Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžā, kur visu nedēļu risinājās slavenā novadnieka atcerei veltītās mūzikas dienas, sestdien skanēja Jāņa Ivanova, Alfrēda Kalniņa un Ludviga van Bēthovena mūzika
Jāņa Ivanova atceres dienas Rēzeknes mūzikas koledžā izskanēja ar Bēthovena Klavierkoncertu, ko starptautisko konkursu laureāte Iveta Viļuma (attēlā pirmā no kreisās) izpildīja kopā ar koledžas simfonisko orķestri koledžas direktora Sergeja Sergejeva vadībā (attēlā vidū) . Savu novadnieci sveica arī Kultūras ministrijas valsts sekretārs Pēteris Keišs (attēlā pa labi) |
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Koledžas skaistā un skanīgā zāle ik koncertā bija atsaucīgu klausītāju pilna, bet šajā izskaņas sarīkojumā šķita pat par mazu.
Kā pastāstīja koledžas direktora vietniece mācību darbā Ilga Viļuma, Jāņa Ivanova vārds skolai ir ļoti dārgs un viņa mūzika jaunatnei ir tuva: "Pēc Jāņa Ivanova aiziešanas mūžībā 1983. gadā arī Daugavpils mūzikas vidusskola un Preiļu bērnu mūzikas skola ļoti vēlējās iegūt viņa vārdu. Uzvarējām mēs, tāpēc mums ir arī pienākums godāt viņa piemiņu un lielo mūža darbu. Ar Rēzeknes pilsētas domes un Kultūras centra atbalstu šādas atceres dienas tiek rīkotas ik pēc diviem gadiem. Pagājušajā reizē sarīkojumā piedalījās komponista audzēkņi Juris Karlsons, Romualds Jermaks, Jānis Porietis, Līga Liepiņa un Juris Kuzmins, kurš ir mūsu skolas audzēknis. Šajā reizē radās iespēja uzaicināt Ulda Sprūdža stīgu kvartetu, kura repertuārā ir ļoti reti spēlētie Jāņa Ivanova Stīgu kvarteti. Koledžas simfoniskais orķestris, ko vada mūsu direktors Sergejs Sergejevs, atskaņos fragmentus no šā gada jubilāra Alfrēda Kalniņa operas "Baņuta" un kopā ar Ivetu, kas arī ir mūsu audzēkne, — Bēthovena Koncertu klavierēm ar orķestri." Iveta ir Ilgas Viļumas meita, vairākkārtēja starptautisko konkursu laureāte, bet pašlaik ar sīvā konkurencē izcīnītu stipendiju studē Londonā.
Iveta Viļuma ar orķestri atskaņo koncerta otro un trešo daļu, un tas ir kā viena ieelpa un izelpa. Izpildītāji (un viņu ir daudz, pilns un pilnskanīgs simfoniskais orķestris, kurā spēlē tikai pašu audzēkņi un pedagogi) un zāle, kurā starp klausītājiem ir arī apbrīnojami daudz bērnu un jauniešu, skaisto Bēthovena skaņdarbu izdzīvo, it kā vienā asinsritē būdami. Diriģents viešņu apkampj kā bērnu. Kultūras ministre Karina Pētersone šai dienā veic amata pienākumus Valmieras rajonā, un ministrijas vārdā konkursu laureāti sveic valsts sekretārs un novadnieks Pēteris Keišs. Savu uzrunu viņš nobeidz ar novēlējumu: "Lūdzies un strādā, jo tev ir dots liels talants un liela neatlaidība!"
Iveta Viļuma ir dzimusi mūziķe. Viņas māte ir laba pianiste un brīnišķīga koncertmeistare, bet vectēvs un vecvectētiņš bijuši Dricānu baznīcas ērģelnieki. Kur parasti pedagogiem jānopūlas ar topošo pianistu roku nostādīšanu, Ivetai rokas jau no dzimšanas tādas ir — kā radītas klavieru un arī ērģeļu spēlēšanai.
Nākamajā nedēļā Iveta kopā ar ansambli "Putni" koncertēs Rīgas Domā, jo ērģeles viņai varbūt vēl tuvākas sirdij nekā klavieres: "Ar mūsu koledžas orķestri ir ļoti jauki kopā muzicēt. Tas ir kā ģimenē. Es taču šajā skolā esmu izaugusi. Pavisam maziņa nācu mammai līdzi. Lai cik banāli tas izklausās, bet te tiešām ir manas otrās mājas." Londonā puse stipendijas aizejot par koncertiem. To esot daudz. Lielākoties izcili. Un visi dārgi. Pati skrienot arī uz baznīcu ērģeles paspēlēt, jo slavens Štutgartes ērģeļspēles profesors uzaicinājis nākamajā gadā pie viņa mācīties. Tas ir vairāk par stipendiju, saka Iveta. Kaut gan bez naudas jau arī nevarēšot, būšot jāmeklē kāds mecenāts. Pašlaik Ivetai ir trīs adreses — Londonā, Rīgā un Rēzeknē. Un viņai šķiet, ka ideālā variantā tā varētu arī palikt: "Ne mirkli nepieļauju domu, ka varētu pamest Latviju un Latgali. Te ir manas mājas, un te es atgriezīšos. Bet iztika mūziķiem droši vien vēl ilgi būs jāpelna ārzemēs."
"Man patīk spēlēt Bēthovenu. Viņa mūzika ir kontrastaina kā šī pasaule" |
Pianiste Ilga Viļuma ar meitu, kas nu jau pieder mūzikas pasaulei |
Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore