Par vēstures un ekonomisko pētījumu komisijas darbu PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanai

13.oktobrī notika kārtējā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai komisijas sēde.

Komisijas priekšsēdētājs, Valsts kancelejas Iestādes darbības nodrošinājuma departamenta vadītājs Edmunds Stankevičs informēja par noslēgtajiem līgumiem, kas paredz veikt konkrētus vēstures pētījumus: Latvijas bruņoto spēku likvidācijas rezultātā 1940.–1941.gadam nodarītie materiālie zaudējumi; Latvijas reliģiskajām konfesijām nodarītie zaudējumi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma periodā; Maskavas Krievijas Valsts Ekonomikas arhīvā esošās informācijas apzināšana; PSRS un Latvijas PSR represīvo iestāžu nodarīto zaudējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem (1940–1991); Dalība un referāts Sanktpēterburgas “MEMORIĀLA” Zinātniski–informatīvā centra organizētajā ekspertu darba apspriedē “Gulaga nekropole: stāvoklis, attīstība” 2006.gada 19.–20.maijā Sanktpēterburgā.

Kā paredzēti pētījumi, kas skar ekonomisko un demogrāfisko zaudējumu aprēķināšanu: Vienotā metodoloģija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai naudas izteiksmē; Latvijas pagātnes iespējamie attīstības scenāriji, kuri pamatoti ar tādu attīstīto kaimiņvalstu, kuras bija Latvijai līdzīgā situācijā pirms Latvijas okupācijas, bet nebija pakļautas totalitāram komunistiskam režīmam, izaugsmes raksturojumu, piemēram, Somija un/vai Dānija (Austrija); Demogrāfijas aprēķinu metodoloģijas un demogrāfisko datu apzināšana; Latvijas okupācijas radīto zaudējumu aprēķinu metodikā izmantojamās valūtas noteikšana un aprēķini vērtību salīdzināšanai dažādos laika periodos; PSRS okupācijas režīma radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniecības nozarei; PSRS okupācijas režīma Latvijas videi nodarītie zaudējumi; Demogrāfiskās sekas pēc PSRS totalitārā okupācijas režīma Latvijā.

Komisijas loceklis, profesors Heinrihs Strods informēja par paveikto darbu maijā, strādājot Krievijas Federācijas Valsts ekonomikas vēstures arhīvā Maskavā, kuras laikā tika apzinātas iespējas izmantot šī arhīva materiālus komisijas darbā. Tika apzināti Krievijas ekonomikas arhīva fondi, veikts 94 sējumu arhīva materiālu pētījums, kuros atspoguļota Latvijas ekonomikas vēsture. Šobrīd ir sagatavots pētījums “Krievijas valsts ekonomikas arhīvs Latvijas saimniecības vēstures izpētei (1940.–1985.gads), kurš tiks publicēts Latvijas Universitātes izdevumā “Latvijas Vēsture”.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs