Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pirmajā lasījumā. Vārds Egilam Baldzēnam, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, ko mēs apspriežam, ir pietiekami nopietns, lai to izvērtētu un analizētu. Es ļoti uzmanīgi pārlasīju arī Aleksandra Kiršteina runu iepriekšējā plenārsēdē un varu teikt tā, ka mani mazliet saintriģēja mana kolēģa un Tautas partijas biedra runa, kura norādīja uz to, ka Tautas partijas priekšlikums ir mazliet citāds nekā līdz šim, ka praktiski Tautas partija ierosina 16. martu nosaukt par leģionāru dienu. Un, protams, es varu kolēģim piekrist, ka 16. marts nevar būt visu latviešu karavīru diena, jo tajā brīdī latviešu karavīri cīnījās divās frontes pusēs un pa vidu bija tēva sēta, kā parasti mēs sakām. Lūk, un tāpēc man īsti nav skaidrs, kāds tad ir šis priekšlikums no Tautas partijas, kas aicina šo visu jautājumu vienkārši svītrot, un arī, kad es Gundara Bojāra klātbūtnē jautāju Pīka kungam, viņš teica, ka Tautas partija vēl nāks ar priekšlikumu. Tāpēc nav īstas skaidrības, ko vēlas Tautas partija arī panākt ar šo likumprojektu, jo, ja šī nostāja, ko es minēju un kura līdz šim nav apstrīdēta no Tautas partijas, ir pamatota, tad tādā gadījumā būtu pareizi šo likumprojektu atsaukt, nevis virzīt to tālāk.

Bet par jautājuma dziļāko daļu. Gribētu uzsvērt to, ka mums vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, ka mums nav neviena diena mūsu nacionālās pretestības dalībniekiem, kuri ir cīnījušies Otrajā pasaules karā. Manuprāt, visizdevīgākā diena, kuru varētu meklēt un sameklēt, un tas būtu, protams, profesionālu vēsturnieku jautājums, būtu saistīta ar Latvijas Centrālo padomi, ar Konstantīnu Čaksti. Šinī gadījumā šeit būtu saskare arī ar leģionāriem, jo praktiski šo militāro misiju vadīja Jānis Kurelis Latvijas Centrālajā padomē. Šeit būtu arī vislabākais veids, kā mēs varētu parādīt, ka ir bijuši cilvēki, kuri saprot, ka abas šīs lielvaras tā vai citādi ir bijušas Latvijai pamatā naidīgas. Tas būtu, manuprāt, ideāls variants, kā varētu šo problēmu risināt. Es atgādināšu kaut vai dažas lietas, ka 14. novembrī 1944. gadā arī tieši kureliešiem, diviem bataljoniem — Skrīveru bataljonam un Usmas bataljonam — atbilstoši uzbruka vācu soda ekspedīcija, lai tos atbruņotu. Vienu tātad, Skrīveru bataljonu, atbruņoja, bet šis otrs bataljons, kas cīnījās pretī un nepadevās, ar kaujām naktī no 14. uz 15. novembri izlauzās. Nedaudz vēlāk, jau decembrī, kaujās 8.—9. decembrī šis bataljons praktiski izlauzās arī no vēlreizēja aplenkuma, un tādā veidā mēs varētu runāt par to, ka šeit redzam arī bruņotu pretestību no nacionāli patriotiski noskaņotiem cilvēkiem. Tas būtu ideālais variants.

Bet katrā ziņā pašreiz es domāju, ka mums vajadzētu ļoti rūpīgi apsvērt, vai mēs varam svītrot šo gadadienu, vai mēs meklējam kaut ko nopietnāku pretī, jo 11. novembris, iespējams, tomēr Otro pasaules karu un šo nacionālās pretestības kustību īsti neaizskar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šobrīd skan ļoti daudzas jaukas runas par kaut kādu savādu sabiedrības saliedēšanu, lietojot kārtējo aizgūto svešvārdu "integrācija". Nu ko tad mēs te gribam integrēt vienā kopā? Ja jau tie paši latviski runājošie nav spējīgi vienoties. Vieni vēlas godīgi ieskatīties savā vēsturē, Latvijas vēsturē, un pareizi to izprast, bet otri — teikt to, ko no viņiem kāds prasa. Vai to, par ko viņiem maksā. Un tāpēc jau daža laba skribente ir aizdomājusies tik tālu, līdz tādām galējām muļķībām, kā — kāpēc mums vajadzīgas vairākas atceres dienas un vēl savādākas? Lūk, 11. novembri gan mēs drīkstam svinēt, jo par to mums neviens neko nepārmetīs. Bet tajās saņemtajās vēstulēs, kuras ir rakstījuši mums latviešu karavīri un represētie, skan skaidrāka patiesība, un dažus izvilkumus es jums pasniegšu.

Latvijas vēstures nezināšana vai nevēlēšanās zināt ļoti augstām amatpersonām liek vienkārši kļūdīties savos vērtējumos. 1940.—1941. gads kā okupācijas baigais gads ir ierakstījis vienu no visdramatiskākajām lappusēm mūsu vēsturē. Neatkarības zaudēšana un lielie upuri radīja tautā neaprakstāmu naidu pret padmju varu, pret komunismu un PSRS. Un tādēļ tūlīt pēc sarkanarmijas padzīšanas jau 1941.gada jūlijā organizējās pirmās pašaizsardzības vienības un policijas bataljoni, kuros pieteicās brīvprātīgo tūkstoši. Liepājā brīvprātīgie stāvēja garās rindās, un to īpaši vēlāk atcerējās padomju vara Maskavā. Un lielajam entuziasmam latviešu nacionālo militāro formējumu veidošanas pamatā bija ne jau domas par cīņu Vācijas labā, bet naids pret padomju varu un iecere atjaunot Latvijas valsti. Un pirmais brīvprātīgo bataljons uz kara darbības joslu izbrauca jau 1941. gada 21. oktobrī. Pirmos piecus bataljonus izveidoja 1941. gadā, bet vēl 25 bataljonus — pirms leģiona nodibināšanas. Pavisam saformēja 45 policijas bataljonus. Šo bataljonu kodolu veidoja Latvijas armijas virsnieki un instruktori, armijā dienējušie kareivji, bet leģionu organizēja 1943. gada februārī un martā, iekļaujot tajā arī 11 policijas bataljonus. Abas leģiona divīzijas — 19. un 15. — cīnījās kopā šajā 16. martā. Un tādēļ latviešu karavīri, organizācija "Daugavas vanagi" nolēma 16. martu nosaukt par Latviešu leģiona dienu.

Vēlreiz jāsalīdzina leģionārus un sarkanarmiešus. Ja leģionāri cīnījās par neatkarīgu Latviju, tad sarkanarmieši okupēja mūsu zemi. Bet nezin kāpēc mēs vēlamies noliegt 16. martu, bet 9. maijā mēs atļaujam jebkādas pretvalstiskas darbības. Tā ir vislielākā nejēdzība. Un gan jau Latvijas vēsture reiz šo kauna traipu atgādinās tiem, kam pienākas to dzirdēt. Bez tam leģionāru cīņas Latvijas zemes katras pēdas aizstāvēšanā, īpaši Mores kaujās un Kurzemes cietoksnī, taču ļāva paglābties daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl daudzi no viņiem to vienkārši vairs nevēlas atcerēties.

11. novembris — svēta diena Latvijas vēsturē. Lieciet viņai mieru! Nebāziet neko citu tur klāt! Tas saistās ar Latvijas atbrīvošanu. 16. martā noliecam galvas to varoņu priekšā, kas atdeva savas dzīvības par Latviju. Un godinām tos sirmos cīnītājus, kas ir izdzīvojuši un sagaidījuši šodienu. Noliedzot 16. martu kā atceres dienu, varas institūcijas parādīs necieņu Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri kara gados un pēckara partizānu cīņās stājās pretī latviešu tautas ienaidniekiem un saglabāja latviešu tautā patriotismu, pašapziņu un ticību Latvijas nākotnei.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

J.Dobelis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka — otro reizi. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Pagaidiet debašu laiku! Vajag iedziļināties!")

J.Sinka

(TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Prezidentes kundze! Dāmas un kungi! Atkārtošu īsumā vispirms, ko es pagājušo reiz teicu, kāpēc mēs kaunāmies no mūsu leģionāriem, tagad cienījamiem vīriem. 11.novembris pieder lāčplēšiem, bermontiādes varoņiem, tāpat kā 6.marts pieder Latvijas armijas pirmajam virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam, tāpat kā 3.jūlijs pieder Ziemeļlatvijas armijas virspavēlniekam pulkvedim Jorģim Zemitānam. Latviešu leģionārs ir nopelnījis savu dienu, leģiona dienu, 16.martu.

Man ir daudz cilvēku gan mutiski, gan rakstiski šīs nedēļas laikā izteikuši, lielā mērā bijušie leģionāri, savu sāpi. Un es atļaušos nolasīt vēstuli, ko saņēmu no sabiedriskās organizācijas "Baltijas vienība" Latvijas kopas priekšsēža, inženierzinātņu doktora Georga Bagātā, tāpat viņa valdes locekļiem Artūra Damlica un Ivara Zorgenfreija, un tie raksta: "Godātie deputāti! Jums ir jālemj par atlikto balsojumu pagājušajā Saeimas plenārsēdē par 16.marta kā Latviešu karavīru atceres dienas atcelšanu. Mūs pārsteidz šīs neiedomājamās bailes no savas vēstures, no savu varoņu apzināšanas un pieminēšanas. Gandrīz visi jūs, kas neesat pieredzējuši Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanas kaujas, kas esat pret tām vienaldzīgi un tikai pa ausu galam kaut ko dzirdējuši, nedrīkstat apkaunot latviešu tautu ar savu gļēvo un bezprincipiālo lēmumu par 16.martu kā Latvijas karavīru atceres dienas svītrošanu kalendārā. Mēs nedrīkstam aizmirst baigā gada noziegumus, pirmās krievu okupācijas laika zvērības, mūsu godājamo atbrīvošanas cīņu varoņu un Lāčplēša kara ordeņa kavalieru, daudzu valstsvīru sabiedrisko un saimniecisko darbinieku un lauksaimnieku iznīcināšanu neatkarīgi no tautības un vecuma. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem leģionāru cīņām pret komunismu. Otrajā Latvijas okupācijas un iznīcināšanas vilnī, kas sekoja pēc 20 gadus ilgās patstāvības gadiem, latviešu leģionāri bija tie, kas cēlās cīņai pret sarkano mēri, pret komunismu ar visām tā radītajām Padomju savienības okupācijas un latviešu tautas iznīcināšanas tieksmēm. Tie bija jaunekļi, kas, netaupot savas dzīvības, mēģināja atturēt sarkano varmāku pūļus no iebrukuma Latvijas zemē. Un vēlāk, aizstāvot Kurzemes cietoksni līdz galam, līdz kapitulācijas dienai 1945.gada 8.maijā, deva iespēju mūsu tautas inteliģencei, politiķiem, saimnieciskajiem un sabiedriskajiem darbiniekiem izbēgt no iznīcināšanas, lai varētu rast patvērumu Rietumos. Un tagad daži no šiem bēgļiem piedalās sēdēs arī šajā zālē. Un tas attiecas tikai uz mums, latviešiem, un ne uz vienu citu tautu. Tārpu, kurš lokās citu priekšā, stiprākais samīs. Mēs uzskatām, ka tā bija izmisuma pilna cīņa pret Latvijas okupantiem, nesot sevī cerības par brīvu Latviju, aktīva pretošanās noslēgtajam Molotova—Ribentropa paktam. Tādēļ lūdzam jūs būt patiesiem Latvijas patriotiem un balsot par 16.martu kā Latviešu karavīru atceres dienas atzīmēšanu Latvijā. Šie desmit tūkstoši kritušo un dzīvu palikušo sirmās galvas to ir pelnījušas, un savukārt starptautiskajās attiecībās tādēļ nekas negrozīsies. Jā, es varu tikai atkārtot — 1946.gadā leģionu reabilitēja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Labrīt! Cienījamie kolēģi! Ir Adventes laiks, mēs gaidām Ziemassvētkus. Ļoti gribētos tos sagaidīt labā noskaņojumā, bet diemžēl tik labs tas noskaņojums nav, jo šorīt arī, nākot šurp uz Saeimu, mēs redzējām, kā divas atšķirīgas cilvēku grupas stāvēja viena otrai pretī ar pavisam pretējiem uzskatiem, kas pauda attieksmi pret šodien izskatāmo Valodas likumu, bet par to mēs, protams, runāsim šodien vēlāk. Kas attiecas uz šo 16.martu, es domāju, ka diez vai vajadzīga tik gara mūsu pārliecināšana citam citu, jo mums jau nostādne ir, protams, katram. Bet es tomēr aicinātu, nu, uz to, lai katrā no mums ierunātos sirdsapziņa, gods, bet es, iepriekšējā reizē runājot, pārmetu kolēģei Lībanei par viņas reakciju uz manis sacīto, iespējams, ka tās bija, un es droši varu sacīt: ne tikai iespējams, protams, tās bija bažas, bažas par to, ka mēs gribam izsvītrot šo datumu un pārcelt pavisam uz citu vietu. Es varbūt pārpratu jūs, varbūt jūs mani pārpratāt, es atvainojos.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Aleksandrs Kiršteins — otro reizi. Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Ja mēs uzmanīgi ieskatīsimies likumprojektā, tad tur nav vārdi "pārcelt latviešu leģionāru dienu", izlasīsim vēlreiz. Tur ir vārdi "pārcelt Latviešu karavīru atceres dienu". Tad, kad būs priekšlikums par leģionāru dienu, tad mēs debatēsim šeit par šo datumu, tāpēc es šodien aicinu nenovirzīties no tēmas, bet runāt tikai par Latviešu karavīru atceres dienu, jo 11.novembris, un es arī Baldzēna kungam paskaidroju, ir ideāls datums, kad tika sakauti divi vēsturiskie ienaidnieki, šo ienaidnieku sakāva saformētie, apvienotie spēki. Šo ienaidnieku sakāva nevis ar Ļeņina un ķeizara Vilhelma parakstu saformētie bruņotie spēki, bet Latvijas valsts, Latvijas armija. Un es domāju, ka šis 11.novembris ir pieņemams gan Berklāva tuviniekiem, gan Konstantīna Čakstes tuviniekiem, tāpēc es aicinu šodien nenovirzīties no apspriežamā temata. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pēc tik izsmeļošām debatēm, kuras varētu līdzināties studijām, komisijai nav ko piebilst. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu ierosinām pēc balsojuma "Par grozījumiem likumā "Par svētku un atceres dienām"" nolasīt katra deputāta balsojumu. Vai ir iebildumi? Viens var runāt par, viens — pret šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Paldies!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 17, atturas — 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt balsošanas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Balsojuma rezultāti: Pēteris Apinis — par; Dzintars Ābiķis — par; Aleksandrs Bartaševičs — par; Martijans Bekasovs — par; Gundars Bērziņš — par; Mārtiņš Bičevskis — par; Inese Birzniece — par;Leons Bojārs — par; Gundars Bojārs — par; Boriss Cilevičs — par; Juris Dalbiņš — par; Guntis Dambergs — par; Helēna Demakova — par; Oļegs Deņisovs — par; Jānis Esta — par; Jānis Gaigals — par; Ilmārs Geige — par; Ivars Godmanis — par; Aleksandrs Golubovs — par; Kārlis Greiškalns — par; Valdis Ģīlis — par; Edvīns Inkēns — par; Jānis Jurkāns — par; Vanda Kezika — par; Aleksandrs Kiršteins — par; Andrejs Klementjevs — par; Jānis Lāčplēsis — par; Kārlis Leiškalns — par; Kristiāna Lībane — par; Modris Lujāns — par; Pāvels Maksimovs — par; Romāns Mežeckis — par; Miroslavs Mitrofanovs — par; Linards Muciņš — par; Vineta Muižniece — par; Vaira Paegle — par; Andrejs Panteļējevs — par; Raimonds Pauls — par; Rihards Pīks — par; Jakovs Pliners — par; Aija Poča — par; Boriss Rastopirkins — par; Romualds Ražuks — par; Normunds Rudevičs — par; Anta Rugāte — par; Pēteris Salkazanovs — par; Antons Seiksts — par; Atis Slakteris — par; Juris Sokolovskis — par; Helēna Soldatjonoka — par; Igors Solovjovs — par; Jēkabs Sproģis — par; Oskars Spurdziņš — par; Leonards Stašs — par; Jānis Škapars — par; Ainārs Šlesers — par; Jāzeps Šņepsts — par; Aivars Tiesnesis — par; Oļegs Tolmačovs — par; Jānis Urbanovičs — par; Māris Vītols — par; Raitis Vītoliņš — par; Edgars Zalāns — par; Monika Zīle — par; Ērika Zommere — par; Juris Dobelis — pret; Oskars Grīgs — pret; Māris Grīnblats — pret; Imants Kalniņš — pret; Ģirts Valdis Kristovskis — pret; Dzintars Kudums — pret; Rišards Labanovskis — pret; Viola Lāzo — pret; Vladimirs Makarovs — pret; Andrejs Požarnovs — pret; Aida Prēdele — pret; Dzintars Rasnačs — pret; Anna Seile — pret; Juris Sinka — pret; Jānis Straume — pret; Pēteris Tabūns — pret; Juris Galerijs Vidiņš — pret; Egils Baldzēns — atturas; Imants Burvis — atturas; Arnis Kalniņš — atturas; Jevgēņija Stalidzāne — atturas; Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pirms izskatām sadaļu "Prezidija ziņojumi", mums jālemj par Ministru kabineta un deputātu ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā.

Atvainojiet, mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts

(LC) . Komisija lūdz līdz 16.decembrim iesniegt priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

16.decembris. Nav iebildumu? Nav. Paldies!

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 87. pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Gaujas nacionālā parka likums" un izskatīt to pirmajā lasījumā pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Pieci deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā — sadaļā "Prezidija ziņojumi" iekļaut likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nosūtīšanu komisijām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam sadaļā "Prezidija ziņojumi" kā pēdējo jautājumu.

Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu Prezidijam ar lūgumu: iekļaut likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" kā pēdējo sadaļā "Prezidija ziņojumi". Nav iebildumu?

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva" un "Par deputātes Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Iebildumu nav. Lēmuma projektus iekļaujam darba kārtības beigās.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas. Pārcelt likumprojektu "Valsts valodas likums" kā pirmo aiz sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām "Prezidija ziņojumus" par likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Sugu un biotopu aizsardzības likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts civildienesta likums" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par protokolu Eiropas līgumam" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 3/1999 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā"" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ūdres, Počas, Bērziņa, Stalidzānes, Dreimanes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Počas, Bērziņa, Pīka, Urbanoviča, Bojāra iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Muitas nodokli (tarifiem)" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Valsts valodas likums" , likuma otrreizējā caurlūkošana. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Cienījamie kolēģi! Pirms izskatām likumprojektu, es komisijas vārdā izsaku pateicību visiem, kas aktīvi līdzdarbojās likumprojekta sagatavošanā, un īpaši paldies Ministru prezidentam, Ārlietu ministrijai, Eiropas drošības un sadarbības organizācijai, Saeimas Juridiskajam birojam, Valsts prezidentes padomniekiem un, protams, īpaši Valsts prezidentei, ar kuru komisijai bija ļoti konstruktīva tikšanās. Un gribu arī jums nocitēt Saeimas priekšsēdētāja intervijā pausto, ka Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume cer, ka Saeima Valsts valodas likumu pieņems atbilstoši Eiropas prasībām un tautas interesēm. Es pilnīgi piekrītu Saeimas priekšsēdētāja kungam un aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

1. — ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tiešām jautājums — kāda šodien ir lietas būtība? Vai mēs runāsim par to, ka beidzot ir jābūt kaut kādai skaidrībai par patieso latviešu valodas vietu Latvijā, par tās tiesībām, ko vajadzētu nostiprināt ar Valsts valodas likumu, vai arī turpināsim grozīties kā vēja rādītāji atkarībā no tā, no kuras debess puses pūtīs vējš. Godīgi sakot, sagatavotais likumprojekts, neskatoties uz visu iepriekšējo izrunāšanos, jau nu ļoti tālu stāv no patiesas latviešu valodas aizstāvības. Tas vispār neatbilst savam nosaukumam. Tas nav likumprojekts par valsts valodu. Tas ir likumprojekts, kas paredz visvisādu izvairīšanos un piekāpšanos. Tā ir piedegusi biezputra. Un tagad ap šo te likumprojektu našķosies visi, kam nebūs slinkums. Un taisīs no tā vienu bezjēdzīgu māžošanos — saistīdami šo likumprojektu ar visu ko — ar iestāšanos kaut kur un ar izstāšanos no citurienes. Tā vietā, lai šodien pasaulei kārtējo reizi atgādinātu, ka latviešu valoda ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām, tas ir pasaules kultūras mantojums, tā ir senāka nekā jebkura slāvu vai ģermāņu valoda. Ka mūsu valoda ir izdzīvojusi par spīti visiem laikmetu griežiem, šodien diemžēl svaidīgie Latvijas politiķi mēģina izmantot pat savu dzimto valodu kā tirgošanās preci, lai apmierinātu savas personīgās un nevis valsts intereses. Diemžēl tāpēc vismaz dažiem no mums, Saeimas deputātiem, ir jāatgādina citiem, ka arī piekāpšanās tieksmēs vajag ievērot zināmas robežas. Vēsture ir nepielūdzama. Laikmeta gaitas turpināsies. Un gan jau agri vai vēlu katrs, kas šeit būs pielicis roku, atbildēs par to, ko viņš ir izdarījis. Un saistīt Valodas likuma pieņemšanu ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir vienkārši smieklīgi. Tā ir uzspiesta izrunāšanās, jo labi zināms, ka, lielajiem procesiem virzoties uz priekšu, neviens tādas lietas īpaši neievēros. To jūs arī vakar jau dzirdējāt.

Līdz ar to, ja mēs runājam par pamatnostādnēm, un 2.panta otrajā daļā ir runa par pamatnostādnēm, tad nevaru atbalstīt to, ka ir jāizņem vārdi "informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšana". Šo vārdu izņemšana radīs liekas iespējas veikliem juristiem, veikliem algotņiem rīkoties pēc saviem ieskatiem. Šim Valodas likumam ir jābūt ne tikai stingram, vismaz pietiekoši stingram uz papīra, tam ir jādod iespēja rīkoties tiem cilvēkiem, kas šo valodas likumu patiesi vēlēsies aizstāvēt. Mēs, izņemot šos vārdus, sašaurinām šo cilvēku iespējas. Tāpēc nevaru atbalstīt ne pirmo, ne līdzīgos priekšlikumus un balsošu pret.

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Jurkāns

(PCTVL). Augsti godātā Valsts prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Pēc pāris nedēļām ļaudis pasaulē sāks rezumēt ne tikai šī gada rezultātus, bet arī 20.gadsimta traģēdijas un triumfus. Pie traģēdijām, protams, attiecināmi divi pasaules kari un divi totalitāro režīmu krahi. Aukstā kara beigas, kas nešaubīgi attiecināmas pie triumfiem, palīdzēja mums atjaunot valsts neatkarību. Visu mūsu virsuzdevums būtu šo neatkarību stiprināt un padarīt neatgriezenisku. To izdarīt nebūs viegli. To darīt mums nākas ļoti spiedīgos apstākļos. Es minēšu piemērus. Pēc 1990.gada pasaulē ir bijuši 48 etniski kari. Es atkārtoju vēlreiz — pēc 90.gada pasaulē ir bijuši 48 etniski kari. Joprojām karastāvoklī atrodas mūsu lielais kaimiņš. Kosovā joprojām kara cēloņi nav likvidēti. Ziemeļīrijā it kā ir iestājies pamiers, bet tanī pašā laikā baski pasludina, ka viņi ir pārtraukuši pamieru. Es neminēšu citus ne mazāk nopietnus konfliktus pasaulē. Kas būtu darāms mums Latvijā, lai sekmīgi atrisinātu mūsu virsuzdevumu? Es redzu divus galvenos procesus. Un tie abi saucas, piedodiet, svešvārdā — integrācija. Iekšējā sabiedrības integrācija, ārējā integrācija Eiropas Savienībā. Otra ir neiespējama bez pirmās.

Apspriežamais Valsts valodas likums ir uzdevums, kura sekmīga atrisināšana veicinās abus procesus, un otrādi. Integrācijas ceļš Eiropas Savienībā ir garš, pārpildīts un dārgs. Turklāt vairāki mūsu konkurenti jau ir gabalā. Mums ir ļoti maz laika, maz naudas, un, kā liecina kaut vai šī likuma pieņemšanas vēsture, maz izpratnes par procesiem Eiropā un pasaulē. Mums būs grūti pieņemt pareizus lēmumus, iekams mēs sapratīsim pareizi pasauli. Mums būs grūti atrisināt savu virsuzdevumu, ja mūs neatbalstīs visa Latvijas tauta. Es atkārtoju — visa Latvijas tauta.

Neļausim nacionālistiskām metastāzēm pārņemt mūsu likumdošanu. Politiskās operācijas ir laika un līdzekļu ietilpīgas. Un, kā mēs labi zinām, mums ļoti maz ir gan viena, gan otra. Tāpēc, kolēģi, būsim prātīgi un nedarīsim šai nabaga valstij kaunu. Balsojiet, lūdzu, par mūsu labojumiem! Valsts valoda ir svēta lieta. Tā ir jākopj, bet vēl vairāk ir jākopj valstiska domāšana. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Sinka

(TB/LNNK). Cienījamā prezidentes kundze! Dāmas un kungi! Runājot par 2. panta otro daļu, mana vēlme ir, lai šis vispār Valodas likums parūpētos par to, lai nebūtu diskriminācija pret jebkuru pilsoni, kas runā valsts valodā, latviešu valodā. Cik es atceros no Valsts prezidentes anotācijām attiecībā uz informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu, viņas vēlēšanās bija šo precizēt. Un tā tam arī vajadzēja pieiet, un nevis vienkārši, es uzdrošinos apzīmēt, gļēvulīgi vienkārši izņemt šos vārdus ārā. Jo galu galā privātai organizācijai un firmai ir jāved lietvedība un korespondence ar valsts iestādēm, tāpat dažkārt iznāk informēt valsts valodā runājošos par to, kas notiek šajā firmā, kur viņi strādā, vai arī tos cilvēkus, kas saņem šīs firmas vai iestādes pakalpojumus. Izslēdzot šos vārdus, mēs padarām to absolūti neskaidru. Mēs dodam varbūt tādu nerakstītu atļauju, licenci šim iestādījumam apiet valsts valodu oficiālā sarakstē. Precizēšana — jā, vienkārša izmešana, kā jau es teicu — tas ir tāds mazliet slinka cilvēka veids, kā viņš tiek ārā no problēmām.

Kas attiecas uz Jāņa Jurkāna teikto, tad viņš gan tā žēlīgi pieminēja, piemēram, mazākumtautību baskus, kas tagad taisoties atkal nodarboties ar terorismu, bet aizmirst par baskiem Pireneju otrajā pusē, Francijā, kur pēc Francijas Satversmes vispār mazākumtautību nav. Tur tiek aizmirsti Elzasas vācieši, tāpat katalonieši, turpat miljons bretoņu, tādu nemaz nav, visi runā franciski, un franču 1994. gada Valodas likums pilnīgi skaidri aizsargā franču valodu un ir pat norūpējies par anglicismiem franču valodā. Un mēs, protams, to neuzdrošināmies.

Un, ja runā par metastāzēm, tas nozīmē, protams, to ļauno slimību, vienu no ļaunākajām pasaulē, proti, vēzi. Tātad tie no mums, kas esam norūpējušies par latviešu valodas kā valsts valodas saglabāšanu un izdzīvošanu, tiekam salīdzināti ar šo ļauno slimību. Es domāju, ka tas ir ļoti netaisni no Jurkāna kunga. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pirms turpinām debates, atgādinu, ka debatējam par 1. — ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikumu: izslēgt 2. panta otrajā daļā vārdus "informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšana". Lūdzu runāt debatētājus par konkrēto tematu! Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Seiksts

(LC). Godātā prezidentes kundze, godātais priekšsēdētāja kungs! Paldies jums par šo norādi, es tieši to arī gribēju teikt. Gan šoreiz, gan, iespējams, ja es runāšu nākamreiz, es kategoriski atturēšos no vispārpolitiskām debatēm.

Kāds ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir analoģisks, priekšsēdētāja kungs, ārlietu ministra priekšlikumam, kāds ir motīvs un jēga? Motīvs un jēga ir tā, ka likumu nedrīkst, nu piedodiet par šo izteicienu, piesārņot ar dažādi tulkojamiem un juridiski grūti traktējamiem jēdzieniem. Ja mēs gribētu precizēt, tad iespējams, ka jāpārskata būtu, nu, es teikšu varbūt 20, 30, 50 dažādi gadījumi. Ko nozīmē precizēšana? Vēl jo vairāk. Es gribēu teikt, ka tie, kas ir izlasījuši visu likumu, tie, kas ir izlasījuši visu komisijas darbu, kas ir ielikts šeit un es gribu komisijai teikt paldies, tie redz, ka visas problēmas tālāk ir saliktas pa plauktiem. Un mūsu likumdošanas lielākais trūkums varbūt ir dažāda tulkojamība. Par to man piekritīs ne tikai juristi, bet arī parlamentārieši ar zināmu pieredzi.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šajā gadījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kas, es atkārtoju, ir analoģisks ārlietu ministra priekšlikumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Izslēgt šos vārdus "informācija un dažāda veida ziņojumu sniegšana" nav nemaz tik nebīstami, teikšu tā. Izslēgt šos vārdus vai šo teikumu nozīmē sašaurināt valodas vidi Latvijā, valsts valodas vidi Latvijā. Un tāpēc nebrīnieties, ka viens vai otrs runātājs, kas jau ir kāpis tribīnē, runā plašāk. Es arī to darīšu.

Jo runa jau ir par to, ka mēs gribam beigu beigās tikt vaļā no pārkrievošanas. No Latvijas pārkrievošanas, kas tika veikta sistemātiski, mērķtiecīgi un ļoti agresīvi šajos 50 gados, un diemžēl tas nav izbeidzies arī šodien. Mēs, nākot uz Saeimu, redzējām faktiski divus piketus, kur, no vienas puses, latvieši iestājās par to, lai beidzot latviešu valoda ieņemtu savu vietu šeit dzimtajās mājās, un otra puse prasīja to, lai viņi, aizvien šeit atrodoties neatkarīgā valstī, kurā ir dažādos veidos ieradušies, sabraukuši, varētu turpināt arī nākotnē līdz sava mūža beigām runāt vienā krievu valodā. Lūk, būtība, kāpēc šodien mēs pieņemam arī šo likumu un kāpēc iepriekšējā lasījumā vai, pareizāk sakot, iepriekšējā redakcijā, kas bija kopumā pieņemta, bija ierakstīts arī šis teikums par informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu, kas paplašinātu iespējas aizvien paturēt krievu valodai savu bijušo padomju laika ietekmi.

Es teikšu skaidri un gaiši. Un, Jurkāna kungs, to, ko jūs teicāt atkal faktiski ar draudiem, mums jau ir apnikuši latviešiem šie draudi no visām pusēm. No Krievijas šie draudi nāk nepārtraukti, nerunāsim par tiem 50 gadiem, bet arī tagad par neatkarības laika gadiem. Vienalga, ko lemj Latvijas neatkarīgā valsts, draudi no Krievijas puses seko un, protams, tie sekos, jo viņi nekad nebūs apmierināti ar to, ka šeit izveidojusies jeb atjaunojusi savu neatkarību Latvija. Un, Jurkāna kungs, latvieši nav nabaga tauta, latvieši ir stipra, lepna tauta, savādāk mēs nebūtu izdzīvojuši šajos ļoti drakoniskajos pasaules vējos, mēs nebūtu izdzīvojuši, ja tādi nebūtu bijuši. Diemžēl mēs varam, ja tā turpināsies, ja mēs turpināsim locīties, kā mēs lokāmies šodien pret Rietumiem, pret Austrumiem un vēl dažādos citādos virzienos, varam gan salūzt, varam zaudēt savu lepnumu un savu stipro garu, un diez vai tad mums palīdzēs tautasdziesmas, kas nesušas mūsu tautu cauri gadsimtiem un stiprinājušas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Laiks, Tabūna kungs. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Ļoti cienītā Valsts prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Es aicinātu debatēs par šo pantu nebūvēt traģēdiju, jo šeit nav nekāda runa par etniskiem kariem, jo Latvija ir demokrātiska valsts, un tas, kas notiek citās valstīs, es domāju, ka nav viens pret vienu pārnesams uz Latviju. Šajā pantā runa ir par pavisam citu tēmu, proti, par privāto investoru vēlēšanos vai nevēlēšanos investēt naudas līdzekļus Latvijā, jo neviens neaicina uz barikādēm. Un tajā pašā laikā nav arī otra galējība, un neviens netaisās apstrīdēt, kad latviešu valodai ir nosakāms valsts valodas statuss. Tiesa gan, šeit es saprotu, ka atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā, nu, varētu teikt, starptautisko ekspertu viedokli, proti, maksimāli atļaut investoriem brīvi izvēlēties valodas lietošanu savā privātajā uzņēmumā. Tiesa gan šī norma ir jāsabalansē ar latviešu interesēm. Strādājot šajos privātajos uzņēmumos, vienmēr varēs lietot valsts valodu, un tādēļ es aicinātu tiešām nemesties radikālismā un publiski nepaust to, ka kāds te aicina uz barikādēm. Taču, runājot par procedūru, manā skatījumā faktiski varbūt, ka mums, debatējot par 2.pantu, ir jārunā, sākot no 6.priekšlikuma uz augšu, jo faktiski 6.priekšlikumā ir iekļautas visas tās normas, kas ir izteiktas 1., 2.,3. un 4.priekšlikumā, un faktiski varbūt mēs varētu debatēt par 6. un, ja tas tiek vai nu atbalstīts, vai nu noraidīts, tad pēc tam pāriet un debatēt pie pārējiem.

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamā Valsts prezidentes kundze! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Runājot par šo priekšlikumu, es gribētu bilst, ka valoda ir informācijas nesēja. Un, ja tiek ierobežota valodas lietošana, tad tiek ierobežota jebkura kulturāla, vēsturiska, sociāla un ekonomiska attiecīgās valodas lietotāju darbība. Es gribētu pie šī priekšlikuma un pie pārējiem piebilst, ka Valodas likuma problemātiskās vietas, uz kurām ir norādījusi Valsts prezidente, gandrīz visos gadījumos skar cilvēktiesību jautājumus. Un tagad es vēlētos paskaidrot, kā es saprotu tos Eiropas cilvēktiesību dokumentus, kas reglamentē arī mūsu šodien izskatāmās lietas. Pilnīgi pareizi šeit daži runātāji pirms manis bilda, ka cilvēktiesības ir pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, visai Latvijas tautai, bet es Eiropas cilvēktiesību dokumentu garu un jēgu saprotu sekojoši, ka tie regulē vājākā tiesības.

Latvijā ir ļoti dīvaina situācija, kā mēs zinām, Latvijā mažoritāte, proti, tie, kas ir pie varas, lielākā vairumā latvieši, mažoritārā skaitā nav sešās lielākajās pilsētās. Tātad es vēlreiz atkārtoju: sešās lielākajās pilsētās tā sauktā mažoritāte, kā to traktē Eiropas cilvēktiesību dokumenti, ir mazākumā. Tātad tieši šai mažoritātei, kas ir mazākumā, būtu pievēršama galvenā vērība, raugoties no Eiropas cilvēktiesību dokumentu viedokļa, arī mūsu šīsdienas Valsts valodas likuma labojuma sakarā. Es neaizkavēšu cienījamos deputātus, cienījamos kolēģus un, cienījamais priekšsēdētāja kungs, arī jūs ar garām debatēm par jautājumu, kurā mēs esam iedziļinājušies ārkārtīgi ilgu laiku un runājuši daudz.

Es tikai vēlos pateikt, ka šodien visā Eiropā arī 20.gadsimta beigās sāk saprast, ka tieši mazo tautu pilnasinīga eksistence ir absolūti nepieciešama Eiropas kopējā kontekstā. Un es domāju, ka arī tās rekomendācijas, ko ilglaicīgā periodā mums ir devusi Eiropas drošības un sadarbības padome — laika gaitā mūsu problēmas ir sāktas izprast. Līdz ar to sociāldemokrātu frakcija ir ļoti rūpīgi iedziļinājusies šeit mūsu priekšā atrodošajos likuma grozījumos, un mēs aicinām atbalstīt dažus no šiem grozījumiem, bet diemžēl ne visus, jo, mūsuprāt, tie pilnībā neatbilst Eiropas cilvēktiesību dokumentu garam un jēgai. Es pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aida Prēdele, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamā prezidentes kundze! Cienījamie kolēģi! Es esmu nolēmusi neatbalstīt gan 1.priekšlikumu, gan arī pārējos, kas ir līdzīgi priekšlikumi kaut vai tā viena iemesla dēļ, ka mēs ar šādiem priekšlikumiem dodam visas iespējas veikliem advokātiem, veikliem likumu manipulētājiem iestāties pret latviešu valodas lietošanu ikdienā. Taču es gribētu izmantot iespēju un izteikt savu viedokli un savas pārdomas par šo jauno likuma variantu, ko, ļoti iespējams, šodien Saeima pieņems priekš visas latviešu tautas. Valsts valodas likums, par laimi, nav tikai politisks notikums un pat ne tikai starptautiski svarīgs notikums. Vispirmām kārtām Valsts valodas likums ir tautas kultūras notikums, un kultūras kontekstā tam ir milzīga nozīme, jo tāda likuma, kāds ir Valodas likums, nav neviena cita, tas ne tikai tiešā veidā attiecas uz mūsu tautas izdzīvošanu un to veidu, kā mēs dzīvosim, bet jo īpaši uz to vidi, kādu mēs gribam radīt sev, saviem bērniem un arī savai kultūrai. Atzīsimies, cienījamie kolēģi, ka tas variants, kādu mums piedāvā Juridiskais birojs un citi kolēģi, diemžēl, ja mēs ņemam vērā to, ka latvieši vienmēr ir pieturējušies pie skaidra, stingra, konkrēta, lakoniska izteiksmes veida, ir samudžināts, neskaidrs. Es iedomājos, kā šo variantu, kā šo likumu lasīs tādi vienkārši cilvēki, kuri vēlēsies sev, savai ģimenei šo Valodas likumu, kā es teicu, arī kā kultūras parādību, ne tikai kā vienkāršu juridisku likumu. Tik sarežģītu, tik samežģītu likuma tekstu es sen neesmu redzējusi. Brīžiem pat liekas, ka to ir rakstījis kāds svešinieks, ne mūsu tautai piederošs cilvēks. Tā ir viena lieta, kas mani uztrauc.

Otra lieta, ka visi signāli liecina par to, ka atkāpšanās politika valodas ziņā ir sākusies. Šis likums tad ir tas lielais signāls, un tam seko daudzi mazi signāli. Kaut vai viens no tādiem. Latvijas radio pirmdienās pusdienas laikā raidīja nelielu, mazu raidījumiņu, kas bija veltīts latviešu valodai un tās cīņai cauri visiem likumu džungļiem. Tagad izrādās, ka pēc jaunā gada šis raidījums vairs netiks raidīts. Kā redzams, mēs esam izrunājuši visu, kas ar latviešu valodu ir saistīts, pietiek un punkts!

Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz pavisam tā īsi atgādināt, ka, protams, mēs katrs balsosim tā, kā mēs to saprotam, tā, kā saka mūsu sirdsprāts, bet šis likums, ko mēs pieņemsim, būs spēkā uz ilgu, ilgu laiku. Pēc tā mēs ne tikai runāsim, pēc tā mēs lielā mērā arī dzīvosim. Būsim nopietni un domāsim par nākotni! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Godājamā Valsts prezidente! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Šeit es šodien gribētu pateikt apmēram, kā mēs, sociāldemokrāti, vērtējam šo likumu. Vispirms par šo konkrēto pantu. Šeit ir darba ņēmēja tiesības arīdzan skartas, un mūsu viedoklis, ka latviešu strādniekam, latviešu inteliģentam būtu tiesības saņemt informāciju un dažāda veida ziņojumus, kas skar arī viņa, teiksim, kā darbinieka intereses arī valsts valodā. Tas būtu pietiekami nopietns pamats, lai šinī gadījumā mēs uzskatītu, ka šī redakcija ir pārmērīga piekāpšanās, ja šeit neiet runa par to, ka līdztekus varētu būt arī citā valodā, bet galvenā lieta būtu valsts valodā. Tā kā šeit tas praktiski parādās, un citos pantos šis jautājums ir risināms, mēs šinī gadījumā neapšaubāmi balsosim pret. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu kopumā teikt. Mums jāatzīst, ka kopš Latvijas Tautas frontes pieņemtā likuma šis likums būs maigāks. Mēs varam saukt to dažādi, par piekāpšanos, varam saukt par nepieciešamu piekāpšanos. Katrā ziņā es šo likumu nenosauktu par nodevību. Nodevības šeit nav. Bet, manuprāt, ir viena lieta, kas ir raksturīga, ka mēs esam pārkāpuši pāri nepieciešamajam mēram, kurā mums būtu jāpiekāpjas, lai mēs ņemtu vērā argumentētus iebildumus no mūsu sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un arī no kolēģiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Latvietim šī īpašība nodrošināties ir ļoti raksturīga un centība arī lielvaru priekšā parādīt tādu maigāku arī ir raksturīga. Tā ka tas nav nekāds brīnums.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Šajā likumā kopumā, tas ir mums arī neapšaubāmi — saglabāt tendenci kopš Tautas frontes laikiem, latviešu valodas kā valsts valodas statuss netiek apstrīdēts. Arī praktiski ir jāņem vērā, ka šie labojumi tomēr zināmā mērā samazina latviešu valodas juridiskās aizsardzības kvalitāti.

Mēs šeit esam vairākkārt strīdējušies savā frakcijā un domājuši, kā to varētu darīt, un esam arī mēģinājuši atrast to "modus vivendi", to labāko ceļu, kur varētu mēs attiecīgi piekāpties. Šinī gadījumā mēs esam konstatējuši, ka jāņem vērā būtu arī publisko pasākumu definīcija, kura, mūsuprāt, nav pietiekami profesionāli sagatavota, un iespēja līdztekus valsts valodai īslaicīgās afišās lietot arī citu valodu. Piemēram, Sanktpēterburgas teātrim nevajadzētu būt visām afišām tikai valsts valodā.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Baldzēna kungs, mēs apspriežam pašlaik 2.pantu.

E.Baldzēns.

Es gribētu runāt tāpat kā citi arī par citām problēmām. Vai jums ir iebildumi vai citi kritēriji dažādiem deputātiem?

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, turpiniet!

E.Baldzēns.

Paldies! Ko es vēl gribēju šeit piebilst? Manuprāt, šinī gadījumā ir jāņem vērā arī tas, ka valodas likteni, tautas likteni lielā mērā noteiks sociālā politika, īpaši atbalsts ģimenēm. Ja mēs tā turpināsim, kā mēs pašreiz rīkojamies, tad mēs varam droši teikt, ka tautas dzīvotspēja netiks atjaunota ne maigi, ne radikāli Valsts valodas likuma ietvaros. Tas ir vēl viens aspekts.

Otrs, ko es gribētu šeit neapšaubāmi pateikt, ir sekojošais: savulaik, kad mēs gājām uz šīs Saeimas vēlēšanām, katram deputātam bija skaidra nostāja jautājumā par pilsonības referendumu un saistībā ar Valodas likumu un Izglītības likumu. Tāda nostāja bija arī sociāldemokrātiem, arī man. Es skaidri un gaiši teicu sekojošo: ja referendumā būs tāds iznākums, kā šobrīd ir Pilsonības likumā apstiprināts, tādā gadījumā Izglītības likumam un Valodas likumam ir jābūt maksimāli stingram. Izglītības likums tāds ir, un, manuprāt, mums ir tādam jābūt arī Valodas likumam, ņemot vērā tos iebildumus, kuri ir pietiekami argumentēti arī no Rietumu puses. Pilnīgi ignorēt mēs tos nevaram.

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienītā Valsts prezidentes kundze! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums ļoti skaidri jāapzinās šīsdienas situācija un kas notiek ar Valodas likumu. Tās mūsu draugu rekomendācijas, kuras jau vairākkārtīgi tika minētas, balstās patiešām, Lāzo kundzei ir pilnīga taisnība, uz cilvēktiesību normām. Tātad, protams, mums katram var būt savs priekšstats, kā šīs cilvēktiesību normas tiek interpretētas. Bet mēs redzam, ka mums ir piedāvāta, es varētu teikt, oficiāla interpretācija, jo ir skaidri redzams, ka gan EDSO, gan Eiropas Padome, gan Eiropas Savienības pārstāvji ir vienisprātis. Kas attiecas uz šo konkrēto pantu, patiešām te ir runa par privātās sfēras neaizskaramību un par vārdu "brīvība". Mums ir savs priekšstats, kā jau es teicu, tātad mēs varam arī nepieņemt to oficiālo interpretāciju, kura mums tiek piedāvāta.

Bet tomēr jāpatur prātā, ka Eiropā, kur mēs tik daudzi gribam pievienoties, dzīvo pēc zināmiem noteikumiem. Tieši runa ir par to, vai mēs pieņemam šos noteikumus vai noraidām. Protams, var arī noraidīt. Sinkas kungs minēja Franciju. Tur arī nemaz nav tik vienkārša situācija. Situācija arī Francijā mainās, bet es domāju, ka te diez vai būtu vietā par to runāt. Es vienkārši gribu atgādināt, ka mēs dzīvojam Latvijā un mums būtu jāvadās pēc Latvijas Satversmes, nevis pēc Francijas Satversmes. Latvijas Satversme neapgalvo, ka mums nav mazākumtautību, tieši otrādi, Satversme apgalvo, ka ir mazākumtautības un ir arī mazākumtautību tiesības. Protams, zināmā mērā šis 1.priekšlikums, ko mēs apspriežam, ir tas vieglākais ceļš vienkārši to izsvītrot. Vienīgais priekšlikums nav iespējams, kur patiešām tiek mēģināts pildīt Valsts prezidentes kundzes vēlmi, tātad precizēt šo formulējumu. Mūsu "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas 5.priekšlikums. Te es pilnīgi piekrītu Požarnova kungam, es domāju, ka arī 1.priekšlikums varētu būt pieņemams, jo lielā mērā noņem tās problēmas, kuras pastāv šobrīd spēkā esošajā Valodas likuma redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Esta, Tautas partijas frakcija.

J.Esta

(TP). Cienījamā prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu runāt konkrēti par 1.priekšlikumu. Daudzi runātāji šeit novirzās no konkrētas tēmas. Es gribētu pievērst uzmanību 21.panta ceturtajai, piektajai un sestajai sadaļai. Un tad apspriest, lūk, šo te 1., 2., 3.priekšlikumu, kā arī nākamos — 8., 9., 16. un tā tālāk. Tātad es aicinu atbalstīt un aicinu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Cienījamā Valsts prezidente! Godātie kolēģi! Man ir tādas nelielas aizdomas, ka ārzemju investori šurp nenāk celt Latviju, bet gan gūt peļņu. Un tāpēc man liekas, ka gan mūsu, gan valdības uzdevums būtu šo viņu alkatību izmantot un pavērst tā, lai tā nestu labumu Latvijai. Un konkrēti šajā pantā gan informāciju, gan dažāda veida ziņojumus var skatīt no divām pusēm — no to puses, kuri tos ziņojumus un informāciju sniedz, un no to, kuri viņus saņem. Un es nevaru nekādi piekrist tam, ka latviešu strādnieks būtu dažādi situēts valodas ziņā, ja viņš strādā valsts uzņēmumā, un atkal savādāk, ja viņš strādā privātā uzņēmumā. Man tas nav saprotams un nav arī pieņemams. Un šajā pantā latviešu strādnieka intereses tiek ierobežotas. Tāpēc es aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Šinī gadījumā gribētu teikt, ka arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks, un mums ir bijušas ļoti daudzas sarunas tieši ar ārzemju investoriem. Un arī šinī gadījumā mums ir bijusi pietiekami nopietna diskusija, un panākuši mēs esam vienkāršu rezultātu. Tajā gadījumā, ja ārzemju investoram, menedžerim vai kādam citam ir kādas problēmas ar valsts valodas zināšanu, tas viņam nebūt netraucē kādam no darbiniekiem piemaksāt 10% pie algas, lai viņš veiktu tulka pienākumus, un ne katram darbiniekam vajadzētu zināt visu šo informāciju, neapšaubāmi, arī tātad darba devēja vai menedžera valodā. Vai arī tīri vienkāršāk paņemt profesionālu tulku, ja ir kādas problēmas, un liekas, ka šī sagatavotība nebūtu tik viegli pieņemama arī pašam darba devējam vai šim menedžerim. Tā kā, es domāju, ka šīs problēmas ir risināmas. Un kad mēs runājam par šiem variantiem, arī visi, tajā skaitā Amerikas Rietumu investori, vienmēr ir piekrituši, ka tāda iespēja viņus pilnībā apmierina un ka nekad nav bijuši iebildumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Pliners

(PCTVL). Augsti godātā Valsts prezidentes kundze! Godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Atbalstot valsts valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā, es tomēr uzskatu izskatāmo likumprojektu, tajā skaitā otro sadaļu, par nepietiekami demokrātisku un liberālu. Likuma 1.panta 4.punktā ir rakstīts, ka viens no šā likuma mērķiem ir mazākumtautību pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas. Es domāju, ka mūsu likumprojektā gandrīz šis mērķis nav atspoguļots. Es domāju, ka pēc šā likuma pieņemšanas, ja to precīzi pildīs, tad minoritātes varēs lietot savu dzimto valodu savā virtuvē vai, piedošanu, zem segas.

Jā, es uzskatu, ka mums vajadzētu vairāk domāt par latviešu valodas pielietošanas sfēras paplašināšanu, par pozitīvo motivāciju, par to, lai valsts valoda apvienotu, bet ne skaldītu mūsu sabiedrību. Taču nedrīkstam pieļaut, lai latviešu valoda kļūtu par bailes izraisošu instrumentu, par pazemošanas instrumentu, par profesijas aizlieguma instrumentu. Jau šodien diemžēl daudzi cittautieši sauc Valsts valodas inspekciju par valodas policiju. Manuprāt, tas ir amorāli. Jā, strādājot pie likumprojekta, vairākums deputātu ne tikai nedomāja par gandrīz 900 tūkstošiem Latvijas cittautiešu, bet, it kā pildot EDSO ekspertu ieteikumus, ne tikai domāja, bet arī atklāti runāja par to, kā izmainīt attiecīgo pantu redakciju, tātad formu, nemainot saturu, tātad likuma būtību. Latvijas parakstītā Eiropas vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, EDSO eksperti nemitīgi aizrāda mums, ka civilizētā sabiedrībā Valodas likums nedrīkst jaukties privātajā sfērā. Mēs to diemžēl, manuprāt, neievērojam. Tikai mūsu frakcijas priekšlikums atbilst Eiropas vispārējās konvencijas garam un burtam, kā arī EDSO ekspertu rekomendācijām. Tāpēc arī aicinu pieņemt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš, Tautas partija. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, par debatētāju pretēju viedokli. Ļoti interesanti, ka vieni uzskata, ka likums ir mīksts un gļēvulīgs, bet, piemēram, Jurkāna kungs saka, ka tas ir nacionālistisks. Plinera kungs saka, ka pants ir nedemokrātisks. Acīmredzot tā patiesība ir kaut kur pa vidu. Un tāpat arī, runājot par salīdzinājumu ar iepriekšējo tekstu, kas tika pieņemts, pirms prezidente atgrieza šo likumu, par atkāpšanos no tā, gribu atgādināt no presē Straumes kunga intervijā teiktā, ka likums principā neatšķiras pamatā no iepriekšējā varianta. (Starpsauciens: "Runā komisijas vārdā!")

Bet tagad pavisam par konkrētām lietām, ko šeit deputāti runāja. Sinkas kungs pieminēja, ka no šī panta redakcijas izriet, ka privātajām organizācijām nebūs jāsniedz informācija latviski un tāpat arī lietvedība nebūs jānodrošina latviešu valodā. Gribu kolēģiem atgādināt, ka likumprojektu vajadzētu izlasīt kopumā, un 8.pantā ir skaidri un gaiši normas, kas attiecas uz lietvedību, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs un sastādāmi valsts valodā. (Starpsauciens: "Runā komisijas vārdā! Nav jāapspriež viedokļi!") Tāpat atbildu komisijas vārdā deputātam Sinkam, ka arī informācija būs jāsniedz latviski. 21.pantā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka arī privātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, būs jāsniedz informācija valsts valodā. Konkrēti Baldzēna kungs un vairāki citi runātāji uzskata, ka šajā pantā tiek diskriminētas darba ņēmēja tiesības. Citēju no šī panta redakcijas, ka valsts valodas lietošana tiek regulēta arī tad, ja tas skar darba tiesību aizsardzību. Savukārt deputātu aizrādījums par to, ka nebūs privātuzņēmumos strādājošajiem jāzina latviešu valoda un jāsniedz informācija latviešu valodā, gribu jums nocitēt no 7. panta, es atvainojos, no 6. panta, ka ne tikai privātās iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet pat arī ārvalstu speciālistiem, par kuriem šeit runāja, ārvalstu speciālistiem, ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, ir jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Pretējā gadījumā viņiem pašiem ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Konkrētais priekšlikums — izslēgt no šī panta informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu nenozīmē, ka informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšana valsts valodā tiek izslēgta no likuma vispār. Tas ir tehnisks labojums. Šī sadaļa ir izslēgta gan no 2. panta, gan no vairākiem citiem pantiem, jo visi ar informāciju saistītie jautājumi pēc Juridiskā biroja ierosinājuma ir ietverti 21. panta redakcijā, un informācija un dažāda veida ziņojumi tāpat Latvijas teritorijā būs jāsniedz latviski obligāti. Tā kā aicinu atbalstīt šo tehniskas dabas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs balsojam, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim par kārtību, kādā lieta tālāk virzāma.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Komisija nav pilnvarojusi šo cilvēku, kas tur stāv uz tribīnes, sniegt komentārus tam, ko stāsta šeit deputāti šodien. Tātad es aicinātu Ābiķa kungu taupīt laiku un nevilkt un nespriedelēt, bet runāt tieši par lietu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsosim par 1. — ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 23, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Tālāk. Trešais. Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Otrais…

Sēdes vadītājs.

Tikko nobalsojām. 3., lūdzu!

Dz.Ābiķis.

3. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Ir atbalstīts. Deputāti neiebilst. 4. — arī frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tikko nobalsojām. 5. — tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

5. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret— 51, atturas — 29. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

6. — Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Kalniņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Valsts prezidentes kundze! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Šī redakcija atklājās visā savā idiotismā, ja mēs to nolasām šādi: lai nepieciešamais ierobežojums būtu samērīgs ar privāto iestāžu interesēm.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es arī uzskatu, ka referents rīkojas nekorekti, komentējot viedokļus, kā nav spriedusi komisija, un es uzskatu, ka tā vadīt likuma ziņošanu nevar. Un tādēļ es lūgtu Ābiķa kungu paskaidrot, kādēļ 6. priekšlikumā blakus atbildīgās komisijas nosaukumam ir pierakstīts, ka tas ir arī Juridiskā biroja priešlikums. Jo Juridiskais birojs, ja nemaldos, savus priekšlikumus iesniedza mēnesi pēc tam, kad bija beidzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Mūsu frakcija izteica iebildumus par to, ka mēnesi pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa nav saņemti visi priekšlikumi un mēs tos nevaram apspriest un izdebatēt.

Toreiz Ābiķa kungs publiski presē paziņoja, ka tēvzemieši melo, ka tā ir demagoģija. Ja gadījumā šeit šis būtu atbildīgās komisijas priekšlikums, tad es saprotu, ka tas top komisijas sēdes darba kārtībā, komisijas sēdes darba laikā, un tā tas parādās arī tabulā. Šeit, ņemot vērā to, ka tiek parādīts, ka šis ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, šeit parādās Ābiķa kunga liekulīgā rīcība. Es aicinātu Ābiķa kungu būt korektam savos izteicienos, pareizi vadīt likuma ziņošanu un lūdzu atbildēt uz šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates par 6. priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts

(LC). Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz īsu sēdi komisijas telpās. Paldies! Tūlīt pat.

Sēdes vadītājs.

Vārds Aijai Počai.

A.Poča

(LC). Cienījamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz īsu sēdi tepat blakus Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Jānis Čevers, Jēkabs Sproģis, Arnis Razminovičs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām izskatīt likumprojektu. Turpinām debates par 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Redziet, referenta runas veids jau labi parādīja, kāds projekts top, kāds būs šī projekta raksturs, un tādu to arī acīmredzot šodien pieņems. Tātad es domāju, ka īstais ziņotājs arī ir izvēlēts.

Protams, ka kaut ko mēs šodien pieņemsim. Tiešām, kaut ko. Un diez vai tos balsojumus, kādi šodien būs, īpaši ir ietekmējusi zinātnieku konference vai to īpaši ietekmēs arī jebkurš pikets. Šeit izskanēja tāda doma, ka šo likumprojektu nevajadzētu saukt par nodevīgu. Protams, ka nodevīgs tas nav. Nu tik tālu jau vēl neviens nav aizdomājies. Bet tāds pagļēvs tas nu ir sanācis. Tur nu nekā nevar darīt. Bet liekas, ka te savu lomu ir nospēlējusi vēlēšanās nu nedaudz tikt pie krāniņiem. Nu tie krāniņi vairs nav tik lieli, tie ir nedaudz mazāki, bet lieka piekāpšanās, lieka normu izņemšana, kas varētu aizstāvēt, lūk, tiešām latviešu valodā runājošo darba ņēmēju, ja to izņem ārā, labi vien ir! Lielai lietai tas nāk, zināmām institūcijām par labu! Tieši tāpēc jau mēs pirmīt runājām par šī te priekšlikuma neatbalstīšanu, nu esam nonākuši tagad līdz galīgajai redakcijai. Diemžēl šādā veidā šī redakcija, protams, nav atbalstāma. Un kaut kas līdzīgs parādīsies arī citos pantos, bet tā lietas būtība jau ir viena un tā pati. Tā ka es aiztaupīšu laiku, iepriecēšu vienu otru sirdi vai dvēseli un 6. un 8. pantā, kur būs par līdzīgiem priekšlikumiem jārunā, nerunāšu, bet aicinātu arī tur šāda veida priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju un, atbildot Požarnova kungam, gribu atgādināt, ka tā ir komisijas izstrādāta redakcija kopā ar Juridisko biroju pēc komisijas deputātu lūgumu, tā ir komisijas redakcija, un komisijai ir tiesības arī savu redakciju šeit jums piedāvāt. Tā ka aicinu balsot par!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 20, atturas — 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

7.priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu nav izskatāms, jo tā arī juristi uzskatīja, ka šis priekšlikums neattiecas uz prezidentes iesniegto.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

8. — ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — ārlietu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 20, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

9. un 10. ir identiski, par to mēs jau esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

11. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

12. priekšlikumu jau mēs esam iepriekš atbalstījuši.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

Dz.Ābiķis.

13. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 48, atturas — 23. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

14. un 15.priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu nav izskatāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

16. — ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

Līdzīga rakstura ir arī 17.priekšlikums, un tas jau ir atbalstīts. 18. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

Līdzīga rakstura jau ir nobalsots 19.priekšlikums un arī 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

21. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

22. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 46, atturas — 27. Nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

23. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu mēs esam nonākuši līdz vienam no nopietnākajiem pantiem, un šeit komisija nezin kāpēc izvēlējusies lielāku piekāpšanos, krietni lielāku nekā to, ko prasīja, jo prasība 11.pantā bija tikai viena — skaidrot, kas ir jāsaprot ar vārdiem "publiskie pasākumi". Neko citu no komisijas un no Saeimas neprasīja šajā gadījumā arī Valsts prezidente. Tad galīgi nesaprotama iemesla dēļ darbs pie šī panta izvērsās par kārtējo nevajadzīgo izplešanos uz visām debess pusēm. Jā, tagad mēs esam nonākuši tādā diezgan jocīgā stāvoklī, jo faktiski tā īsti nav nekur runa tieši par šiem publiskiem pasākumiem nopietnāk. Tajā pašā laikā ir diemžēl radušies tādi priekšlikumi, kas tiešām apdraud iespēju normāli lietot latviešu valodu, normāli saņemt informāciju latviešu valodā publiskajos pasākumos. Protams, ar dalītām jūtām tagad jāskatās uz šo 23.priekšlikumu, kurš faktiski nav īsti atbalstāms, bet šeit paliek jautājums, atbilde uz jautājumu nav sniegta, nav skaidrojama, nav īsta skaidrojuma tam, kas ir publiskie pasākumi. Tā vietā ir saražotas tādas normas, kas acīmredzot būs atkal kādam jāizmanto, lai pierādītu, cik mēs esam laipni un mīļi. Tā ka iespējams, ka nekas cits neatliks kā atbalstīt to, kas jau ir bijis pieņemts, tas ir, 11.panta redakciju tādu, kādu mēs jau esam savā laikā pieņēmuši, un noraidīt jebkuru priekšlikumu, kas skar izmaiņas 11.pantā.

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamie deputāti! Man pilnībā jāpievienojas Dobeļa kunga sacītajam, ka šeit atbildīgā komisija ir pārcentusies un nav izpildījusi prezidentes lūgumu precizēt, kas ir "publiskie pasākumi", bet uzrakstījusi pavisam jaunu pantu. Lai arī šis priekšlikums nav varbūt pati pilnība, definējums, ko sniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, tomēr sniedz skaidrojumu, mūsu un likumdevēju izpratnē par to, kas ir publisks pasākums. Komisijas piedāvātajā variantā jau sākas dažādi ierobežojumi, kas, manuprāt, nav pieņemami. Jūs visi zināt, ka, lai valoda normāli funkcionētu un attīstītos, tai ir jābūt attiecīgai videi, nodrošinātai šai videi. Ja es iekāpju autobusā vai maršruta taksometrā un tur uz visskaļāko skan krievu raidstacija, kas raida ziņas un dziesmas krievu valodā, ja es eju uz Latvijas gadadienas svinībām un man blakus un aiz muguras skan krievu valoda, es priecājos, ka jauni cilvēki iet un atzīmē Latvijas gadadienu, nu, bet, ja aiz katra teikuma skan attiecīgie krievu vārdi trijos stāvos ar trim un pieciem burtiem, tad, dabiski, ka esmu sašutis. Jūs varat teikt, ka neviens likums neierobežos šādu valodas lietošanu un šo slaveno vārdu lietošanu mūsu satiksmē, bet ir attiecīga vide, kurā šīs valodas un šo vārdu lietotāji jūtas labi, ērti un omulīgi, un tāpēc ir vajadzīgi attiecīgi ierobežojumi.

Nav mans izdomājums, ka Latvijā pastāv valodu konkurence. Ja latviešu valoda pastāv blakus lielas tautas lielai valodai, kurai nav nekādu šķēršļu šeit izpausties televīzijas raidījumos, radioraidījumos, Latvijā iznākošajā presē, ja ar dažādu ietekmi, gribētu vai negribētu, spiediena rezultātā vai radniecības saišu dēļ šī valoda tiek arvien vairāk uzspiesta un darbojas latviešu valodas vidē, tad latviešu valodai sagaidāmi grūti laiki un tā var zaudēt šajā konkurences cīņā, un to nesaka neviens gudrs vai pārgudrs deputāts no šīs tribīnes, bet to apgalvo valodnieki, akadēmiķi, profesori un doktori.

Es iebilstu arī pret to, ka, runājot par attiecīgiem valodas pantiem, Valsts prezidente piesauc Satversmes 100. un 106.panta pārkāpumus. Jā, šie panti paredz brīvu informācijas uzņemšanu, viedokļu paušanu un tā tālāk, bet tie attiecas uz saturu, uz saturu un uz būtību. Francijā afrikāņi vai arābi saņem šo informāciju un pauž savu viedokli, jā, viņi var savā pilī runāt arābu valodā, bet, lai viņus uzklausītu, lai viņi saņemtu šo informāciju pilnvērtīgi, viņi to dara valsts valodā, franču valodā. Un turki, 8 miljoni turku Vācijā? Mēs būsim Eiropas Savienībā. Nevajadzētu apvainot tos cilvēkus, kas iebilst pret vienu vai otru šo Eiropas gudrinieku prasību, kas mums liks šķērsli uzņemšanai Eiropas Savienībā. Mēs tur būsim! Un ne jau stingrs Valodas likums būs tas, kas ierobežos šo mūsu uzņemšanu. Bet es gribu jums teikt, ka, sevi projām sviežot, mēs laimīgi nebūsim. Un par kādu cenu tad mēs iesim uz turieni? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šinī gadījumā katrā ziņā sociāldemokrātu frakcija uzskata, ka šis priekšlikums, kurā tiek noteikta definīcija publiskajiem pasākumiem, ir tieši tas, kas būtu Saeimai jāatbalsta. Tas ir tas, kas bija minēts arī Valsts prezidentes lūgumā, skatot šo likumu otro reizi. Tas ir tas, ko ir norādījušas arī attiecīgas Eiropas Savienības amatpersonas kā vienu no problēmām, kas pastāv iepriekšējā likuma redakcijā. Bet šeit, kā jau minēja citi runātāji, parādās tas moments: kad mums prasa piekāpties vienu soli, tad mēs ejam vēl trīs soļus uz priekšu tāpēc, lai būtu labāk nodrošināti, tāpēc, lai mums būtu trīsreizēja garantija par to, ka visas lietas notiks tā, kā mēs vēlamies. Bet ar salīkušu muguru tālu neaiziesi. Tāpēc es domāju, ka deputātiem tiešām vajadzētu izšķirties un novērtēt to.

Ir arī, protams, šai definīcijai savi trūkumi. Manuprāt, tā nav pietiekami profesionāli veidota. Tas ir viens no tiem jautājumiem, kāpēc tomēr nav bijusi izveidota Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sava definīcija, bet ir tikai šī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas definīcija, bet arī ar visiem šiem trūkumiem mēs uzskatām, ka tas ir labākais variants, kurā mēs varam respektēt arī mūsu Rietumu sabiedroto iebildumus pret to, kā mums iet ar valodas jautājumu risināšanu šeit, Latvijā, kāds ir šis Valodas likums. Tāpēc mēs katrā ziņā aicinām šo definīciju atbalstīt, ievērojot to, ka tā ir tomēr sastādīta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un rezultātā uzskatīt, ka tas būtu arī pietiekams labojums šim pantam kopumā, un tomēr tas saglabātu spēcīgākās pozīcijās latviešu valodu.

Protams, mēs varam sevi mierināt ar domu, ka Ministru kabinets visu izlems, ka vēlāk tas tiks risināts un tamlīdzīgi, bet mans viedoklis, ka, dodot pārāk lielas pilnvaras Ministru kabinetam, mēs visu politisko un morālo atbildību arī uzveļam uz viņiem un arī rodam kaut kādu situāciju, kad skaidri rodas pārliecība, ka vienīgi Ministru kabinetā var risināt likumdošanas jautājumus. Tādā gadījumā praktiski Saeima paliek par konsultatīvu orgānu Ministru kabinetam, un tas ir pilnīgi, pilnīgi nepieņemami.

Otrs moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums taču valdība pietiekami bieži mainās, un kāpēc mums būtu nepieciešams, lai ar katru valdību arī mainītos šie likumi? Arī spēku samērs Kabinetā varētu būt savādāks, nekā tas ir pašreiz un arī citreiz. Un rezultātā veidosies situācija, ka atkarībā no tā, kādi būs cilvēki, ministri izvēlēti Ministru kabinetā, tādi arī būs šie lēmumi Valsts valodas likumā. Es domāju, ka Saeimas koleģiālais spēks un intelekts ir augstāks, tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kas rosināja 6.Saeimas sākumā ķerties pie šā likumprojekta. Visus Saeimas, iepriekšējo Saeimu gadus, esmu ļoti nopietni strādājis kopā ar kolēģiem — ar Ābiķa kungu un citiem, kas bija šajā komisijā, pie šā likumprojekta izveidošanas. Trīs gadus strādājām! Šis likums bija pilnīgi sagatavots, un Saeimai atlika tikai pielikt punktu 6. Saeimas beigās. Diemžēl tas netika izdarīts, un tad sākās šā likuma putrošana un sajaukšana. Iegaumējiet to! Tāpēc es atgādinu, ka likumprojekts, kurš tika izstrādāts triju gadu laikā 6.Saeimā un pie kura tapšanas strādāja ļoti, ļoti daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, nonāca pie ļoti precīza formulējuma, kas izteikts 11.pantā, un jūs ļoti labi redzat. Ļoti lakoniski: publiskajos pasākumos lietojama valsts valoda. Punkts. Ja tiek lietota svešvaloda, rīkotājam jānodrošina tulkojums valsts valodā. Kur vēl skaidrāk! Un pēc tam 2. un 3.punktā arī ir precīzi pateikts, kā attiecīgos gadījumos rīkoties, ja notiek starptautiski pasākumi. Ministru kabinetam ir dotas tiesības atsevišķos gadījumos noteikt arī Valodas centram savādākas iespējas, bet tā vietā, patiešām tie kolēģi, kuri tagad sāka strādāt pie šā likumprojekta, kas faktiski bija pilnībā gatavs, sajauca, saputroja un izveidoja patiešām tādu jēlu likumprojektu. Attiecīgie priekšlikumi par to pašlaik liecina. Valsts prezidente skaidri un gaiši patiešām lūdza paskaidrot, ierakstīt, atšifrēt, kas ir publisks pasākums. Un kas ir tapis tā vietā?

Diemžēl ar skumjām jāatgādina, ka dažiem latviešiem ir tāda pārcenšanās tieksme. To, ko neprasa, bet vienalga pārcensties un uztaisīt vēl sliktāk pašam priekš sevis. Es atgādināšu, kolēģi, ja kāds briesmīgi grib respektēt EDSO augsto komisāru, tad 1994. gadā šis komisārs rakstīja vēstuli ārlietu ministram, kurā izteica prieku un gandarījumu par to, ka Latvijas valdība ir ar mieru, ka nepilsoņi paliek, tā sakot, Latvijā un, kā redzams, tagad integrējam tos. Bet, redziet, ir starpība. Toreiz šis augstais komisārs teica, ka visu to jūs kompensēsiet ar Valsts valodas likumu un Pilsonības likumu, kurus jūs varēsit noteikt stingrus, kas aizstāvēs Latvijas un latviešu tautas intereses, tās drošību.

Bet kas tad ir iznācis? Kā iznāca ar Pilsonības likumu? Spiediens bija milzīgs. Arī pirms referenduma. Un tāds nu iznāca rezultāts, kas tagad var novest līdz ļoti, ļoti bēdīgām sekām, katastrofālām latviešu tautai. Redziet, van der Stūls neturēja solījumu, bet mēs katram viņa pirksta pacēlumam gribam sekot un izdabīgi pat pārcensties. Sekojiet, taču norādījumi, lūk, par Valsts valodu sekoja, seko un sekos.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mūsu frakcija, debatējot par šiem priekšlikumiem, uzskata, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izdarījusi ļoti būtisku atkāpi no sākotnējās redakcijas, jo ja līdzšinējā redakcija noteica ļoti skaidri, ka publiskajos pasākumos lietojama valsts valoda, savukārt pēc tam vairākas atrunas, un tālāk ir noteikts, ka arī Ministru kabineta noteiktos gadījumos var noteikt atbrīvojumus no valsts valodas lietošanas.

Jaunā redakcija ir it kā šīs idejas apgriešana ar kājām gaisā. Proti, noteikts, ka var lietot citas valodas, savukārt Ministru kabinets var noteikt gadījumus, kad, ņemot vērā likumīgās intereses, ir obligāti jānodrošina tulkojums. Tā īsumā to varētu salīdzināt ar satiksmes noteikumiem. Ja reiz mums ir noteikts, ka ir jābrauc 90 km stundā pa visiem ceļiem, bet uz automaģistrālēm, ātrgaitas ceļiem ja uzliek zīmi, tad var braukt ātrāk. Tad ir skaidrs. Savukārt šeit piedāvāts otrādi — noteikt, ka Latvijā principā var braukt 110 km stundā, bet uz visiem ceļiem būs zīme "90". Bet jebkurā gadījumā katram ceļam to zīmi klāt nepieliks. Lauku ceļiem, meža ceļiem nesaliks klāt. Un līdz ar to tas nozīmē, ka tur var braukt brīvi. Tāpēc mēs uzskatām, ka, ja gadījumā tiek pieņemts atbildīgās komisijas piedāvātais variants, tad nenoteiks Ministru kabinets visos gadījumos, kad ir nepieciešams nodrošināt tulkojumu.

Tādēļ mēs aicinātu palikt labākajā gadījumā, protams, pie līdzšinējās redakcijas. Bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātā redakcija varētu būt kā kompromiss, un tādēļ es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Jau vairāki runātāji atzīmēja to, ka 11.panta vecā redakcija, kura Saeimā tika pieņemta 8.jūlijā šajā gadā, ir skaidra un nepārprotama. Manuprāt, pieņemot 23.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, mēs izpildām prezidentes lūgumu — precizēt, kas ir publiskais pasākums. Tāpēc arī es aicinu atbalstīt 23.priekšlikumu, un, ja mēs būsim pateikuši šo skaidrojumu, ka pasākumi, kuru rīkotāji auditorijai nenosaka piedalīšanās ierobežojumu, šā likuma izpratnē ir uzskatāmi par publiskiem pasākumiem, tātad tajos ir lietojama valsts valoda.

Un, ja kāds prasa, var nodrošināt tulkojumu. Šāds uzskats nodrošina to, ka Valsts prezidente, uzstājoties no radionama balkona 18.novembra svinībās, vienmēr, arī citus gadus, runās latviešu valodā, nevis visās valodās, kuras viņa pārvalda, un tajās valodās, kuras viņa vēl sola iemācīties. Un Andris Bērziņš, šovakar, atklājot Melngalvju namu, arī runās latviski. Un, ja kādam būs nepieciešams, šajā pasākumā var tikt nodrošināts tulkojums. Un masu pasākumos, kad mēs noliekam ziedus pie pieminekļa, pie Brīvības pieminekļa un kapos, un aicinām tautu atzīmēt mūsu tautas ciešanu dienas, arī runāsim latviski. Bet, ja kāds pieprasīs tulkojumu, tad tulkosim. Cienīsim savu tautu! Un sargāsim savu latviešu valodu. Iesaku balsot par visām vecajām redakcijām, tātad noraidīt visus priekšlikumus, izņemot 23., kurš paskaidro, kas ir publiskais pasākums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Man ir tiešām prieks, ka te ļoti daudzi runātāji atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izstrādāto priekšlikumu. Jo visi, diskutējot par publiskajiem pasākumiem, jau ilglaicīgi uztraucās par to, ka mēs joprojām neesam definējuši, kas tad īsti ir publisks pasākums. Es gribētu teikt, ka te nevajadzētu publisko pasākumu lietošanā konfrontēt tikai latviešu un krievu valodu. Mēs ļoti labi zinām, ka publiskie pasākumi notiek angļu, franču, vācu, es paredzu, ka tas visā drīzumā notiks arī ķīniešu un arābu valodā. Un tādēļ būtu ārkārtīgi svarīgi tātad reglamentēt, kas ir publiskais pasākums.

Līdz ar to es aicinātu atbalstīt, kopā ar visu sociāldemokrātu frakciju mēs aicinām atbalstīt 23.priekšlikumu. Tātad mans ierosinājums ir sekojošs, ka, domājot par tiem publiskajiem pasākumiem, ko rīko etniskās grupas vai nacionālās minoritātes, nenoliedzami tam ar laiku ir jāpievērš uzmanība, kā tas notiks un kādā veidā. Arī komisijā, diskutējot par šiem jautājumiem, tika izskanējusi doma, ka ir vajadzīgs speciāls likums, kas reglamentē etnisko grupu un nacionālo minoritāšu valodas lietošanas iespējas un tiesības. Un tas būtu pārdomājams priekšlikums. Jo par tiem cilvēkiem, kas ir lojāli Latvijai un kas patiešām domā, lai mūsu valsts nākotnē plauktu un zeltu, par tiem cilvēkiem ir jādomā. Tikai es joprojām gribu uzsvērt, ka Valodas likums jau šodien ir kompromiss, kas zināmā mērā vājina latviešu valodas pozīcijas. Tātad neiesim uz vēl lielāku vājināšanu. Es pateicos cienījamajiem kolēģiem par uzklausīšanu!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Es pilnīgi pievienojos divu iepriekšējo runātāju teiktajam. Es gribētu uzsvērt cilvēktiesības. Jo mūsu labi domājošie padomnieki vienmēr uzsver tieši šo aspektu — cilvēktiesības nedrīkst pārkāpt. Es domāju, nekas nav vienkāršāks par otrā lasījuma tekstu. Publiskajos pasākumos lietojama valsts valoda. Ja tiek lietota svešvaloda, tātad svešvalodas lietošana nav izslēgta, rīkotājiem jānodrošina tulkojums valsts valodā. Kāpēc? Jo varētu būt tajā publiskajā sanāksmē cilvēki, kuri runā valsts valodā, kas nesaprot tā publiskā sarīkojuma valodu. Tātad tas būtu viņu cilvēktiesību pārkāpums, ja viņi paliktu neizpratnē, kas tad nu notiek, kas tiek teikts. Es domāju, ka tulkojuma prasība ir tas absolūtais elementārais cilvēktiesību atbalstīšanas veids. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manu uzstāšanos izsauca, protams, šie dažādie traktējumi par jēdzienu "publisks". Publisks pasākums, publiskas finanses, publiska vara. Es saprotu, ka daudzi no mums ir dzimuši, auguši, oktobrēnu, pionieru, komjaunatnes un partijas laiku pavadījuši padomju sistēmā. Un tādēļ viņiem ir svešs šī vārda "publisks" īstais saturs. Jēdziens "publisks" ir pretējs vai pārī saistīts ar vārdu "privāts". Privāts — publisks, publisks — privāts. Visādā ziņā tad, kad likumdevējs pieņēma šo vārdu 11.pantā "publisks pasākums", likās skaidrs, ka ar publiskiem pasākumiem mēs viennozīmīgi varam saprast pasākumus, kuru dalību vai finansēšanu veic publiskās varas iestādes vai kuri notiek saistībā ar publisko varu un publiskām institūcijām. Un šādu piedāvājumu arī 27.priekšlikumā piedāvāja frakcija "Latvijas ceļš", noņemot vārdu "publisks" — paskaidroja, ka pasākumā, kura organizēšanā vai finansēšanā piedalās valsts un pašvaldību institūcijas, lietojama valsts valoda. Un likās, ka tas ir skaidrs.

Diemžēl šodien atkal šī diskusija izvērtusies par jaunu. Jo vārdam "publisks", protams, ir vairākas nozīmes. Un publisks, protams, nozīmē arī tāds, ko apmeklē publika, kur publika var brīvi ierasties un tamlīdzīgi. Taču nekādā ziņā no šī likuma satura es neredzu, ka šeit būtu par to jāstrīdas. Jo likumdevēju doma — bija runa, runāja likumdevējs un izskaidroja šo jēdzienu un saistībā ar citiem pantiem, likumā bija redzams, ka "publisks" nozīmē — publiskas varas finansēts vai publiskas varas organizēts. Tādēļ nerunāsim šeit par publiskiem tirgiem un citām publiskām iestādēm, lai kā mums to gribētos. Kā likumdevējiem, kuriem jāsaprot jurisprudence, publisks pirmām kārtām mums nozīmē valstisks, sabiedrisks, un tā arī tas būtu jāsaprot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, mani ļoti izbrīna, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti atbalsta frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" viedokli, jo 24. priekšlikuma redakcija, ko iesniedz frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", ir identiska 23. priekšlikumam. Un gribu informēt arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakciju un citus deputātus, ka ne tikai komisija, bet arī juristi uzskata, ka šis priekšlikums sašaurina prasības lietot latviešu valodu privāto organizāciju rīkotajos pasākumos, jo, piemēram, ieejas biļetes arī ir zināmi ierobežojumi, un vai tad jūs, tēvzemieši, gribat, lai pasākumos, kuros pārdod biļetes, netulkotu latviski? Tas mani izbrīna.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 35, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdzīgs ir arī 24. priekšlikums. Un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas ir identisks ar tikko nobalsoto.

Dz.Ābiķis.

Tur vienā vārdā nav īsti identiski. Vienā ir "publiskiem", otrā ir "publiskajiem". Tā kā laikam jau… (Starpsauciens: "Nav identisks!")

Sēdes vadītājs.

Vēlaties debatēt par šo priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Un godātais Ābiķa kungs! Es jūs aicinātu nemaldināt sabiedrību un Saeimas deputātus, jo 24. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums ir skatāms kontekstā kopā ar 25., kur tas ir papildināts ar palīgteikumu: ja tādas rīko valsts un pašvaldību institūcijas. Un tādēļ es jūs aicinātu nenodarboties ar sliktu runāšanu.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, žēl, ka komisiju vada cilvēks, kurš lāga lasīt neprot. Bet viņam laikam ir grūta vienkārši šodien kārtējā rīta stunda. Bet, ja ir runa par to, kas ar ko kopā balsoja, tad es domāju — nupat visi Latvijas radioklausītāji labi dzirdēja, kas ar ko kopā balsoja par 16. martu, ja interese ir par to. Bet tagad mēs nupat runājam tikai par 23. priekšlikumu, un tikai par to. Un neredzēt to, ka 23. un 24. priekšlikums atšķiras, var tikai vājredzīgs, garīgi vājredzīgs, ne fiziski, vai cilvēks, kuram ir šodien ļoti grūti. Iespējams, ka pēdējais šeit spēlē savu lomu.

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, izsaku jums piezīmi par ar Saeimas deputāta cieņu nesavienojamu izteicienu lietošanu no tribīnes.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 24. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 47, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

25. priekšlikums, ko iesniedza frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 25. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 48, atturas — 29. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

26. — ārlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

27. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

28. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Deputāti pieprasa balsojumu par 28. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 28. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 43, atturas — 36. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

29. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

30. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 30. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 53, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

31. — ārlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

32. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

33. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atlājam debates. Miroslavs Mitrofanovs, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! No pirmā acu skatiena atbildīgās komisijas piedāvātais variants 1. panta piedāvātajā redakcijā ir drusciņ labāks, nekā bija pieņemts trešajā lasījumā 8. jūlijā. Tā ir drusciņ tuvāka vārda brīvības principam. Bet tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam ļoti būtiskam trūkumam, kurš ir atbildīgās komisijas redakcijas variantā. Jo ir viena jauna norma, kura, bez šaubām, izraisīs ļoti daudz kritikas Eiropas institūcijās. Runa ir par paplašinātajām Ministru kabineta tiesībām jaunās redakcijas 11. panta 33. punktā. Šis punkts paredz, ka Ministru kabinetam pēc saviem uzskatiem būs tiesības aizliegt jebkāda privāta pasākuma rīkošanu, ja tur netiek nodrošināts tulkojums. Savā 27. aprīļa vēstulē Eiropas komisijas misija Latvijā asi kritizēja Valsts valodas likumprojektu, tajā skaitā par to, ka tur pārāk daudz tiesību ir paredzētas nodot valdībai. Tagad mēs varam secināt, ka Eiropas Savienības viedoklis ir pilnīgi ignorēts. Un tieši otrādi. Likuma jaunā redakcija paredz paplašināt valdības lomu valodu lietošanas regulēšanā. Tie deputāti, kuri ir ieinteresēti dot negatīvu mājienu Eiropai pirms samita Helsinkos, tiem ir jāatbalsta atbildīgās komisijas variants. Mūsu frakcija par to nebalsos.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tikai gribētu atgādināt, ka tas, kas notiks šajā gala saietā Helsinkos, nu nekādi nav jāsaista ar šīsdienas balsojumu par Valodas likumu. Es nezinu, to runāt var tikai cilvēki, kas galīgi neko negrib saprast vai nesaprot.

Kā jau jūs dzirdējāt, mums nav pieņemamas izmaiņas šajā 11. pantā. Mēs gribētu atbalstīt esošo redakciju, par kuru mēs jau esam balsojuši, un nemainīt savu viedokli. Bet, pieņemot šo tā saucamo papildināto, ir jāsāk domāt par to, ka jāgriežas ir pie Latvijas pilsoņu sabiedrības un jāprasa, vai šai sabiedrībai šāds teksts ir pieņemams. Protams, tātad tas ir jāsaista ar iespējamo tautas nobalsošanu, ja par tādu izšķirsies zināms pilsoņu skaits. Jā, jau parādās dažas histēriskas runas vai raksti, jo no tautas nobalsošanas baidās daudzi. Tautas nobalsošanas rezultātā pieņemtais vairs nav apspriežams nevienā starptautiskajā saietā, neviens konsultants ne no kurienes vairs nevar protestēt pret rezultātu, kāds ir iegūts tad, ja par kaut ko nobalso pilsoņu vairākums. Es saprotu, ka daudzi to zina, un tieši tāpēc ir šīs paniskās bailes, kas arī laikrakstos ir parādījušās tieši pirms Valodas likuma pieņemšanas. Jā, skaidrs, tiem ir no kā baidīties, tāpēc, ka tiem par to maksā. Maksa par bailēm! Tikai šoreiz nav jārunā par tautas nobalsošanu, kas vienkārši kaut ko noliedz, bet ir jārunā par tādu veidu, kas ir saistāms ar ekspertu izstrādātu alternatīvu vai nu likumprojektu, vai atsevišķām normām likuma projektā. Savā laikā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK tieši šādu variantu piedāvāja, runājot par grozījumiem Pilsonības likumā. Toreiz nedaudz pietrūka līdz šai nobalsošanai, bet liekas, ka šajā brīdī, vienkārši tūlīt pēc šī likumprojekta pieņemšanas, ir jārīko vairākas apspriedes, ja tautas vairākumam šāds variants ir pieņemams, tā ir viņu izvēle, bet nepareizi ir tieši pirms paša likuma pieņemšanas rīkot kaut kādas apspriedes, kuras vairs nekādu ietekmi uz likuma pieņemšanas gaitu nevar atstāt.

Tā kā, kā jau es teicu, 11.pants un tā redakcija mums liekas būtiski svarīgs, tāpat arī tas būs, runājot par 21.pantu, tad redakcija, kas, mūsuprāt, apdraud latviešu valodas brīvu lietošanu Latvijas valsts teritorijā, tas būtu nododams šai tautas apspriešanai, un tiešām vajadzētu nopietni par to runāt. Ja mūsu tauta vairs nav gatava aizstāvēt savu valodu, tas būtu ļoti bēdīgi. Zinātnieku konferencē, kurā man bija tas gods piedalīties, gan izskanēja cits viedoklis. Izskanēja viedoklis, ka šāda nobalsošana būtu ar pozitīvu iznākumu, un tas būtu pārliecinoši. Nu ko, laiks parādīs! Jebkurā gadījumā diemžēl nevaram atbalstīt šo jauno tā saucamo redakciju. Un atkārtoju vēl vienu reizi, ka neviens šādu redakciju nav prasījis, tā ir pilnīgi kaut kāda dažu cilvēku iniciatīva, pārlieka vēlēšanās izpatikt. Tā ka mēs, vienalga, neatbalstīsim šo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Īpaši aicinu koalīcijas partnerus iedziļināties šajā jaunajā atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijas tekstā, jo tikai valsts un pašvaldības iestāžu, tiesas un tiesas sistēmai piederīgu iestāžu rīkotos pasākumos būs prasība runāt valsts valodā, un arī tikai tajos uzņēmējsabiedrību rīkotajos pasākumos, kur lielākā kapitāla daļa pieder valstij, būs jārunā valsts valodā, nodrošinot tulkojumu. Manuprāt, visnetaisnīgākā norma latviešu valodas saglabāšanai ir šīs redakcijas otrajā daļā, kur tiek pateikts, ka, ja Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos piedalās ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas, paklausieties tekstu, kaut viena fiziskā persona, tādā gadījumā viena no darba valodām, un tikai viena no darba valodām, būs valsts valoda, tātad latviešu valoda nolikta pēdējā vietā.

Un tālāk. Ministru kabinets var noteikt gadījumus, bet tas nozīmē, ka var nenoteikt, ka citu Latvijas teritorijā notiekošo pasākumu rīkotājiem par pienākumu jāuzliek nodrošināt, ne jau ko vairāk, bet tikai tulkojumu latviešu valodā. Bet padomāsim, ja mēs izmetām laukā šos publiskos pasākumus, kas tad, piemēram, notiks ar politiski represēto pasākumiem, kur viņi rīko savas piemiņas dienas, un viens no represētājiem pieprasīs, lai šeit tiktu runāts krievu valodā, tad pasākums notiks krievu valodā un līdztekus tam būs tulkojums latviešu valodā. Absurdas ir šīs normas, es iesaku abām partijām, kuras piedalās valdošajā koalīcijā, "Latvijas ceļam" un Tautas partijai, paņemt pārtraukumu, apspriest šo likumprojektu, rūpīgi to izlasīt un atbalstīt veco redakciju, nevis šo jauno, kas pazemo latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis pants ir ļoti svarīgs, un augstais komisārs, kuru mēs daudzkārt šeit pieminam, arī, viesojoties šeit, Latvijā, un tiekoties ar mums, ne reizi vien ir skaidri un gaiši pateicis, ka attiecīgie ierobežojumi ir pieļaujami, ja tas skar valsts, sabiedrības, tautas un vēl atsevišķu grupu intereses. Vai skar vai neskar šis pants un šie mīkstinājumi attiecīgajā pantā? Protams, ka skar! Par to, ka mūs baida ar to, ka ar Eiropas Savienību sarunas tur var izgāzties, ja mēs nepieņemsim šo Valodas likumu, ir muļķības. Absolūtas muļķības, pareizi Dobeļa kungs teica. Un vakar to jums atgādināja televīzijā Latvijas televīzijas korespondents no Briseles, kurš zina, ko saka, jo viņš tur atrodas un zina to noskaņojumu, kas tur valda. Viņš teica, ka Valodas likuma pieņemšana, ko izskatīs šodien Saeima, nekādā veidā neietekmēs šīs sarunas un sarunu rezultātu. Neietekmēs! Tāpēc nevajag te baidīt un nevajag pašiem arī baidīties.

Es gribu jūs iepazīstināt ar faktiem, kas ir Eiropas nacionālo valstu sagrupējums pēc minoritāšu īpatsvara. Atgādināšu: Īrijā, Islandē, Portugālē — praktiski nulle, Albānijā, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā — mazāk par 10%. Ap 20% ir tikai Baltkrievijā, Horvātijā, Spānijā, Ukrainā. Latvijā līdz 50%. Vienīgajā valstī līdz 50%, varat iedomāties, ko tas nozīmē, jāiedomājas un jāsaprot šīs mūsu bažas par Valsts valodas likumu tieši tādēļ. Un vēl. Pamatnācijas īpatsvars, ja mēs 1935.gadā, es atkārtoju, ja kāds ir aizmirsis, bijām 77 un drusciņ vairāk procenti, tad tagad nedaudz pāri 50 procentiem, toties Eiropas valstīs, kuras bieži vien mēģina mums uzspiest, lūk, kāds tur pamatnācijas īpatsvars: Itālijā — 94%, Grieķijā — 92%, Francijā — 92%, Dānijā — 97%, Čehijā — 90%, Bulgārijā — 80%, Nīderlandē — gandrīz 96%, Norvēģijā gandrīz 97%, Polijā 95 ar pusi un tā tālāk. Viņiem nav šo problēmu un nebūs, bet mums šīs problēmas ir ārkārtīgi svarīgas, cienījamie kolēģi latvieši, saprotiet, lūdzu, un nepieņemsim šādā redakcijā šo pantu!

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Kā mūsu tautas priekšstāvjiem šeit būtu vērts palasīt un paklausīties, ko raksta un saka mūsu prominentie valodnieki un zinātnieki, cita starpā, ko raksta dažādu avīžu lasītāji no visas Latvijas, tās ir patiesas rūpes par to, kas notiek un notiks ar mūsu dzimto valodu, ar mūsu valsts valodu.

Nesen Eiropas tiesa noraidīja kādas skolotājas lūgumu atļaut viņai strādāt Irijā tādēļ, ka viņa nebija izturējusi īru valodas pārbaudījumu. Īrijā kur pašlaik apmēram tikai 5% runā senatnīgajā ķeltu valodā, bet kas ir viņu valsts valoda. Eiropas tiesa atzina šo īru nostāju, sakot, ka Īrijai ir speciāls gadījums, kur viņi diezgan izmisīgi mēģina saglābt, un tā tas process tur ir ļoti lēns, saglābt savu valodu, kas ir gandrīz pilnīgi gājusi bojā angļu kolonizācijas rezultātā.

Kā nesen man viens īru parlamentārietis teica: "Kas tad ir jūsu 50 okupācijas gadi? Mums ir bijuši pieci gadu simti, un vēl ir problēma." Tā ka mums ir nopietni jārūpējas par mūsu pašu valsts valodā runājošo pilsoņu cilvēktiesībām, par tām tikpat kā neviens nerunā. Un mūsu labi domājošie padomnieki tam nemaz nepieskaras.

Ievērosim, ko vakardienas "Latvijas Vēstnesī" raksta Hiršas kundze, ko raksta Blinkenas kundze un citi mūsu zinātnieki. Es domāju, ka mums ir jāievēro tas, ko viņi saka, un jāpadomā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Komisijas nepārprotams viedoklis ir — arī privātpersonu rīkotajos pasākumos var prasīt tulkojumu valsts valodā. Un Ministru kabinets skaidri varēs pieņemt visaptverošas normas, kas noteiks, kādos gadījumos ir jāprasa un kādos gadījumos varētu arī neprasīt. Es negribu, lai mēs izskatītos muļķīgi, jo, piemēram, ja Krievu drāmas teātris sniedz brīvdabas izrādi kādā Latgales ciemā, tad šobrīd nav tādu tehnisko iespēju, lai nodrošinātu izrādes sinhrono tulkošanu valsts valodā. Ko tad mēs aizliegsim, Krievu drāmas teātrim brīvdabas izrādi sniegt aizliegsim? Es aicinu atbalstīt šo komisijas ierosināto priekšlikumu, jo tas nepārprotami norāda uz to, ka arī privātpersonu rīkotajos pasākumos varēs prasīt tulkojumu valsts valodā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 24, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

34. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

35. — ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt

Dz.Ābiķis.

36. priekšlikums ir līdzīgs. Arī 37. ir līdzīgs. 38. ir līdzīgs. Un arī 39.— Juridiskā biroja priekšlikums — ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

40.priekšlikums nav skatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

41. — ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

42. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 50, atturas — 29. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

43. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 45, atturas — 22. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

44. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

45. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Atvainojiet, atklājam debates. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šajā priekšlikumā sākotnējā variantā bija iezagusies tāda neprecizitāte, kas ļautu 4.apakšpunktu traktēt dažādi. Proti, ka Ministru kabinets varētu atļaut spiedogos un veidlapās arī lietot svešvalodu. Nu un līdz ar to, ņemot vērā to, ka to vārdu "arī" var traktēt dažādi, pēc tam notika diskusijas, un šeit ir tas dokuments, kas ir papildus iesniegts. Es saprotu, ka komisija pēc garām debatēm un konstruktīvas sarunas, kas notika starp divām frakcijām, ir nākusi pretim un atradusi iespēju pielabot šo redakciju un iestrādāt tajā, ka to vārdu "arī" aizstāja ar "līdztekus valsts valodai". Tādā gadījumā nebūtu šie pārpratumi un mūsu frakcijai būtu atbalstāms šis 45.priekšlikums kopā ar to papildinājumu un to labojumu, kas izdarīts 20.pantā.

Ja gadījumā tas tā varētu būt un tā varētu nobalsot, es gribētu izteikt Ābiķa kungam atzinību par to, ka tomēr, neskatoties uz visām smagajām sarunām, ir iespējama konstruktīva darbība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka dokuments 1327.a parādījās pēc mūsu apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK sarunām ar Tautas partiju. Lūk! Tātad, kā redzat, reizēm kaut nelielos jautājumos kaut ko viņiem var arī iestāstīt.

Ļoti savādi, protams, ir, ka referents, kurš arī skaitās šajā partijā, neatrada par vajadzīgu vispār runāt. Vispār neatrada par vajadzīgu ne par šo dokumentu runāt, kas visiem jums ir, ne arī par to labojumu šajā dokumentā, kas būtiski atšķiras no tā, kas bija 20.pantā. Vai nu tas ir darīts apzināti vai neapzināti, Dieva priekšā lai tad viņš tiek ar savu sirdsapziņu galā.

Katrā ziņā mēs esam mēģinājuši arī šajā diezgan juceklīgajā projektā vismaz par kaut ko pārliecināt. Vismaz kaut kādas pārrunas ir notikušas. Tāpēc būtu ļoti smieklīgi, ka mums te kāds pasniegtu, kā tas ir ļoti iecienīts vienam otram gara apcerējuma rakstītājam, ka mēs esam gatavi tikai protestēt un protestēt. Nē! Mēs šajās pārrunās runājām arī par citiem pantiem.

Es gribētu atgādināt, ka arī 21.pantā, izrādās, ir iezagusies līdzīga rakstura kļūda. Savāda iezagšanās! Tā kā, protams, paldies. Šeit mēs varētu lietot izteicienu: "Beigas labas, viss labs!" Tikai es aicinātu referentu, ja jau viņš te ir uzņēmies runāt, tad runāt visu un neslēpties aiz stūra. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs — otro reizi. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es tiešām neslēpjos aiz stūra un informēju jūs, ka 1327.a dokumentā ir redakcionāls labojums un aicinu balsot par 45.priekšlikumu, ievērojot šo redakcionālo labojumu, kas ir dokumentā ar nr.1327.a.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai ir nepieciešams balsot? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

46. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 46. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 47, atturas — 33. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

47. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 44, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

48. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts, un atgādinu, ka Juridiskais birojs palīdzēja atbildīgajai komisijai izstrādāt galīgo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 48. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 39, atturas — 28. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

49. — ārlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. (No zāles ārlietu ministrs I.Bērziņš: "Noņemu!") Ministrs noņem. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

50. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

51. — ārlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

Arī 52.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

53. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Manā skatījumā ļoti neveiksmīga ir 21.panta redakcija no Juridiskā biroja puses. Nekādā gadījumā tas nav pārmetums Juridiskajam birojam, jo viņi daudzmaz pieklājīgi uzrakstīja to, ko domāja deputāti valodas aizstāvētāji. Bet deputātu galvās diemžēl valda pilns haoss. Un rezultātā mums ir tas, kas mums ir. Atbildīgā komisija nespēja realizēt divus mērķus vienlaicīgi. Pirmais — neļaut cittautiešiem lietot dzimto valodu publiskā informācijā, un otrais mērķis ir veiksmīgi apiet EDSO rekomendācijas un daudzu Latvijas ratificētu līgumu pildīšanu. Par to, ka otrais mērķis pastāvēja, — neslēpj pat Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Un konkrēti, kas ir slikts 21.pantā?

Es runāšu par komisijas priekšlikumu, jo faktiski par tā atbalstīšanu vienojās visas valdošās frakcijas. Un pie mums ir ļoti populāri lamāt padomju laikus, okupācijas gadus, kad valdīja princips — viss, kas nav atļauts, ir aizliegts. Jau deviņi gadi pagāja no neatkarības atgūšanas, un kas izmainījās?

Šis princips zied un plaukst līdz šim demokrātiskajā Latvijā. Šeit mums mēģināja deputāts Požarnovs izskaidrot, ka tas ir ļoti labs princips, bet, atvainojiet, ja mēs lietosim šo principu, neviens cilvēks nevar elpot. Jo nevienā likumā nav rakstīts, ka elpot ir atļauts. Un tāpēc mēs lietojam principu, kas nav aizliegts, ir atļauts.

Un ceturtā daļa reglamentē valsts valodas lietošanu uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos un paziņojumos, un viss būtu labi, ja daļa eksistētu bez atrunām. Proti, pastāvētu prasība obligāti lietot valsts valodu publiskajā informācijā. Tāda redakcija neaizliegtu lietot citu valodu līdztekus valsts valodai. Un pilnībā sakrīt pie tam ar EDSO ekspertu rekomendācijām. Starp citu, tieši šis princips tiek izmantots Francijas valodas likumā, par kuru mēs daudz runājām un par ko mums arī komisijas sēdē ļoti laipni paziņoja Dobeļa kungs. Neskatoties uz to, komisija tomēr pieņēma variantu ar atrunām un piektajā daļā uzdeva Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad svešvalodas lietošana ir atļauta. Ar to likumdevējiem pilnīgi ignorējot demokrātisko aksiomu, kas nav aizliegts — ir atļauts, un pārkāpa 2.pantā ietverto principu, ka valodas lietošana privātās iestādēs tiek regulēta tikai gadījumā, ja tas skar sabiedrības likumīgās intereses.

Vēl muļķīgāk izskatās sestā daļa, kur komisija otro reizi uzdod Ministru kabinetam to pašu, kas jau uzdots piektajā daļā. Attiecībā uz ceturto daļu. Apkopojot visu augstāk teikto, varu teikt, ka 21.pants komisijas redakcijā neatbilst EDSO rekomendācijām un faktiski ir diskriminējošs. Tāpēc es lūdzu deputātus balsot pret šo pantu un neskatoties uz to, ka deputāti neatbalstīja arī mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Lai gan mēs šobrīd diskutējam par 53.panta lietderību vai nelietderību, tomēr es gribētu jums atgādināt, sevišķi es vēršos pie Tautas partijas un pie "Latvijas ceļa", es gribētu atgādināt par to, ka šis likums tiek skatīts jau trešajā Saeimā pēc kārtas un ka to sāka izskatīt vēl Māra Gaiļa valdības laikā 5.Saeimas nobeiguma periodā.

Tātad kādu rezultātu mēs sasniedzām pēc četriem gadiem? Rezultāts ir tāds, ka likumā 12 vietās, es atkārtoju — 12 vietās, ir nodots likumdevēja deleģējums valdībai. 12 vietās. Tad pamatoti rodas jautājums — vai vispār bija jēga šo likumu sagatavot un virzīt, ja principā visa galvenā jautājumu regulēšanas funkcija ir nodota valdībai? Nav runa par šo valdību, bijušo vai aiz tām vēl kas būs. Runa ir par to, ka likumdevējs arvien vairāk un vairāk savas likumdošanas funkcijas atdod valdībai. Man šķiet, ka, protams, šī panta 5.punkts ir manā skatījumā diezgan unikāls, jo, ja Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajās sabiedrībai pieejamās vietās sniegtā informācijā pieļaujama svešvalodas lietošana, tad es domāju, ka Ministru kabinets savos noteikumos var arī iekļaut punktu par svešvalodas lietošanu šeit — parlamentā, mūsu Saeimā. Tāds deleģējums te ir dots, un lai kāds pamēģina tam iebilst.

Manuprāt, šis pārlieku lielais deleģējums ir ārkārtīgi bīstams Latvijai kā tiesiskai valstij, vismaz nākotnē kā tiesiskai valstij. Un es redzu te diezgan spilgti izteiktas nedemokrātiskas tendences. Un es minēšu — kāpēc. Ja parlaments pieņem likumu vairākos lasījumos un šī likuma pieņemšanas gaitā tas notiek atklāti, publiski, un ir iespējams piedalīties sabiedrībai likuma pieņemšanā, tad valdības sēde saskaņā ar likumu notiek slēgti un valdības sēžu sagatavotie dokumentu projekti, īpaši tie, kas ir kabineta lietas, vispār ir pieejami tikai valdības sēdes sākumā vai pat tiek izdalīti valdības sēdes laikā. Tādā veidā valdībā top šie normatīvie akti. Te ir tā lielā atšķirība. Un kas notiek tālāk? Ja Satversme, konkrēti tās 71. un 72. pants, nosaka šo demokrātisko kārtību, kādā veidā ir apstrīdami likumi, ja 71. pants pilnvaro Valsts prezidentu prasīt likumu otrreizēju caurlūkošanu, ja 72. pants pilnvaro Valsts prezidentu apturēt likumu publicēšanu, ja 72. pants pilnvaro apturēt likuma publicēšanu arī vienai trešdaļai Saeimas deputātu, tad man ir jautājums, vai jūs, viena trešdaļa Saeimas deputātu, vai Valsts prezidente, ir pilnvarota atcelt Ministru kabineta noteikumus? Neesat. Vienīgā iespēja, kura paliek, ir Satversmes tiesa. Pašlaik Satversmes tiesa nav noslogota, bet es paredzu, ka nākotnē tā varētu būt visai noslogota tiesa, un šādi notekumi darbosies, un šo Ministru kabineta noteikumu apturēšana, runa ir par apturēšanu, par darbības apturēšanu, tas nebūs iespējams. Tā ka, cienījamie kolēģi no Tautas partijas un "Latvijas ceļa"! Atcerieties, man šķiet, ka šis likums ir rekordists mūsu likumdošanas darbā, rekordists tieši ar savu deleģējumu valdībai. Divpadsmit vietās šis deleģējums ir, un es nekādīgi nevaru piekrist deleģējumam 53. pantā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Bartaševiča kungam likās, ka te kaut kas ir par cietu. Man atkal liekas, ka tas kaut kas te ir par mīkstu. Lūk, un valdošās frakcijas jau nu nevienojās 21. pantā, kā jūs te dzirdējāt. Tā nu tīri nebija. Jo Prēdeles kundze un es atbalstījām 8. jūlija redakciju un nevis to, ko piedāvāja komisija. Tā ka, lūdzu, esiet precīzi savos izteicienos.

Tālāk. Jūs jau dzirdējāt par pārāk lielo slodzi, ko uzkraujam Ministru kabinetam. Es gribētu atgādināt, ka jau esošajā redakcijā ir zināmas iespējas dotas Ministru kabinetam. Un pārāk daudz tagad mēs atkal šeit šajā jaunajā tekstā domājam par citu valodu iespējām, tiesībām, ne par pienākumiem, un pārāk neskaidri norādām tik svarīgā lietā kā uzraksti, izkārtnes, paziņojumi un tā tālāk, kādā valodā un kur ir šīs latviešu valodas tiesības.

Tad, kad mēs runājām par 2. pantu, tad mūs mierināja — nonāksim līdz 21. pantam, tur jau viss ir salikts. Nu jūs esat nonākuši līdz 21. pantam un redzat, kas te ir salikts un kā te ir salikts. Es gribētu atgādināt, ka tieši 2. pantā bija jārunā par pamatnostādni, par informācijas un cita veida ziņojumu sniegšanu, nevarētu jau tā īsti teikt, ka visi mēs mīļuprāt tur izņēmām ārā un šeit ir skaisti. Jūs jau labi redzat. Tātad, ievērojot pamatprincipu, nosaka gadījumus. Ģeniāli! Kā tad to var izdarīt? Ievērojot pamatprincipus, ka latviešu valodai ir vajadzīgā vieta, noteikt gadījumus citām valodām. Un tas ir Valsts valodas likumā.

Un es gribētu atgādināt, ka tieši apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 6. Saeimas darbības laikā iesniedza priekšlikumu mainīt Sarversmē 4. pantu un ielikt tur šo normu, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Tas ir, pateicoties mūsu apvienības darbībai, noticis. Paldies Dievam, ka toreiz tik daudz prāta bija tai Saeimai to atbalstīt, jo mainīt Satversmi, protams, nav viegli. Un es šodien redzu, ka, ja šī norma tur nebūtu, tad te viens otrs sāktu rosīties vēl uz pavisam dīvainām izdarībām un sabalsotu un saliktu vēl nezin ko iekšā. Tā kā atgādināsim arī to, kas ir noticis pavisam nesenā pagātnē. Un es gribētu vēl vienreiz pateikt — diemžēl, kā jūs redzat, arī 21. pants, kurš arī iepriekšējā redakcijā nebija ideāls, tas ir kļuvis vēl pretimnākošāks citām valodām un nebūt neparāda skaidri un gaiši, un nepārprotami latviešu valodas vietu sabiedrībā.

Es piekrītu, ka likums ir viena lieta un tā izpilde ir otra lieta, bet kāpēc apzināti likumā ielikt tādas normas, kas apgrūtina tādu izpildi, kas nāktu latviešiem par labu? Mēs nevaram atbalstīt šo redakciju. Labākajā gadījumā mēs varam atbalstīt to, ko pieņēmām 8. jūlijā un par kuru balsoja arī tie, kas šodien diemžēl savas domas ir mainījuši.

Sēdes vadītājs.

Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! 21. panta jaunā redakcija ir garāka un sarežģītāka nekā vecā redakcija.Viss, kas skāra vizuālo informāciju, ir palicis pēc būtības pa vecam. Tā arī bija ierakstīts vecajā Valodas likumā, ka izkārtnēm un visai publiski pieejamajai vizuālajai informācijai jābūt valsts valodā. Vecajā likumā nebija aizlieguma izmantot citas valodas. Bet uzreiz tika pieņemts Ministru padomes, tajā laikā tā bija Ministru padome, nolikums, kurš aizliedza līdztekus valsts valodai izmantot kādu citu valodu. Protams, tur bija atrunāti četri izņēmumi, kuri ļoti reti tika īstenoti dzīvē. Jaunajā likumā mēs redzam atkal tādu pašu pieeju, kura neguva atbalstu EDSO ekspertu vidū un tika kritizēta Eiropas Savienībā. Atkal it kā nav nekāda aizlieguma. Un viss ir nodots valdībai. Un mums nav nekāda pamata cerēt uz to, ka jaunais Ministru kabineta nolikums būs liberālāks šajā jomā, jo diemžēl nolikumus valodas jomā raksta tā saucamie valodas fundamentālisti, kuri ir radikālāki nekā vairākums no deputātiem. Valdības regulēšanas saglabāšana un paplašināšana valodas jomā ir tā saucamā labā dāvana Eiropas Savienībai. Labi, tā ir, tas ir viss it kā pa vecam. Bet 21. pantā jaunajā redakcijā mēs redzam arī jaunu un daudzreiz bīstamāku normu. Ir runa par 21. panta 1. punktu, kur ir teikts, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām būs aizliegts sniegt sabiedrībai informāciju svešvalodā. Pēc principa tas ir aizliegums atbildēt gan mutiski, gan rakstiski uz apmeklētāju vai žurnālistu jautājumiem. Un tas skar arī mūs, deputātus. Būs ļoti interesanti novērot, kā mūsu kolēģi no nacionālajām frakcijām pēc likuma pieņemšanas sniegs kādu interviju krievu avīzēm un kādā valodā būs tādas intervijas un kādā valodā viņi kontaktēsies ar tiem saviem vēlētājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Protams, Saeima nav ratificējusi Eiropas Padomes vispārējo nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Bet konvencija ir parakstīta. Šim faktam ir skaidras juridiskas sekas. Pirms konvencijas ratifikācijas valsts nedrīkst veikt pasākumus, kuri pasliktina mazākumtautību stāvokli valstī.

Aizliegums runāt ar apmeklētājiem citā valodā, izņemot valsts valodu, ir tīša minoritāšu stāvokļa pasliktināšana valstī. Ārzemnieki no Eiropas un investori un citi godājamie kungi arī nebūs laimīgi, kad uzzinās, ka valsts iestādēm ir aizliegts sniegt viņiem informāciju kādā valodā, izņemot valsts valodu. Visi mūsu frakcijas priekšlikumi, izņemot vienu mazsvarīgu, tika ignorēti. Mums nav pārstāvju valdības institūcijās, ar kuru palīdzību mēs varētu ietekmēt valdības noteikumu izstrādāšanu un pieņemšanu. Ar to mēs varam pateikt, ka Latvijas mazākumtautību viedoklis ir pilnīgi ignorēts šā likuma pieņemšanā un nolikuma izstrādāšanā. Mums nav nekāda morāla pienākuma atbalstīt jaunu, diskriminējošu normu. Protams, mūsu frakcija nebalsos par šo pantu pieņemšanu, bet es jums godīgi un atklāti teikšu, ka es personīgi, un es domāju, ka mani kolēģi no frakcijas, šo aizliegumu neievērosim. Es vienmēr sniegšu informāciju latviski, ja apmeklētājs uzdos jautājumu latviešu valodā, bet tajā pašā laikā es arī vienmēr atbildēšu krieviski uz krievu valodā uzdoto jautājumu (runā krieviski). Un es lūdzu visus godīgos valsts un pašvaldību ierēdņus, amatpersonas, tajā skaitā deputātus, nediskriminēt nevienu Latvijas iedzīvotāju un sniegt informāciju tādā valodā, kurā ir saņemts jautājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Latvijas sociāldemokrātu frakcija arī šo grozījuma variantu nevar atbalstīt, mums arī ir savi apsvērumi. Un pirmais apsvērums ir tas, ka, mūsuprāt, mēs esam piekāpušies par daudz, un atbilstoši visām tām prasībām, kas mums ir zināmas no Eiropas Savienības un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, mums tik liels solis nebija obligāti sperams, protams, mēs aiz labas gribas varam atteikties vēl no kādām savām tiesībām, un tas būs tad mūsu izvēles jautājums. Es gribētu uzsvērt to, ka šis likums kārtējo reizi ļoti svarīgās lietās deleģē tieši Ministru kabinetam noteiktas pilnvaras un pilnvaras, kas būtu praktiski jārisina Saeimā. Tā kā Saeima un Ministru kabinets nav spoguļattēls, bet ir kaut kas nopietnāks, līdz ar to izveidojas situācija, ka tur ir tā vai citāda pārstāvniecība no dažādām partijām, kas, protams, neataino spēku samēru Saeimā. Rezultātā veidojas situācija, kad Ministru kabineta stabilitāte būs aizvien vairāk apdraudēta, ja nebūs panākts vienots viedoklis tieši šajos jautājumos. Varbūt arī tas ir bijis mērķis šādai redakcijai, kādu mēs redzam Valsts valodas likumā. Katrā ziņā, jau izvēloties un domājot par sociālo un nacionālo politiku, veidosies situācija, ka daudzi sāks domāt arī par to, kāds balsojums būs Ministru kabinetā, nevis Saeimā arī šajos valsts valodas regulējošajos noteikumos.

Es domāju, ka tas arī ir ļoti rūpīgi jāpārdomā un jāizvērtē, vai tas ir tas, ko Saeima grib. Ja tā ir, tad, nu, protams... Bet mēs gribam uzsvērt vienu, ka bija pilnīgi pietiekami piekāpties par publisko pasākumu definīciju, un man nav līdz galam skaidrs, kāpēc tā tika izveidota Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika izveidota, kāpēc tā nebija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izveidota? Un otrs moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mēs esam atbalstījuši virkni arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, diemžēl tie tika noraidīti, un mums pašreiz ir šī iespēja paust savu viedokli, noraidot šo 21.panta jauno redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jurim Sinkam.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Pulksten 15.00 Kanādas atbalsta grupa tiksies ar Kanādas vēstnieku. Mums ir jauns vēstnieks no Kanādas, un mēs labprāt gribētu ar viņu satikties Viesu zālē pulksten 15.00. Esiet tik laipni un atcerieties!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Aija Barča, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš, Arnis Razminovičs.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par 53.priekšlikumu. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es sākšu ar Ābiķa kunga pārfrāzēto, par kuru viņš tā ļoti priecājās, tautas parunu: vilks paēdis un kaza dzīva, un viņš tagad domā, ka Eiropa apmierināta un latviešu valoda dzīva. Žēl, ka Ābiķa kungs nav šobrīd zālē... Ir, es atvainojos! Ābiķa kungs, tā ir alošanās, un tas ir absolūtais blefs vai precīzāk es to gribētu nosaukt tā — vilks gan ir kļuvis dūšīgāks un kārtīgi paēdis, bet no kazas ir palikusi tikai tāda bēdīga ādiņa. Kopā par likumprojektu to, ko mēs esam jau pieņēmuši, un ko pašlaik apspriežam, šo atbildīgās komisijas priekšlikumu, un Ābiķa kungs un citi, kas domā līdzīgi viņam, jūs domājat, ka Eiropā ir dumiķi, muļķīši dzīvo? Ka jūs šādā veidā apmuļķosiet viņus, ka viņi neko nesaprot no tām lietām? Un būs apmierināti, un valoda būs, tā sakot, paglābta. Šādā veidā likums, ja tiks pieņemts, neaizsargā valodu. Jā, varbūt ilgāku mūžu drusciņ, dažus gadu desmitus pavilks ilgāk, bet galvenais — Latvija netiek derusificēta. Cilvēki mīļie, taču saprotiet vienreiz šo būtību, un šī vilcināšanās nonāca pie kā? EDSO komisārs un viņa cilvēki šurp brauca ik reizes pēc katra lasījuma, es ar viņiem arī tikos, un bija visai saprotoši reizēm un pielaidīgi, bet mēs paši, paši izdomājam visvisādākus jaunumus, lai šo likumu padarītu pēc iespējas vārgāku. Un, lūk, beidzās viss ar ko? Ar notu! Atcerieties, ko atsūtīja EDSO, un šo notu Juristu biedrības priekšsēdētājs Borovkova kungs raksturo ļoti precīzi. Ļoti precīzi Zinātņu akadēmijas konferencē, par valodu kad bija runa, viņš saka, ka tas ir reti nekorekts, juridiski nekorekts dokuments, skaidri un gaiši. Redziet, cik tālu mēs nogaidījāmies.

Un tālāk. Bijušajā redakcijā bija ļoti precīzi viss formulēts. Tagad četru apakšpunktu vietā ir radušies astoņi, un es to nosauktu tagad par kaut kādu traktātu, poēmu vai romānu septiņās daļās, kur var lasīt un izdomāt, kas kuru brīdi labpatīkas.

Un vēl. Es skaidri un gaiši jums saku, kā cilvēks, kurš trīs gadus strādāja pie likumprojekta, skaidri un gaiši, ka van der Stūls bija apmierināts, tika izpildītas visas viņa prasības, tad lūdzu jaunajā Saeimā tagad neatsāksim izdomāt kaut ko citu un variēt dažādākos veidos. Van der Stūla visas prasības bija izpildītas tikai tāpēc, ka mēs novilcinājāmies un 6.Saeimā nepieņēmām šo likumprojektu un sākām muļļāt no sākuma, tikai tāpēc atkal sekoja šīs pamācības, nota utt. Lūk, cik tālu mēs esam nonākuši! Es lūdzu, kolēģi, nepieņemt šo redakciju, jo pretējā gadījumā patiešām no likumprojekta, no likuma "Valsts valodas likums", tas nav Valodu likums, kā 1989.gadā bija pieņemts, paliks tikai ādiņa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt līdzjūtību Juridiskajam birojam. Jo patiešām šiem cilvēkiem, kuri neapšaubāmi ir augstas klases juristi, bija ļoti grūts uzdevums. Viņiem vajadzēja atrast citus vārdus, lai izteiktu tās pašas idejas. Viņiem tas neizdevās diemžēl. Jo kas attiecas uz vizuālo informāciju, patiešām šeit dažas normas ir drusciņ liberalizētas. Bet jautājums šeit ir pilnīgi skaidrs. Ja jūs pārlasīsiet vēlreiz to pēdējo vēstuli, ko mēs saņēmām no EDSO ekspertiem, tur ir minēta virkne precedentu. Gan no ANO Cilvēktiesību komitejas prakses, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses. Šis jautājums — tiesības izvietot vizuālo informāciju minoritāšu valodā — neapšaubāmi pieder vārda brīvībai, un tas ir ne tikai princips, bet arī prakse to apliecina.

Taču zināmā mērā šo grozījumu autori ir pārcentušies, jo šeit pirmo reizi, kā jau minēja mans kolēģis Mitrofanova kungs, parādījās tiešs aizliegums lietot visas citas valodas bez valsts valodas sabiedrības informēšanai. Sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Varbūt Ministru kabinets savos noteikumos paredzēs kādus izņēmumus no tā.

Tikko starpbrīdī augsti godātais Tabūna kungs sniedza interviju žurnālistei krievu valodā. Es tagad labi sapratu, kāpēc viņš tā rīkojās, jo iespējas viņam vairāk nebūs. Tāpēc tas ir ļoti atbalstāms, ka šāda iespēja šajā gadījumā tika izmantota. Tātad padomāsim, ko tas nozīmē un ko mēs gribam atdot lemt Ministru kabinetam. Ne tikai man, bet daudziem šeit sēdošajiem ir pieredze, strādājot pašvaldībās. Mēs labi zinām, ka Latgalē ir ļoti nopietnas problēmas šajā jomā. Tur ir ļoti daudz Latvijas pilsoņu, kuri diezgan slikti pārvalda valsts valodu. Tātad tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nebūs nekādu iespēju saņemt vitāli svarīgu informāciju viņiem saprotamā valodā. Tas ir aizliegts. Pļāpāt par laiku, jā. Stāstīt anekdotes, to drīkst. Tas izriet no šīs normas, bet sniegt informāciju, kura ir paredzēta sabiedrības informēšanai, kā šeit rakstīts, drīkst tikai valsts valodā. Piedodiet, tas ir daudz sliktāk, nekā bija līdz šim.

Tagad Tabūna kungs apgalvoja, ka arī iepriekšējais likuma variants pilnīgi apmierināja van der Stūlu un citus Eiropas institūciju pārstāvjus. Es jums gribu atgādināt, es domāju, ka jūs visi atceraties notikumus ap Pilsonības likumu.

Tur bija ļoti līdzīgi. Arī likums tika atgriezts, prezidents to neparakstīja, tas tika drusciņ liberalizēts, un pēc tās mazās liberalizācijas arī gan Tabūna kungs, gan Ārlietu ministrija apgalvoja, ka nu tagad šis likums ir pieņemams absolūti visiem un ir gandrīz vai visliberālākais Pilsonības likums Eiropā. Kas notika pēc tam? Es domāju, ka jūs labi atceraties gan referendumu, gan to bezprecedenta spiedienu uz mūsu Saeimu sakarā ar nepieciešamību saskaņā ar Eiropas komisijas viedokli tomēr grozīt šo visliberālāko likumu. Nemānīsim paši sevi! Arī ar Valsts valodas likumu būs tas pats. Pat ja tagad visasākās problēmas tiks novērstas, vienalga, šis likums neatbilst mūsu starptautiskajām saistībām. Mēs būsim spiesti to mainīt agri vai vēlu. Bet tad atkal būs lielie skandāli, atkal būs liels spiediens. Nu vismaz nemānīsim paši sevi un būsim godīgi! Principā visi grozījumi ir daudzmaz pieņemami, izņemot šo grozījumu.

Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" nevar atbalstīt šo priekšlikumu, un šā priekšlikuma dēļ mēs nevaram atbalstīt arī visu likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš. (No zāles: "Tagad gan klusu! Nebilst ne vārda!")

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Noklausoties daudzu cienījamo kolēģu kritiku, kura skan no vienas puses un skan no otras puses, es tomēr gribētu balstīties tajos dokumentos, kuri mums ir saistoši gan kā deputātiem, gan kā valsts pilsoņiem. Tā, protams, ir mūsu Satversme, kura ir papildināta ar astoto sadaļu, ar astoto nodaļu "Par cilvēktiesībām". Pateicoties arī, protams, starptautisko organizāciju vēstulēm, kuras ir izsūtītas mums kā deputātiem, vēlreiz vēlos atgādināt jums starptautiskā pakta "Par pilsoņu un politiskajām tiesībām"19.pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantu un vērst jūsu uzmanību uz to, ka šīs valodas tiesības un strīds attiecīgi par uzrakstiem un sabiedrības informēšanu balstās, protams, vārda un uzskatu brīvas paušanas tiesībās. Taču abos šajos starptautiskajos dokumentos ir norādīts, ka var būt šī vispārējā tiesība pakļauta zināmiem ierobežojumiem.

Es vēlos atgādināt varbūt mūsu kolēģiem, varbūt arī mūsu dažādiem ciemiņiem, kāda tad ir bijusi ilgstoša situācija Latvijas valstī un kādā veidā ilgstoši Latvijas valstī un kādā situācijā ir atradusies mūsu valoda. Mūsu valoda ir atradusies diskriminētā situācijā. Ne velti tādēļ mēs esam to nostiprinājuši savā Satversmē kā valsts valodu. Un attiecīgi starptautiskā pakta "Par pilsoņu un politiskajām tiesībām" 19.panta 3.punkta "a" apakšpunkts ļauj veikt zināmus ierobežojumus, ja tie ir noteikti ar likumu, ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā un ir nepieciešami citu personu tiesību un cieņas respektēšanai.

Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants, kur pirmā daļa runā par tiesībām brīvi paust savus uzskatus, norāda, ka ir iespējama šo brīvību ierobežošana, lai aizsargātu citu cilvēku reputāciju un tiesības.

Šajā sakarībā es domāju, ka tās tiesības, kas ilgstoši, pāri par 50 gadiem ir bijušas ierobežotas attiecībā uz latviešu valodu mūsu valstī, tās var tikt aizsargātas. To aizsardzībai var tikt saskaņā ar starptautiskajiem dokumentiem piemērotas aizsardzības metodes. Un mēs esam iestrādājuši šajā likumā metodes, kādā veidā mēs aizsargājam savu latviešu valodu un reizē manu, jebkuru no citām Latvijas pilsoņu tiesībām un cieņu. Un šie ierobežojumi, kas attiecas uz uzrakstiem, uz valodas lietošanu publiskajos pasākumos, atbilst šiem starptautiskajiem aktiem, un tādā veidā tie aizsargā mana un jebkura latviešu valodas lietotāja reputāciju, tiesības un cieņu. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es gribu atgādināt, ka mēs esam iesnieguši vienu likumprojektu, jo, klausoties debates, liekas, ka vieni saka, ka likums ir nacionālistisks, otri saka, ka nacionālās intereses tas absolūti neievēro. Man ir tāda sajūta, ka mēs esam divus likumprojektus iesnieguši.

Es aicinu balsot, ievērojot dokumentu, kas jums ir pievienots — 1327a, kur 21. panta piektajā daļā ir precizēta redakcija. Aicinu balsot par šo precizēto redakciju, par 21. pantu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par precizēto 53. atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 36, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

54. — ārlietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

55. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

56. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

57. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

Atbalstīts ir arī 58. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas skar pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

59. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 59. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 42, atturas — 36. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

60. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

Arī 61., tās pašas komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis.

62. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

Dz.Ābiķis.

63. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma "Valsts valodas likums" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 26, atturas — 2. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" izskatīšanai pirmajā lasījumā uzreiz pēc likuma "Valsts valodas likums" otrreizējās caurlūkošanas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija Saeimas Kārtības ruļļa 51. panta kārtībā lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdē un pēc likumprojekta "Valsts valodas likums" izskatīšanas iekļaut likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Tiek iekļauts pēc likumprojekta "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" tūlīt pēc "Grozījumiem likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP). Prezidij, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija izskatīja un pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt likumprojektu un bez tam lēma, ka būtu nepieciešams ierosināt atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. Un tam pamatojums ir ļoti nopietns. Kā jau deputāti noteikti atceras, Saeima jau vienreiz lēma par vietējā tirgus aizsardzību. Šis likumprojekts balstās uz likumu "Par iekšējā tirgus aizsardzību", un tādējādi mēs palīdzēsim saviem vietējiem ražotājiem. Lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet iepriekš gan par steidzamību lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Slakteris.

Paldies! Paldies par lielo atbalstu, un esmu pilnvarots komisijas vārdā teikt, ka komisija, sagatavojot… Es atvainojos, es lūdzu balsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Atvainojiet, ir. Atklājam debates. Arnis Kalniņš — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu šo likumprojektu, un tikai ir viena piebilde, šodien gan tāpēc nevajadzētu likumprojektu bremzēt, kuru izteica gan Zemkopības ministrija, gan Ekonomikas ministrija ar attiecīgo komisiju iekšējā tirgus aizsardzībai, gan asociācijas, kas pārstāv šo nozari, gan kas audzē izejvielu, gan kas pārstrādā, ka šajā likumprojektā ir minēta saldēta, atdzesēta cūkgaļa, bet nav minēta tāda veida produkcija kā dzīvās cūkas. Un es gribētu vērst klātesošo uzmanību uz to, ka pēdējās nedēļās katru nedēļu Latvijā tiek importēts apmēram vairāk nekā tūkstotis dzīvu cūku. Un ja mēs izskaitļojam aptuveni, tad tas sastāda vairāk nekā 40 % no kopējā cūkgaļas importa, ja pārrēķinām kautsvarā. Un 80% no šī importa nāk no Igaunijas, apmēram 20% no Lietuvas.

Tāpēc es gribu vērst uzmanību uz to, ka nākotnē būs iespējams iepriekš nosauktajām iestādēm, asociācijām nākt ar precizējumiem šodien, es ceru, pieņemamajā likumā tieši par šo produkcijas veidu, kas šeit praktiski šobrīd ir tādā stāvoklī, un kā tiek apieti esošie nosacījumi un kā var tikt apieti arī šodien pieņemamie nosacījumi. Gribētu vēl piebilst, ka nu jau ir gads pagājis, kopš pirmo reizi, tas bija janvārī, decembrī pagājušā gadā, šis jautājums tika pacelts, ka tad gan tikai 16 Saeimas deputāti palika sērīgā vientulībā, lai ieviestu šāda tipa pasākumus. Maijā, jūnijā tas izdevās, un es visnotaļ ceru, ka arī šodien tas būs pozitīvi. Vēl otra piezīme pie esošā likumprojekta par pārejas noteikumiem, kuri varētu arī nebūt. Kuri varētu arī nebūt. Tā ka paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP) . Kalniņa kunga izteiktie priekšlikumi un bažas ir patiesībā pamatotas, bet arī komisijā jau tad, kad pirmo reizi lēma par šo likumprojektu, un tad, kad pasākumus tikai ieviesa, debates bija par šīm dzīvajām cūkām, bet problēma ir tāda, ka ir noteikta procedūra un kārtība, kā tās lietas tālāk virzāmas. Ja šajā sektorā radīsies problēmas, tad ir jābūt sūdzībām no Cūku audzētāju asociācijas, un uz šo brīdi tādu nav. Saeima nenoliedzami šos likumus pēdējā laikā ir spējusi pieņemt ļoti ātri un mērķtiecīgi, un, ja būs nepieciešams, to ir iespējams darīt, un, kā jau Kalniņa kungs teica, tas nav iesmesls, lai šo likumprojektu nevirzītu tālāk. Tā ka lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Slakteris.

Komisijas vārdā aicinu nobalsot otrajā, galīgajā lasījumā tādā redakcijā, kādu jums Tautsaimniecības komisija visiem ir piedāvājusi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā..." Vispirms mums ir jāizskata viens atbildīgās komisijas priekšlikums 2.pantam, jo nav identiska redakcija.

A.Slakteris.

Jā, es kolēģiem deputātiem tāpēc teicu — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Paldies!

Tagad balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" , pirmais lasījums. Budžeta  un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Tā kā mēs mūsu komisijā ļoti nopietni strādājām ar valsts budžetu 2000.gadam visu pavadošo likumprojektu paketi, mums nedaudz iekavējās grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem", kur šie grozījumi ir nepieciešami sakarā ar to, ka tika izdarīti grozījumi likumā "Par konsolidētajiem gada pārskatiem", un ir jāsaskaņo terminoloģija, jāsaskaņo atsevišķas normas, un vienkārši tas atļaus sakārtot uzskaiti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Problēma ir tāda, ka pārskata gads tūlīt beigsies, tātad jau ar 2000.gada sākumu uzņēmumiem jāsāk gatavot gada pārskati. Un, lai viss būtu pilnīgi skaidrs, mēs lūdzam šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmuma gada pārskatiem"". Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 22, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča.

Lūdzu arī atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret— 5, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz pirmdienai, 13.decembrim, un otro lasījumu lūdzu noteikt nākošo ceturtdien.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13.decembris. Otrā lasījuma datums — 16.decembris.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Šie sagatavotie grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" ir īsi, bet risina diezgan sasāpējušu problēmu. Un tas ir jautājums par to, ka fiziskās personas pārvieto pāri Latvijas robežai cukuru neierobežotos daudzumos. Un, lai to novērstu, šeit ir izdarāms tikai neliels precizējums 39.pantā. Šie priekšlikumi no Finansu ministrijas bija sagatavoti un iesniegti likumprojektam "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", kas ir šobrīd aizkavējušies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā sakarā ar to, ka valdība uz šiem pamata grozījumiem, kur šis bija pievienots kā priekšlikums, vēl nav sniegusi atbildi par atsevišķiem tarifiem atsevišķiem produktiem. Un līdz ar to, lai šo jautājumu atrisinātu, mēs sagatavojām šo likumprojektu un lūdzam to pieņemt steidzamības kārtā un izskatīt šodien pirmajā lasījumā. Un, ja neviens neiebilst, arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča.

Lūdzu pieņemt arī to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai pieņemtu pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Poča.

Cienījamais sēdes vadītāj! Es lūgtu komisijas vārdā pieņemt arī otrajā, galīgajā lasījumā, jo tas tiešām tikai nosaka vienu normu, ka attiecībā uz pārtikas produktiem un konkrēti uz cukuru drīkst pārvietot viena fiziska persona 3 vienības atbilstoši preču kombinētai nomenklatūrai, tas nozīmē 3 kilogramus. Ja virs trīs kilogramiem, tad ir jāmaksā muitas nodoklis. Lūdzu atbalstīt arī otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Gaujas nacionālā parka likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šodien izskatām likumprojektu "Gaujas nacionālā parka likums", dokuments nr.1295. Komisija ir izskatījusi šo likumu un izvērtējusi tā nepieciešamību, jo, sākot ar nākamo gadu, Gaujas parks, ja netiek pieņemts jauns likums, zaudē savu civiliestādes statusu, un rodas sarežģītības gan ar finansējumu, gan ar zīmogiem un visu pārējo.

Likumprojekts ir sagatavots rūpīgi, piedaloties visām atbildīgajām institūcijām, sagatavots Zemkopības ministrijā, iesniegts no kabineta, un Tautsaimniecības komisija izvērtējot lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Gaujas nacionālā parka likums" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile.

Tā kā komisijā jau pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes tika saņemti daži iebildumi no Izglītības un kultūras ministrijas, mēs noskaidrojām šo domstarpību cēloni Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Un šorīt Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi šīs inspekcijas skaidrojumu, es lasu: "Inspekcija piekrīt, ka šis likums tiktu izskatīts pirmajā lasījumā Saeimā, un ir gatava iesniegt savus precizējumus uz otro lasījumu". Tāpēc es lūdzu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Gaujas nacionālā parka likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile.

Es komisijas vārdā lūdzu noteikt izskatīšanas datumu — 16. un priekšlikumu iesniegšanas termiņu — pirmdienu 13.datumā līdz pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Dagmāras Skudras apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministra parakstītu ieteikumu apstiprināt Dagmāru Skudru par Rēzeknes tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija uzklausīja Dagmāru Skudru, tiesas departamenta direktori un nonāca pie secinājuma, ka tieslietu ministra priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Dagmāras Skudras apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi." Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Koncesiju likums", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man ir tas gods lūgt jūs ņemt dokumentu nr.1245, un izskatām likumu otrā lasījumā. 1.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta, ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

I.Godmanis.

3.priekšlikums — izslēgt 1.panta 4.punktu un izteikt to kā 8.panta pirmo daļu. Faktiski tā ir teksta pārvietošana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

4.priekšlikums arī ir absolūti skaidrs jautājums. Var nodot, ir nodots, tātad mēs paliekam pie 5.priekšlikuma, Juridiskais birojs, kurš precizē vārdus — "kuras nodotas" aizstājam ar vārdiem "kuras var nodot vai kuras ir nodotas".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

6.priekšlikums, ko iesniedzis ir Pūķa kungs no Satiksmes ministrijas, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Godmanis.

8.priekšlikums ir iesniegts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra, faktiski šeit ir papildināts teksts, un lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

9.priekšlikums — ir formulēts panta nosaukums precīzāk, Juridiskā biroja priekšlikums, arī lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Godmanis.

10.priekšlikums, ko ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, arī ir atbalstīts, iestrādājot to 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

11.priekšlikums, kuru ir no Satiksmes ministrijas mums iesniedzis parlamentārais sekretārs, daļēji atbalstīts, un tas ir iekļauts Juridiskā biroja 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

I.Godmanis.

13.priekšlikums, tas ir 15.lappusē, iesniegts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra, un komisija to ir atbalstījusi, faktiski izslēdzot vārdu "motivēts", jo tā ir tāda lieta, vai motivēt vai nemotivēt, skaidri un gaiši, jābūt atteikumam vai nav atteikuma.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis.

14. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš faktiski nosaka, kura ir tā institūcija, kas kontrolē šīs lietas.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Pieņemts.

I.Godmanis.

15. priekšlikums ir par laiku 30 gadi. Lūgums atbalstīt, tātad virs 30 gadiem koncesiju līgumu Latvijas Republikā nebūs iespējams noslēgt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

16.priekšlikums ir iesniegts no Pūķa kunga par 11.pantu, kurā lūgums atbalstīt, jo būtība ir, ka trīspusējam līgumam ir jābūt, ne tikai ārzemnieks vai reģistrējošā kompānija, tad abi divi slēdz ar valsts pilnvaroto institūciju līgumu, nevis tikai viens no viņiem vai nu ārzemēs, kurš iegūst koncesiju, vai arī viņa meitas firma, kas šeit ir iekšā. Tā ka visas trīs atbild, subsidārā atbildība. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

17. priekšlikums — lūgums atbalstīt. Šeit nav nekādas tādas principiālas lietas.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

18. tātad ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, arī lūgums atbalstīt. Šeit faktiski ir atbildība par to, ka netiek līgums ievērots. Lūgums atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

19.priekšlikums ir iesniegts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra, komisija to atbalstīja. Jautājums ir par to, kā nostiprināt Zemesgrāmatā koncesijas līguma būtību, pēc būtības juridiski, lai varētu to izmantot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Godmanis.

20.priekšlikums, kur tiek aizstāts vārds "īpašumtiesības" ar vārdiem "lietu tiesību", arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

Tie arī ir visi priekšlikumi, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti. Lūgums nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Koncesiju likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Godmanis.

Man ir lūgums nolikt iesniegšanas termiņu piecas dienas, tas faktiski ir līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs.

14.decembris. Nav iebildumu. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidija ziņojums. Lēmuma projekts "Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā"". Vai ir iebildumi, ka izskatām šo lēmuma projektu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā— deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.259. Jūsu priekšā ir Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts, kas ir radies, pamatojoties uz Valsts ceļu policijas pārvaldes iesniegumu. Materiāliem ir pievienots arī administratīvais protokols, kurā jūs redzat, kāda ir bijusi situācija, par kuru Grīga kungs tiek saukts pie atbildības. Deputāts Grīgs ir protokolu parakstījis, iepazinies un atzinis, ka pretenziju nav. Arī komisijas sēdē Grīga kungs piedalījās un piekrita tam, ka ir saucams pie atbildības. Mandātu un iesniegumu komisija jums piedāvāto Saeimas lēmuma projektu ir atbalstījusi. Aicinu jūs balsot!

Sēdes vadītājs.

Runāt vēlas deputāts Oskars Grīgs. Lūdzu!

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Latvijas Republikas Saeimu piekrist 7.Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu, un īsumā pārkāpuma būtība — dabiski, protokolā tas ir uzrādīts, bet nu tomēr es jums īsi pateikšu. Neapšaubāmi, ka cilvēks, kurš piedalās satiksmē uz ceļa vai uz ielas, vai norādītā stāvlaukumā, tam cilvēkam ir jābūt ārkārtīgi maksimāli uzmanīgam. Un visuzmanīgākam ir jābūt cilvēkam, kas sēž transportlīdzeklim pie stūres. Ne tikvien jābūt uzmanīgam, braucot uz priekšu, bet divkārt uzmanīgākam ir jābūt, dodot transportlīdzekli atpakaļgaitā. Un šajā situācijā deputāts Grīgs nebija pietiekami uzmanīgs un, dodot atpakaļgaitā ar savu transportlīdzekli, es nedaudz pieskāros aizmugurē stāvošam kokam, līdz ar to radīdams nelielus materiālus zaudējumus savai personīgajai automašīnai, kas gan vēl nav mana personīgā automašīna. Es gribu piebilst, ka dabas rotājumam priedei, kurai es pieskāros, nebija nobrāzta pat miza, tāpēc, cienījamie kolēģi, es negribu būt izņēmums, un visi likuma priekšā ir vienādi, es lūdzu piekrist manis saukšanai pie administratīvās atbildības. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 13, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 289. Arī šis dokuments ir Saeimas lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības". Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts ceļu policijas pārvaldes iesniegumu, iepazinās ar klātpievienoto protokolu un uzklausīja arī Saeimas deputātu Jāzepu Šņepstu, kurš nav parakstījis šo protokolu un ir arī vēl cēlis iebildumus par mērīšanas līdzekli, tādēļ dokumentos jūs varat atrast arī dienesta ziņojumu, kā arī sertifikātu par līdzekļa apstiprināšanu un izmantošanu Ceļu policijas darbā. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un deputātu viedokļu uzklausīšanu komisija nolēma atbalstīt jums piedāvāto lēmumu projektu, tādēļ aicinu jūs komisijas vārdā balsot.

Sēdes vadītājs.

Runāt vēlas deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts

(TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no Grīga kunga es runāšu mazliet citādāk. Es noteikti jums melotu, ja es teiktu, ka es nekad neesmu pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus un ka es nekad neesmu maksājis sodanaudu. Es to melotu jums un melotu sev. Tāpat es melotu sev, ja es būtu parakstījis šo protokolu un atbalstījis mūsu cienījamas policijas rīcību ar vienu mērķi: iekasēt piecīti. Mani šinī Saeimā neievēlēja tāpēc, ka es tiku līmēts uz afišu plakātiem vai rādīts televīzijā. Droši vien ievēlēja tāpēc, ka parasti mani vārdi sakrīt ar maniem darbiem. Godmaņa kunga vārdiem runājot, pirms jūs balsojat, es gribētu, lai jūs man atbildētu uz trim manis uzdotajiem jautājumiem.

Pirmais. Kurš no jums tic, ka uz Daugavpils šosejas 106.kilometrā 15.00 pēcpusdienā nav nevienas mašīnas, kuru apturēt, lai pieaicinātu lieciniekus. It sevišķi tos, kas brauc pa Daugavpils šoseju. Otrais. Kurš no jums tic tam, it sevišķi mani kolēģi, kas zina, kāds ātrums varētu būt, ja es būtu steidzies, kā raksta cienījamie inspektori, un it sevišķi, ja es varu nosaukt konkrētu piemēru. Tajā dienā, kad spēlēja Liepājā hokeju, pulksten 13.30 es ar Salkazanova kungu Preiļos sēdēju pie galda, bet pulksten 17.30... (Zālē troksnis.) Viss, kas vajadzīgs, Burvja kungs! Bet pulksten 17.30 es jau Liepājā biju ģērbtuvē. Tad kurš no mums melo? Trešais. Es ceru, ja man neatbildēs tagad, tad visādā ziņā es uzrakstīšu deputāta pieprasījumu cienījamajam inspektoram Purvinskim, kā viņš varēja zināt, pirms es biju piegājis pie viņa mašīnas, ka viņam bija jāsastāda protokols un zināja manu vārdu un arī uzvārdu. Vismaz tā viņš raksta dienesta ziņojumā.

Un visbeidzot, kāpēc es galvenokārt esmu nācis te runāt? Mani uztrauc viens, cik ilgi mēs šinī zālē atbalstīsim administratīvās sodīšanas ideju kā tādu, ar vienu tikai domu: pēc iespējas vairāk iekasēt valsts budžetā. Mēs arvien vairāk ignorējam pilsoņu, iedzīvotāju pamattiesības un brīvību viena mērķa dēļ: tikai administratīvi sodīt. Rezultāts ir. Bet diemžēl tas ir ļoti negatīvs. Tāpat kā jūs, es arī zinu, ka 10 mēnešos ir sodīti 165 000! Tikai par ātruma pārsniegšanu. Cik mums ir Latvijā mašīnu? Ne vairāk par 500 000 vieglo. Tad pasakiet, vai likums ir adekvāts esošajai situācijai?

Nākamais. Vēl vairāk es pateikšu. Ceļu policija tagad drīkst uzglūnēt no slēpņa. Kam tad viņi uzglūn pašlaik? Tiem pašiem Latvijas pilsoņiem, kas maksā nodokļus. Tāpēc es nebrīnos, ka mēs jau esam tik tālu aizgājuši, ka mēs atļaujam personīgo mantu pārmeklēšanu mežsargiem. Ieņēmumu dienesta ierēdnis var apturēt jebkuru uzņēmumu, ja viņam ir pamats, un cik mēs ilgi tā turpināsim? (Starpsauciens: "Pats atbalstīji to!")

Un beigās, lai neaizkavētu laiku un 5 latu dēļ nenotērētu tūkstošus, es gribētu citēt trimdas latvietes vienu izteicienu: "Jebkura vīrišķīga cilvēka vienkāršākais solis — nepieļaut, nepiedalīties melos, neatbalstīt melīgu rīcību. Lai tas pasaulē notiek un pat lai valda pasaulē, bet ne ar manu piedalīšanos!"

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es saprotu jūsu sarūgtinājumu, ka es uzstājos, jo jūs ļoti vienprātīgi atbalstījāt, ka jūs sodījāt Grīga kungu par to, ka viņš ar pakaļu izgāza koku un tāpēc tika sodīts, bet man ļoti sagribējās atbildēt uz jautājumiem, kurus uzdeva cienījamais Šņepsta kungs. Sākšu ar pēdējo.

Jau zināmu laiku pieci deputāti, ja būs nepieciešams, būtu bijuši vairāk deputātu, uzdeva jautājumus Segliņa kungam, tieši jautājumos, kas bija saistīti ar autobraucēju disciplīnu un arī kājāmgājēju disciplīnu. Diemžēl iekšlietu ministrs Segliņa kungs izvairās no atbildes, un man liekas, pats baidās atnākt uz parlamenta sēdi, lai atbildētu mutiski. Tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā tajā sistēmā. Par to tieši runāja arī Segliņa kunga partijas biedrs Šņepsta kungs. Un tas, ko viņš teica, visā sakarībā atbilst iespējamajam secinājumam: nav kārtības tajā mājā! Jā, Ceļu policija šodien uzglūn, vēl vairāk. Es esmu viens no tiem veiksmīgajiem braucējiem, kurš ne sevišķi veiksmīgi brauc, dažreiz kļūdās, varbūt biežāk, nekā grib, bet kuram vienmēr ir veiksme. Ticiet man, viņi absolūti nekad neprasa manus dokumentus. Viņi nezina, kas es esmu. Runājot ar normāliem cilvēkiem, ļoti bieži viņi saprot, bet no likumdevēju viedokļa tā ir ļoti smaga lieta, ja katrs inspektors uz vietas pats ir spējīgs traktēt normatīvos aktus un likumus.

Jautājumā par katru likumu, Šņepsta kungs, tas ir jūsu otrais jautājums. Melo katrs. Šoferis, kurš teicas, sarunājoties ar Ceļu policiju, ka viņš nav kļūdījies. Katrs. Diemžēl tie noteikumi ir sastādīti tādi, un ko es nevaru panākt šo kārtību no iekšlietu ministra, bet kārtība uz ceļiem ir tāda: ja šoferis brauc, ievērojot visus normatīvos aktus un ceļu drošības noteikumus, tad citi šoferi viņu lamā, un tā ir jūsu, Šņepsta kungs, atbildība par jūsu partijas biedru kā iekšlietu ministra. Un jūs šo sodu, es atbalstu, šo sodu maksāsiet par to, ka jūs nespējat ietekmēt savu Iekšlietu ministriju. 106.kilometrs, jā, ļoti smags kilometrs. Un viss ceļš ir ļoti smags. Tur nav iespējams braukt, ievērojot Ceļu satiksmes drošības noteikumus. Bet tādā gadījumā man atkal ir jautājums jums, Šņepsta kungs! Kāpēc jūsu partijas biedrs iekšlietu ministrs nav savedis kārtībā šo jautājumu? Un tāpēc es aicinu balsot par jūsu sodīšanu tikai tāpēc, ka jūs esat viens no tiem, kurš nenodrošināja efektīvu iekšlietu ministra darbu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamie klātesošie! Cienījamais Prezidij! Nu pakaunēsimies nedaudz paši par sevi. Jau tā Saeimas prestižs ir ļoti zems. Tas, ar ko mēs tagad nodarbojamies pēdējo pusstundu, diemžēl mūsu prestižu nevairo. Es gribu atgādināt, ka mēnesi atpakaļ pieci deputāti iesniedza grozījumus Satversmē, kurus, ja mēs būtu pieņēmuši, tad mums nebūtu šādā veidā jāblamē sevi, visas sabiedrības priekšā apspriežot, kurš kā ir braucis, uz aizmuguri, uz priekšu, kurš ar ko ir sēdējis kafejnīcā, un tā tālāk. Šņepsta kungs, es cienu, iespējams, visus jūsu argumentus. Bet es esmu spiests balsot par jūsu izdošanu tāpēc, ka, ja jūs nebūtu deputāts, Šņepst, tādā gadījumā cits cilvēks jūsu vietā būtu nosodīts. Un viņam acīmredzot nebūtu nekādu iespēju no šī soda izvairīties. Aizdomas par to, ka pret jums tika veikta politiskā vajāšana, man nav, jo man tiešām grūti iedomāties, ka politisko vajāšanu pret jums varētu veikt jūsu pašu partijas biedrs — iekšlietu ministrs. Tāpēc es esmu spiests balsot par jums tikai tāpēc, ka jebkurš cits jūsu vietā tiktu nosodīts, un viņam nebūtu šādas tribīnes, kur nākt un sevi aizstāvēt. Acīmredzot arī Saeimā mums šeit ir jāuzliek tas pats uzraksts, kas Ministru kabinetā — viena taisnība, viens likums visiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā man izraisīja vēlmi runāt cienījamais Panteļējeva kungs, kurš atgādināja to, ka vajadzētu mainīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un tad viss būtu kārtībā. Es gribu atgādināt to, ka patiešām es arī savā laikā Juridiskajā komisijā, kad mēs izstrādājām šo normu, iepazinos ar vēsturiskajām Saeimas stenogrammām. Arī Brīvlatvijas laikā no šīs augstās tribīnes tika apspriests par Saeimas deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai. Tajā skaitā par malkas zādzībām, par vēl visādām lietām. Un tas ir reāls fakts. Un patiešām, es pilnīgi uzskatu, ka tas ir normāli arī gan žurnālistiem zināt, kas notiek. Tajā skaitā arī man patiešām negribētos, ja jau Šņepsta kungs, gandrīz domā to, ka policijas darbinieki viņu izseko, tad varbūt vajadzētu nopietni griezties Satversmes aizsardzības birojā par to, ka notiek kaut kāda politiska vajāšana pret deputātu. Varbūt veicot arī tiešām savus pienākumus. Un arī vajadzētu griezties pie Segliņa kunga, lai izdara dienesta izmeklēšanu. Un šinī gadījumā varbūt patiešām nevajadzētu smieties, bet es arī patiešām varu atbalstīt Burvja kungu, tas drīzāk šinī gadījumā ir sods Šņepsta kungam par to, ka viņš nav labi koordinējis sava ministra darbību. Varbūt nākotnē būs jāpārdomā šis jautājums nopietnāk. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godājamie deputāti! Pirmkārt, es tomēr vēlētos paust savu viedokli no tribīnes viena iemesla dēļ. Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka šādos jautājumos balsojumos nevajadzētu piedalīties tiem, kuri paši vada auto, un šo lēmumu vajadzētu pieņemt — izdot vai neizdot — tiem, kuri nav saistīti tiešā veidā ar autotransporta vadīšanu. Protams, ka varētu rasties problēmas ar kvorumu, bet tā ir cita lieta. Bet es katrā ziņā šajos balsojumos konsekventi turpmāk nepiedalīšos. Ne vienā, ne otrā, ne trešā, vienalga, vai tas būs Grīgs, un tur būs koks vai cilvēks apakšā, vai tas būs Šņepsts, kuru nepamatoti vai pamatoti ir aizturējusi policija, vai tas būtu vēl kāds cits. Es konsekventi pasaku, ka es šajos balsojumos nepiedalīšos, jo es pats esamu autovadītājs, un es diezgan labi zinu, kāda ir situācija.

Ko ieteikt Šņepsta kungam, ja arī balsojums ir pozitīvs, cīnīties līdz galam un pārsūdzēt tiesā uzlikto sodu, un, ja ir nepieciešams, es arī esmu gatavs palīdzēt ar padomu, ja sods ir tiešām uzlikts nepamatoti, un cīnīties līdz galam.

Sēdes vadītājs.

Jāzeps Šņepsts. Otro reizi.

J.Šņepsts

(TP). Cienījamais Panteļējeva kungs! Jums kā pieredzējušam politiķim, pirms jūs te nākat un sakāt, ka viena taisnība un viens likums visiem, tad uz šodienu to likumu attieciniet arī uz Drošības policijas darbiniekiem, kurus nesoda, un tikai tad aiciniet sodīt mani. Un es pēc šī gadījuma esmu saņēmis ļoti daudzas vēstules, un es ceru, ka es tās arī saņemšu par tiem policijas darbiniekiem, kas uz ceļiem nodarbojas ar reketu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Es, pirmkārt, vēlētos būt šodien Grīga kunga vietā. Es toreiz nenoreaģēju, neuznācu uz skatuves, neapbārstīju ar pelniem, neatzinu sevi par gana vainīgu. Es, protams, biju vainīgs, un, protams, es vēlētos tagad, lai mani nosoda arī, Jāzep, tavā vietā, Dieva dēļ, labāk atzīt sevi par vainīgu, jo pretējā gadījumā nories tā kā tā. Tos, ko pēc tam norej par to, ka tevi nesoda, tas ir daudz lielāks sods nekā, ka tevi nosoda, paldies Dievam, nobalso, un viss kārtībā.

Es gribētu teikt kaut ko citu. Divas dienas atpakaļ mani naktī apturēja. (Starpsauciens: "Runā par Jāzepu!") Es braucu mājās no darba, mani apturēja mašīna, Ceļu policija. Es tiešām nepārkāpu noteikumus, es tiešām nebiju dzēris. Mašīnai viss bija normāli. Un interesantākais tas, ka mani neatpazina. Redzēja tikai manas tiesības, mašīnas tehnisko apliecību, un tad pieprasīja atvērt bagāžnieku. Es esmu lasījis pēdējā laikā Džeriņa veiksmīgos gara darbus, kas ir publicēti "Dienā", īpaši ceturtdien, tagad katrs Saeimas laikā var izlasīt, kā mums cīnīties ar policistiem. Un es palūdzu cienījamiem policistiem papriekšu uzrakstīt protokolu. Vienkārši tā — papriekšu uzrakstiet protokolu, un tad attaisīsim manu bagāžnieku. Un mūsu cienījamie ceļu policisti ar naidu aizcirta manas durvis un aizgāja projām. Nezinu, kāpēc tāda rīcība, jo es viņiem pieprasīju tikai likumdošanā paredzēto — uzrakstiet protokolu!

Jā, es patiesībā runāju par Jāzepu Šņepstu. Es patiesībā solidarizējos ar viņu tādā ziņā, ka es labprāt viņu izdošu sodīšanai, lai viņam nekādā gadījumā nebūtu jāpiedzīvo tā noriešana, kas bija jāpiedzīvo man. Un tomēr es pataisnošos, ja nu tāda iespēja ir dota. Vai tiešām mums Latvijā ir nepieciešams būvēt trīsvirziena ceļus, tādus, kā ir Rīga — Sigulda posmā, jā, nu trīs joslas katrā ceļa virzienā. Paldies! Tātad vai mums ir vajadzīgs, ka tur ceļā ir atļautais ātrums 70 kilometri stundā? Tādā gadījumā ļoti labi mēs varētu iztikt ar grants ceļiem, un priekš tam mums nevajadzētu tērēt valsts naudu. Mums nevajag lielas šosejas, ja mums atļauj braukt tikai ar 70 km stundā. Ja tiek uzliktas speciāli šādas zīmes un pēc tam speciāli tur sēž slēpnī mūsu godātā Segliņa kunga nozīmētie policisti. Es tiešām neticu tam, ka 106. kilometrā starp smagajām mašīnām Šņepsta kungs traucās ar 117 kilometru ātrumu stundā, jo tur tiešām darba dienā ir nepārtraukti ļoti smaga satiksme, tur tiešām nevar paskriet pa to ceļa posmu. Es tiešām ticu tam, ka Šņepsta kungs nepārkāpa ātrumu, bet es aicināšu, aicinu un pats balsošu par viņa izdošanu, lai viņam neskādētu tas, ka mēs nobalsosim pret viņa sodīšanu.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad principā jebkurā gadījumā, lai neapvainojas Šņepsta kungs, bet es patiešām arī aicināšu viņu sodīt par to, ka viņš nav spējīgs ietekmēt savu partijas biedru iekšlietu ministra amatā, bet, runājot par administratīvo pārkāpumu un deputātu sodīšanu, man gribētos, lai jūs apdomātu vienu lietu, lai mums nebūtu jāatgriežas pie šī jautājuma laiku pa laikam… (Starpsauciens: "Likums ir vaļā!") Likums ir vaļā, Leiškalns to teica, un viņam ir taisnība, bet varbūt pieņemsim priekš sevis tādu lēmumu. Nu nesodīsim tos deputātus, kas ir noziegušies administratīvā kārtā, bet atļausim presei, lai zākā. Un smagākais administratīvais sods būs vēlēšanas, nākamās vēlēšanas. Ja taisnība ir Šņepsta kungam, tad par to, ka viņš ir vienreiz pārkāpis ārumu vai nav pārkāpis, bet nebija spējīgs pierādīt, ka to nav izdarījis, vēlētāji viņam būs vairāk. Un tad nav ko žēlot šoreiz tos nelaimīgos latus, bet nākamreiz nav ko tos atvilkt. Bet, ja likums būs pārkāpts un cilvēki to redzēs daudz labāk nekā ceļu policists uz vietas, viņi attiecīgi balsos. Jo, godīgi sakot, ceļu policistu darbs šodien nav apskaužams. Ja mēs paši balsojumos pamatojamies uz to, ka ceļu policistam nauda ir jāsavāc sava kantora darbam, tad ko nu mēs tagad žēlojamies par to, ka viņi to dara Tautas partijas vadībā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece.

Godātie kolēģi deputāti! Es, protams, varētu saprast to, ka varbūt kādreiz der arī Saeimas sēdes laikā kāda atslodze, ja ar starpbrīžiem ir par maz. Bet tomēr es aicinātu visos gadījumos, kad runa tomēr ir par deputātu sodīšanu, kaut arī šis ir tikai administratīvais sods, neaizmirst, ka jautājums ir pietiekami nopietns par jebkuras personas sodīšanu, un administratīvais sods sniedzas no tāda kā brīdinājuma līdz pat administratīvajam arestam. Un katru reizi šos jautājumus vajadzētu tomēr izskatīt ar pilnu atbildības sajūtu. Un es jūs aicinātu, ja vien tas ir jums iespējams, nepārvērst farsā un arī neizmantot iespēju, spriežot tādu nopietu lietu, izmantot to par savu personīgo piedzīvojumu apspriešanas gadījumu.

Un vēl. Es nekādā gadījumā nevaru piekrist kolēģiem, kuri aicina jebkurā jautājumā, man gluži vienalga — kādā, bet, pieņemot lēmumu, dalīt deputātus autobraucējos un kājāmgājējos vai saldējumu ēdājos. Es tomēr aicinātu šajā balsojumā piedalīties visus ar pilnu atbildības sajūtu un atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — "Piekrist 7. Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās abildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 4, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Nekādu priekšlikumu dotajam likumprojektam nav. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

M.Lujāns.

Visus priekšlikumus iesniegt līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14. decembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts — "Reklāmas likums ", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Strādājam ar dokumentu nr. 1266. 1. pantā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns.

Tālāk. Arī 2. nodaļas virsrakstā ir redakcioāls labojums. Precizējums.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu.

M.Lujāns.

Tālāk 3. panta 1. punktā ir deputāta Lejas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

M.Lujāns.

2. ir deputāta Lejas priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

M.Lujāns.

3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Lujāns.

4. pantā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns.

Deputāta Lejas priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Lujāns.

Tālāk ir 6. priekšlikums, deputāta Lejas, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7. priekšlikumu.

M.Lujāns.

Tālāk ir redakcionāli labojumi 3. lappusē 3. punktā.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

M.Lujāns.

4. priekšlikums — arī ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns.

6. , 7. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns.

Tāpat ir arī redacionāli grozījumi 4. lappusē. Pirmais.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

M.Lujāns.

3. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns.

Un piektais.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns.

Tālāk. Redakcionāli ir pie 8. panta precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem 8. un 9. pantā. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns.

Tālāk mums ir 10.pantā deputāta Lejas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

M.Lujāns.

11. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns.

12. pantā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Lujāns.

12. panta 4. daļā ir deputāta Lejas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Lujāns.

Tālāk ir 13. pants. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

M.Lujāns.

Līdz ar to nav izskatāms deputāta Lejas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns.

Tālāk 14. pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcionālajiem precizējumiem 14., 15. un 16. un 17. pantā.

M.Lujāns.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Kā arī 18. un 20.pantā.

M.Lujāns.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

M.Lujāns.

Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Reklāmas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

M.Lujāns.

Lūdzu labojumus līdz 14. decembrim.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14. decembris. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Skatām 1267.dokumentu. Šis likumprojekts tipveida līguma ietvaros, ko Latvijas valsts slēdz ar citām pasaules valstīm, palīdzēs uzlabot nodokļu administrēšanas un iekasēšanas sistēmu. Tāpēc Ārlietu komisija aicina šo minēto likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret vai atturas — nav. Steidzamība atzīta.

G.Krasts.

Godātie kolēģi, aicinu izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts.

Ja klātesošajiem nav iebildumu, aicinu izskatīt arī šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā, jo prakse liecina, ka parasti pret šādiem tipveida līgumiem iebildumu deputātiem nav un priekšlikumi netiek saņemti.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Ģīlis vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP). Cienījamie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ir nr.1278. Ir iesniegti 7 priekšlikumi. Sāksim izskatīt ar 1.priekšlikumu.

1.priekšlikums — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija pēc lielām debatēm nolēma neatbalstīt aiz tā apsvēruma, ka 1.septembris nav reāls datums, jo kvotēšana balstīsies uz cukura bilanci, kas tajā brīdī nevar būt gatava.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 27, atturas — 41. Nav pieņemts.

A.Slakteris.

2.priekšlikums — deputātes Seiles priekšlikums. Komisija neatbalstīja. Redakcionāli precizēts ir komisijas variants, ir ieviests vārds "var" saistībā ar to, lai nebūtu obligāti jāpārdala kvotas, lai ministrs spētu pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par šo priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es pievēršu uzmanību tam, ka pretī manam priekšlikuma ir ierakstīts: redakcionāli precizēts. Tas attiecas uz atbildīgās komisijas priekšlikumu, nevis uz manējo. Manējais ir tiešām neatbalstīts un noraidīts.

Bet kāda ir mana priekšlikuma būtība? Es uzskatu, ka, ņemot vērā to pieredzi, kāda radās Jēkabpils cukurfabrikas ražošanas apstāšanās sakarībā, nedrīkstētu neiedalīt kvotas nākamajā gadā, ja uzņēmums tiek atzīts tikai par maksātnespējīgu. Jēkabpils uzņēmums vēl tagad domā par to, vai nevarētu atsākt ražošanu, bet šeit tiek dotas zemkopības ministram tiesības praktiski vienpersoniski, es ceru, ka gan, kosultējoties ar asociācijām, apturēt kvotu iedalīšanu Jēkabpilij, ja gadījumā atbalstītu ražošanas atsākšanu. Tāpēc es uzskatu, ka kvotas var noņemt cukurbiešu audzētājiem tikai tādā gadījumā, ja šis cukura ražošanas uzņēmums vai nu bankrotē, vai tiek likvidēts, bet maksātnespējas atzīšana nevar vēl būt par obligātu iemeslu, lai tiktu pārdalītas kvotas. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vārds zemkopības ministram Aigaram Kalvītim.

A.Kalvītis

(zemkopības ministrs). Cienījamie deputāti! Tā problēma ir tāda. Ja kāds uzņēmums ir izsludināts par maksātnespējīgu es kā ministrs nestādos priekšā, kā viņi var norēķināties par piegādāto produkciju. Kas tad uzņemsies atbildību, ja valdība veicinās ievest izejvielas rūpnīcā, kura nav maksātspējīga, un kas beigās par to zemniekiem samaksās? Rūpnīcas, kas ir zem maksātnespējas procesa, nav. Mēs nevaram veicināt tās strādāt ar zemnieku saražoto produkciju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP) . Jā, es tikai pie ministra teiktā varu piebilst. Bez tam, cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu viena apsvēruma dēļ. Ministrijai un ministram ir jāstrādā jau pie nākamā gada kvotu sadales, un tas nav atliekams, un nekas nav gaidāms. Taisni otrādi, Jēkabpils zonas zemnieki būs milzīgi cietēji tajā brīdī, ja paziņos, ka gaidīs kaut kādu mistisku Jēkabpils cukurfabrikas atdzimšanu, kuras varbūt nebūs, un rezultātā viņi paliks tieši tādā pašā nekonkrētā situācijā, nedabūs kredītus un visu pārējo. Es domāju, ka deputāte Seile varbūt nav sapratusi. Es esmu gatavs divatā aprunāties, bet aicinu noraidīt. Pilnīgi konkrēti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 18, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Slakteris.

3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Slakteris.

Es atvainojos! Te laikam ir mazliet nepareiza numerācija.

Sēdes vadītājs.

4. — Urbanoviča priekšlikums tagad ir.

A.Slakteris.

Jā, 4. ir Urbanoviča priekšlikums. To komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

5. — deputātes Seiles priekšlikums. Arī neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris.

5. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

6.priekšlikums.

A.Slakteris.

Es atvainojos! 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Variants, protams, atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Slakteris.

7. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Slakteris.

8. — deputātes Seiles priekšlikums. Neatbalstīts, un ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Slakteris.

Aicinu balsot deputātus par otrā lasījuma redakciju!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 6, atturas — 7. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Slakteris.

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.decembris. Paldies!

Nākamais izskatāmais jautājums likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Dokuments nr. 1196b. 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Tā būtība ir tāda, ka persona, kura ir mums pārsūtīta aizdomās turēta no ārvalstīm, šeit tiek aizturēta jebkurā gadījumā, un tālāk arī tiek virzīts tālākais process. Lūdzu pieņemt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Pieņemts.

Dz.Kudums.

2.priekšlikums, arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ir liecinieku aizsardzībai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums.

3. priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.— Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 9, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums.

4. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Tas arī ir saistībā ar liecinieku aizsardzību. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")

Dz.Kudums.

5.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Šeit ir vairāk skaidrojoša norma. Arī šeit nevajadzētu šo likumu vienkārši tādā veidā piesārņot. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 27, atturas — 30. Nav pieņemts.

Dz.Kudums.

6.priekšlikums ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums, kurš daļēji ir atbalstīts 7. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt 7.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu nav. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

Dz.Kudums.

Arī 8. — Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums — ir iestrādāts 9. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums.

10. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir noraidīts tāpēc, ka šeit ir atsauce uz Krimināllikumu. Šobrīd notiek darbs pie izmaiņām Krimināllikumā, tāpēc man ir lūgums noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums.

Lūdzu atbalstīt 11. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Kudums.

12. — Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums. Lūdzu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums.

13. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

14. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurā ir minēts, ka trīs stundu laikā vajadzētu paziņot vecākiem, tas gandrīz reāli nav izpildāms, tāpēc lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

15. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

16. — Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums. Iestrādāts 17. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums.

Lūdzu atbalstīt 18. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

19. un 20.priekšlikumu lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums.

21. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

22. — Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums ir iestrādāts 23. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums.

Un arī pārejas noteikumu 24.priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts. Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukuma paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums — turpināt šīsdienas Saeimas sēdi līdz pulksten 18.00 bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību, ka šis ir trešais lasījums. Vēršu jūsu uzmanību, ka šis likums skar mūsu reālo dzīvi visnotaļ ļoti būtiski, jo ir runa par visām akciju sabiedrībām Latvijā, no publiskajām līdz slēgtajām. Un vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šī likuma grozījuma jēga bija mazākumtiesību aizstāvības pastiprināšana akciju sabiedrībās. Atļaujiet pāriet pie priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

I.Godmanis.

1.priekšlikums 7.lappusē, mēs strādājam, piedošanu, ar dokumentu nr.1301. 1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, kurš ir faktiski redakcionāls, un komisija to ir atbalstījusi, nosakot obligacionāru statusu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Godmanis.

2.priekšlikums ir 16.lappusē, kur faktiski ir divi iesniedzēji — deputāte Ūdre un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

3.priekšlikums ir iesniegts no parlamentārā sekretāra Jirgena kunga. Priekšlikuma būtība: valdei, atskaitot komercbankas un īpašas organizācijas, vairāk nav tiesību palielināt kapitālu līdz 30% reizi gadā, minoritāro akciju tiesību aizsardzība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Godmanis.

4.priekšlikums atbalstīts un redakcionāli labots, iesniedzis arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Priekšlikuma būtība ir par to, ka visiem akcionāriem, tajā skaitā arī publiskās akciju sabiedrībās, vienalga, vai tie ir 8000 vai 10 000, būs tiesības turpmāk realizēt pirmpirkuma tiesības, saņemot informāciju "Latvijas Vēstnesī".

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

5.priekšlikums ir iesniegts arī no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra, tas ir atbalstīts un redakcionāli labots, kurā ir pasvītrota metodika, kā var iegūt informāciju par to, lai īstenotu pirmpirkuma tiesības pie akciju laidiena.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Godmanis.

6.priekšlikums nāk no Juridiskā biroja, kurā faktiski ir definētas akcionāru sapulces tiesības. Komisija izskatīja un atbalstīja šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Godmanis.

Tālāk ir 7.priekšlikums 45.lappusē. Ir deputāta Maksimova priekšlikums, kurš netika atbalstīts komisijā, taču ir redakcionāli labots, tātad faktiski ir runa par rīcībspējīgu personu, un faktiski tur ir citi normatīvie dokumenti, kas to nosaka, tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis.

Otra būtība, kas šajā priekšlikumā, ir arī tas, kad 5% ir pietiekami, lai virzītu kandidātus uz padomes locekļu ievēlēšanu uz šo sarakstu, agrāk tas nebija. To komisija atbalstīja, un tas ir arī iepriekšējā priekšlikumā, ko jūs atbalstījāt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis.

8.priekšlikums ir Maksimova kunga priekšlikums, ir liberālāka norma, iekļauta attiecībā par to, ka faktiski padomes sastāvā var būt arī cilvēki, kas nav 21 gadu nodzīvojuši Latvijā, viņi var nodzīvot arī mazāku skaitu, ņemot vērā to, ka ārzemju kapitāls šeit mums ienāk pietiekami lielā skaitā, un komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

I.Godmanis.

9.priekšlikums ir faktiski tā pati norma, tikai tā attiecas uz valdi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

Tad ir arī Maksimova kunga 10.priekšlikums, faktiski tas atkal bija par domi, kur ir runa par rīcībspējīgu personu, kur komisija uzskata, ka tas nav šī likuma sastāvdaļa, un tāpēc mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

I.Godmanis.

11.— atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ir runa par pārejas noteikumiem. Es atvainojos, jā, kur ir runa par pārejas noteikumu izmaiņu. Un teksts ir jūsu priekšā, cik ātrā laikā ir jāizdara izmaiņas pamatdokumentos, statūtos akciju sabiedrībā. Kā redzat, šeit ir 1.augusts, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai tā visa lieta neuzsāktos ļoti sasteigti, jo tā ir liela problēma, sevišķi publiskās akciju sabiedrībās. Un komisija lūdz atbalstīt 11.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

I.Godmanis.

12.priekšlikums, tur pamatbūtība ir tā, ka pirmpirkuma tiesības, tajā skaitā arī valdes tiesības, kur nav valdei tiesību palielināt kapitālu par 30%, lūk, šīs normas stājas spēkā jau no 1.janvāra. Komisija izskatīja, uzskatīja par iespējamu to atbalstīt, un tas ir reāli īstenojams.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Godmanis.

13.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga, tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.15 vai 14.

Sēdes vadītājs.

Droši vien 14.priekšlikums.

I.Godmanis.

Es atvainojos, 14.priekšlikums. Te ir arī datums, kurā precīzi stājas spēka šī likuma normas, tas ir 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

I.Godmanis.

Vairāk priekšlikumu mums nav šajā likumā. Lūgums no komisijas atbalstīt šo likumu deputātiem, lai mēs varētu aizstāvēt mazākumtiesības akciju sabiedrībās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies priekšsēdētāja kungam! Godātie deputāti, strādājam ar dokumentu 1302, jo deputātu tik daudz mums nemaz nav — "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās". 1. priekšlikums ir pie 20. panta. Priekšlikumu izsaka Juridiskais birojs, un komisija atbalsta bez ierunām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

Arī 2.priekšlikums ir sakārtojošs pie 23. panta. Iesaka Juridiskais birojs. Komisija Juridisko biroju tradicionāli atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Bet pie 3. priekšlikuma, kur Juridiskais birojs iesaka mainīt jaunu 29. pantu, komisija Juridisko biroju nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 7. lappuse, Juridiskā biroja priekšlikums, un atkal tradicionāli atbalsts Juridiskajam birojam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Līdz ar to visi priekšlikumi likumā ir izskatīti. Un es aicinu deputātus atbalstīt šo nozīmīgo likumprojektu trešajā lasījumā, padarot par likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 9, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! 1. priekšlikums ir par 14. pantu. To iesniedzis deputāts Oļegs Deņisovs. Kolēģis ierosina papildināt 14. panta 1. daļu ar 6. punktu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 37, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Nākamie divi priekšlikumi ir par 15. panta 1.daļas 1. punktu. Deputāts Oļegs Deņisovs ierosina izteikt 15.panta 1. punktu piedāvātajā redakcijā. Faktiski šis priekšlikums ir pieņemts daļēji atbildīgās komisijas redakcijā. Tātad 3. priekšlikumu es aicinātu atbalstīt un 2. noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš.

4. priekšlikums attiecas uz 15. panta 1. daļu. Tātad Oļegs Deņisovs ierosina papildināt šo daļu ar 22. punktu. Šis priekšlikums ir noraidīts, bet es gribētu, godātie kolēģi, informēt, ka, sagatavojot otrajam lasījumam grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri", mēs būsim iekļāvuši atsevišķu nodaļu, kas reglamentēs īpašu administratīvu institūciju, proti, pašvaldību izveidotu īres valžu darbību, un tādējādi šajā likumā mēs šo problēmu nerisinām, jo šis jautājums ir jārisina detalizēti speciālā likumā — likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Un tādēļ komisija neatbalsta Oļega Deņisova priekšlikumu, tā teikt, formas dēļ, bet pēc būtības mēs atbalstām nepieciešamību šādu institūciju izveidot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš.

5. priekšlikums — deputāts Oļegs Deņisovs ierosina papildināt 21. panta 1. daļu ar 26. punktu. Arī šis priekšlikums attiecas uz īres valdēm, un iepriekš izteikto apsvērumu dēļ komisija šo priekšlikumu šobrīd nepieņēma.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš.

6. priekšlikums — deputāts Oļegs Deņisovs…

Sēdes vadītājs.

Tas ir atbildīgās komisijas.

J.Lagzdiņš.

Jā, es atvainojos! 6. priekšlikums — atbildīgā komisija ierosina papildināt 43. panta 1. daļas 5. punktu ar vārdiem "un izmantošanu". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Normunds Pēterkops — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops

(Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Papildinot likuma 43. panta 1. daļas 5. punktu ar vārdiem "un izmantošanu", respektīvi, kopā būtu jālasa šādā redakcijā: pilsētas dome, pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšau, ja tas nav paredzēts likumos par namu un to teritoriju būvju uzturēšanu un izmantošanu. Šie vārdi "un izmantošanu". Tas nozīmē, ka pašvaldība neatkarīgi no īpašuma piederības noteiks, kas un kā šo īpašumu varēs izmantot. Tātad noteiks īpašuma lietošanas un izmantošanas ierobežojumus, kā arī līdz ar to noteiks ierobežojumus uzņēmējdarbībai.

Un tas, jāatzīst, būs pretrunā ar Civillikuma noteiktajiem pamatprincipiem par īpašumu un īpašuma būvju ēku lietošanas aprobežojumiem. Civillikuma 1087. pants nosaka, ka nevienam nav tiesību ierīkot uz savas zemes tādas rūpniecības vai amatniecības iestādes, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar ugunsbriesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu un tamlīdzīgi. Izšķirt jautājumu par to, vai zināmā gadījumā patiesi pastāv apgrūtinājums vai apdraudējums, piekrīt tiesai. Pie tam šis pants un daži aprobežojumi neattiecas uz lauku būvniecību, bet uz lauku būvēm, protams, attiecas citi aprobežojumi, kas ir izteikti 84. pantā: katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējumi ne kaimiņam, ne garāmgājējam, ne arī tās lietotājam.

Latvijas Republikas Satversme 105. pantā ir noteikusi principu, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Un arī noteikts, ka īpašumtiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. 1997. gadā Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus, kas nosaka, ka īpašumtiesību ierobežošanu nosaka valsts, un šiem ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem likumā. Likumā ir jānorāda faktori, kas varētu kļūt par pamatu ierobežojumiem, pie tam ievērojot taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un īpašnieku pamattiesībām. Līdz ar to no tā, kas noteikts gan Satversmē, gan konvencijās, seko, ka ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem konkrētiem un tiem ir jābūt noteiktiem likumā, nevis likumā nosakot, ka šādas tiesības tiek dotas pašvaldībām.

Sagatavotais priekšlikums ir arī pretrunā ar valdības deklarāciju, kura ir noteikusi virzienu uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, administratīvo šķēršļu samazināšanu jebkuru normatīvo aktu ietekmes izvērtēšana attiecībā pret uzņēmējdarbību un investīcijas klimatu. Pretēji arī valdības deklarācijai ir šie grozījumi attiecībā pret negodīgas konkurences ierobežošanu.

Pretēji arī Valsts prezidentes paustajam uzskatam, arī valdības paustajiem uzskatiem par to, ka valstī ekonomika ir jāregulē pēc iespējas mazāk, tātad, respektīvi, šis priekšlikums, tieši otrādi, pašvaldībām dod nepamatotas šādas tiesības, un pašvaldības, protams, šādu izdevību jau garām nepalaidīs.

Bet vai šodienas likumdošana jau neregulē īpašuma tiesības? Regulē. Un it īpaši tās regulē pret būvēm un ēkām. Tas ir Būvniecības likums, kas nosaka attiecības uz visa veida būvēm, nosaka savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus, tie ir Ministru kabineta noteikumi, vispārīgie būvnoteikumi, kas nosaka prasības visa veida būvju projektēšanai un sagatavošanai, būvprojektu izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību. Tie ir Ministru kabineta apvienotie būvnormatīvi.

Likums par dzīvokļa īpašumu nosaka, ka dzīvokļu īpašumu var lietot, ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļa īpašniekiem un ciktāl īpašnieku neierobežo likums. Dzīvokļa īpašnieku pienākums ir ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās, ugunsdrošības normas. Dzīvokļu īpašnieks ir tiesīgs bez citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas pārbūvēt savu dzīvokli, ciktāl tas neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses.

Savukārt dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā, ja dzīvoklis ir izmantots tādā veidā, ka radījis traucējumus citiem dzīvokļa īpašniekiem vai pārkāpis telpu lietošanas noteikumus, padarot citiem īpašniekiem neiespējamu dzīvošanu vienā mājā.

Savukārt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" ir noteikts, kas dod tiesības izīrētājam izlikt īrnieku no dzīvojamās telpas, ja īrnieks bojā vai posta dzīvojamo telpu vai arī izmanto to citiem mērķiem . Respektīvi, šobrīd ir pietiekami sakārtota normatīvā bāze, un nav nepieciešams šāds papildgrozījums, un es lūgtu deputātus šo grozījumu, šo priekšlikumu noraidīt un neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš.

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Normunds Pēterkops ļoti detalizēti un izsmeļoši argumentēja to, kādēļ nevajadzētu šo normu atbalstīt. Es divos vārdos gribētu teikt, kāds bija to deputātu viedoklis, kas atbalstīja šādas normas pieņemšanu. Pirmkārt, tie bija pieredzējuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, pašvaldību vadītāji un darbinieki, kuri uzskatīja, ka pašvaldībām būtu jādod plašākas tiesības, it īpaši šobrīd, kad turpinās privatizācija un ļoti daudzi dzīvokļi kļūst par privātīpašumu. Un, lai aizstāvētu tātad kopumā iedzīvotāju intereses, pašvaldībām būtu dodama plaša iespēja kontrolēt un noteikt noteikumus, kā ir izmantojami privatizētie dzīvokļi un dzīvojamās mājas. Aicinātu izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 40, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

7.priekšlikums. Deputāts Oļegs Deņisovs ierosina papildināt 43.panta pirmo daļu ar jaunu 12.punktu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 43.panta pirmo daļu ar 12.punktu piedāvātā redakcijā. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Līdzīgi kā par 6.priekšlikumu, es ierosinu, ka arī 8.priekšlikums nav atbalstāms. Un kāpēc? Atcerēsimies, ka tagad mainās nodokļu likumdošana par dzīvojamām mājām, nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā, par nedzīvojamām telpām būs jāmaksā. Un ja pašvaldībai trūkst līdzekļu, tā pēkšņi var iedomāties dzīvojamo māju pārveidot par nedzīvojamo telpu ar savu lēmumu. Tādas tiesības mēs dodam šī likuma punktā. Bez tam es gribu paskaidrot, ka jau līdzīgi absurdi notiek arī ar zemes kadastrālās vērtības noteikšanu, ka atbilstoši atsevišķu pilsētu teritoriālajiem attīstības plāniem tiek pastiprināti paaugstināta zemes kadastrālā vērtība, piemēram, lauksaimnieciski izmantojamām zemēm, nosakot zemes vērtību kā vienstāva apdzīvojamai platībai uz šīs zemes. Un ja šī zeme, piemēram, Cēsu rajonā ir šāds strīds, ja šī zeme tiek izmantota lauksaimnieciskajai darbībai, kur katrs hektārs ir apstrādāts un zemes īpašniekam ir apmēram 20 hektāri pilsētas teritorijā, kura vēl padomju varas gados ir iekļauta kā pilsētas teritorija, domājot par pilsētas tālāku attīstību, tad no šī 20 hektāru zemes īpašnieka lauksaimnieka tiek pieprasīts paaugstināts zemes nodoklis, jo pilsētas attīstības plāns ir noteikts, ka tur jābūt vienstāva apbūvei. Es domāju, ka šādas voluntāras tiesības attiecībā pret namīpašnieku nevar dot šajā pantā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens runāt nevēlas. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš.

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu atbalstīja. Šis priekšlikums neļauj pašvaldībām patvaļīgi pieņemt atsevišķos gadījumos lēmumus, kas ir vērsti pret kādu namīpašnieku interesēm, diskriminējot namīpašniekus, jo šajā punktā ir atsauce uz to, ka šos lēmumus var pieņemt tikai un vienīgi gadījumos, ja tas ir paredzēts teritoriālās attīstības plānos. Tātad pilsēta tiek zonēta attiecīgās teritorijās, ir pieļauta viena dzīvojamo telpu vai nedzīvojamo telpu pārveidošana un, teiksim, statusa maiņa, tādējādi es aicinātu godātos kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 6, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš.

9.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu piedāvātā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš.

Aicinātu pieņemt likumu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 13. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Dzīvnieku aizsardzības likums ", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Strādājam ar likumu, ar dokumentu nr.1308. — "Dzīvnieku aizsardzības likums", patiesībā šobrīd vēl likumprojekts. 1.priekšlikums ir turpat jau 1.lapaspusē, un deputāts Leiškalns iesaka papildināt likumprojektu ar šo ļoti nozīmīgo preambulu. Komisija Leiškalna priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli ievadvārdus likumam precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

2. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par jaunu 1.pantu. Tas ir jāskata kopā ar 3.priekšlikumu, jo komisija ir atbalstījusi daļēji, ietverot komisijas priekšlikumā ar nr.3 par 1.pantu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums par 3.pantu, par 9.punktu. Iesniedz deputāts Salkazanovs. Komisija ilgi apsvēra, bet nav atbalstījusi Salkazanova kungu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 25, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns.

4.pants likumprojektā. Iesniedz labojumu Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums — ir izteikt otrās daļas sākumu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju, redakcionāli precizējot otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Par 4.pantu ir 7.priekšlikums, iesniedz Juridiskais birojs. Un 8.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, gan nedaudz redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs ierosina izslēgt 5.pantu, attiecīgi mainot numerāciju. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Deputāts Leiškalns iesaka izmaiņas 6.pantā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot viņa iesniegumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

11. — deputāta Leiškalna priekšlikum. Papildinājums pie 8.panta. Komisija ir atbalstījusi, bet veidojusi savu redakciju, kas ir 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Paldies!

13. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un izsaka 9.pantu savā redakcijā, un, neapšaubāmi, aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

15. ir Juridiskā biroja priekšlikums jau pie 10.panta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Komisija redakcionāli precizē 11.pantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

K.Leiškalns.

Un deputāts Leiškalns ar 16.priekšlikumu prasa izteikt šī panta 9.punktu redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi, precizējusi un izteikusi kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungam, paldies deputātiem! 17. ir deputāta Leiškalna priekšlikums jau par 28.pantu 9.lapaspusē. Komisija ir atbalstījusi, iestrādājusi savā priekšlikumā, kas ir nr.18. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

22.pants. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

19.priekšlikumā deputāts Leiškalns iesaka izslēgumu 24.pantā. Komisija deputātu neatbalsta, redakcionāli precizējot panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

20.priekšlikums, par 24.pantu. Komisija nav atbalstījusi deputātu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neatbalsta arī.

K.Leiškalns.

Komisija neatbalsta arī deputātu Leiškalnu 21.priekšlikumā pie 26.panta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Bet atbalsta deputāta Leiškalna aizvietojumu 27.pantā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums no deputāta Leiškalna pie 30.panta ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

24. deputāta Leiškalna priekšlikums no komisijas ir guvis daļēju atbalstu. 25.priekšlikums par 39.pantu ir tas, kur ir iekļauts iepriekšējais.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies! Par 44.pantu. Atbildīgā komisija veido savu redakciju un aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Pie 49.panta 27.priekšlikums no deputāta Leiškalna ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Komisija ir attiecīgi precizējusi pārējo panta daļu.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

K.Leiškalns.

28.priekšlikums — papildinājums pie 52.panta. Iesniedzis Leiškalns. Komisija atbalsta daļēji, izsakot 29. priekšlikumā 52.panta otro daļu, kā jūs redzat savās tabulās.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28. un 29. priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Paldies! Līdz to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Dzīvnieku aizsardzības likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. 1288. Likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā", otrais lasījums. Tā kā priekšlikumi nav iesniegti, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Grīgs.

18.decembris.

Sēdes vadītājs.

18.decembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Meža likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti. Ir ļoti nopietns likumprojekts "Meža likums". Dokumenta nr. 1250. Atbildīgā komisija bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tā izskatīja šo likumprojektu un diemžēl nevarēja pieņemt pozitīvu lēmumu, atbalstot šo likumprojektu, virzot pirmajā lasījumā. Kāpēc? Acīmredzot šeit sadūrās divi viedokļi. Viens viedoklis bija ļoti aktīvo meža reformu atbalstītāju viedoklis un otrs viņu pretinieku viedoklis.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savu sēdi ļoti rūpīgi gatavoja, uzaicinot abu pušu pārstāvjus. Galvenie trūkumi, kas tika izteikti, apspriežot šo likumprojektu, bija par to, ka Ministru kabinetam ir uzticētas pārāk lielas funkcijas, piemēram, nosakot maksimālo ciršanas apjomu turpmākajiem pieciem gadiem, kā arī dodot iespēju veikt valsts meža iespējamu privatizāciju. Likumprojektā tādas normas ir saglabājušās, un šādas tiesības tiek dotas realizēt jau izveidotajai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas meži", kur 6. viņu statūtu punktā ir noteikts, ka viņi var veikt civiltiesiskos darījumus ar valsts mežu zemi.

Protams, ka visi šie priekšlikumi, kuri nav apmierinājuši lielu sabiedrības daļu un arī komisijas locekļus, var tikt laboti turpmākajos lasījumos. Es aicinu komisiju rūpīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu un balsot par to. Un, ja gadījumā tiks izteikts atbalsts šim likumprojektam, tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izteikusi vēlmi noteikt pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, rūpīgi izanalizēt visus priekšlikumus un gatavot to pieņemšanai apmēram janvāra vai februāra mēnesī. Lūdzu izteikt savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Meža likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 34, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile.

Cienījamie deputāti, paldies par balsojumu! Komisija iesaka noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 27.decembri. Pēc Ziemsvētkiem.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 27.decembris. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Lūdzu līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītājs.

Vai ir vēl priekšlikumi? Ja priekšlikumu nav, tad lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.janvāri. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 45, atturas — 13. Priekšlikums noraidīts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 27.decembris.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Saeimas Kārtības rullī" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ciešā sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī". Grozījumi Saeimas Kārtības rullī skar veselu rindu jautājumus, kurus es jums īsumā raksturošu, jo komisija, izskatot šos priekšlikumus, ko iesniedza Juridiskais birojs un deputāti, uzskatīja par iespējamu pievienot šos grozījumus Kārtības rullī, un attiecīgo likumprojektu ar nosaukumu "Grozījumi Saeimas Kartības rullī" bija izstrādājusi Saimnieciskā komisija, un pēc savas būtības arī Saimnieciskās komisijas priekšlikumus Juridiskā komisija pārveidojot pēc būtības atbalstīja. Tādā veidā tapa šis alternatīvais likumprojekts, kurā ir apvienoti visi šie momenti.

1.priekšlikums ir paredzēts 12.pantā, kurā tiek precizēts jautājums par komandējumu izmaksām, kā arī norādīta ceturtā, papildinātā daļa, kas norāda, kādā veidā šādas visas izmaksas tiek apliktas ar nodokļiem likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt grozījumos 14.pantā ir piedāvāts izteikt pirmo un otro daļu jaunā redakcijā, kur norāda, kādā veidā deputātiem, ja viņi realizē savas pilnvaras, tiek atlīdzināti viņiem radušies izdevumus. Attiecīgi otrā daļa uzskaita visas tās kompensācijas, kuras deputātiem ir atlīdzināmas, un Prezidijam jānosaka attiecīgi apmēri un kārtība. Tiek norādīts, ka šādas izmaksas tiek izdarītas no Saeimas budžeta.

Tiek piedāvāts arī izslēgt 15.panta otrās daļas 3. un 4. teikumu, kas saistīts ar deputātu reģistrāciju. 18.panta labojumi ir saistīti ar jauno Krimināllikumu, kas mums pieņemts. Tagad ir jauni termini, tādēļ arī bija jāgroza termini šajā likumprojektā. Nedaudz likumprojekta 5.punkts attiecīgi papildina 23.pantu, Kārtības rullī papildina Prezidija pienākumus. 6.likumprojekta punkts runā par redakcionāla rakstura grozījumiem, vārdus "Saeimas Prezidijs" aizvietot ar vārdu "Prezidijs". 7.likumprojekta punkts runā arī par redakcionāla rakstura precizējumiem. 8., 9., 10. 11. un 12. punkts redakcionāli precizē izveidojušos praksi mūsu Saeimas darba kārtībā. 13. un 14. likumprojekta punkts tāpat redakcionāli precizē Saeimas Kārtības rulli. 15. un 16.priekšlikums nostiprina Saeimas finansiālo autonomiju. Tādā veidā es jums raksturoju visus priekšlikumus, kas ir kā alternatīvais likumprojekts izstrādāts, un Juridiskā komisija piedāvā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lai paliek spēkā arī priekšlikums atzīt likumu par steidzamu?

L.Muciņš.

Jā, es atvainojos, tiešām Juridiskā komisija speciāli sapulcējās uz atsevišķu sēdi un nolēma lūgt atbalstīt šo likumu un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Pirms atklājam debates mums jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Pret steidzamību vēlas runāt deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš.

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Kad Saimnieciskajā komisijā mēs šos jautājumus izskatījām par Saeimas viesnīcas likvidāciju, tad mums bija tāda informācija, it kā Benjamiņu īpašumiem uzteicot šo līgumu. Vakar mēs, grupa deputātu, tikāmies ar šīs viesnīcas pārvaldnieku, kas mūs informēja, ka tāda runa vispār neesot bijusi. Un līdz jautājuma noskaidrošanai es lūgtu tomēr neforsēt šo lietu, jo vairāk tādēļ, ja mēs pieņemam šos grozījumus un Saeimas viesnīca top likvidēta, par līguma priekšlaicīgu uzteikšanu Saeimai būs jāatbild otrai līgumslēdzēja pusei ar soda sankcijām. Principā Saeimas budžets līdz ar to zaudēs, tādēļ es lūgtu deputātus neatbalstīt steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par steidzamību vēlas runāt deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamie deputāti! Es vēlos pamatot jautājumu par steidzamību, jo, kā jūs redzat no jums izsniegtā dokumenta, Juridiskā komisija likumprojektu pieņēma un sagatavoja pirmam lasījumam jau 25.novembrī, taču, kamēr mēs nebijām saņēmuši attiecīgas vēstules un apliecinājumus par saimnieciskām attiecībām, kuras ir saistītas denacionalizētās ēkas īpašniekiem, mēs šo likumprojektu nenodevām parlamenta izskatīšanai. Kad mēs saņēmām šos apliecinājumus, mēs nodevām šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas dienas kārtībā un papildus lēmām par tās teidzamību, jo mums ir attiecīgi no Saeimas Kancelejas izsniegtas visas vēstules, kuras raksturo šo jautājumu un šīs saimnieciskās attiecības.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, otrs — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījums Saeimas Kārtības rullī". Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 10, atturas — 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas Kārtības rullī" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

L.Muciņš

. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.decembrim un izskatīt 16.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā ", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījums Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumprojekta reģistra nr.190, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.1307. Esam saņēmuši veselu rindu priekšlikumus. 1.priekšlikums paredz samazināt administratīvās atbildības vecumu no 16. uz 14.gadiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

2. — labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts, jo atbalstījām 3.priekšlikumu, kas bija vispārīgāks.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

3.priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

4. — labklājības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

5. — labklājības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

6. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

7. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

8. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

9. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

10. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

11. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

12. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

13. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

14. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

L.Muciņš.

15. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

16. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

17.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

18.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

19. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

20.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

21. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

22. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

23. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

24.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

25. — Juridiskās komisija priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

26. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

27.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

28. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

L.Muciņš.

29. — labklājības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

30. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

31. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

32. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš, 33. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu, pieņemts.

L.Muciņš.

34. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

35. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

36. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

37. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

38. — deputāta Muciņa priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš.

39. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

40. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

41. — zemkopības ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Muciņš.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs.

14.decembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir izstrādājusi Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likumu". Pirms tam komisijā tika iesniegts Nacionālās drošības komisijas izstrādātais "Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums". Šis likumprojekts izstrādāts kā alternatīvais un tiek piedāvāts jūsu uzmanībai.

Kas tad ir norādīts šajā "Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likumā"? Pirmām kārtām "Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums" balstās Satversmes 26.pantā, kur ir norāde uz parlamentārajām izmeklēšanas komisijām, kurā ir noteikts, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Protams, lai izstrādātu šādu likumprojektu, šī likuma sākumā mums nedaudz nācās dublēt šīs Satversmes normas, bet no tā mēs nevarējām izvairīties.

Tātad vispārējie noteikumi paredz, ka tāda parlamentārās izmeklēšanas komisija var tikt izveidota, un Satversmē ir norādīts, ka tā ne tikai var tikt izveidota, bet ka tai arī ir jātiek izveidotai, ja to pieprasa ne mazāk ka trešā daļa Saeimas locekļu. Bez tam tiek norādīts un uzsvērts tas, kā šie noteiktie gadījumi, kuros tiek pieprasīts izveidot šo parlamentāro izmeklēšanas komisiju, saskaņā ar Satversmi ir jārespektē. Saeima nevar pēkšņi pārlemt šīs komisijas nosaukumu vai šīs komisijas mērķi. Tajā pašā laikā ir norādīts, ka šai komisijai ir nosakāms darbības laiks, un ir noteikta kārtība, kādā veido šo komisiju vienādā skaitā no visām Saeimas frakcijām un ka šis jautājums ir ceļams priekšā tuvākajā Saeimas sēdē. Bez tam likumprojektā ir noteikts, ka Saeima šai komisijai var dot attiecīgus uzdevumus. Tāda ir arī mūsu Saeimas prakse.

Attiecīgi otrajā likumprojekta daļā ir norādīts, kādā veidā parlamentārās izmeklēšanas komisija notur savas sēdes, ir norāde uz Kārtības rulli, jo neuzskatījām par nepieciešamu, ka būtu šeit nepieciešams pārrakstīt visas Kārtības ruļļa normas, kas atrisina daudzus komisijas sēdes jautājumus.

Ir likumprojektā norāde, ka ir tiesības uz šo izmeklēšanas komisijas sēdi, tātad Kārtības rullī noteiktajā kārtībā, aicināt jebkuru amatpersonu, taču attiecīgi 6.pantā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi ir tiesīgi aicināt un nopratināt jebkuru personu. Ir arī norādīts, ka komisija var veikt attiecīgas kriminālprocesuālās darbības, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus. Šī norma ir plaši izplatīta Eiropas konstitūcijās vai Eiropas parlamentu kārtības ruļļos vai noteikumos par šīm parlamentārajām komisijām, kur ir atsauksme uz tiesvedības vai tiesas, vai kriminālprocesuālo kārtību. Šī atsauksme tiek likumā norādīta, lai nerastos pārpratumi, kādā veidā un kādā likumā noteiktā kārtībā var noritēt šīs komisijas darbība. Attiecīgi tiek norādīts, ka komisija var lemt, vai sēde notiek parastā kārtībā vai izmeklēšanas procesa sēdes kārtībā, lai iegūtu un nostiprinātu šos pierādījumus, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu.

Attiecīgi šī komisija var lemt uzticēt dažādas izmeklēšanas darbības, veikt izziņas prokuratūras iestādēm vai arī īpašam prokuroram. Tiek norādīts likumā uz nepieciešamību brīdināt, aicinot personu, par to, kādā statusā viņa tiek aicināta uz komisiju, un kādā statusā viņa tur tiks nopratināta. Jo saskaņā ar Satversmi ikvienam ir tiesības izmantot advokāta palīdzību, viņš var tādā veidā piedalīties šajā komisijas sēdē un liecināt tur, izmantojot advokāta juridisko palīdzību. Attiecīgi 8.pants runā par nepieciešamību un iespēju izdarīt dažādas revīzijas.

Trešā nodaļa, protams, kura ir šobrīd, kā var spriest no preses un juristu, nejuristu izteicieniem, visstrīdīgākā. Tā ir jautājums par īpašā prokurora nepieciešamību un statusu. Salīdzinot ar likumprojektu, ko iesniedza Nacionālās drošības komisija, šī nodaļa ir palikusi bez izmaiņām. Izņemot vienu, kā es uzskatu un kā komisija pasvītro, būtisku atšķirību, ka iepriekšējā likumprojektā, kas tika iesniegts komisijā, tika norādīts, ka šis prokurors ir pakļauts šai izmeklēšanas komisijai. Attiecīgi, pārrunājot šo jautājumu ar ģenerālprokuroru, tika norādīts, ka šāda situācija nebūtu pareiza, neatbilstu demokrātiskas valsts iezīmēm, tādēļ šeit šajā likumprojektā no Kriminālprocesa kodeksa precīzi ir pārņemts formulējums tāpat, kā tas ir ierakstīts kriminālprocesā, ka īpašais prokurors ir neatkarīgs, pakļauts tikai likumam un vadās no izmeklēšanas komisijas norādījumiem.

Kriminālprocesa kodeksā ir teikts tieši tādiem pašiem vārdiem, ka prokurors ir neatkarīgs, vadās no likuma un ir pakļauts ģenerālprokurora norādījumiem. Šādā veidā pakļautība izmeklēšanas komisijas norādījumiem absolūti ir korelēta ar pakļautību ģenerālprokurora norādījumiem un nebūt nerunā šeit pretī pamatprincipam, ka šis prokurors, kurš darbojas vienā gadījumā kriminālprokuratūras sastāvā vai arī komisijas pakļautībā, ir galvenokārt pakļauts likumam, un tiek pieaicināts, lai noskaidrotu juridiskos faktus, palīdzētu deputātiem izšķirt, vai materiālos, kas ir komisijas rīcībā, ir kādas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un attiecīgi varbūt, lai visas personas, kuras ir nepieciešams uzaicināt un nopratināt šajā komisijā, nebūtu tas jādara šajās pilnās komisijas sēdēs, bet to var uzticēt šim prokuroram. Attiecīgi tad komisija lemj par to, lai šie materiāli, kuros saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes, ir nosūtāmi izmeklēšanā citām prokuratūras iestādēm vai arī pats prokurors ierosina krimināllietu un tālāk izmeklē šo lietu.

Attiecīgi ceturtajā nodaļā ir norādīta personu atbildība. Arī šis pants būtiski neatšķiras no iepriekš iesniegtā likumprojekta, kur ir norādīta gan deputātu atbildība, gan to, kas liecina, atbildība, gan norādes uz attiecīgiem Kriminālkodeksa vai Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem.

Piektajā nodaļa runā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Ziņojumā komisija norāda visus savas izpētes rezultātus. Tā var arī sagatavot lēmuma projektu vai likumprojektu trūkumu novēršanai un stāvokļa uzlabošanai un attiecīgā kārtībā iesniegt to Saeimai. Ir arī norādīts, kā rīkojas tie komisijas locekļi, kuri nepiekrīt šīs komisijas lēmumam, un ir norāde par šīs komisijas gala ziņojumu publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

19.pants norāda, ka galaziņojums tiek izskatīts Saeimas sēdē. Un līdz ar gala ziņojumu šīs komisijas pilnvaras izbeidzas. Ir norāde arī uz iespēju sagatavot starpziņojumu pirms galaziņojuma, un ļoti svarīgs ir 22.pants, kur norāda, ka tiesas un tiesu varas amatpersonas nesaista parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumus, un tās brīvi izskata un novērtē apstākļus, kuri ir bijuši šīs izmeklēšanas priekšmets. Tādējādi, cienījamie deputāti, šis likumprojekts ir aicināts sakārtot un noregulēt tās problēmas, kuras ir radušās parlamenta praksē, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijās. Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Jā, es lasīšu tagad savējo likumu, bet diemžēl es esmu spiests jūs sarūgtināt. Es Nacionālās drošības komisijas vārdā atsaucu alternatīvo likumprojektu. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu. Es zinu, ka daudziem profesionāliem juristiem, kas kāps pēc manis tribīnē, droši vien būs argumentēti iebildumi pret vienu vai otru tēzi šajā likumā. Bet visas tās ir labojamas otrajā vai trešajā lasījumā. Neaizmirsīsim galveno — Satversme paredz izmeklēšanas komisiju. Izmeklēšanas komisija tiek veidota, un tas, kas tās darbībā netiek regulēta ar likumu, līdz šim diemžēl nav neko labu nesis, bet, tieši otrādi, ir radījis daudzus negatīvus rezultātus.

Es gribētu atsaukties,nobeidzot savu ļoti īso uzrunu, uz pietiekami augstu forumu, kurā pēc Ministru prezidenta uzaicinājuma bija sapulcējušies: Valsts prezidente tika uzaicināta, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Un man jāsaka, ka visi šā foruma dalībnieki, ieskaitot Ministru prezidentu, ieskaitot Augstākās tiesas priekšsēdētāju un ieskaitot ģenerālprokuroru, atzina, ka ir nepieciešams likums, kas regulētu izmeklēšanas komisijas darbību. Tāpēc lūdzu, kā saka, kopā ar ūdeni neizlejam bērnu. Es saprotu, ka te var būt iebildumi pret vienu vai otru sadaļu šajā likumā, bet es uzskatu, ka tas ir jāpieņem pirmajā lasījumā, rūpīgi jāstrādā pie otrā lasījuma, un likums ir jāpieņem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai es jūs pareizi sapratu, ka jūs atsaucat — Nacionālās drošības komisijas vārdā alternatīvo likum-projektu?

A.Panteļējevs.

Nacionālās drošības komisijas vārdā atsaucu.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie kolēģi! Paldies, protams, Panteļējeva kungam, ka viņš atsauca pirmo likumprojektu, jo tas patiešām ir prātīgi darīts. Bet diemžēl man ir tiešām jārealizē tā prognoze, kas tika izteikta, un es noteikti iebildīšu arī pret otro — Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu. Tūdaļ paskaidrošu, kādēļ. Debates par to, vai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs likums, tā ir tikai viena daļa no šīs problēmas. Otra daļa ir, kas tad šajā likumā tiek rakstīts. Ja arī būtu vajadzīgs un jau pašreizējo parlamentāro izmeklētāju pieredze ir parādījusi, ka bez priekšrakstiem ir grūti kaut ko veikt vai neveicas, varam arī domāt par to, kā veidot likumu par procedūrām. Bet tādā gadījumā no tā projekta, kas šobrīd mums ir redzams, labākajā gadījumā pieņemama ir pirmā un pēdējā tā nodaļa. Nekādā gadījumā nevarētu atbalstīt, un es domāju, ka mūsu parlaments to nekādā gadījumā nevar darīt. Par normām, kas saistās ar Kriminālprocesa kodeksa noteikto kārtību komisijas sēdēs, varu paskaidrot. Vai jūs varat iedomāties šo situāciju, kas notiks, ja tiek ievēlēti parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, Saeimai ir tiesības to izveidot, ievēlēt šos locekļus, un kas tad būs tas, kas ies uz kursiem mācīties Kriminālprocesa normas. Es domāju, ka šajā zālē ir maz cilvēku, kas to zina. Līdz ar to tiek ierobežotas deputātu tiesības izvēlēt vadītāju un tiesības šo komisiju normāli vadīt. Turklāt kādas ir sekas, ja šīs normas netiks ievērotas? Likumā ir noteikts, ka tās ir jāievēro, un, ja būs kļūda, būs apšaubāma visa šīs komisijas darbība. Tādēļ nevajadzētu sevi ierobežot un, manuprāt, arī nepamatoti sašaurināt Satversmē paredzēto iespēju veidot šo komisiju brīvi.

Tālāk varam runāt par nodaļu, par īpašo prokuroru. Nu nekādā gadījumā šeit nevaru piekrist ziņotājam, kurš pielīdzina kāda prokurora pakļautību parlamentārās izmeklēšanas komisijas norādījumiem pakļautībai ģenerālprokuroram. Atcerēsimies vienu lietu, prokuratūra ir tiesu varas sastāvdaļa. Tas ir noteikts Tiesu varas likumā. Un, ja mēs šeit tagad gribam pakļaut prokurorus kā politiski neitrālas personas, kuras pat nedrīkst būt politiskās partijās, tiešā veidā politiķiem, baidos, ka šajā jautājumā mūs gan nesapratīs, jo te var būt lielas bažas par to, vai tālāk veidojas tiesiska valsts vai tiek apdraudēti tomēr varas dalīšanas principi, kas ir demokrātijas pamatā. Un tas ir ļoti nopietns jautājums, kuru es nedomāju, ka mēs varam izšķirt tikai tāpēc, ka mums ļoti gribas likumu par komisijām, mēs varam atbalstīt kaut konceptuāli šādas iespējas — saplūst tiesu varai ar likumdevēju.

Turklāt gribu arī vērst uzmanību uz to, ka, apspriežot šo projektu Juridiskajā komisijā, es informēju komisijas locekļus par visām šīm bažām un piedāvāju tomēr strādāt pie šī likuma komisijas ietvaros un šeit to pasniegt jau daudz kvalitatīvākā veidā, lai negrautu mūsu komisijas prestižu, jo, manuprāt, tik zemas kvalitātes produktu Juridiskā komisija vēl nav piedāvājusi. Un tādēļ, lai mēs neradītu šaubas par savu valsti kā tiesisku valsti un lai mēs arī neradītu tādu produktu, kuru nav iespējams vienkārši labot, šeit ir liela daļa tad jāizslēdz, manuprāt, nav iespējas šo likumu konceptuāli atbalstīt.

Es piedāvātu to noraidīt un vienoties par to, ka strādājam pie pavisam cita neapšaubāma likuma, kurš atrisinās patiešām izklāstītās problēmas, bet neradīs bažas par citām daudz nopietnākām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Imants Burvis. (Starpsauciens: "Imant, vai vajag?")

I.Burvis

(LSDSP). Godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij, runāšu īsi, jo Leiškalnam nav laika. Bet, pilnīgi atbalstot visu to, ko teica iepriekšrunātājs, man tomēr gribētos jūsu uzmanību pievērst konceptuāliem jautājumiem.

Pirmkārt, šis likums ir vajadzīgs. Ir vajadzīgs, jo likumdevēja izpratne diemžēl nav pilnīgi saskaņā ar Satversmes garu. Atgādināšu jums, ja es kādam traucēju, es varu paklusēt… Es atgādināšu jums, ka Satversme paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas ierosina veidot trešā daļa no parlamenta deputātiem. Kāpēc? Tas ir aizsardzības mehānisms parlamenta mazākumam, opozīcijai. Un tāpēc, konceptuāli atbalstot šī likuma kā ļoti nepieciešama likuma pieņemšanu, man ir liela vēlme, lai Juridiskā komisija nākotnē izskata normas, kas atbalsta opozīcijas iespējas ietekmēt komisijas darbu. Mūsu parlaments ir izveidojis trīs izmeklēšanas komisijas. Sagadīšanās pēc... (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Diemžēl!") Nu acīmredzot par Ādamsona vadīto komisiju, nu es saprotu, jā, tas nekas. Bet tieši šī komisija ir vienīgā, kuru vada opozīcija, un tieši tāpēc pozīcijai ir diemžēl… Kāpēc? Tāpēc, ka parlamenta tradīcijas, Satversmes rullis un pieņemamie nolikumi no balsu vairākuma pamatīgi iegrožo opozīciju. Tanī pašā laikā atgādināšu, ka izmeklēšanas komisija ir opozīcijas iespēja ietekmēt pozīcijas nelikumīgo lēmumu pieņemšanu.

Ne mazāk nopietns jautājums ir jautājums par prokuroru. Es atgādināšu, ka tieši tā komisija, kura pieņem savus lēmumus, informāciju un tā tālāk,diemžēl pozīcijai tika izveidota šinī parlamentā tikai tāpēc, ka pozīcija uzticējās ģenerālprokuroram, opozīcija viņam neuzticējās, jo opozīcijas neuzticību izsauca ģenerālprokurora viennozīmīga Ministru prezidenta pozīcijas atbalstīšana izmeklēšanas jautājumā, kur vēl tālu nebija skaidrības. Kaut gan nebija nekādas izmeklēšanas, ģenerālprokuroram jau bija sava pozīcija. Atvainojiet, šinī valstī nav neviena prokurora un nebūs tuvākajā laikā, kurš būs spējīgs atrast citu pozīciju, ja ģenerālprokurors būs pateicis, ka nepareizā pozīcija jau ir noteikta. Un tieši tāpēc tika izveidota Ādamsona kunga vadītā izmeklēšanas komisija.

Nākošais, varbūt jau ne tik nopietns apsvērums. Šodien jūs visi jau lasāt "Vakara Ziņas", un jūs atceraties mūsu balsojumus budžetā. Balsojumi ir ļoti nopietni, ļoti svarīgi, valstiski atbalstoši, reprezentatīvi, bet, ja tic tām avīzēm, tās meitenes pelna pat 2000 mēnesī. Drusku vairāk nekā tie deputāti, kas apkaro tikumības policijas izveidošanu šīs valdības sastāvā. Un tādā gadījumā man ļoti gribētos, es atbalstu Lagzdiņa kungu, ka paši mēs esam vainīgi. Jā, bet tas nozīmē tikai vienu, ka vajadzīgs ir parlamenta lēmums par likumu šīm izmeklēšanas komisijām un ļoti būtu vajadzīgs parlamenta atbalsts šādām izmeklēšanas komisijām, jo tad mēs varētu apkarot gan Ģenerālprokuratūras atbalstu jautājumiem, kur viņiem pašiem nav skaidrības, — šīs Salaspils meitenes uz Pleskavas—Rīgas ceļa, gan arī citus jautājumus, kas saistīti ar tikumību.

Es jau, protams, saprotu noraidošo viedokli no pozīcijas partijas rindām. Tas ir ļoti smags, tas prasa naudu, un naudas tēriņu jūs jau nobalsojāt budžeta lēmuma laikā. Tikumības policija nav vajadzīga. Arī šis likums no jūsu viedokļa nav vajadzīgs. Tāpēc es aicinu balsot par šo likumu šodien konceptuāli tikai tos, kuriem ir vajadzīga kaut niecīgākā tikumības pazīme Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs — otro reizi.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es tiešām paglabāšu visu pulveri debatēm par neatkarīgo prokuroru otrajam lasījumam. Es tikai gribu teikt, ka šeit tomēr ir jautājums par dažādu juridisko skolu saskarsmi un acīmredzot savstarpējiem strīdiem. To likumprojektu, ko uzrakstīja Nacionālās drošības komisija, neuzrakstīja Andrejs Panteļējevs, pēc izglītības fiziķis, kā man ir pārmetuši diemžēl Juridiskajā komisijā, ka es, kā analfabēts jurists, varu kaut ko tādu uzrakstīt. To ir uzrakstījuši Juridiskās fakultātes pasniedzēji, kas pasniedz studentiem. Tātad runa ir par to, ka vienkārši ir acīmredzot dažādas filozofijas, dažādas juridiskās skolas. Šinī gadījumā es domāju, ka mums ir jāiet tas ceļš, kas saistīts ar likumisku šīs izmeklēšanas komisijas jautājumu sakārtojumu.

Starp citu, Vineta Muižnieces kundze, es uzskatu, ka salīdzinājumā ar iesniegto likumprojektu tieši pirmā sadaļa ir ļoti daudz ko zaudējusi, jo pirmajā iesniegtajā Nacionālās drošības komisijas projektā bija daudz vairāk un sīkāk atrunāts, kāpēc, kādā veidā un kā izveidot izmeklēšanas komisiju. Šeit kaut kādā veidā tas ir pazudis. Es domāju, ka mēs pie otrā lasījuma katrā ziņā atgriezīsimies.

Kas attiecas uz neatkarīgo prokuroru. Atkal tas ir juridiskās filozofijas jautājums. Jautājums vispār par to, vai prokurors ir tiesu varas sastāvdaļa. Tas ir atkal juridiskās filozofijas jautājums. Ja šeit manā vietā stāvētu mūsu pārstāvis Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā Egils Levits, viņš pateiktu viennozīmīgi: tā ir nepareiza pieeja, ka prokurors tiek uzskatīts par neatkarīgu tiesu varas sastāvdaļu. Tiesa ir neatkarīga. Prokurors nav neatkarīgs. Prokurors veic uzdevumu, izvirzot valsts vārdā apsūdzību. Un tiesa, kas jau tad ir neatkarīga no valsts, no premjera vai no kā cita ir tas, kas kā neatkarīga institūcija izlemj jautājumus. Es gribu teikt, ka ļoti konkrētos piemēros parādās tas, ka mēs paši nerespektējam šo prokuratūras tā saucamo neatkarību. Ja Ministru prezidents var parakstīt rīkojumu, ar kuru uzdod ģenerālprokuroram veikt noteiktu funkciju, un vēl šajā papīrā norāda, ka uz šo funkciju veikšanas laiku ģenerālprokurora funkcijas veic kāds cits, un to paraksta Ministru prezidents, tad man jāsaka, ka, manuprāt, Tautas partijas nometnē nav juristu vidū īstas skaidrības, pie kā tad pieder īsti prokuratūra — pie izpildvaras vai pie tiesu varas?

Es atkārtoju vēlreiz. Par neatkarīgo prokuroru un par Kenetu Stārku, ko man te minēja Ivars Godmanis, lai es atgādinu, es domāju, ka šo debati paturēsim nākamajam posmam, es gribētu labot Burvja kungu un teikt, ka nav tā, ka visas pozīcijas partijas ir pret šo likumu. Es jau minēju, ka ļoti augsts forums, ieskaitot Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ģenerālprokuroru un Ministru prezidentu, atbalstīja, ka šis likums ir jāpieņem, tāpēc es arī aicinu jūs balsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis. Nav pieteicies. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš.

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Smagie apvainojumi, kas it kā Juridiskās komisijas vārdā tika adresēti pirmā likumprojekta izstrādātājiem, tomēr nevar nākt no Juridiskās komisijas, ja Juridiskā komisija tā nav lēmusi. Tādēļ es atvainojos Juridiskās komisijas vārdā par šādiem paziņojumiem.

Jautājumi, protams, šeit ir strīdīgi un diskutabli, un ne velti es tos neaizskāru savā ziņojumā, lai atstātu noslēguma runai. Faktiski jādiskutē ir par trim jautājumiem: kriminālprocesa izmantošana, varas dalīšanas princips,un trešais —šis speciālais prokurors, kur viņš atrodas un kur viņam jābūt. Kriminālprocesa izmantošana, es nezinu, kādēļ kolēģiem ir radies iespaids, ka tā būs kriminālprocesu tiesas sēde. Es tomēr redzu, ka tās būs kriminālprocesa ļoti demokrātiskas normas, kuras ļaus pareizi izdarīt šīs izmeklēšanas darbības šai komisijai, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus, kurus tālāk var izmantot speciālais prokurors vai vispārējās izziņas un prokuratūras institūcijas. Tas ir par kriminālprocesu. Tādējādi es noraidu šādus apgalvojumus, ka kādam būs grūti. Jā, tiem, kuriem ir vēlme rīkoties nedemokrātiski, būs grūti. Kriminālprocess ir demokrātisks likums, kurš paredz pušu intereses — advokātu pieaicinātos, protokolus un visas citas nu diezgan sarežģītas metodes, kuras pieļauj piedot tiem pierādījumiem, kuri tiek iegūti un nostiprināti ar šādām Kriminālprocesa kodeksā norādītām metodēm, spēcīgu un pārliecinošu spēku. Tas ir par kriminālprocesu.

Otrs. Par varas dalīšanas principu. Tikai 16.gadsimtā varas dalīšanu izprata tā, ka parlaments pieņem likumus, tiesu spriež tiesa un izpildvaru realizē izpildvara. Īsteni valsts varas dalīšana ir pavisam citādāka. Varas dažādas funkcijas, kā piemēram, likumdošanas funkcija tiek vienmērīgi sadalīta starp dažādiem valsts varas konstitucionālajiem orgāniem. Likumprojektu ierosina valdība vai pat pieņem 81.panta kartībā noteikumus, parlaments izskata likumprojektus, prezidente tos izsludina vai atgriež atpakaļ, tauta referendumā dažreiz lemj tos pieņemt vai noraidīt. Tātad likumdošanas funkcija ir sadalīta starp daudzām valsts varas institūcijām, un nebūt nevajadzētu apgalvot, ka tiesu vara ir tikai vienīgi un pilnīgi tiesu orgānu prerogatīva. Šāda pieeja neatbilst valsts varas dalīšanas principiem un izpratnei par to. Jo arī Valsts prezidente apžēlo noziedzniekus, Saeima pieņem amnestijas likumus, un dažos gadījumos arī pats parlaments lemj par izdošanu vai neizdošanu sodīšanai, kā šodien mēs šeit lēmām. Tātad valsts varas dalīšanas pārkāpumi, ko it sevišķi plaši propagandē Juristu biedrība, man absolūti nav pieņemami un tas nav balstīts ne uz ko.

Trešais — par prokuroru. Šeit jau Panteļējeva kungs pareizi aizrādīja, kas tad galu galā ir prokurors? Prokurors stāv faktiski ar vienu kāju tiesu varā, ar otru kāju izpildvarā. Vācijā prokurori pieder pie izpildvaras, bet viņi ir likumdošanā un praksē tik neatkarīgi, ka nevienam pat nerodas šaubas, ka pēc būtības viņi pieder tiesu varai, jo viņi ir pakļauti galvenokārt likumam, bet veic arī, izmeklējot šo noziegumu, zināmā mērā izpildvaras funkcijas. Un tikai pierādījumu novērtēšanā viņi rīkojas maksimāli neatkarīgi un ir pakļauti tikai likumam. Tādēļ pasaciņu par prokurora piederību tikai tiesu varai un absolūtu neatkarību, es domāju, šeit nevajadzētu sevišķi attīstīt. Un tas, ka mūsu valstī prokuratūra ir precīzi noteikts: kā piederība tiesu varai, es domāju, tas ir ļoti pareizi. Bet funkcijas ir jāanalizē pēc būtības, jo tā ir viņas teorētiskā vieta.

Bet noslēgumam man gribētos nolasīt jums dažus citātus no Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikuma, kur arī šie jautājumi ir noregulēti un kurā mēs esam pasmēlušies savas idejas. 44. Vācijas Satversmes pants tieši tā norāda — izmeklēšanas darbībā tiek piemēroti kriminālprocesa noteikumi. Tas ir jautājumā par izmeklēšanas komisijām.

Otrs — 44.panta daļa. Izmeklēšanas komisijas lēmumi nav pārsūdzami tiesā, un tiesas ir brīvas, izskatot un novērtējot apstākļus, kas ir bijuši izmeklēšanas priekšmeti. Izmeklēšanas komisijas realizē parlamenta kontroles funkciju. Un tā ir viņu sūtība un mērķis. Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 22, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš.

15.decembris.

Sēdes vadītājs.

15.decembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Jums darbā nepieciešams dokuments nr.1305—a. Otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi, kas abi attiecas uz 8.panta pirmo daļu. Kā 1. ir deputātu Ūdres, Grīga, Stirāna, Mežecka, Paula un Stalidzānes priekšlikums — neizdarīt vispār grozījumus, tātad noraidīt arī pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka šodien šis jautājums par to, cik litrus dīzeļdegvielas mēs varēsim atvēlēt zemniekiem, ir ļoti nopietns un vienreiz jau guva arī daļas Saeimas pozīcijas, tātad valdības partiju atbalstu. Es šodien arī ceru uz "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ka viņi zināmā mēra atgriezīsies pie savas sākotnējās nostājas un būs iespējams zemniekiem saglabāt vismaz šos 100 litrus dīzeļdegvielas uz vienu apstrādājamo hektāru.

Bet tagad es gribētu vismaz pateikt to, kas šeit, manuprāt, pats svarīgākais, kad mēs to visu analizējam. Tādā gadījumā mums jāsaprot, ka praktiski subsīdijām lauksaimniecībai ir izdalīti 2,3% no pamatbudžeta līdzekļiem jeb 17,58 miljoni latu. Bet no likuma, no Lauksaimniecības likuma izriet, neapšaubāmi, ka ir vajadzīgi 3% no pamatbudžeta izdevumiem. Es atkal redzu situāciju, ka ir strīdīgs jautājums jebkurā gadījumā. Manuprāt, likums par lauksaimniecību nav izpildīts, un tātad atkal var būt Satversmes tiesas darbi. Vai tas ir valdības mērķis, man ir lielas šaubas. Bet iespējams, ka pie tā būs jāgriežas. Es gribētu vēl uzsvērt to, ka no šiem 2,3%, kas ir 17,5 miljoni, vēl 4,4 miljoni aiziet prom finansējuma "Sapard" projektiem, kas attiecas ne tikai uz lauksaimniecību, bet arī uz laukiem. Un, ja mēs uzmanīgi saprotam lietas būtību, tad mēs saprotam arī to, ka šie 2,3% nokrīt līdz 1,8% jeb 13,8 miljoniem latu. Un tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā nevajadzētu daudz domāt, vajadzētu katrā ziņā atbalstīt šos priekšlikumus, kurus ir izvirzījuši deputāti, vai vismaz atbalstīt šos 100 litrus uz vienu apstrādāto hektāru.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, ka šī "Sapard" nauda, kur varētu strīdēties, arī Godmaņa kungs to minēja iepriekšējā reizē debatēs, tā praktiski ir šim nacionālajam finansējumam kā papildlīdzekļi, kā Eiropas Savienības atbalsts, kas nāk virs pamatnaudas masas, ko nacionālais budžets izdala. Un līdz ar to šeit nebūtu korekti kaut kā tā spriest. Un vēl — šī nauda tik tiešām ir nepieciešama, jo praktiski arī šī "Sapard" nauda, par kuru mēs šeit runājam, kas būs 4,4 miljoni, jo šī naudiņa, kas tiek izdalīta reāli, tā tiks Latvijas zemniekiem kaut kur gada vidū, bet tehnikas iegāde parasti mums vajadzīga kaut kur ziemā, pavasarī. Kā mēs zinām, ragavas gatavo vasarā, ratus — ziemā. Bet arī tas netiek ņemts vērā.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka mums ir daudz bijušas izmaiņas arī citos nodokļu likumos, un arī autoceļu fondā tieši lauku ceļiem ienāks mazāk naudiņas, jo ir mainījusies proporcija akcīzes nodoklī naftas produktiem. Līdz ar to finansējums lauku ceļiem ir samazinājies, un tātad arī uzņēmējdarbības nosacījumiem būs sliktāki nosacījumi laukos. Atgādināšu arī to, ka Baltijas valstīs ir augstākās dīzeļdegvielas un elektroenerģijas cenas tieši Latvijā visiem ražotājiem un tātad arī lauku saimniecībām. Tas ir atkal jāņem vērā, ka mūsu zemniekiem ir konkurences jautājums. Mēs varam spriest par to, ka reāli kaut kur 50 reizes vairāk saņem ārzemju zemnieks par vienu apstrādātu hektāru nekā Latvijā zemnieks. Latvijā tas ir kaut kur 16, 17 lati par vienu neapstrādātu hektāru.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Ja valdība būtu piedāvājusi kādu citu, varbūt labāku mehānismu, tad būtu vienkāršāk. Varbūt tš ir piedāvājusi kaut kā labāk administrēt šo nodokli. Arī to tā nav izdarījusi. Vienkārši piedāvā samazināt šo kompensācijas mehānismu zemniekiem. Es domāju, ka tas ir galīgi nederīgi un tas nav nepieciešams, jo mums nav citu iespēju, kā atbalstīt savus zemniekus, jo mēs zinām, ka viņiem, neapšaubāmi, iet grūti, un mums ir jādomā par to, lai viņi nebūtu tā uzņēmēju daļa, kura no valsts budžeta tiek nepārtraukti apdalīta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Iepriekšējo reizi — tad, kad apspriedām šo jautājumu, jāsaka, ka aprēķinos par nākamā gada valsts atbalstu zemniekiem es mazliet kļūdījos.Šajā gadā atbalsts ir 15,6 lati uz hektāru, bet nākošajā gadā, ja netiek nekas mainīts un netiek atbalstīti šie priekšlikumi, atbalsts kļūs tikai 10 lati uz hektāru. Tas ir milzīgs samazinājums. Samazinās arī ieņēmumu daļa, pilnīgi skaidrs, tā ieņēmumu daļa, ko zemnieki saņem. Vai tas ir izdevīgi priekš Latvijas valsts, ja nepārtraukti lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas iekšzemes kopprodukta apjoms ar katru gadu samazinās? Es tomēr gribētu aicināt cienījamos deputātus atbalstīt gan Seiles, gan Ūdres, gan Grīga, gan citu deputātu priekšlikumu par to, ka šie 80 litri par hektāru dīzeļdegvielas šī akcīzes nodokļa kompensācijai ir par maz, ir jāiet no 120 varbūt uz 100, ja budžetā ir problēmas, bet iet no 120 uz 80 — tas ir pārāk smags trieciens Latvijas zemniekiem.

Sēdes vadītājs.

Aigars Kalvītis — zemkopības ministrs.

A.Kalvītis

(zemkopības ministrs). Cienījamie deputāti! Es gribētu jūs nedaudz precīzāk informēt, jo sociāldemokrāti šajā brīdī dezinformēja gan Latvijas sabiedrību, gan jūs kā deputātus par to, ka atbalsts lauksaimniecībai ir ievērojami samazināsies 2000.gadā. 1999.gadā lauksaimniecības subsīdiju budžets bija 18 miljoni latu, nākamā gadā tas ir paredzēts 17,5 miljoni no nacionālā budžeta plus 13,5 miljoni no Eiropas Savienības pirmsstrukturāliem fondiem, un kopā tas ir vairāk nekā 30 miljoni latu. Un, ja mēs skatāmies, kā pa nozarēm ir pieaudzis budžeta pieaugums no vienas nozares uz otru, tad lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, kurām nākamā gadā atbalsts no valsts puses palielināsies ievērojami. Un nekādi es nevaru izskaidrot, ka 1999.gadā uz hektāru bija 15 lati un nākamā gadā tikai 10, tā ir pilnīga dezinformācija. Un Eiropas pirmsstrukturālie fondi ir Latvijas valsts budžeta nauda, Latvijas valsts nodrošina šo naudu, lai zemnieki varētu attīstīties, un arī argumenti, ka viena daļa tiek novirzīta lauku attīstībai, ir nepārliecinoši, jo šī nauda tiek novirzīta saimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pievedceļiem pie fermām, elektrības apgādes uzlabošanai, ūdens apgādes uzlabošanai. Un es lūgtu sociāldemokrātus šajā brīdī nedezinformēt Latvijas zemniekus!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Man liekas, ka daudziem no mums ir liela likumdošanas pieredze, bet es ļoti lūdzu pievērst uzmanību juristiem. Šajā gadījumā mēs darām kaut ko pretlikumīgu, jo pašā pirmajā ailē sagatavotajā likumprojektā uz otro lasījumu ir 25.novembrī Saeimā nobalsotā redakcija, kura nav stājusies spēkā. Nevajadzēja šajā tabulā šo redakciju ievietot. Ja gadījumā mēs labojam likumu, kurš ir spēkā, tad tajā likuma tekstā ir 120 litri, un tagad otrajā ailē ir ierosināts tos pārtaisīt par 80 litriem, tādā gadījumā deputāti Ūdre, Grīgs, Stirāns ierosina neizdarīt grozījumus 8.panta pirmajā daļā, kas nozīmē atstāt 120 litru normu spēkā esošajā likumprojektā. Bet tā kā tabula ir sastādīta maldinoši, es uzskatu, ka šeit nevar notikt tālāka izskatīšana un balsošana, jo stāsies spēkā abi likumprojekti — šodien nobalsotais un arī tas, kurš ir izskatīts Saeimā 25.novembrī, ja vien Valsts prezidente neatradīs kādu iemeslu un neatdos to atpakaļ. Un, lūk, te ir tā pretruna, manuprāt, šodien likumprojekts tālāk nav skatāms vismaz tādā redakcijā, kā tas ir sagatavots šobrīd.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es vairs neko negribētu piebilst par to, ko sacīja Seiles kundze, viņai varētu būt arī taisnība, bet es vēlreiz atgriežos pie daudzuma — 80 litriem. Nevar ar 80 litriem zemnieks apstrādāt tīrumu — uz 1 hektāra 80 litri un tāpēc es palieku pie 100 litriem, tā kā mēs to ierosinām. Un to, ko pagājušo reizi sēdē cienījamais deputāts Bērziņa kungs minēja par 12 santīmiem, kas paliek, kad atmaksā akcīzi zemniekam, tā nav tiesa. Jau šodien dīzeļdegviela maksā 36,9 santīmus un Valsts ieņēmumu dienests atmaksā 13 santīmus, tad atņemiet no 36 kaut vai 13 santīmus, tad cik tad tur paliek. Lūk, kā ir. Nu nopirkt lētāk jūs, Slaktera kungs, varat tikai kontrabandas degvielu, tāpēc jūs veicināt kontrabandu, tā, lūk, tas ir, vai zagtu, un acīmredzot jūs,Tautas partija, atbalstāt vai nu kontrabandas degvielas iepirkšanu, vai arī zagtas degvielas iepirkšanu.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Labvakar, cienījamie kolēģi! Man prieks atkal ar jums runāt. Es aicinātu tomēr nopietni padomāt. Protams, es saprotu gan zemkopības ministru Kalvīša kungu, gan arī Tautas partijas iniciatīvu, jo savā laikā jūsu premjers ļoti labi definēja, man liekas, es nekļūdos, Jaungada runā, kur viņš pateica, ka tās saimniecības, kuras, kā viņš pateica, ir mazākas par 100 hektāriem, tām vispār ir jāiznīkst. Un šodien jūsu partija to klaji un skaidri proponē, jo, protams, es saprotu, ka tur Eiropas līmenim izstrādāts darbošanās mehānisms, protams, tur ir iespējams ekonomēt to pašu dīzeļdegvielu. Varbūt tālākā nākotnē, kad mēs jau būsim vēl tuvāk Eiropas Savienībai, vajadzētu pielietot arī šādas normas, kādas tiek proponētas no Zemkopības ministrijas puses.

Bet šodien es tomēr aicinātu saglabāt 100 litrus dīzeļdegvielas uz katru hektāru vai arī atbalstīt sociāldemokrātu kungus, kur ir 105 litri. Mēs nevaram tik dinamiski sekot visām pārmaiņām, un zemnieku saimniecības to arī nespēj. Mums nav šodien, ka 5 vai 10% iedzīvotāju strādā lauksaimniecībā, mums strādā lauksaimniecībā 60% iedzīvotāju. Un ar katru šādu soli mēs radām tikai viņu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Es domāju, ka jūs, braukdami pa piektdienām pie vēlētājiem, saskaraties, jūs redzat šīs mazās zemnieku saimniecības, tā ir liela problēma, un valsts neko tām vietā nepiedāvā. Tādēļ šis balsojums patiešām būs līdzvērtīgs sava veida sirdsapziņas balsojumam, un, es ceru, ka tās partijas, kas ir proponējušas lauksaimniecības un zemnieku atbalstu, padomās. Un es nedomāju, ka to 2 miljonu latu dēļ, kur jūs baidāties uzņemties atbildību šajā gadījumā, Latvijas budžets bankrotēs no tā. Nu nebūs tā. Ja mēs atradām līdzekļus noklausīšanās ierīcēm, kurām mēs dodam garantijas, tad es domāju — 2 miljoni šeit un 2 miljoni tur, tas ir ļoti interesanti — noklausīties, tas ir svarīgāk nekā palīdzēt Latvijas zemniekiem.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka satraukumam, ka šis likums nav skatāms, šeit nav pamata, jo tā pirmā aile par 25.novembrī Saeimā nobalsotā likuma redakciju var būt un var nebūt, tā ir paskaidrojošā aile un tā neattiecas uz šo likumu, un tā absolūti nav saistoša. Saistoša ir pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija, bet ir gan cita lieta. Ņemot vērā to, ka likums nosaka, ja gadījumā tiek nobalsota jebkāda norma, kas prasa papildu budžeta izdevumus, tādā gadījumā jābūt finansiālam segumam. Ja reiz pirmoreiz šo likumu grozīja pirms budžeta apstiprināšanas, tad tagad jau budžets ir apstiprināts, tad, paaugstinot jebkuru normu virs 80 litriem uz vienu hektāru, tur jābūt ir naudas līdzekļu segumam. Ja gadījumā mēs izdarām kaut kādus grozījumus un šeit naudas nav, tad tiešām var dot Satversmes tiesā un apstrīdēt šo likumu. Bet ja mēs runājam par to, ka mēs darām kaut ko pretlikumīgi, tad es domāju, ka mēs izdarīsim pretlikumīgi, ja mēs nobalsosim šo normu. Iedomājieties, kādā veidā izskatīsies šis likums? Virsraksts būs "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"", un tajā būs viens pants — neizdarīt grozījumus 8.pantā. Tad kas tad šie ir — grozījumi vai negrozījums, tas nozīmē, ka mums ir jālabo virsraksts, bet virsrakstu mēs nevaram paspēt izlabot, jo šis ir pēdējais lasījums. Tad mums jāatceļ steidzamība, lai mēs varam nomainīt virsrakstu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP) . Cienījamie deputāti! Runājot par to, ko Požarnova kungs teica, par likumību un pretlikumību, jāsaka, ka budžets ir pretlikumīgs. (Starpsauciens: "Pareizi!") Jo pieņēmām taču vispirms grozījumus akcīzes nodoklī un pēc tam tikai budžetu, kas ir pretlikumīgs no pieņemšanas brīža. Attiecībā par šīm summām. Cik tad īsti ir valsts atbalsts, es valsts atbalstā nelieku iekšā neko citu, kā tikai akcīzes nodokļa kompensāciju un subsīdijas šajā gadā un nākošā gadā īsti ir valsts atbalsts, es valsts atbalstā nelieku iekšā neko citu, kā tikai akcīzes nodokļa kompensāciju, un subsīdijas šajā gadā un nākošā gadā akcīzes nodokļa kompensāciju, to, ko pozīcijas partijas piedāvā, nevis opozīcija un daži pozīcijas deputāti, un "Sapard" atbalstu tīri lauksaimniecībai, nevis laukiem un subsīdijas nākamajam gadam. Tad šīs summas iznāk 15,6 lati šajā gadā, 10,8 lati uz hektāra — nākamajā gadā. Un tas ir diezgan būtisks samazinājums priekš lauksaimniekiem, valsts atbalsts, salīdzinot ar to, kāds tas ir šobrīd.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Runājot par to, vai mēs darām ko likumīgu vai nelikumīgu, gribu jūs informēt. Neskatoties uz to, ka šie abi likumi, tātad jau nobalsotais un šobrīd piedāvātais, stājas spēkā vienā datumā, pēc mūsu prakses un mūsu precedentiem ar augstāku spēku ir likums, kas ir pieņemts pēdējais un arī pēdējais ir izsludināts. Tā ka šeit nav nekā pretlikumīga, šeit nebūs nekādu domstarpību. Un tagad lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 26, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Kā nākamais ir deputāta Bojāra un Kalniņa priekšlikums par šo pašu pantu. Tātad tas piedāvā 80 litrus aizvietot ar 105 litriem. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji un Latvijas zemnieki! Protams, būtu labi, ja šobrīd, un it sevišķi priekš zemniekiem, nebūtu jāizskata šis jautājums. Atstāt viņiem apmaksātu akcīzes nodokli par 120, 115, 110 vai 105, vai pat 100 litriem uz hektāru, to vajadzēja izdarīt. Diemžēl valdību veidojošās partijas šinī zemniekiem svarīgajā jautājumā, kā arī citos, ir ieņēmušas pozīcijas rudens lietus ierakumos. Jūsu ietiepībai un saprātam robežas ir izplūdušas. Par katru cenu domājat iztapt. Diemžēl nedz Madridē, ne Māstrihtā nav galerijas, kur tiks izkārti jūsu portreti un iedzītas arī naglas. Saprotams, ka jūs gribat būt centīgāki nekā citi Eiropas valstu dalībnieki. Jā, protams, uz to ir jāpaskatās. Un ir jāmācās, ja kaut ko neprotam. Eiropas dalībvalstis, pieņemot tos vai citus likumus, ejot sadarbībā Eiropas Savienībā, izskatīja ļoti rūpīgi, lai nebūtu aizskarti nacionālie jautājumi, nacionālās intereses, pasarg Dievs, rūpniecība, zemkopība vai tautsaimniecība. Tātad viņi rūpīgi soli pa solim gāja uz iestāšanos Eiropas Savienībā, un tur viņi nesteidzās. Un es jums pateikšu — arī nesenais piemērs Savienotajās Valstīs. Jūs redzat, kas notika ar pasaules tirdzniecības valstu sanāksmi. Tā ir tāda mācība, ka, ja kaut kur pāriet ne tā un nav ievērotas cilvēku intereses, viņi prot aizstāvēties. Jūs redzējāt arī televīzijā, ka ne vienu vien reizi Briselē aitiņas dejoja uz ielām, zemnieki, kad viņi protestēja par tām vai citām darbībām, kuras bija vērstas pret Eiropas zemniekiem. Jūs redzējāt izbērtas tomātu kaudzes un izlietu pienu uz ielām. Un redzējāt arī, kā viens no Vācijas ministriem sekundes laikā tika pārkrāsots.

Kolēģi, kas bija kopā ar mani Briselē, redzēja, kā pretkājnieku eži tika izvietoti uz Briseles ielām, un arī tas bija zemnieku darbības laikā. Un nav saprotams, ar kādām tiesībām pie mums Latvijā mazs loks ierēdņu lemj, ko tad darīt ar zemniekiem, vai viņiem palīdzēt vai nepalīdzēt, vai viņiem kaut ko dot vai atņemt. Nu, protams, vairāk cenšas atņemt. Tāpēc arī mēs nonākam ļoti neapskaužamā stāvoklī.

Un kāpēc netiek ievērotas nacionālās intereses? Galu galā te ir Latvijas zemnieki, un katrs no mums te sēdošais ir izcēlies no zemniekiem, tāpēc nevajag tās savas saknes cirst.

Sociāldemokrāti novembrī, decembrī un janvāra mēnesī trīs reizes cīnījās par to, lai aizliegtu ievest cūkgaļu Latvijā. Jūs atceraties, un var pacelt tos balsojumus, kā pozīcija balsoja pret. Pēc tam pienāca tomēr tas laiks, kad vajadzēja nobalsot par. Un tagad Eiropas Komisijas vai Eiropas valstu eksperti taču iznesa slēdzienu, ka Eiropas Savienības valstis, importējot cūkgaļu uz Latviju, ir rīkojušās negodīgi. Tā kā redziet, mums ir jācīnās par savām interesēm un savu zemnieku interesēm.

Tagad mēs runājam par to, ka nav līdzekļu, ar ko maksāt zemniekiem. Tā ir tīrā nepatiesība. Ko ir ienesis "Lattelekom" 1999. gadā budždetā? Cik viņiem ir peļņas bijis 1999. gadā? 21, 22 miljoni vai 28? Un ja Latvijas valsts tur tura 51 %, tad kāpēc nav naudiņas budžetā? Varbūt vajadzēja arī Latvijas Bankai kaut ko padomāt un savi 3—4 miljoni noziedot zemniekiem, bet necelt tās gaismas pilis, kuras viņi būvē aiz Daugavas.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

L.Bojārs.

Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Arī "Latvijas gāzei" un "Latvijas kuģniecībai" ir jāpalīdz Latvijas budžetam un Latvijas zemniekiem. Tāpēc es lūdzu atbalstīt 105 litri akcīzes nodokļa atmaksu par vienu hektāru apstrādājamās zemes. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Bojāra un Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 33, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 35, atturas — 4. Likums pieņemts.

A.Poča.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojeks "Grozījumi Alkohola aprites likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Straumes kungs, paldies! Dokuments nr. 1236 ar piebildi "a". 1. priekšlikumu pie 1. panta iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija Krastiņa kungu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Pie 1. panta ir vēl 2. un 3. Krastiņa kunga priekšlikums, kurus komisija ir atbalstījusi, kā arī 4. priekšlikums pie 1. panta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns.

5. priekšlikums tāpat ir par 1. pantu. Komisija ir atbalsījusi 5., 6. , 7., 8. Priekšlikumi visi šie ir pie 1. panta, un, ja nav iebildumu, es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus par 1. pantu.

K.Leiškalns.

9. priekšlikums jau ir no finansu ministra Krastiņa tāpat, bet par likuma 3. pantu. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums — par 3. pantu no Krastiņa kunga un 11.priekšlikums — no Krastiņa kunga par 3. pantu. Komisija abus priekšlikumus par šo pantu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns.

12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisija ir ar Juridisko biroju atbalstījusi par 2. pantu kā 12., tā 13., tā arī 14. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns.

Bet attiecīgi atbildīgā komisija ir izteikusi 2. pantu redakcijā, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pie 5. panta ir finansu ministra priekšlikums, Krastiņa kunga priekšlikums par 5. panta 3. daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs aicina izteikt 3.panta pirmo rindkopu redakcijā, kuru jūs redzat. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Redakcionāli tālāk pants ir precizēts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns.

Mēs nonākam 13.lappusē. Finansu ministrs ir beidzis iesniegt priekšlikumus, sāk parlamentārais sekretārs Vītola kungs. Komisija turpina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī turpina atbalstīt.

K.Leiškalns.

Pie 14.panta mēs atbalstījām 18.pantā. Tāpat parlamentārais sekretārs Vītola kungs ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Pie 22.panta Vītola kungs prasa izslēgumu, komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

22. pantā ir vārdu maiņa. Ierosina Vītola kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

22.panta piektajā daļā ir Vītola kunga jaunā redakcija, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Te nu 23.priekšlikumā par 22.pantu komisija noraida finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

24.priekšlikums par 8.pantu, likumprojekta 8.pantu. Tas ir 23. pants likumā. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli labot. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

25.priekšlikums par 24.likuma pantu ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

26.priekšlikums par 30. pantu. Iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

31.pantā redakcionāli atkal precizējums. Atbalsta finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Neliela pauze, un tad nāk 28.priekšlikums, kuru komisija izskatīja, lasīja un nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Apinis. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pēter, mēs esam ar tevi!")

P.Apinis

(LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis jautājums, ko es šoreiz gribu, lai jūs atbalstītu, nav pirmo reizi. Asas diskusijas bija arī 6.Saeimā. Jautājums ir par to, ka Latvijā šobrīd alkohola tirdzniecība, mazumtirdzniecība netiek praktiski reglamentēta, notiek visu diennakti, notiek jebkurā vietā, kur tikai mazliet lielākas telpas par 10 kvadrātmetriem, un šī tirdzniecība praktiski ir neregulējama. Tajā pašā laikā alkoholisms Latvijā ir ļoti smaga problēma. Joprojām esam pirmajā vietā alkohola pašnāvību skaitā. Joprojām alkohola nelaimju skaits un alkohola noziegumu skaits Latvijā ir ļoti augsts.

Katrs no mums ir bijis Eiropā, īpaši Ziemeļeiropā, un ļoti labi zina, ka nav tādas valsts Rietumu pusē, kur brīvi pēc desmitiem vakarā varētu ieiet un nopirkt šņabi. Šādas valstīs nav! Nezināmu iemeslu dēļ Latvija joprojām turpina savu politiku uz Austrumiem un turpina izskatīties tieši tāda pati kā mums blakus lielais Austrumu kaimiņš, un grib tirgot šņabi, it kā lai liberalizētu politiku. Alkohols, tāpat kā narkotikas un citas atkarīgas vielas, nepakļaujas klasiskiem ekonomikas likumiem un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par liberālas politikas pazīmi.

Šajā priekšlikumā, ko esmu iesniedzis, ir ieteikts atļaut alkohola mazumtirdzniecību veikalos un citās mazumtirdzniecībai paredzētās vietās tikai no 10.00 līdz pulksten 22.00, bet pārējos gadījumos speciāli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Arī tad, ja tas ir precīzi saskaņots ar pašvaldību. Lai nebūtu tā, kā Valmieras pašvaldība, cīnoties pret alkoholismu savā pilsētā, un tad, kad viņi cīnās, lai alkoholisms neizplatītos, saņem tikai noliegumu un pretestību. Pie tam visdažādākajā līmenī. Pie tam tas noliegums ir vairāk vai mazāk kā "āža kāja" redzams cauri, lobisms no alkohola tirgotājiem visā šajā valstī. Jebkurā normālā vietā, protams, iegādāties var naktī, tas ir normālās pasaules valstīs, ka naktīs arī alkoholu var dabūt, bet tas ir bāros, kafejnīcās un restorānos. Un to reglamentē īpaša likumdošana.

Cienījamie kolēģi! Būtiskākā problēma patiesībā nav arī šie veikali. Būtiskākā problēma ir tā, ka Latvijā visos benzīntankos joprojām brīvi var dabūt alkoholu. Un tad, ja mēs runājam par to, ka mēs naktī iegādājāmies, jā, tieši tā. Mēs tieši runājām par to, ka mums joprojām cilvēki, kas ir par daudz dzēruši pie stūres, ir ārprātīgi lielā skaitā. Alkohola izraisītu satiksmes nelaimes gadījumu skaits joprojām ir nenormāli liels. Tas ir sen pierādīts, ka tas ir vistaisnākais ceļš uz šo nelaimes gadījumu.

Jautājums par to, vai mēs to izgudrojām pirmie, ir pilnīgi absurds. Latvija jau 1995.gadā ir pievienojusies Eiropas programmai cīņā pret alkoholismu. Tur ir noteikti vairāki pamatkritēriji. Kā pirmais, protams, ir tas, ka Latvija apņemas mainīt alkohola struktūru uz vieglākiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē izmainīt alkohola struktūru no šņabja un konjaka uz alu un viegliem vīniem. Viens no tiem kritērijiem, ko mēs esam pilnībā pamatojuši, ir tas, ka nakts laikā Eiropā nemēdz brīvi tirgot alkoholiskos dzērienus. Ja mēdz to darīt, tad tam ir ļoti liels uzcenojums, kas ir paredzēts tikai priekš valsts kases, vai speciālas izmaiņas, kas atļauj to darīt tikai kafejnīcās, bāros un restorānos.

Godātie kolēģi! Es jūs šoreiz ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, tas ir tādēļ, lai tomēr Latvijā mēs uz visiem laikiem parādītu savu gribu cīnīties pret alkoholismu un atkarību veicinošām vielām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamā Saeima! Šoreiz es pilnībā piekrītu dakterim Pēterim Apinim. Ja mēs skatāmies uz daudzām valstīm, kas mums te ir kaimiņos,— Skandināvijā un citur līdzās, nekur šāda sistēma, tāda patvaļa alkohola tirdzniecībā kā pie mums nav.

Papildinot to, ko teica Pēteris. Daudzus večus, kas laukos nodzeras, neredzēdami nekādu perspektīvu, mēs zinām, ka šī problēma ir, tad viņus varbūt var labot kaps, bet, domājot par jauno paaudzi, kur uz katra stūra, katrā kioskā, katrā veikalā, katrā skatlogā, katrā benzīna tankā redz skaistas etiķetes, jaukas, brīnišķīgas pudeles. Lētas cenas, kādas mums ir, vislētākais alkohols šeit, tad nebūsim liekuļi un šīs naudas iekasēšanas dēļ vai pārprastas demokrātijas dēļ uzliksim veto šīs jaunās paaudzes dzeršanas vilināšanai vai šīm narkotiskajām tieksmēm un pieņemsim tādu lēmumu, kā ierosināja Pēteris Apinis.

Es saprotu, ka daudz interešu ir saistītas ar šīm naudas lietām. Es saprotu, ka varētu būt iebildumi, ka aizliegtais auglis radīs pretdarbību, radīsies un pastiprināsies šīs "točkas", bet, lai atrastu šo "točku", ir jāpieliek zināma enerģija un pūles un zināma naudas summa, no zināmas naudas summas ir jāšķiras. Un otrkārt, galu galā mums ir policija un tiesiskās aizsardzības sistēma, kura ir aicināta apkarot šādu nelegālu tirdzniecību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man izraisa īpatnējas izjūtas tas, kādā veidā mēs izskatījām iepriekšējo likumprojektu "Par akcīzes nodokli naftas produktiem". Arī tagad. Redziet, ir jāprot pirmkārt zaudēt. Ir jāprot zaudēt! Ja reiz Saeimas vairākums nolēma to, tad nākamajā dienā nav korekti iesniegt priekšlikumus, lai tūlīt atkal pārbalsotu. Bet tas attiecas uz iepriekšējo.

Bet kas attiecas uz šiem grozījumiem, šo likumprojektu. Apiņa kungs, jūs taču bijāt iepriekšējā Saeimā un ļoti labi zināt, cik ilgi šis likums tapa, cik daudz tika diskutēts, cik daudz par to tika runāts iepriekšējā Saeimā. Tieši par to, vai naktī pārdot veikalos alkoholu vai nepārdot. Tad man tagad jāsaka: kolēģi, vai tad mēs tagad 7.Saeima uzņemsimies kaut kādu misiju un pateiksim, ka iepriekšējā Saeima bija dumiķīši, viņi nezināja, ko dara, izveidoja likumus, kuri nekam nav derīgi. Un mēs tagad nu esam tie gudrie, kuri nu nospriedīsim. Šīs diskusijas nemaz nav bijušās šajā Saeimā tik nopietnas, lai mēs tā uzreiz varētu izlemt.

Labanovska kungs arī teica, ka, redziet, tas samazinās, un Apiņa kungs — alkohola lietošanu. Pieredze rāda, un par to 6.Saeimas deputāti šeit no tribīnes diskutēja ļoti daudz, ka diemžēl nesamazinās. Tur jau ir tā nelaime. Vienīgi palielinās kaut kādas draņķīgas dziras dzeršanu tādā pašā apjomā, ko nopirks tanīs izpārdošanas punktos, kur nopērk apšaubāmas kvalitātes spirtiņu, pēc tam to atšķaida ar visdažādākiem draņķīgiem piemaisījumiem un pārdod gandrīz vai katrā mājā, un atrast šos punktus ir bezgala viegli. Tos zina gan tie, kuri brūķē pašlaik šo draņķi, gan tie, kuri vienkārši noskatās uz to. Un vienaldzīgi noskatās diemžēl. Drošības vīri, kas par to ir atbildīgi, faktiski policija neņem ciet šos cilvēkus, kuri izpārdod šo draņķi. Un kamēr netiksim galā ar šo nelaimi, ar šo nelaimi, ka šo punktu ir desmitiem, simtiem un tūkstošiem gan Rīgā, gan dažādās citās vietās Latvijā, kamēr mēs netiksim galā ar to, tikmēr aizliegt pirkt normālu alkoholu ir vienkārši muļķīgi. Un neizliksimies gudrāki par deputātiem 6.Saeimā un nepārlabosim likumus pēc sava prāta un saprašanas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Klausoties iepriekšējo runātāju, es atcerējos ļaunos okupācijas gadus, kad mēs visi pēdējā okupācijas periodā saņēmām talonus, draudzīgi izgriezām tos, un ar taloniem rokās, it sevišķi kad tuvojās Jaunais gads, devāmies uz veikaliem. Apiņa kungs, tas bija pavisam nesen — ļaunajā okupācijā. Tagad ir demokrātija. Mēs beidzot esam šo okupācijas smago slogu nometuši nost. Un patiešām es atkal pateikšu, ka arī 6.Saeimas laikā mēs šo diskusiju vienreiz jau izdiskutējām. Es nedomāju, ka no tā, ja mēs tagad ieliksim to cenzu, samazināsies alkohola patēriņš. Būs atkal draudzīgi tā pati policija vai kā toreiz savā laikā bija milicija. Pa naktīm apbraukās "točkas", savāks savu kārtējo ieņēmuma avotu gan naudas ziņā, gan arī pudeļu ziņā. Un tā būs viss efekts. Un tauta, kas gribēja iet dzert, tā ies dzert, un tās "točkas" būs visiem labāk zināmas nekā varbūt Latvijas parlamenta atrašanās vieta. Diemžēl tā ir reālā prakse.

Vēl viena lieta, kas bija nopietns jautājums. Tā jau šis alkohola bizness ir aplikts ar milzu nodokļiem. Viena no sfērām, ko valsts visvairāk ir aplikusi ar nodokļiem. Un šinī gadījumā parasti parādās pašvaldību lobijs, klasisks pašvaldību lobijs, kur viņi grib iekasēt, savā laikā arī 6.Saeimā bija viens no galvenajiem jautājumiem, papildmaksu no tirgoņiem par šīm licencēm, par šīm nakts atļaujām. Jo parasti tas paliek tad pašvaldību rokās, un pašvaldība to lemj — cik maksāt — 100 latus vai 200 latus par šādu atļauju. Un tas atkal neveicinās nekādu normālu situācijas izveidi. Un Apiņa kungs, protams, ir skumji, ka norvēģu firmu "Statoil" vai "Neste" benzīntankos var dabūt alkoholu. Tikai tad tas runā tātad par šo firmu morāli, ka Norvēģijā vai kur viņi to alkoholiskos dzērienus neliek, šeit viņi mierīgi taisa peļņu.

Un vēl viena lieta, Apiņa kungs. Vismaz es zinu, ka Briselē naktī var alkoholiskos dzērienus nopirkt. Tā kā mēs tuvojamies Eiropas Savienībai un tās galvaspilsētai, tad patiešām īpatnēji, ko jūs proponējat, ka, lūk, tur nevar. Var, piedodiet, Apiņa kungs! Tā ir īstenība.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu alkoholam mēs taču paši atvērām slūžas vēl 90.gadu sākumā. Un tagad mēs raudam, un patiesībā visi, kas te runāja, izteica to, ka mēs esam bezspēcīgi kaut ko veikt valstī, lai ierobežotu alkohola ārkārtīgi plašo izplatīšanu. Bezspēcīgi! Ar kontrabandu mēs nevaram tikt galā. Un ja Tabūna kungs saka, ka veikalos pārdodas kvalitatīvi alkoholiskie dzērieni, tad es jums varu atgādināt, nesen man rādīja dokumentus par Moldāvu vīnu, pēc Moldāvu vīna analīzes ir noteikts, ka kaut kāds nezināmas izcelsmes. Tā ka tur viltotāju ir vairāk, nekā vajag. Punkti, kas darbojas, nu tā taču ir mūsu Iekšlietu ministrijas sistēmu darbība. Vai tad viņi nezina, kur ir narkotiskie punkti, alkohola izplatīšanas punkti? Zina! Bet nedara neko. Tāpēc mēs esam bezspēcīgi arī šinī ziņā.

Kas attiecas vispār uz alkoholu, tad, protams, agri vai vēlu Latvijā pienāksim pie valsts monopola uz alkoholu. Un tad, protams, to jautājumu varēs risināt. Un Apiņa priekšlikums, protams, ir vērtīgs, un tas ir jāizskata, un es domāju, ka arī viņa priekšlikums ir jāatbalsta. Jo galu galā mēs taču tirgojam alkoholu viscaur. Tas ir, sākot no jebkuras vietas, kur ir kāds mazs veikaliņš vai kiosks, un beidzot mūsu armijas klubos. Nu ko tad jūs gribat? Jebkurā slimnīcā, jebkura poliklīnikā viscaur visu var atrast. Un neviens taču neko nedara. Tāpēc, cienījamie kungi, vairāk ir jāsakārto mūsu likumi, lai mūsu likumu sargājošās iestādes strādātu tā, kā tām ir jāstrādā, un lai mūsu muita arī strādātu tā, kā ir jāstrādā — kopā ar robežsargiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Es tiešām gribu atgādināt pagājušo Saeimu. Paldies, Tabūna kungs, jūs atgādinājāt. Mēs zaudējām pagājušajā Saeimā par šo balsojumu ar vienu balsi. Jūs ļoti labi atceraties šo balsojumu. Jums bija taisnība pagājušajā Saeimā. Jūs arī pagājušajā reizē cīnījāties par alkoholismu. Jums tas izdevās. Es ceru, ka šī Saeima nesekos pagājušās Saeimas piemēram, ka šī Saeima agri vai vēlu sāks pieņemt lēmumus, pieņemt likumus, kas visādā ziņā cīnās par šo tautu, par šīs tautas veselību, par šīs tautas morāli, par skolniekiem un par nākotni. Un ja jau tas būtu tā, ka mēs to izgudrotu pirmie, tad jūs, protams, varētu teikt — ai, ai, cik slikti, ka Latvijā kāds mēģina ierobežot brīvo alkohola tirgu. Mēs ejam jau tā tālu aiz Eiropas. Eiropa tiešām rūpīgi jau ir izdarījusi visu, lai cīnītos pret alkoholismu, un viņiem tiešām stipros alkoholiskos dzērienus brīvi nopirkt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns.

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Te jau īstenībā nav ko dot. Pagājušajā Saeimā bija pilns mēness ārā, un es uz šīs tribīnes ar šo pašu likumprojektu nostāvēju 9 stundas 22 minūtes. Kamēr plosījās visi tikumības karotāji un netikumības ieviesēji šajā daudzcietušajā zemītē. Kur dzer dzērāji, tie, kas nedzer — tie strādā, un tie, kas strādā, vēl raksta arī grāmatas, kuras ar lielu pompu izdod. Laikam šī būs pēdējā. Tagad jāmēģina iejāt uz antialkoholisma baltā zirga.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu. Izsprieda arī visus iespējamos nāves gadījumus un saprata, ka nāve visbiežāk iestājas, ja kāds nelikumīgi pārsniedz auto atļauto braukšanas ātrumu uz Latvijas ceļiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu!

K.Leiškalns.

Paga, paga, nē, nē, nē. Man vēl ir jāpasaka dažas lietas. Un jāpasaka Apiņa kungam. Ne jau tikumības karotāji sagatavoja šo likumprojektu, nē! Viņi par tikumību bija aizmirsuši, mierīgi snauda savos kabinetos, darīja savas lietas. Likumprojektu sagatavoja Ministru kabinets. Palūdza steidzamību ar vienu iemeslu — tam ir jāstājas spēkā līdz 1.janvārim un tas samazina ierēdņu armiju Latvijā un samazina administratīvos izdevumus. Turklāt sakārto dažas lietas, kas ir saistītas ar alkohola, tajā skaitā alus apriti, par ko mēs pagājušā Saeimā cīnījāmies četras stundas 15 minūtes. Par to, vai alus ir alkohols vai nav. Šeit finansu ministrs, Apiņa kungs, sekojot jūsu priekšzīmei pasaka, jā, alus ir alkohols un apriti noteiks Ministru kabinets.

Otrs, par ko mēs izspriedām komisijā. Mēs spriedām, ka šeit nav īsti tikumības cīnītāji, šeit cīnās par to, lai kafejnīcās būtu vairāk noiets, lai brauc garām benzīntankiem tie, kas grib vakarā iedzert, un brauc tieši iekšā draugu kafejnīcās, atstāj tur savus latiņus, jo te nav totāla aizlieguma, Apiņa, kungs. Šeit nav neviens pat iedomājies, pagājšgad ar to monopolu arī bija, 5.Saeima gāja uz beigām, tā ka desmit deputāti kļuva par milzīgiem tautas draugiem, gribēja ieviest Latvijas republikā alkohola monopolu, iesniedza Saeimā likumu, un tad viņi maz pamazām, pa glāzītei vien, pa glāzītei vien no šī monopola atteicās. Iztaisīja visnotaļ liberālo alkohola tirgu. Latvijā samazinājās "točku" skaits, cilvēki sāka mazāk dzert tos surogātus, jo viņš aiziet uz benzīntanku, nopērk to polšiņu, kas maksā nieku 2 latus, tikpat kā četras alus pudelītes un, ja viņam vakarā ir tā luste, tad iedzēra. Alkoholiķi, deģenerāti un visi pārējie, par kuriem jūs runājat un kurus jūs gribat glābt, Apiņa kungs, vienalga, iet uz "točkām", dzer skudru spirtu, bremžu eļļu, staigā melniem ģīmjiem un naktī nemaz nav redzami. Un tas ir tas iemesls, kāpēc policija, Bojāra kungs, ar viņiem nevar karot. Viņi no šī dzēriena paliek melni un naktī nav redzami. Tātad komisija uzskatot, ka šeit nav totāla aizlieguma, šeit patiesībā tikai alkoholiķi vai alkohola lietotāju plūsma tiek pārvirzīta no vienām tirdzniecības vietām uz otrām tirdzniecības vietām, Apiņa kungs, jūsu priekšlikumu noraidīja. Un daudzi teica komisijā, būtu labi, ja Apiņa kungs un viņa līdzjutēji sagatavotu priekšlikumu, kas izsludina sauso likumu Latvijā, jo tad dzeršana, Apiņa kungs, apstātos vēl krasāk kā Čikāgā 20.—30.gados. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 24, atturas — 39. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns.

Alkoholisms ņēma virsroku tik tiešām, kungiem šeit ir taisnība. Un nākamais priekšlikums ir no Juridiskā biroja par tehnisku sakārtošanu likumprojektā. Komisija ir atbalstījusi, iestrādājot to 15.priekšlikumā, ko mēs jau esam izskatījuši.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

30.priekšlikums ir no finansu ministra Krastiņa kunga. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

31. priekšlikums ir izslēgums, ko veica pati atbildīgā komisija, aicinot deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

32. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji, iestrādājot to savā 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Un 34. — visa lieta vienmēr jānobeidz parlamentārajam sekretāram, Māris Vītols izteicis priekšlikumu, komisija to ir atbalstījusi, un likums stājas spēkā 1.janvārī, ja to atbalstīs arī deputāti.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā un šoreiz galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Alkohola aprites likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā ", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamie deputāti! Likumprojekts, dokuments nr.1287, "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā". Ir saņemta vesela rinda priekšlikumu. 1. ir finansu ministra priekšlikums, kopā ar Juridiskās komisijas 2.priekšlikumu atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

L.Muciņš.

3. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

4. — finansu ministra priekšlikums atbalstīts, iestrādājot 5. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgai komisijai.

L.Muciņš.

6. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

7. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

8. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

L.Muciņš.

9. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

10. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

11. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

L.Muciņš.

12. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts daļēji 13. — Juridiskās komisijas priekšlikumā..

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

14. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

15. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

16. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

17. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

L.Muciņš.

18. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

19. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

20. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

L.Muciņš.

21. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts daļēji 22. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

23. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

24. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

25. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

26. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

27. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

28. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

29. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

30. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

31. — finansu ministra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš.

32. — Juridiskās komisija priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

33. — finansu ministra priekšlikums un 34. — finansu ministra priekšlikums nav atbalstīti, bet ir iestrādāts 35. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 33., 34. un 35.priekšlikumu.

L.Muciņš.

36. — atbalstīts pēc būtības, iestrādājot to 35. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

37. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

38. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

39. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

Un 40. — finansu ministra priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs.

14.decembris. Nav iebildumu. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Pāvels Maksimovs... Lūdzu!

P.Maksimovs.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

P.Maksimovs.

2. — Juridiskās komisijas priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

P.Maksimovs.

3. — Juridiskās komisijas priekšlikums, komisija atbalstīja, redakcionāli uzlabojot to.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

P.Maksimovs.

4. — Juridiskās komisijas priekšlikums, komisija atbalstīja, redakcionāli uzlabojot to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

P.Maksimovs.

5. — Juridiskās komisijas priekšlikums, komisija atbalstīja, redakcionāli labojot to.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

P.Maksimovs.

6. — Juridiskās komisijas priekšlikums, komisija atbalstīja, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

P.Maksimovs.

7. — Juridiskās komisijas priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

P.Maksimovs.

8. — Juridiskās komisijas priekšlikums, komisija atbalstīja, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

P.Maksimovs.

9. — Juridiskās komisijas priekšlikums, komisija atbalstīja, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

P.Maksimovs.

10. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

P.Maksimovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.decembris.

Sēdes vadītājs.

Nedrīkst būt tik īss termiņš… 14. decembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Mēs strādājam ar dokumentu 1264, un es zinu, ka deputāti ir pilnībā iepazinušies ar Kabineta iesniegto likumprojektu un tā anotāciju, un, lai ietaupītu laiku, aicinu jūs nobalsot pirmajā lasījumā par minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt debatēs? Nevēlas runāt. Paldies!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zvejniecības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret— nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 14. decembris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā — izslēgt no darba kārtības 37. jautājumu —likumprojekts "Nacionālās drošības likums". Deputāti neiebilst.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Komercķīlas likumā ", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Otrajam lasījumam tiek piedāvāti "Grozījumi Komercķīlas likumā". 1. grozījums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

3. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Abalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

5. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

6. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

7. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

9. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

10. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

11. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

12. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

13. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

14. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

15. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

16. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

17. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

18. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

19. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš.

21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

Un 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komercķīlas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Muciņa kungs, priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

L.Muciņš.

14. decembris.

Sēdes vadītājs.

14. decembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā". 1. priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

3. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

12. lappusē 6. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts, ai, es atvainojos.

Sēdes vadītājs.

4.priekšlikums.

L.Muciņš.

4. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

5. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

6. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

7.— finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

8. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

9. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

10. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

11. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

12. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

13. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

14. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

15. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

16. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. .

L.Muciņš.

17. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

18. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

19. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

20. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

21. — priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

22. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

23. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

24. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

L.Muciņš.

25. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 25. priekšlikumu. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(Ekonomikas ministrijas palamentārais sekretārs). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es tomēr lūgtu pievērst uzmanību šim pantam, jo šajā pantā ir runa par kaitīgo vielu pieļaujamā daudzuma pārsniegšanu precēs. Un proti, par tādu preču izgatavošanu, piedāvāšanu vai pārdošanu, kurās ķīmisko vielu vai elementu daudzums, vai radiācijas līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas. Tātad šeit ir runa par precēm, kas reāli apdraud cilvēku drošību, sabiedrības drošību. Un diezin vai būtu atbalstāms Juridiskās komisijas priekšlikums, ka varētu šīs preces arī nekonfiscēt. Mūsuprāt, šīs preces tomēr visos gadījumos būtu jākonfiscē, un tāpēc lūdzu neatbalstīt šo 25. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC) . Mēs varam, protams, šo jautājumu precizēt trešajā lasījumā, bet šobrīd komisjas viedoklis bija tāds, ka ir jāveido visas šīs normas ar vai bez konfiskācijas, jo preces var pārstrādāt, izmantot citām vajadzībām un nodot lūžņos vai kaut kā citādāk, nevis pārdot, kā tas bija iecerēts. Tādēļ mēs arī papildinājām šo — bez konfiskācijas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 25. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 5, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš.

26. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāte Viola Lāzo vēlas runāt debatēs? Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

27. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

28. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

29. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

Nav atbalstīts 30. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš.

31. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

32. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

33. — ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Bet es atvainojos. Uz brīdi pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu, jo ir saņemts 10 deputātu iesniegums: "Ierosinām pagarināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai." Vai ir iebildumi? Ja ir iebildumi, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 45, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts. Mūsu rīcībā vēl 2 minūtes. Lūdzu, 34.priekšlikums.

L.Muciņš.

34.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

35.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

36.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

37.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

38.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

39.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

L.Muciņš.

40.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

41. — finansu ministra priekšlikums. At- balstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

42.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

43. — Cilvēktiesību komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Muciņš.

44.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

45.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

46.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

47.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

48.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

L.Muciņš.

49.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Muciņš.

50.priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta, bet likumprojekta izskatīšanu turpināsim nākamajā sēdē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane

(7.Saeimas sekretāre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pliners Jakovs, Klementjevs Andrejs, Cilevičs Boriss, Bojārs Gundars, Bojārs Leons ir, Barča Aija, Leja Jānis, Čevers Jānis, Ražuks Romualds, Dalbiņš Juris, Razminovičs Arnis, Greiškalns Kārlis, Stalidzāne Jevgenija, Kudums Dzintars, Sinka Juris, Zīle Roberts, Makarovs Vladimirs.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

Sēdes vadītājs.

Mums tagad būtu jāuzklausa ministru atbildes uz deputātu jautājumiem, bet es neredzu zālē ne Ministru prezidentu, ne iekšlietu ministru. Līdz ar to atbildes uz jautājumiem kārtējo reizi tiek pārceltas pēc nākošās sēdes. Paldies!