Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2006.gada 12.oktobra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.2006., Nr. 165 (3533) https://vestnesis.lv/ta/id/145803

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ordeņu kapitula paziņojums

Par Atzinības krusta piešķiršanu

Vēl šajā numurā

17.10.2006., Nr. 165 (3533)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2006.gada 12.oktobra sanāksmē

 

AM: Par tiesību aktu maiņu, pārejot uz profesionālo militāro dienestu

Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi šādos likumprojektos: “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””, “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, “Grozījums Ārstniecības likumā”, kā arī “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Likumprojekti izstrādāti, pamatojoties uz rīcības plānu pārejai uz profesionālu militāru dienestu, kas notiks 2007.gada 1.janvārī.

No likumprojektiem “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” paredz izslēgt normu, kas reglamentē, ka domes deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā vai alternatīvajā dienestā.

No likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” paredz izslēgt normu, kas reglamentē, ka izglītojamos, kuri profesionālās izglītības iestādēs klātienē apgūst akreditētās profesionālās izglītības programmas, militārajā dienestā neiesauc.

No likumprojekta “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” paredz izslēgt normu, kas noteic, ka par personas dzīvesvietas maiņu netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar dienestu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

Likumprojektā “Grozījums Ārstniecības likumā” paredz noteikt, ka informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli ir tiesīgas pieprasīt Latvijas Republikas Zemessardzes, Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības.

No likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz izslēgt normas, kuras regulē ar obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju sociālo apdrošināšanu saistītos jautājumus.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par VID muitas iestāžu ierēdņu tiesībām uz izdienas pensiju

12.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņu ar dienesta pakāpēm izdienas pensiju. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt VID muitas iestāžu ierēdņiem tiesības uz izdienas pensiju un noteikt izdienas pensiju piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.

Likumprojekts izstrādāts, lai VID muitas iestāžu amatpersonām nodrošinātu tādas pašas sociālās garantijas, kādas jau ir līdzīgu funkciju pildošiem dienestiem – Valsts robežsardzei, Valsts policijai, prokuratūrai, Satversmes aizsardzības birojam un militārdienestam.

Paredzams, ka izdienas pensiju varēs saņemt tie ierēdņi, kas sasnieguši 55 gadu vecumu, kā arī tie, kas neatkarīgi no vecuma atbrīvoti no civildienesta veselības stāvokļa vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ. Būtisks nosacījums izdienas pensijas saņemšanai būs izdienas stāžs ne mazāks par 20 gadiem.

Likumprojekts skaidros izdienas stāža un pensijas lieluma aprēķināšanas, tās palielināšanas, pieprasīšanas un izmaksas kārtību, kā arī definēs pensijas piešķiršanas termiņus un citus jautājumus.

Iecerēts, ka likumprojekta pieņemšana tiešā veidā pozitīvi ietekmēs iespējas komplektēt VID personālsastāvu ar speciālistiem, veicinās viņu profesionālo izaugsmi, samazinās kadru mainību un korupcijas iespējas VID.

Papildus FM sagatavotajam likumprojektam plānots virzīt arī grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, papildinot to ar normu par ierēdņu tiesībām, kuriem ir dienesta pakāpes, saņemt izdienas pensiju.

Sešu mēnešu laikā pēc likuma “Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu ar dienesta pakāpēm izdienas pensijas likums” stāšanās spēkā tiks pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā tiek izmaksātas izdienas pensijas, un MK noteikumi par kārtību, kādā tiek izmaksātas izdienas pensijas personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par kriminālatbildību par noziegumu, kas izdarīts organizētā grupā

Valsts sekretāru sanāksmē 12.oktobrī izsludināti Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie grozījumi Krimināllikumā, kas paplašinās iespēju saukt pie kriminālatbildības personas par organizētā grupā izdarītu noziegumu.

Grozījumi iekļauj kvalificējošo pazīmi “organizēta grupa” tajos Krimināllikuma pantos, kas paredz atbildību par organizētajai noziedzībai raksturīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tie palīdzēs saistīt personu un grupas atbalstītājus ar organizētu grupu un ļaus izmantot Kriminālprocesa likumā paredzētās papildu iespējas organizētās noziedzības izdarīto noziegumu atklāšanā.

Grozījumi Krimināllikumā arī nosaka papildsodu “policijas kontrole” visos pantos, kas paredz atbildību par organizētā grupā izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Tas ļaus kontrolēt organizēto grupu dalībniekus un novērst jaunu smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.

Pašlaik Latvijas Krimināllikuma 21.pantā noteiktais termins “organizēta grupa” tiek uzskatīts kā organizētās noziedzības grupējumu izdarīto noziedzīgo nodarījumu kvalificējoša pazīme. Atbilstoši Krimināllikuma 21.pantā noteiktajam atbildība par “organizētā grupā” izdarītu noziedzīgu nodarījumu iestājas tikai Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos, kas ir aptuveni 20 Krimināllikuma panti.

Kriminālatbildība par organizētā grupā izdarītu noziedzīgu nodarījumu nav paredzēta par tādiem organizētai noziedzībai raksturīgiem noziegumiem kā slepkavība, krāpšana, personu nolaupīšana, kukuļdošana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas u.c. Krimināllikuma pantos paredzētās pazīmes “personu grupa” vai “personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās” nedod iespēju aizdomās turētās personas identificēt kā organizētas grupas dalībniekus un izmantot Kriminālprocesa likumā paredzētās papildu iespējas tieši organizētās noziedzības grupu izdarīto noziegumu atklāšanai.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

TM: Par apcietinājumā esošas personas bērna apgādi ieslodzījuma vietā

12.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par apcietinātās vai notiesātās personas bērna apgādi ieslodzījuma vietā. To kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījumu vietas pārvaldes speciālisti saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu un Latvijas Sodu izpildes kodeksu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai uzlabotu nodrošinājuma normas bērniem, kuri uzturas kopā ar apcietināto māti izmeklēšanas cietumā vai ieslodzījuma vietā. Noteikumi paredz, ka bērnu nodrošina ar viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu, higiēnas piederumiem, apģērbu, apaviem un mīksto inventāru, kā arī ar viņa aprūpei nepieciešamo aprīkojumu.

Šajā gadā plānotie līdzekļi bērnu uzturēšanai ir 11 400 lati. Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, 2007.gadā tos paredzēts palielināt līdz 19 188 latiem, no kuriem 16 688 lati paredzēti uzturēšanās izdevumiem, tas ir, ēdināšanai, apģērbam, apaviem, higiēnas līdzekļiem, un 2500 lati tiks tērēti kapitālajiem izdevumiem – bērnu gultiņām, skapīšiem, krēsliem un ēdamgaldiem.

Pakāpeniska līdzekļu palielināšana paredzēta arī turpmākajos gados –20 200 un 20 700 lati attiecīgi 2008. un 2009.gadā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Ķemeru nacionālā parka likumā

12.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi “Ķemeru nacionālā parka likumā””.

Izstrādātais likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu Odiņu–Pavasara poldera teritorijas daļā, ainavu aizsardzības un neitrālās zonas vietā nosakot dabas lieguma zonu, jo šajā teritorijā saskaņā ar grozījumiem MK 2002.gada 18.jūnija noteikumos Nr.236 “Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas atbilst dabas lieguma zonas nosacījumiem.

Saskaņā ar minētajiem grozījumiem Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) neitrālajā un ainavu aizsardzības zonā esošajā Odiņu–Pavasaru poldera daļā 524,7 ha platībā būvniecība ir aizliegta, lai nodrošinātu tur ligzdojošo griežu aizsardzību. ĶNP ir viena no nozīmīgākajām griezes ligzdošanas vietām Latvijā, un Odiņu–Pavasaru polderis ir nozīmīgākā griežu ligzdošanas vieta šī nacionālā parka teritorijā.

Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Odiņu–Pavasaru polderu zemju iekļaušanu dabas lieguma zonā, uz kuru attieksies kompensācija saskaņā ar likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.

Minētais likums paredz zemes īpašniekiem tiesības prasīt zemes maiņu, ja viņiem ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu aizsargājamo teritoriju rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, vai ja pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas šī zeme tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

 

VidM: Par dabas lieguma “Mugurves pļavas” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

12.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Dabas lieguma “Mugurves pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas. Neitrālā režīma zona izveidota apdzīvotās vietās un vēsturiskajās mājvietās, lai nodrošinātu raksturīgās ainavas saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību, savukārt regulējamā režīma zona izveidota, lai saglabātu dabiskos mežu biotopus un īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanas biotopus.

Dabas lieguma zonas izveidošanas mērķis ir saglabāt īpaši aizsargājamus pļavu u.c. biotopus, kā arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu – griezes (Crex crex), ķikuta (Gallinago media), ormanīša (Porzana porzana) un lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremīta) dzīvotnes, mazā ērgļa (Aquila pomarina) barošanās vietas, kā arī īpaši aizsargājamo augu sugu dzīvotnes.

Dabas liegums “Mugurves pļavas” izveidots 2004.gada 8.aprīlī ar MK noteikumiem Nr.266 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem””. Liegums ir Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – Natura 2000.

 

VidM: Par izsludināto Zemgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam

12.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Zemgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam”.

Šāda plāna nepieciešamību paredz Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavotā Zemgales reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā. Tajā ir definētas galvenās aktivitātes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai 2006.–2013.gadā, par aktivitāšu īstenošanu atbildīgas institūcijas, nepieciešamais finansējuma apjoms un potenciālie finansējuma avoti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!