• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1999. gada 25. novembra likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.1999., Nr. 416/419 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14595

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai

Vēl šajā numurā

15.12.1999., Nr. 416/419

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 25.11.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir regulēt kārtību, kādā sniedzami pakalpojumi, ko paredz valsts sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — bezdarba apdrošināšana), noteikt personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus, un šo personu pienākumus un atbildību.

 

2.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi

Saskaņā ar šo likumu tiek sniegti šādi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi:

1) bezdarbnieka pabalsts;

2) apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā (turpmāk — apbedīšanas pabalsts);

3) stipendija bezdarbnieka profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā (turpmāk — bezdarbnieka stipendija).

 

3.pants. Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem

(1) Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras likumā "Par nodarbinātību" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk arī — bezdarbnieks), ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem, bet tiesības uz apbedīšanas pabalstu — šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajām personām.

 

4.pants. Līdzekļi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu un nodarbinātības pasākumu finansēšanai

(1) Šā likuma 2.pantā noteiktos bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus finansē no valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta (turpmāk — nodarbinātības speciālais budžets).

(2) Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļi tiek izmantoti arī likumā "Par nodarbinātību" noteikto bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumu finansēšanai, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, konkrētu nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu summu bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumu finansēšanai nosakot gadskārtējā valsts budžeta likumā.

II nodaļa. Bezdarbnieka pabalsts

 

5.pants. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk — iemaksas bezdarba gadījumam) ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

(2) Ja par bezdarbnieku pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā deviņus mēnešus un ja tās ir veiktas arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas.

(3) Bezdarbniekam, par kuru pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas mazāk nekā deviņus mēnešus, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja attiecīgajā periodā viņš ir piederējis pie vienas no šādām personu kategorijām:

1) pēc invaliditātes ir atguvis darbspējas;

2) ir kopis bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajai personai bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja tā bezdarbnieka statusa iegūšanai reģistrējusies Nodarbinātības valsts dienestā viena mēneša laikā no dienas, kad atguvusi darbspējas, vai no dienas, kad personas kopjamais bērns invalīds ir sasniedzis 16 gadu vecumu vai miris, nesasniedzot 16 gadu vecumu.

 

6.pants. Apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, veido:

1) periodi, par kuriem veiktas iemaksas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

2) līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrātie darba un darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punktu;

3) no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātie darba periodi, par kuriem veikti sociālā nodokļa maksājumi, vai darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 2.punktu;

4) periodi, par kuriem laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veikti sociālā nodokļa maksājumi saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli".

(2) Apdrošināšanas stāžu nosaka:

1) šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajai personai — līdz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienai;

2) šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajai personai — līdz pabalsta pieprasīšanas dienai.

 

7.pants. Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana

(1) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk arī — apdrošināšanas iemaksu alga):

1) ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

2) ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) — 55 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

3) ar apdrošināšanas stāžu no divdesmit līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) — 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) ar apdrošināšanas stāžu virs trīsdesmit gadiem — 65 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(2) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), kāda bija spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā.

(3) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam par kādu iemaksu perioda daļu ir veicis pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, bet par pārējo daļu — valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:

1) proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atkarībā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas — ja bezdarbnieks iemaksu perioda beigās piederējis pie šā panta pirmajā daļā noteiktās personu kategorijas;

2) 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), kāda bija spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā, — ja bezdarbnieks iemaksu perioda beigās piederējis pie šā panta otrajā daļā noteiktās personu kategorijas.

(4) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam vienlaikus ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, bezdarbnieka pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), kāda bija spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā.

(5) Piešķirtais bezdarbnieka pabalsts mēnesī nedrīkst pārsniegt bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošās valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) pieckāršu apmēru.

8.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai

(1) Šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

(2) Šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu.

(3) Kārtību, kādā aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa atkarībā no bezdarba ilguma

(1) Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.

(2) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, tas piešķirams, ņemot vērā iepriekšējo šajā periodā piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu. Ja par konkrēto personu šajā 12 mēnešu periodā ne mazāk kā deviņus mēnešus ir veiktas iemaksas bezdarba gadījumam, bezdarbnieka pabalsts piešķirams vispārējā kārtībā.

(3) Bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma:

1) pirmos trīs mēnešus — pilnā apmērā;

2) nākamos trīs mēnešus — 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā divu valsts noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu) apmērā;

3) pēdējos trīs mēnešus — 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā vienas valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) apmērā.

10.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un pārtraukšana

(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks:

1) noslēdz darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu;

2) noslēdz darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot).

(2) Laiku, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa apturēta, neieskaita šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētajā periodā.

(3) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona zaudē bezdarbnieka statusu.

III nodaļa. Bezdarbnieka stipendija

11.pants. Bezdarbnieka stipendija

(1) Tiesības uz bezdarbnieka stipendiju ir bezdarbniekam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu.

(2) Bezdarbnieka stipendiju izmaksā 50 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), sākot ar pirmo profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās dienu, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus 12 mēnešu periodā.

(3) Bezdarbnieka stipendijas piešķiršanu un izmaksu nodrošina Nodarbinātības valsts dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa. Apbedīšanas pabalsts

12.pants. Apbedīšanas pabalsts

(1) Bezdarbnieka nāves gadījumā tiesības uz apbedīšanas pabalstu ir bezdarbnieka ģimenes locekļiem vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, ja mirušais bezdarbnieks ir bijis bezdarbnieka pabalsta saņēmējs vai arī par viņu pēdējo 36 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam bija veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus.

(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir bezdarbnieka nāves dienā spēkā esošās valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) divkāršā apmērā.

(3) Ja bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un citu likumu normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu.

V nodaļa. Bezdarbnieka pabalsta

un apbedīšanas pabalsta piešķiršana un izmaksa

13.pants. Pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība

(1) Bezdarbnieka pabalstu piešķir:

1) no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, kas apliecina tiesības uz pabalstu, izņemot šīs daļas 2.punktā noteikto gadījumu;

2) personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, — no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, kas apliecina tiesības uz pabalstu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja pabalsts pieprasīts 12 mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.

(3) Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Dokumentus, kas apliecina tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu, nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pagājušo laiku

Piešķirtās un aprēķinātās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras bezdarbnieks nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem pirms nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

15.pants. Sakarā ar bezdarbnieka nāvi nesaņemtā bezdarbnieka pabalsta izmaksa

Piešķirtās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras nav izmaksātas, bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt viņa laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pieprasījums iesniegts 12 mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.

16.pants. Ieturējumi no bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta

(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz:

1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās bezdarbnieka pabalsta summas, kas bezdarbniekam pārmaksātas viņa vainas dēļ, ja viņš sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas nodarbinātības speciālajā budžetā.

(2) Ieturējumus no apbedīšanas pabalsta neizdara.

VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

17.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu par atteikumu sniegt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu vai lēmumu par sniedzamā pakalpojuma apmēru ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi attiecīgo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu .

(2) Nodarbinātības valsts dienesta lēmumu par atteikumu piešķirt bezdarbnieka stipendiju vai lēmumu par tās apmēru ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi attiecīgo Nodarbinātības valsts dienesta lēmumu.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 4.panta otrā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

2. Līdz 2001.gada 31.decembrim no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem tiek finansēti arī šādi likumā "Par nodarbinātību" noteiktie bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumi:

1) darba meklētāju klubu darbība;

2) profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi;

3) profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās pasākumi.

3. Šā likuma 2.panta 3.apakšpunkts, III nodaļa un 17.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.).

5. Personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bezdarba periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā pabalsta piešķiršanas dienā.

Likums stājas spēkā 2000.gada1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 25.novembrī.

Rīgā 1999.gada 15.decembrī Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!