Šajā Ziemassvētku — miera un klusuma laikā

Ievadot trešo Adventi, aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, Vernisāžā, atklāja Ziemeļzemju Ziemassvētku festivāla koncertu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Koncerta apmeklētāju vidū: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidente Ziemeļvalstu Ziemassvētku atklāšanā mūzikas centrā "Vernisāža" 1999. gada 10. decembrī:

Labvakar!

Ziemas vidū, kad dienas ir visīsākās, kad naktis ir visgarākās un šķiet, ka tumsa svin savu uzvaru pār gaismu, tieši šajā gadalaikā mēs svinam Ziemassvētkus kā gaismas un prieka svētkus. Saule savā gadskārtējā tecējumā Saulgriežos drīz būs nonākusi pašā savā zemākajā punktā. Bet, gluži kā mēdz teikt, ka nakts ir vistumšākā tieši pirms rītausmas, tā arī Ziemassvētku tumšajā laikā mēs domājam par saules atgriešanos, mēs svinam un atzīmējam to, ka no šī zemākā punkta Saule it kā atsperas un sāk kāpt augstāk debesu kalnā. Un līdz ar to Ziemassvētki mums visiem kļūst par cerību simbolu naktī: lai cik tumšs mums varētu šķist viss apkārt, tas tā ir tikai uz īsu laiku, jo mēs zinām, ka gaisma atgriezīsies, mēs zinām, ka saule atkal atgūs savus spēkus. Ziemassvētkos, aizdedzinot svecītes, iekurot prieka ugunskurus, daloties ar mīlestības dāvanām, apdāvinot viens otru, mēs palīdzam garīgi veidot šo gaismas uzvaru pār tumsu.

Ziemassvētki visām tautām ir gan gaismas, gan prieka svētki, bet it sevišķi ziemeļtautām, jo tās visvairāk izjūt, ka šis posms var būt tik auksts un tik tumšs, un tieši tad mēs pēc gaismas un siltuma ilgojamies visvairāk.

Ziemassvētki ir arī Kristus bērniņa piedzimšanas atceres svētki. Tie ir svētki par Pestītāju, kas ir atnācis kā glābējs pasaulē un tam par godu tik daudzās Eiropas valstīs ir sacerētas tik ļoti daudzas Ziemassvētku dziesmas. Šovakar ļoti priecājos, ka varēsim baudīt Ziemassvētku mūziku no Ziemeļzemēm un dalīties tajās izjūtās, kas svētkiem mums visiem ir kopējas, bet ko katra tauta izpauž viņai vien piemītošā stilā un valodā. Es pasludinu šo Ziemeļzemju festivālu par atklātu, es priecājos, ka jūs esat atnākuši tik kuplā skaitā, un novēlu, lai jums labi veicas visās festivāla nodarbībās un lai šī būtu jums jauka ieskaņa Ziemassvētku laikam.

Festivāla koncertā: norvēģu…

… un lietuviešu mākslinieku sniegums

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV’

Ievadot trešo Adventi, aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, Vernisāžas muzikālajā klubā, atklāja Ziemeļzemju Ziemassvētku festivāla koncertu. Ievadrunu teica Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (runu publicējam atsevišķi).

Sveicot svētku dalībniekus un viesus, runāja arī Ziemeļvalstu informācijas biroja Latvijā vadītāja Hanne Petersena. Viņa sacīja, ka Ziemeļzemju Ziemassvētki ir labs iemesls, lai mēs sanāktu kopā un līdzdarbotos. "Šajā jaukajā Ziemassvētku laikā mēs, pieaugušie, kļūstam kā bērni." Bet Ziemeļvalstu informācijas biroja Latvijā pirmais vadītājs Rihards Berugs teica: "Ziemassvētki ir miera un klusuma laiks... Ziemassvētki ir arī laiks, kad daudzos cilvēkos vientulības un bezcerības sajūta izpaužas visspēcīgāk. Tāpēc, ka Ziemassvētki ir laiks, kad sajūt, vai ir ģimene un īsti draugi apkārt."

Jau sesto reizi Latvijā notiek Ziemeļzemju Ziemassvētki, ko rīko 1991.gadā dibinātā biedrība "Norden–Latvija". Šogad par Ziemeļzemju Ziemassvētku patronesi piekritusi būt mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Festivālu kopīgi ar biedrību "Norden–Latvija" rīko Etniskās kultūras centrs un Kultūrkapitāla fonds.

Koncertu ieskandēja mūsu dienvidu kaimiņu lietuviešu tautas mūzikas ansamblis "Vidraga". Pēc tam uzstājās norvēģi. Ziemeļu kaimiņi igauņi koncertā piedalījas ar savu mūziķu trio — divas vijoles un dūdas. Negaidīts pārsteigums bija Ziemeļzemju Ziemasvētkos vēl nebijusi nianse — Latvijas, Norvēģijas un Kanādas apvienotā džeza ansambļa uzstāšanās. Taču vislielāko publikas sajūsmu, šķiet, guva ansamblis "Kreicburgas ziķeri" no Krustpils, kuriem skatītāji un klausītāji līdzdzīvoja īpaši emocionāli. "Hei, hei, Latvija, Ziemassvētku vakarā!" — ar šādu "Kreicburgas ziķeru" un klausītāju kopdziedājumu kultūras festivāla atklāšanas koncerts izskanēja. Bet lielā svētku svinēšana turpinās. Ar lielās ziemeļu egles rotāšanu Mežaparkā, ar tautas mūzikas koncertiem, ar vakarēšanu dziedot un dejojot. Arī ar starptautisko bērnu zīmējumu konkursu "Ziemassvētku mežs", kura uzvarētājs varēs doties ceļojumā uz Rietumeiropu. Un izrādēm, kuras teātri šim laikam izvēlējušies īsti ziemeļnieciskas. Bet Ziemeļzemju Ziemassvētku izskaņā 19.decembrī Jelgavā notiks ledus skulptūru festivāls, kurā piedalīties aicināti desmit mākslinieki no dažādām valstīm.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore