ienākumi, samazināsies tā iedzīvotāju daļa, kuri ir spiesti regulāri lūgt pašvaldību palīdzību, piemēram, komunālo maksājumu segšanai.

Jaunās normas stāsies spēkā no 2007.gada 1.janvāra.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par atbalstu Eiropas Komisijas izstrādātajai regulai par Vīzu kodeksu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 10.oktobrī, apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto pozīciju par priekšlikumiem Eiropas Komisijas izstrādātajai regulai par Eiropas Kopienas Vīzu kodeksu.

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Padomes regulas, uz kuru balstoties veido Vīzu kodeksu, mērķis ir apvienot šobrīd pastāvošos dažādos vīzu izsniegšanas nosacījumus un kārtību vienā Eiropas Kopienas Vīzu kodeksā. Regulas mērķis ir nodrošināt pastāvošo nosacījumu vienkāršošanu, precizēšanu un papildināšanu atbilstoši jaunākajām izmaiņām vīzu izsniegšanas procesā.

Vīzu kodekss paredz vairākus jaunus nosacījumus, piemēram, atteikšanos no vīzu formas (grupas vīzas), vienotas ielūgumu, finansiālu atbalstu un/vai izmitināšanu apliecinošas formas ieviešanu, nosacījumu ieviešanu biometrisko datu noņemšanai, iespējas dalībvalstīm individuāli noteikt lidostas tranzītvīzas prasību un noteikt vienotu šos prasību izņēmumu atcelšanu.

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas izstrādāto regulu par Kopienas Vīzu kodeksu projektu. Vienota juridiski saistoša regulējuma izstrāde veicinās kopīgās vīzu politikas efektīvāku īstenošanu, nodrošinot vīzu politikas nosacījumu tiesisko precizitāti, harmonizējot dalībvalstu praksi šo nosacījumu piemērošanā un nodrošinot atbilstošu tiesisku regulējumu jaunākajām izmaiņām vīzu izsniegšanas procesā.

Latvija uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Vīzu kodeksā tiktu līdzsvaroti nosacījumi, kas nodrošina efektīvu un ātru vīzu pieteikumu izskatīšanu un vienlaikus paredz atbilstošu kontroli nelegālās imigrācijas novēršanai un valsts drošības un sabiedriskās kārtības garantēšanai.

 

IeM: Par piešķīrumu VUGD Valmieras brigādes depo ēkas būvniecībai

Ministru kabinets (MK) otrdien, 10.oktobrī, piešķīra finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valmieras brigādes depo ēkas Valmierā, Tērbatas ielā 9, būvniecības pabeigšanai, teritorijas labiekārtošanai un telpu aprīkošanai.

Jaunās depo ēkas būvniecības pabeigšanai un teritorijas labiekārtošanai ir nepieciešami 396000 latu. Lai varētu pabeigt visus iesāktos darbus, Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi MK rīkojuma projektu, kas nosaka grozījumu likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” izskatīšanas procesā IeM paredzēt 2006.gadā 100000 latu finansējumu, savukārt jautājumu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu IeM 296000 latu apmērā izskatīt MK kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem 2007.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

1996.gadā pēc Valmieras rajona padomes pasūtījuma izstrādāts būvniecības tehniskais projekts jaunai depo ēkai Valmierā, Tērbatas ielā 9, un uzsākta būvniecība. Ēkā VUGD Valmieras brigādes vajadzībām paredzēts izbūvēt garāžu, dispečerdienestu, inventāra noliktavu, ģērbtuves, kabinetus, mācību klasi un Ārkārtējo situāciju komisijas darba kabinetu. Jaunās ēkas apbūves laukums ir 501,2 m² un telpu kopējā platība – 737,4 m².

Uzsākot 1996.gadā būvniecību, uzbūvēta divu stāvu ēka ar alternatīvo apkuri, taču finansējuma trūkuma dēļ darbus apturēja un jaunbūvei veica konservāciju.

2000.gadā Valmieras rajona padome nodeva būvniecības tehnisko projektu Valmieras pilsētas pašvaldībai, kuru tā 2001.gadā bez atlīdzības nodeva VUGD Valmieras brigādei. Kopš 2001.gada VUGD finansējums depo ēku būvniecībai vai renovācijai nav piešķirts.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par prasībām, kritērijiem un kārtību, uzņemot studiju programmās

Ministru kabineta (MK) 10.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Prasības, kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās”.

Pirms likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” spēkā stāšanās 2006.gada 6.aprīlī uzņemšanu studiju programmās regulēja IZM 2003.gada 27.novembra instrukcija Nr.8 “Uzņemšanas noteikumi Latvijas augstskolās”. Pēc likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” spēkā stāšanās 2006.gada 6.aprīlī Augstskolu likuma 46.panta otrā daļa paredz, ka MK jāizdod noteikumi “Prasības, kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās”. Saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta otro daļu, augstskolām un koledžām, izstrādājot savus uzņemšanas noteikumus studiju programmās, būs jāņem vērā šajā noteikumu projektā noteiktās prasības, kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās.

Noteikumu projekts regulē tādus uzņemšanas procesa pamatjautājumus kā konkursu, tā norises pamatprincipus, konkursa rezultātu noteikšanas, konkursa rezultātu izziņošanas un imatrikulācijas pamatprincipus, augstskolu un koledžu uzņemšanas noteikumos ietveramās sastāvdaļas. Atšķirībā no IZM instrukcijas noteikumu projekts attiecināms gan uz augstskolām, gan koledžām.

Noteikumu projekts nereglamentē kārtību, kādā pretendenti, kuri ieguvuši atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību un kuriem jākārto eksāmens, lai saņemtu vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, kas nepieciešams kā konkursa atlases kritērijs uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās, piesakās augstskolās centralizēto eksāmenu kārtošanai. Šo jautājumu reglamentē MK 2006.gada 16.maija noteikumi Nr.395 “Par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”.

Noteikumu projekts paredz, ka uzņemšanai studiju programmā augstskola vai koledža rīko atklātu un vienlīdzīgu konkursu saskaņā ar augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumiem. Konkursā par uzņemšanu pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, augstskola vai koledža pamatojas uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos, kad centralizētie eksāmeni nav jākārto, – tie nav jākārto personām, kas ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, personām, kas ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, kā arī personām ar īpašām vajadzībām. Augstskolas un koledžas nosaka kārtību, kādā studiju programmās tiek uzņemtas šīs trīs personu kategorijas, saskaņojot kārtību ar Augstākās izglītības padomi.

IZM instrukcija paredzēja, ka reflektantu uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, neparedzot personu kategorijas, kas var nekārtot centralizētos eksāmenus.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt prasības, kritērijus un kārtību uzņemšanai augstskolu un koledžu studiju programmās.

 

IZM: Par Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītāju

Ministru kabineta (MK) 10.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītāju”.

Rīkojuma projekts sagatavots atbilstoši 2006.gada 20.jūnija MK noteikumu Nr.493 “Kārtība, kādā organizējams atklāts konkurss uz valsts aģentūras direktora amatu” 14.punkta nosacījumiem, ar kuru tiktu apstiprināts izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītājs.

Rīkojuma projekta izdošana nepieciešama sakarā ar Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītāja apstiprināšanu uz laiku līdz konkursa noslēgumam un direktora apstiprināšanai amatā.

Par Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktora pienākumu izpildītāju izglītības un zinātnes ministrs iesaka Izglītības satura un eksaminācijas centra Valsts valodas atestācijas daļas vadītāju Daci Dalbiņu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Ministru kabineta 10.oktobra sēdē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Izstrādātā likumprojekta mērķis ir sakārtot elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības jomu.

Sakarā ar elektronisko sakaru nozares pilnu liberalizāciju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, ievērojot Elektronisko sakaru likuma prasības, ir tiesības ierīkot vai izbūvēt elektronisko sakaru tīklu. Taču pašlaik nevienā normatīvajā aktā nav ietvertas konkrētas sankcijas par normatīvo aktu prasību neievērošanu, izbūvējot un ierīkojot elektronisko sakaru tīklus.

Tā kā nevienā normatīvajā aktā nav ietvertas konkrētas sankcijas par normatīvo aktu prasību neievērošanu, bieži rodas konflikta situācijas attiecībās starp elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem un nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri ir neapmierināti ar viņu īpašumā veiktajiem nesaskaņotajiem būvniecības darbiem. Daudz problēmu komersantiem rada citu īpašnieku nemarķēto elektronisko sakaru tīklu esamība, kas apgrūtina jauno elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un esošo tīklu ekspluatāciju.

Likumprojekts nosaka konkrētas sankcijas, kuras jāpiemēro gadījumos, kad tiek konstatēta elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Likumprojekts nosaka arī sankcijas par elektronisko sakaru būvnormatīvu pārkāpšanu, kuru neievērošana var samazināt būves konstrukcijas drošību, nestspēju vai noturību, kā arī gadījumos, ja netiek ievērotas prasības par elektronisko sakaru tīklu vai to daļu marķēšanu.

Likumprojekts arī nosaka sankcijas par amatpersonu nepamatotu atteikumu akceptēt būvprojektu vai izsniegt būvatļauju, kuru nelikumīgas rīcības dēļ tiek ierobežota konkurence elektronisko sakaru jomā.

Sodu apmēri ir noteikti pēc analoģijas, salīdzinot tos ar naudas sodiem, kādi ir noteikti par administratīvajiem pārkāpumiem būvniecības jomā.

 

SM: Par uzskaites punktiem pasažieru pārvadāšanas noteikumos

Ministru kabineta 10.oktobra sēdē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”.

Grozījumi nosaka jaunus pārkāpumus, par kuriem piešķirami pārkāpumu uzskaites punkti. Pastiprināta uzmanība pievērsta pārkāpumiem, kas saistīti ar pasažieru pārvadāšanu.

Noteikumu grozījumā paredzēts turpmāk piešķirt soda punktus par pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošanu, kā arī palielināt piešķiramo punktu skaitu arī par citiem pārkāpumiem.

Tāpat grozījumi nosaka, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija turpmāk uzskaitīs punktus arī par traktortehnikas vadītāju izdarītajiem pārkāpumiem.

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” izstrādāti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.panta septīto daļu un atbilstoši Ceļu satiksmes drošības padomes 2006.gada 6.marta sēdē nolemtajam, kā arī ievērojot izdarītos grozījumu Ceļu satiksmes likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par kritērijiem šķirnes dzīvnieku saimniecības statusa iegūšanai

Valdība otrdien, 10.oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtība”.

Noteikumi nepieciešami, lai īstenotu Ciltsdarba likuma mērķi nodrošināt ciltsdarba sakārtošanu un attīstību valstī, lai sekmētu augstvērtīgu ganāmpulku izaudzēšanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu. Normatīvajā aktā noteikti stingrāki šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritēriji, lai šķirnes saimniecības statusa ieguvēji atbilstu Ciltsdarba programmās izvirzīto mērķu standartiem un normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības un higiēnas prasībām.

Dokumentā arī noteikts, ka saimniecības ganāmpulkam ir jābūt reģistrētam un tai vismaz gadu jārealizē ganāmpulka izkopšanas plāns. Saimniecības ganāmpulks ir jāizmeklē saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izdoto ikgadējo Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānu un organizācijas apstiprinātu nolikumu par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atestāciju. Tāpat saimniecības ganāmpulkā atbilstoši katras dzīvnieku sugas ciltsdarba programmai jāaudzē, jāselekcionē un jāpavairo sava ganāmpulka atražošanai vai pārdošanai augstvērtīgi šķirnes dzīvnieki.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Latvijas lauku attīstības valsts stratēģiju 2007.–2013.gadam

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas izstrādāto Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plānu 2007.–2013.gadam. Šis dokuments tiks ņemts vērā, izstrādājot Latvijas Lauku attīstības programmu 2007.–2013.gadam, kurā noteiks kritērijus un principus atbalsta saņemšanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Latvijas Lauku attīstības programmai paredzēti 1,36 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 1,04 miljardi eiro būs Eiropas Savienības finansējums, bet pārējos līdzekļus atvēlēs valsts. Šos līdzekļus administrēs Lauku atbalsta dienests Zemkopības ministrijas vadībā. Stratēģijas virsmērķis ir “pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas laukos”. Stratēģijas mērķa ieviešanai izvirzīti četri darbības virzieni – lauku cilvēku spēju attīstība, no darba gūto ienākumu vairošana laukos, lauku dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un lauku dzīves telpas attīstība. Šo darbības virzienu īstenošanai tiks veikti pasākumi, ko finansēs gan no valsts atbalsta, gan no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums tiks virzīts caur četrām asīm saskaņā ar Kopienas izvirzītajiem mērķiem nākamajam programmēšanas periodam.

Kā pirmā ass noteikta lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas veicināšana. Šajā asī paredzēts finansējums 50% apmērā no kopējā finansējuma, ko galvenokārt virzīs lauksaimniekiem un mežsaimniekiem investīcijām un apmācībai. Lai veicinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, tiks turpināta saimniecību modernizācija, lauksaimnieku apmācība, atbalstīti jaunie zemnieki. No jauna iecerēts veikt dažādus informatīvos pasākumus lauksaimnieku un mežsaimnieku zināšanu nostiprināšanai un papildināšanai, bet kā jauns virziens ieplānoti plaši konsultāciju pakalpojumi. Tāpat kā līdz šim, arī laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam tiks paaugstināta mežu ekonomiskā vērtība, modernizēta pārstrāde, konkurētspējas paaugstināšanai tiks atbalstītas arī daļēji naturālās saimniecības un ražotāju grupas. No jauna plānoti pasākumi ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību saistītas infrastruktūras attīstīšanai.

Savukārt 30% no kopējā finansējuma ieplānoti otrajai asij – vides un lauku ainavas uzlabošanai, un tos paredzēts izmantot dažādiem agrovides maksājumiem (piemēram, par bioloģisko lauksaimniecību), saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos un citos pasākumos. Atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai mazāk labvēlīgajos apvidos tiks pakāpeniski samazināts, paredzot attiecīgi lielāku kopējo finansējumu dažādiem projektiem. Tāpat plānots turpināt kompensēt likumdošanas uzliktos ierobežojumus “Natura 2000” iekļautajās teritorijās lauksaimniecības zemēs. Savukārt no jauna kompensēs ierobežojumus mežsaimniecības zemēs. Tāpat kā iepriekš, tiks veicināta lauksaimniecībā neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošana.

Lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošanas veicināšana ir trešās ass pasākumu mērķis, kura sasniegšanai plānotais finansējums ir 20% no kopējā finansējuma. Trešās ass pasākumos plānots dažādot lauku ekonomiku, atjaunot un īpaši veicināt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības aktivitātes, kā arī turpināt attīstīt pakalpojumu sniegšanu lauksaimnieciskajai darbībai.

Tiks turpināts lauku tūrisma atbalsts, bet no jauna tiks atbalstīti infrastruktūras attīstības pasākumi, kā arī saglabāts un attīstīts lauku kultūrvēsturiskais mantojums.

Programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam turpināsies LEADER programma jeb mērķtiecīga vietējo aktivitāšu attīstīšana laukos (vietējās rīcības grupas un to izstrādātās stratēģijas), kas noteikta kā ceturtā ass. Šai asij plānots atvēlēt 2,5% no kopējā finansējuma.

Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāna izstrāde uzsākta 2005.gadā, kad ar vairāku reģionālas un nacionālas nozīmes aptauju un konferenču palīdzību tika noskaidrotas prioritārās vajadzības un rīcības virzieni. Stratēģijas izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar visām ieinteresētajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pašvaldību savienību un citiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides partneriem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa