Par dažādu tautību dzīves līmeņiem Latvijā

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"

Sociālajās zinātnēs ir pētījumi, kas vienmēr satur lādiņu "dinamīta". Vienalga, kādi būtu šo pētījumu rezultāti. Politiķi, ierēdņi un sevišķi lojāli zinātnieki no tiem izvairās.

Viena tāda ar pašcenzūru "aizliegta" tēma bija Latvijā izplatītāko tautību dzīves apstākļu un dzīves līmeņa salīdzinoši pētījumi. Ja izrādīsies, ka labāk dzīvo latvieši, tie būs cilvēktiesību pārkāpumi. Izrādīsies, ka labāk dzīvo krievi - nu, kā tad tā, tas nevar būt...

Mēs tomēr savā laikā riskējām šo pētījumu sākt un pārliecinājāmies, ka nekādu sprādzienbīstamu rezultātu tas nedod. Latvijā plašāk izplatītās tautības (latvieši, krievi) dzīvo puslīdz vienādos apstākļos. Zināmas atšķirības veidojas saistībā ar vēsturisko un tagadējo iedzīvotāju sadalījumu pa pilsētām un laukiem, demogrāfisko sastāvu u.c. Par vienas vai otras nācijas kādām būtiskām priekšrocībām Latvijā nenācās runāt. Laikam tas bija pats labākais rezultāts, kāds varēja būt (I.Ciemiņa, O.Krastiņš, A.Švarckopfa, I. Vasaraudze. Latviešu dzīves apstākļi un dzīves līmenis Latvijā. R.: 1998. - 116 lpp.).

Tagad līdzīgi rezultāti ir iegūti, izpildot ANO Attīstības programmas (UNDP) projektu Norvēģijas Lietišķo sabiedrisko zinātņu institūtā projektu "Etniskā piederība un nabadzība Latvijā". Darba ziņojuma secinājumos (28.lpp.) autors Ādne Āslands raksta:

"Ziņojums ir parādījis, ka etniskai piederībai nav noteicoša nozīme, ja ir jāapraksta un jāizskaidro nabadzība Latvijā. Pārejas laikā visās etniskajās kopienās, kas dzīvo valstī, ir savi uzvarētāji un savi zaudētāji. Lielākā daļa cilvēku ir piedzīvojuši grūtības, kas nav specifiskas vai raksturīgas tikai tai etniskajai grupai, kurai viņi pieder."

Tādēļ turpmākie pētījumi šajā jomā tuvākajā laikā diezin vai novedīs pie kādiem satraucošiem rezultātiem. Tomēr pētījums ir jāturpina un jāseko nelielām tendencēm, kas, ja tās netiks laikus regulētas, var novest pie ļoti nevēlamām sekām.

Raksta turpmākajā daļā parādīsim jaunākās 1998. gada mājsaimniecību budžetu datu izstrādes tautību skatījumā. Vajadzības gadījumā, ja 1998. gada datu nebūs, izmantosim 1997. gada datus.

Par latviešu mājsaimniecībām skaitījām tās, kurās visi locekļi sevi pieskaitīja latviešu tautībai. Līdzīgi par krievu mājsaimniecībām skaitījām tās, kurās visi locekļi krievi.

Nodalīt atsevišķi vēl citu Latvijā dzīvojošo tautību mājsaimniecības nebija iespējams, jo šādu mājsaimniecību gadījumizlasē bija par maz, lai rezultātus skaitītu par reprezentatīviem. Tādēļ pētījumā tika izdalīta trešā grupa "pārējo tautību un tautību ziņā jauktas mājsaimniecības". Rakstā ietverto tabulu ierobežotā apjoma dēļ šī grupa nav parādīta. Nekādus negaidītus rezultātus tā neparādīja.

Mājsaimniecību sastāvs un ienākumi

Ir vērojams, ka latviešu mājsaimniecības ir nedaudz lielākas nekā krievu. Vidēji latviešu mājsaimniecībā 1998. gadā bija 2,3 locekļi, krievu - 2,2. Sevišķi liela atšķirība vērojama labklājības ziņā trūcīgākās mājsaimniecībās. Piemēram, pirmajā deciļgrupā, kas izdalīta pēc rīcībā esošā ienākuma vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, latviešu mājsaimniecībās bija vidēji 3,1 loceklis, krievu - tikai 2,7. Tālākajās deciļgrupās starpība samazinās un, sākot ar astoto - devīto deciļgrupu, izzūd (1.tabula).

Mājsaimniecību lieluma atšķirības pamatā izskaidro vēsturiskie apstākļi. Iepriekšējās desmitgadēs, kad Latvijā ieceļoja un apmetās uz dzīvi daudz krievu, tie pārsvarā bija jauni darbaspējīgi cilvēki. Viņu vecāki sirmgalvji bieži palika savās dzimtajās vietās. Sava nozīme ir arī nelielām dzimstības un mirstības rādītāju atšķirībām, kā arī triju un divu paaudžu ģimeņu sabrukšanas procesiem.

Aplūkojot rīcībā esošo ienākumu, rēķinot caurmērā uz vienu mājsaimniecības locekli, redzams, ka vidējā, piektajā, deciļgrupā latviešu un krievu mājsaimniecībās tas ir gandrīz vienāds (atšķirība izlases kļūdas robežās). Blakusesošajās centrālajās deciļgrupās latviešu mājsaimniecību ienākumi ir nedaudz lielāki. Atšķirība kļūst ievērojamāka augstāko ienākumu deciļgrupās.

Šo atšķirību varēja radīt ienākumu raksturs. Liels latviešu īpatsvars strādā valsts iestādēs un uzņēmumos, kur visi ienākumi ir legāli un netiek slēpti. Savukārt lielāks krievu īpatsvars strādā privātos uzņēmumos, kur daļu ienākumu gūst aploksnēs, un līdz ar to par viņiem negribas runāt arī mājsaimniecību budžetu aptaujās. Līdz šim nav aprēķināts no aptaujas atteikušos mājsaimniecību īpatsvars tautību grupās. Turpmāk to vajadzētu darīt.

Savukārt visnabadzīgāko pirmās deciļgrupas mājsaimniecību ienākumi latviešu grupā ir mazāki nekā krievu. Vai pašu nabadzīgāko latviešu daļa būtu dziļāk grimusi nabadzībā? Sava nozīme te būs latviešu zemnieku mājsaimniecībām, kuras precīzi nenodala mājsaimniecības kā patēriņa vienības un zemnieku saimniecības kā ražojoša uzņēmuma ienākumus un izdevumus. Uzņēmuma zaudējumi nereti parādās mājsaimniecības budžetā ar mīnusa zīmi.

Labklājība ģimenēs un vieniniekiem

Jau atzīmējām, ka latviešu un krievu mājsaimniecību sastāvs nedaudz atšķiras. Tādēļ rīcībā esošā ienākuma lielumu, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, salīdzināmās tautību grupās nedaudz var ietekmēt arī mājsaimniecību sastāvs. Tādēļ ir lietderīgi izdarīt salīdzinājumus arī pa atsevišķām demogrāfiskām grupām.

Kā jau esam parādījuši virknē iepriekšējo rakstu, demogrāfisko grupu labklājības salīdzinājumos ir jāizdara aprēķini uz nosacītu patērētāja vienību (2.tabula). Šajā gadījumā vēl izmantota Eiropas sadarbības un attīstības padomes lietotā patērētāju ekvivalences skala. Turpmāko gadu pētījumiem esam nodevuši apspriešanai Latvijas apstākļiem piemērotāku skalu. Tajā, salīdzinot ar starptautisko, ir palielinātas veco vientuļi dzīvojošo personu vajadzības (lielāki izdevumi par mājokli, zālēm u.c. ) un diferencētas skolas un pirmskolas vecuma bērnu vajadzības. Jauno skalu centīsimies lietot nākamā gada pētījumos.

Salīdzinoši izvērtējot latviešu un krievu mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumos, krievi izvirzās pirmajā vietā jauno ģimeņu - precētu pāru ar nepieaugušiem bērniem - grupā, kā arī par pensijas vecumu jaunāku vieninieku grupā. Citās demogrāfiskās grupās nedaudz lielāki ir latviešu mājsaimniecību ienākumi. Uz vispārējās noslāņošanās fona valstī šī starpība nav liela. Izmantojot labklājības deciļgrupējumus pēc rīcībā esošā ienākuma, var pārliecināties, ka abām tautībām ir gan veiksminieki, gan grūtdieņi, pamatmasa abām tautībām ir vidēji zemu nodrošinātas mājsaimniecības. Piederība pie tā vai cita etnosa maz korelē ar dzīves līmeni Latvijā.

Samērā līdzīgus secinājumus iegūstam, izdarot salīdzinošus vērtējumus pēc patēriņa izdevumiem, arī rēķinot uz vienu patērētāja vienību. Šajā gadījumā šķiet, ka krievu dzīves līmeņa pārsvars parādās vairākās grupās un apakšgrupās, nekā vērtējot pēc rīcībā esošā ienākuma. Var secināt, ka latvieši arī ļoti grūtos saimnieciskos apstākļos, sekojot tautas mentalitātei, vairāk cenšas atlikt uzkrājumiem. Tādēļ vairāku apakšgrupu rīcībā esošie ienākumi lielāki latviešiem, bet patēriņa izdevumi - krieviem.

Latvieši mīl labi paēst, krievi - dzīvot ērtībās

Nedaudz atšķirīgāka nekā ienākumu un izdevumu absolūtais līmenis ir latviešu un krievu mājsaimniecību patēriņa struktūra (3.tabula).

Pārtikas produktu iegādei latviešu mājsaimniecības izdod vidēji 44,8% no saviem patēriņa izdevumiem, bet krievu mājsaimniecības tikai 41,3%. Savukārt krievu mājsaimniecības tiklab absolūti, kā relatīvi vairāk izdod par dzīvokli un komunāliem pakalpojumiem, kā arī apģērbu un apavu iegādei.

Taču šīs atšķirības tūliņ nedrīkst pierakstīt minēto tautību sadzīves ieražām vai mentalitātei. Tās lielā mērā ietekmē salīdzināmo tautību izplatītākā dzīvesvieta.

Latvieši lielā skaitā vēl dzīvo laukos, kur darbs atklātā laukā prasa vairāk un kalorijām bagātāku uzturu. Turklāt lauku ļaudīm vieglāk pieejama pašražota un tādēļ šķietami lētāka pārtika. Tās nelielos atlikumus grūti nogādāt tirgū un pārdot.

Savukārt vairums krievu dzīvo pilsētās, turklāt pēckara gados celtos namos ar visām ērtībām, kuru samaksa šodien ir dārga. Tāpat pilsētu dzīvesveids tradicionāli prasa labāku apģērbu un apavus.

Citas patēriņa budžeta īpatnības latviešu un krievu mājsaimniecībās jau ir mazākas, un tās var redzēt 3.tabulā. Arī tās lielā mērā izskaidro izplatītākā dzīvesvieta, mājsaimniecību demogrāfiskā sastāva atšķirības un citi ar etnisko piederību tikai netieši saistīti faktori.

Kur latvieši zaudē?

Pašreiz, pēc mūsu domām, latvieši zaudē pilsētās īstenotās dzīvokļu politikas rezultātā. Latvieši (un arī citu tautību piederīgie), kas ilgi dzīvo kādā pilsētā, pārsvarā mājo jau pirmskara laikā celtos namos, kas pa lielākai daļai atdoti bijušo īpašnieku mantiniekiem. Tādēļ latviešiem mazāka iespēja piedalīties dzīvokļu privatizācijā. Krievi un dažas citas tautības, kas Latvijā ieceļoja sešdesmitajos - astoņdesmitajos gados, dzīvokļus parasti saņēma jaunuzceltajos namos, un tur privatizācijai nekādu šķērļu nav. Latviešu stāvoklis vēl tālāk var pasliktināties, ja likumdevēji pieļaus atšķirīgus noteikumus un īres griestus t.s. denacionalizētajos jeb saimnieka namos un pašvaldību namos. Konkrēti statistikas dati šajā un saskares jautājumos sniegti vairākās iepriekšējās mūsu publikācijās (O.Krastiņš. Vai mans mājoklis ir mana pils. - "Latvijas Vēstnesis", 1998.g. 4.jūnijā, Nr.163/164 (1224/1225). 1., 8.lpp.).

Vēl tālākas nākotnes skatījumā iezīmējas drauds, ka Latvijas krievi būs izglītotāki nekā latvieši un tādējādi gūs visas no tā izrietošas priekšrocības. Jau pašreizējie statistikas dati iezīmē šādu tendenci. Arī šeit negribam meklēt atšķirības tautību dzīvesziņā vai mentalitātē. Atkal vainīga vispirms ir izplatītākā dzīvesvieta. Krievu bērni, dzīvojot pilsētās, var pabeigt vidusskolu un nereti arī augstskolu, dzīvojot vecāku mājoklī. Laukos dzīvojošie latvieši jau vidusskolas laikā, nemaz nerunājot par studiju gadiem, ir spiesti meklēt istabiņas, gultasvietas, kopmītnes u.c. ārpus vecāku dzīvesvietas, kas viss maksā dārgi. Arī uzturs, atsevišķi dzīvojot, iznāk dārgāks. Lauku bērniem izglītība ir dārgāka nekā pilsētniekiem un plaši izplatītā trūkuma un mazturības apstākļos grūtāk pieejama.

Kā šo objektīvo atšķirību kompensēs izglītības likumi un skolu finansēšanos sistēma? Vai speciālisti, kas šos jautājumus izstrādā, par to ir pietiekami padomājuši?

1.tabula

Personu skaits un rīcībā esošais ienākums

latviešu un krievu mājsaimniecībās 1998. gadā