Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 9. decembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Šī diena Saeimai bija samērā ražīga, sēde turpinās, tāpēc par kopējo likumprojektu skaitu, kas šodien tiks izskatīts, vēl pagaidām grūti spriest. Taču pastrādāts ir pietiekami nopietni.

Jāsāk ar to, ka pirmajā lasījumā mēs akceptējām grozījumus likumā "Par svētku un atceres dienām". Domāju, ka lielākā daļa no jums zina — runa ir par to, ka 16. martu tādā formulējumā, kāds tas ir tagad, no atceres dienu saraksta vajag svītrot. Gribētu uzsvērt, ka tā nav šīs dienas svītrošana no tautas vēsturiskās atmiņas vai necieņas izrādīšana tiem cilvēkiem, kam šī diena ir svarīga. Tieši otrādi — kā personiski un privāti svētki un atcere 16. marts paliks spēkā visiem tiem cilvēkiem, kam tas ir svarīgi. Un es domāju, ka tas ir svarīgi pietiekami lielai daļai cilvēku. Vai nu ar skumjām, vai ar lepnumu, vai kā citādi pret to attiecoties, taču šai atceres dienai vairs nebūs tā valstiskā statusa, kas ļautu manipulēt ar mūsu valsts amatpersonām un dotu iespēju mūsu nedraugiem gan mūsu valstī, gan ārpus tās divdomīgā veidā interpretēt ar to saistītos dažādus faktus, piemēram, piedalīšanos kādās svinībās.

Vēl mēs izskatījām Valsts valodas likumu. Tas šodien bija pats skaļākais un politiskais notikums, jo galu galā jaunā valodas likuma izskatīšana, kurš nu jau kļuvis krietni vecs pa šiem gadiem, ko tas pavadījis dažādās atvilktnēs un uz deputātu galdiem, varētu teikt, notikusi jau ceturtā lasījumā. Beigu beigās, manuprāt, deputātiem sasprindzinoties un pieliekot visas pūles, rezultāts nebūt nav peļams. Rezultāts faktiski ir tāda kā augstākā pilotāža no likumdevēju puses, jo mums izdevies noturēt to tradīciju un virzienu, kuru nosaka šobrīd spēkā esošais valodas likums, kurš Latvijas Republikā ir spēkā nu jau gandrīz desmit gadus. Nedaudz specifiski atrunātas dažas lietas, kas likumā līdz šim nav bijušas — demokrātiskas normas un ietvari, kas saskaņoti gan pēc juridiskās tehnikas, gan pēc būtības ar tām rekomendācijām, ko mums ieteica starptautiskās organizācijas.

Domāju, ka manu kolēģu attieksme, kas vēlāk komentēs šo likumu, būs dažāda. Bet skaidrs ir viens — deputāti strādājuši ļoti cītīgi un pēc savas politiskās pārliecības izdarījuši visu iespējamo, lai maksimāli pietuvinātu šo likumu Latvijas valsts interesēm.

Plenārsēdes gaitā esam izskatījuši arī citus likumprojektus, piemēram, Koncesiju likumu un grozījumus Konkurences likumā. Daudzi no likumprojektiem, ko šodien skatījām, vērsti uz to, lai Latvija pēc iespējas ātrāk varētu integrēties Eiropas Savienībā.

Un vēl — tuvākajās dienās gaidāma Latvijas uzaicināšana uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, un ar to es visus gribētu nedaudz priekšlaicīgi apsveikt.

J.Leja (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Arī es gribu pakavēties pie Valsts valodas likuma, jo tas bija viens no centrālajiem jautājumiem, ko šodien apsprieda Saeima. Kā jau zināms, šai apspriešanai Latvijas sabiedrība gatavojās. Par to liecināja arī tie šī rīta piketi, kas notika pie Saeimas dažādās ielas pusēs — gan šī vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē. Varbūt mana pozīcija ir pilnīgi nepareiza un daudziem nepieņemama, bet es uzskatu, ka Latvijā jārunā latviešu valodā. Tātad valodas likumam jānostiprina šī prasība un tiesības latviešiem savā tēvu zemē runāt dzimtajā valodā. Ja es, piemēram, varu runāt brīvi divās valodās — latviešu un krievu, tad esmu tiesīgs prasīt, lai jebkurš Latvijas iedzīvotājs baudītu tādu pašu privilēģiju un arī runātu divās valodās. Ja šie cilvēki uztraucas par kaut kādu līdztiesību, tad es pieprasu, lai tāda līdztiesība būtu visur un vienmēr un arī šie cilvēki runātu tajās valodās, kuras minēju. Smieklīgi būtu iztēloties, ka es aizbraukšu uz Puškina vai Ļermontova, vai Lomonosova dzimteni un pieprasīšu, lai tur ar mani runā Bārtas vai Alūksnes valodā. Vienmēr jāpieskaņojas vietējiem apstākļiem un jārunā tādā valodā, kādā runā vietējie iedzīvotāji.

Ap šiem pēdējiem grozījumiem un labojumiem saceltā ažiotāža ir mākslīga, jo runa bija tikai par atsevišķiem formulējumiem — kas ir publisks un kas nav publisks, vai teksts zīmogā drīkst būt arī svešvalodā, vai nedrīkst. Lai mani atvaino, es tiešām uzskatu, ka tie bija pārspīlēti un tīšām meklēti strīdi un ķīviņi. To es stāstīju arī EDSO pārstāvjiem, kas pirms šīs apspriešanas tikās ar visu frakciju pārstāvjiem. Man tas atgādināja manu bērnību, kad es un mans vecākais brālis zāģējām plītij malku. Tad, lūk, plītij ir vienalga, vai malka būs trīsdesmit centimetri un divi milimetri, vai trīsdesmit centimetri un vienu milimetru gara — vienalga tā sadegs. Bet šoreiz par to vienu milimetru mēs strīdējāmies valodas likumā.

Vēlreiz, pabeidzot savu repliku par valodas likumu, uzskatu, ka jautājums ir absolūti skaidrs — Latvijā jārunā latviski.

Vēl šodien bija diskusija par jaunu likumprojektu, kas saistīts ar parlamentārās izmeklēšanas komisijām. Bet par to, es domāju, vairāk pastāstīs mani kolēģi.

A.Požarnovs (apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Es gribētu pakavēties pie diviem likumiem, kas mūsu frakcijai bija svarīgi. Pirmais — par svētku un atceres dienām. Mūsu frakcija balsoja pret šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo uzskatām, ka tā bija mūsu problēma, ka latvieši vardarbīgi tika ierauti dažādās frontēs un brālis karoja pret brāli. Ja reiz mūsu vectēvi cīnījušies leģiona rindās, mēs nevaram Saeimā grozīt vēsturi, tāpēc nebūtu pareizi 16.martu izņemt no atceres dienu saraksta. Mums vairāk jānodarbojas ar skaidrošanas darbu starptautiskajām institūcijām un citās valstīs, bet nav pareizi, ja mēs tik vienkārši atsakāmies no savas vēstures. Neskatoties uz to, ka mūsu frakcija nobalsoja pret, likums pirmajā lasījumā tika pieņemts, tāpēc tagad mūsu darbs tiks veltīts tam, lai uz otro lasījumu sagatavotu citu redakciju un lai varētu atrast kādu daudzmaz pieņemamu formulu un neaizmirst par šiem vecajiem cilvēkiem.

Otrs būtisks jautājums ir valodas likums. Mūsu frakcija iestājās pret būtiskām izmaiņām likumā un atkāpšanos no iepriekšējās redakcijas. Varētu, protams, būt runa par redakcionālas dabas uzlabojumiem atsevišķos strīdīgos pantos, bet mēs negribējām, lai tiktu mīkstinātas vairākas likuma normas. Šajās dienās notika diskusijas un sarunas ar Tautas partijas frakciju, un šo sarunu laikā mums izdevās precizēt un uzlabot vēl divu pantu redakciju, nosakot, ka informācijā un uzrakstu reglamentācijā Ministru kabinets nosaka nevis to, kādā veidā svešvalodā tiek lietoti uzraksti, bet gan to, ka tie jālieto paralēli latviešu valodai.

Galvenie mūsu frakcijas iebildumi bija pret valodas lietošanu publiskos pasākumos. Mēs uzskatām, ka atkāpšanās no iepriekšējās redakcijas bija ļoti būtiska, un arī sarunu laikā netika panākta nekāda vienošanās. Tāpēc tika nobalsota Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas redakcija, un līdz ar to mums bija ļoti sāpīga izšķiršanās par galīgo balsojumu — mēs nevaram atbalstīt likumu, kurā nav ņemts vērā mūsu frakcijas viedoklis. Gadījumā, ja mēs balsotu pret, mūsu balsojums saskanētu ar frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" balsojumu, kuri uzskata, ka šis likums ir pārāk stingrs. Manuprāt, šis Saeimas sastāvs labāku likumu nevar pieņemt, līdz ar to mēs izdarītu "lāča pakalpojumu" paši sev.

Vēl jāpiemin, ka šajā likumā paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, tādēļ mēs uzskatām, ka galvenais darbs jāvelta tieši šai sfērai.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija):

Nenoliedzami svarīgākais likumprojekts bija valodas likums, un tas ir pieņemts. Jebkura kavēšanās un gaidīšana novestu tikai pie šī likuma izkropļošanas gan vienā, gan otrā virzienā. Patiesībā likums ir pietiekami stingrs un tajā pašā laikā pietiekami labs starptautiski — par to liecina tāda komiska situācija, ka "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" svarīgākajos priekšlikumos balsoja vienādi. Tātad abi radikālie spārni bija neapmierināti — vieniem likums bija par mīkstu, otriem par cietu, bet kopumā acīmredzot viss bija ļoti labi.

Bet man pašam prieks par to, ka tika skatīti daudzi tautsaimnieciski likumi. Tie bija ļoti būtiski un svarīgi, piemēram, par akcijas sabiedrībām un Koncesiju likums, bet nav nozīmes tos visus uzskaitīt, jo tur ietvertas konkrētas un labas lietas. Labā lieta ir likumā "Par cukuru", te mēs strauji virzāmies uz priekšu, un tas dos iespēju valdībai sakārtot kvotēšanas sistēmu nākamajam gadam.

Ne pārāk labā lieta ir par akcīzes nodokli, jo tikko Saeima beidza par to diskutēt. Gribu pateikt zemniekiem — ja Saeima nobalsos par astoņdesmit litriem, tad nevis tāpēc, ka zemniekiem pietiktu ar šo daudzumu, bet gan tāpēc, ka budžetā nav naudas. Bet uz laukiem nākamajā gadā tiks novirzīts vairāk naudas nekā 1999.gadā, tāpēc šis mazais zaudējums būs jāpacieš kaut vai tāpēc vien, ka tie, kas saka, ka vajag vairāk, labi zina, ka budžets jau ir apstiprināts un naudas tam nav.

Labi, ka Saeima lielā vienprātībā pieņēma likumprojektu par pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībai, kas palīdzēs cūkgaļas ražotājiem. Jāsaka, ka no frakcijām neviena nemēģināja darboties nekonstruktīvi, gluži otrādi — visi to atbalstīja. Atbalsts būs arī no ārzemniekiem, tāpēc var uzskatīt, ka situācija sāk uzlaboties. Tāpēc vēlēsim sekmes valdībai, aizstāvot mūsu starptautiskās intereses.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Šodien laikam vislielākās debates bija par valodas likumu. Tas ir pieņemts, un, manuprāt, tas ir pozitīvs apstiprinājums tam, kā mēs izskatīsimies starptautiskajā arēnā. It sevišķi tas ir pozitīvs punkts mūsu sarunām Helsinkos par iestāšanos Eiropas Savienībā. Uzskatu, ka šis balsojums parādīja parlamenta centrisko vienotību, jo piecdesmit trīs balsis, kā kādreiz "Latvijas ceļa" kongresā minēja K.Lībane, varētu veidot darboties spējīgu un noturīgu kolektīvu un, iespējams, arī valdību. Šīs balsis būtu "Latvijas ceļš", Tautas partija un Jaunā partija. Mēs vienmēr esam iestājušies par šī likuma izmaiņām, par starptautikajiem ieteikumiem, jo saprotam tā stratēģisko nozīmi. Tādēļ mūsu balsojums bija par šī likuma pieņemšanu.

Šodien dienas kārtībā bija vairāki likumi, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Mūsu partija neatbalstīja likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru", jo uzskatām, ka tas izstrādāts nepilnīgi, lai gan atgriežas Saeimā nu jau trešo reizi. Taču šie likumi nodoti izskatīšanai komisijās, tostarp arī grozījumi "Autopārvadājumu likumā", grozījumi "Dzelzceļa likumā" un grozījumi "Pasta likumā".

Un vēl — mēs uzskatām, ka valdošās koalīcijas deputāti uzsākuši diezgan nepatīkamu tendenci Saeimas darbā, proti, iesniedzot grozījumus grozījumos tajā brīdī, kad likums ir apstiprināts, bet vēl nav izsludināts. Te es gribētu runāt par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kuru pieminēja arī iepriekšējais runātājs. Protams, budžetu pieņēma, neņemot vērā nu jau apstiprināto likumu "Par akcīzes nodokli" un, ja valdība ievērotu Saeimas balsojumus, budžets būtu jāgroza vismaz par dažiem miljoniem latu. Diemžēl šī pretruna pastāvēja. Nezinu, kā nobalsots pašreiz, taču Jaunā partija aizstāvēja viedokli, lai paliktu šie simt litru akcīzes nodokļa kompensēšana zemniekiem, kas arī tomēr ir nepietiekami.

Ļoti iepriecināti var būt mani kolēģi grāmatveži, jo steidzamības kārtā pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem", kas nodrošinās sakārtotību un likumu saskaņotību, jo Saeimā jau septembrī pieņemts likums par konsolidētajiem gada pārskatiem. Noteikti tiks precizēts termiņš, un jums būs vieglāk strādāt.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Skaidrs, ka šodien svarīgākais likums, ko mēs pieņēmām, bija likums par Valsts valodu. Saeimā nevienam nebija divu domu par to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda.

Otra patiesība ir tāda, ka likumiem, kurus pieņem, jābūt tādiem, kas darbojas. Šis likums visā Latvijā darboties nevarēs. Vispirms, ja jūs uzmanīgi izlasīsiet likumu, redzēsiet, ka tas nekādi nevar darboties Latgalē, kas ir liela Latvijas sastāvdaļa. Šis likums latgaliešiem nozīmē apmēram to pašu, ko vieglatlētiem augstlēkšanas latiņa, kas uzlikta divu metru augstumā un ko viņi nekad nevarēs pārvarēt. Tāpēc, ja mēs runājam par gatavības pakāpi, kādā likums pieņemts, tad droši vien vajadzēja paredzēt posmus, kādos šo likumu ieviesīs Latgalē un citās Latvijas pilsētās, kur cilvēki latviešu valodā runā maz.

Bez tam, šī likuma divpadsmitais pants paredz ļoti lielu ierēdņu patvaļu. Mēs ļoti labi zinām, cik lielas problēmas ir ar mūsu ierēdņiem, kas domā, ka valsts domāta viņiem. Ierēdņu patvaļa Latvijā ir galvenais noziedzības un korumpētības cēlonis, un to mēs visi ļoti labi zinām.

Vēl par šī likuma integrācijas nozīmi. Ir zināms, ka valdība šonedēļ pieņēma integrācijas programmu. Bet šis likums nekādā veidā neveicina sabiedrības integrāciju. Tāpēc šeit ir ļoti daudz populisma, daudz skaistu frāžu par valodas kopšanu, bet diemžēl šis valodas likums nekopj valstiskumu.

Šim likumam būs lielas problēmas arī starptautiskajā laukā, jo tas, ka šodien ļoti daudzi runāja par to, ka it kā ievēroti gandrīz visi starptautisko ekspertu ieteikumi, ir diezgan nožēlojami. Ja mēs rakstām likumus kādiem tēvočiem ārzemēs, tad tas ir skumji. Mēs tiešām esam nācija, kas piecdesmit gadus dzīvoja apstākļos, kad latviešu valoda bija novārtā. Bet tas nenozīmē, ka šodien mums jāraksta valstij likums, vadoties pēc kāda eksperta viedokļa. Mums pašiem jāzina, kāds likums visvairāk vajadzīgs un kā tas vislabāk darbosies. Tāpēc agrāk vai vēlāk mums atkal šo likumu nāksies mainīt, ja mēs nopietni domājam par Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā, par kuru, kā jūs zināt, rītā lems Helsinkos. Tieši šī mūsu prakse — pieņemt likumus un pēc tam tos labot, noved pie tā, ka faktiski šis integrācijas ceļš ir tik apgrūtināts, ka Latvijas būt vai nebūt Eiropas Savienībā ir ļoti liels jautājums, pat neskatoties uz dažādiem optimistiskiem skaidrojumiem šeit, Latvijā.

Saeimas preses dienests