Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Runa Latvijas biznesa līderu forumā "Izglīto. Aizsargā. Pelni." Rīgā 2006.gada 16.oktobrī:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.2006., Nr. 165 (3533) https://vestnesis.lv/ta/id/145795

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Telefonsarunā ar ES komisāri aktuālākajos ārlietu jautājumos

Vēl šajā numurā

17.10.2006., Nr. 165 (3533)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Runa Latvijas biznesa līderu forumā “Izglīto. Aizsargā. Pelni.” Rīgā 2006.gada 16.oktobrī:

 

Augsti godājamais V.Gavrilova kungs [Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs], ekselences, dāmas un kungi, foruma organizētāji un dalībnieki!

Man ir patiess prieks uzrunāt jūs šajā forumā, kas izveidots, lai veicinātu zināšanu izmantošanu tautsaimniecībā un celtu Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Inovācijas attīstībā ir svarīgs zinātnes ieguldījums, radot jaunu tehnoloģiju idejas, kā arī spēja veiksmīgi pārņemt idejas no citiem biznesa sektoriem, adaptējot un pielietojot tās savā darbībā. Inovatīva darbība ir saistīta arī ar jaunu tirgus nišu meklēšanu un to prasmīgu izmantošanu. Tādēļ svarīgi, ka ar šī foruma palīdzību tiek veicināta sadarbība starp zinātni, izglītību un uzņēmējdarbību, lai Latvijā attīstītu ražošanu un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību un paaugstinātu darba produktivitāti.

Atzīstami, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir aktualizējusi jautājumu par zināšanu un inovācijas nozīmi uzņēmumu un visas valsts attīstībā, organizējot šo biznesa un zinātnes forumu, kā arī strādājot pie inovāciju veicināšanas LDDK Uzņēmēju un zinātnieku sadarbības padomē.

Īpaši vēlētos sveikt tos Latvijas uzņēmumus, kuri šodien saņems LDDK gada balvu par veiksmīgāko uzņēmēju sadarbību ar izglītības un pētniecības iestādēm un institūtiem. Man ir patiess prieks, ka šajā forumā pārstāvēts kupls skaits uzņēmēju, no kuriem daudzi bijuši šīs balvas pretendenti. Tas norāda, ka esam uz pareizā ceļa, veidojot zināšanu sabiedrību Latvijā.

Dāmas un kungi!

Latviju tuvākajā nākotnē sagaida vairāki izaicinājumi, kas saistīti ar straujas un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanu, lai iespējami ātrākā laikā sasniegtu ES vidējo attīstības un labklājības līmeni, ekonomikas sagatavošanu sabiedrības novecošanai, kā arī veiksmīgu globalizācijas sniegto iespēju izmantošanu.

Risinājums tam, lai nodrošinātu, ka mūsu ekonomikas izaugsmes tempi saglabājas pietiekami augsti un mūsu valsts saredzamā nākotnē sasniegtu ES valstu vidējo attīstības un labklājības līmeni, ir neapšaubāmi mūsu konkurētspējas palielināšanā, ražojot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, investējot augstajās tehnoloģijās un tās prasmīgi pielietojot, attīstot zinātni un inovācijas, kā arī nodrošinot augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību.

Kā jau iepriekš vairākkārt esmu uzsvērusi, nepieciešams aktīvi veicināt uzņēmējdarbības, t.sk. inovatīvas uzņēmējdarbības, attīstību, jo šajā ziņā joprojām stipri atpaliekam no Eiropas Savienības rādītājiem. Jaunu darba vietu un jaunu iespēju radīšana palīdzēs veicināt nodarbinātību un ekonomisko attīstību kopumā. Svarīgi panākt, lai atbilstoši tiktu sakārtotas attiecības starp mūsu darba devējiem un ņēmējiem, kā arī lai mūsu nodokļu politika veicinātu uzņēmējdarbības, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstību.

Dāmas un kungi!

Jāsaka, ka diemžēl visā Eiropas Savienībā joprojām pētniecībā investē pārāk maz līdzekļu un pēdējo gadu laikā plaisa starp Eiropas Savienību un ASV inovāciju jomā nav mazinājusies. Latvija pēc tās kopējiem sasniegumiem inovāciju jomā joprojām atpaliek no vairākuma ES dalībvalstu, tai skaitā no mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Saskaņā ar Latvijas nacionālo Lisabonas programmu vidēji tikai 18,6 procenti no visiem Latvijas uzņēmumiem ir inovatīvi. Tajā pašā laikā ES valstīs šis rādītājs ir vidēji 45 procenti. Tomēr jāatzīmē, ka mūsu relatīvi stiprā puse ir tieši inovācijās un uzņēmējdarbībā, kur esam 13.vietā 23 valstu vidū, un inovācijas virzītājos, kur Latvijai ir sešpadsmitā vieta. Pozitīvi vērtējams, ka pieaugusi nodarbinātība augsto tehnoloģiju pakalpojumos, augsto tehnoloģiju eksports un nodarbinātība ražošanā, kur izmanto modernās tehnoloģijas.

Es patiesi ceru, ka mūsu jaunā valdība un Saeima veicinās zinātnes, izglītības un inovāciju procesa attīstību, kā tas ticis minēts vairāku vēlēšanās uzvarējušo partiju programmās. Vēlētos atzīmēt, ka zinātnes un pētniecības attīstībā svarīga ir gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu, gan privātā kapitāla piesaiste. Ņemot vērā Eiropas Savienības valstu pieredzi, divas trešdaļas zinātnes finansējuma nāk tieši no privāto institūciju līdzekļiem. Ekonomikas konkurētspējas attīstībai ir būtiski, lai zinātne strādātu uzņēmējdarbības attīstības labā un tādēļ sasaiste starp biznesu un zinātni ir tik nozīmīga.

Dāmas un kungi!

Šodienas forumam ir īpaša nozīme saiknes starp uzņēmējdarbību un zinātni, kā arī starp uzņēmējdarbību un izglītību veidošanā. Aizvien biežāk dzirdam, ka Latvijas darbaspēka prasmes un kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām, īpaši jomās, kur svarīga moderno tehnoloģiju pielietošana. Tas nozīmē, ka arī mūsu izglītības sistēmai ir jāpilnveidojas atbilstoši tautsaimniecības izvirzītajām jaunajām prasībām pēc izglītotiem, profesionāliem un radoši domājošiem cilvēkiem dažādās nozarēs.

Mūsdienu pasaulē vērtīgākā prece ir talants, spēja radoši domāt un rast netradicionālus risinājumus esošajām problēmām. Lai gan tādas valstis kā Indija un Ķīna turpina piegādāt miljardiem jaunu darbinieku un patērētāju, pasaulē aizvien pieaug pieprasījums pēc radošiem un talantīgiem darbiniekiem, kas lielākoties šādas spējas ieguvuši, pateicoties izglītībai. Vislabākais piemērs par cīņu talantīgu un izglītotu cilvēku piesaistīšanai ir tieši starp augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Tādas kompānijas kā “Yahoo” un “Microsoft” sacenšas, lai piesaistītu labākos datorspeciālistus. Līdzīgas problēmas mūsdienās ir sastopamas vai ikvienā biznesā. Latvijai šajā ziņā ir salīdzinošas priekšrocības, jo mūsu talantīgo, radošo un izglītoto cilvēku īpatsvars ir lielāks nekā daudzās citās pasaules vietās, lai gan arī mēs šodien saskaramies ar darbaspēka, īpaši kvalificēta darbaspēka, trūkumu atsevišķās nozarēs.

Lai risināto šo problēmu, liela loma ir tieši izglītības sistēmai un tās atbilstībai darba tirgus prasībām un nodrošinājumam. Jāpanāk, lai izglītības rezultātā cilvēki iegūtu ne tikai tādas prasmes, kuras varētu izmantot vienīgi atsevišķā specialitātē, bet kuras varētu pielietot daudz plašākā mērogā un kuras pēc izglītības iegūšanas palīdzētu strādāt ar modernām tehnoloģijām, kas atrodas nepārtrauktā attīstības procesā.

Tieši no katra uzņēmuma un indivīda konkurētspējas būs atkarīga valsts konkurētspēja kopumā.

Dāmas un kungi!

Patiesi ceru, ka šis biznesa līderu forums būs lietpratīgs savā darbā un palīdzēs sasniegt praktiskus mērķus sadarbības veicināšanā starp izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību. Es jums novēlu, lai Latvijā taptu aizvien vairāk inovatīvu uzņēmumu, kuros strādātu radoši un talantīgi cilvēki!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!